26-TA-1604: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo veselības nozares valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību peļņas daļu par 2025. gadu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 20. panta pirmajā daļā noteikts, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ir 90 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja šajā likumā nav noteikts cits dividendēs izmaksājamais apjoms, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar minētā likuma 20. panta trešo daļu Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus pieņemot lēmumu par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai noteiktu veselības nozares valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – Kapitālsabiedrība) atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu - 0 % apmērā no 2025. gada peļņas, novirzot to investīciju projektu, ārstniecības infrastruktūras attīstības, veselības aprūpes sistēmas reorganizācijas un kiberdrošības pasākumu īstenošanai, tādējādi uzlabojot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VSIA ""Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" (turpmāk – Daugavpils PNS),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" (turpmāk – BPNS "Ainaži"),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" (turpmāk – Slimnīca "Ģintermuiža""),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" (turpmāk – Strenču PNS),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" (turpmāk – Piejūras slimnīca),
Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (turpmāk – NPVC),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (turpmāk – NRC "Vaivari");
visas kopā – Kapitālsabiedrības) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija).
Daugavpils PNS, BPNS "Ainaži", Slimnīca "Ģintermuiža", Strenču PNS, Piejūras slimnīca un NPVC pamatdarbība ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, savukārt NRC "Vaivari" specializējas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā. Kapitālsabiedrības nodrošina stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī atsevišķās kapitālsabiedrībās tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. Kapitālsabiedrību darbība ir būtiska valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, nepārtrauktības un kvalitātes nodrošināšanai.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 66.panta pirmās daļas 2.punktam, lēmuma pieņemšanas par kapitālsabiedrības gada peļņas izlietojumu ietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. Iepriekš minētā likuma 28.panta sestajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, valsts kapitāla daļu turētāja un dalībnieka (akcionāra) rīcību, izmantojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kārtību, kādā kapitālsabiedrības finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, kā arī kārtību, kāda tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole.
Ar Ministru kabineta 2024. gadā pieņemtajiem lēmumiem tika atbalstīta 2023. gada peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā, un kapitālsabiedrības peļņu kopumā 2,6 milj. euro apmērā novirzīja attīstībai un investīcijām. Attiecīgi valstij dividendes netika izmaksātas, un kapitālsabiedrības ieguldīja līdzekļus infrastruktūras attīstībā, medicīnisko tehnoloģiju iegādē un ārstniecības procesa materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā.
Savukārt 2024. gada kopējā kapitālsabiedrību peļņa bija 2,1 milj.euro, no kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam 2025.gadā valstij dividendēs tika izmaksāti 1,4 milj. euro jeb 70 % no peļņas. Tas būtiski samazināja kapitālsabiedrību rīcībā paliekošos finanšu resursus un tieši ietekmēja to naudas plūsmu un iespējas finansēt investīcijas no pašu līdzekļiem, īpaši tajās kapitālsabiedrībās, kuras strādāja ar lielāku peļņu.
Kapitālsabiedrības 2025.gadu noslēdza ar sekojošu peļņu:
Kapitālsabiedrības budžetu kārtējam gadam plāno, ņemot vērā gada sākumā noslēgtos līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un tajos paredzēto finansējuma apjomu.
Kapitālsabiedrību 2025. gada peļņa veidojusies atsevišķu vienreizēju un īstermiņa faktoru ietekmē, tostarp pieaugot veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un saņemot papildu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis nerada pietiekamus līdzekļus sistemātiskai infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai, tādēļ kapitālsabiedrībām ir būtiski saglabāt peļņu investīciju projektu īstenošanai.
Kapitālsabiedrībām nepieciešams nodrošināt ieguldījumus ārstniecības infrastruktūras attīstībā, psihiskās veselības aprūpes modernizācijā, reorganizācijas procesa īstenošanā, kiberdrošības stiprināšanā un Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanā. 2025. gadā gūtās peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā nodrošinās finansējumu minēto pasākumu īstenošanai.
Rīkojuma projektā paredzētā atšķirīgā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa visām Rīkojumā minētajām kapitālsabiedrībām noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 9.1.3. apakšpunktam un kapitālsabiedrību rīcībā atstājamā peļņa paredzēta pasākumiem, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai un kuru īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
No 2025. gada otrā ceturkšņa NPVC sadarbībā ar Daugavpils PNS, Slimnīcu "Ģintermuiža", Strenču PNS un Piejūras slimnīcu īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr. 4.1.1.1/3/24/I/001 "Psihiskās veselības ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk - ERAF Projekts).
Projekta mērķis ir attīstīt psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību. Projekta kopējās izmaksas ir 7 957 886 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 6 764 203 euro un nacionālais finansējums 1 193 683 euro. Projekta rezultātā līdz 2029. gada 31. decembrim plānots nodrošināt modernizētu psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru, ko izmantos 181 631 pacients gadā.
Vienlaikus ERAF Projekta īstenošanas gaitā kapitālsabiedrībām rodas izmaksas, kas netiek segtas no projektam piešķirtā ERAF un nacionālā finansējuma, tostarp neattiecināmās izmaksas un ar projekta īstenošanu saistītais sadārdzinājums. Minēto izmaksu segšanai paredzēts izmantot kapitālsabiedrību pašu līdzekļus, tai skaitā to rīcībā atstājamo 2025. gada peļņas daļu.
Daugavpils PNS ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 3 000 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 550 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu 450 000 euro. Pamatojoties uz iepirkuma Nr. DPNS 2025/18 ERAF "Telpu pārbūve un teritorijas labiekārtošana Siguldas ielā 24, Daugavpilī (1.kārta)" rezultātiem, 17.12.2025. ir noslēgts līgums par būvniecību ar SIA "SHENBERG". Kopējas būvniecības izmaksas ir 5 455 429.76 euro ar PVN, no tām attiecināmās izmaksas veido 3 000 000 euro. Izmaksu daļu, kas pārsniedz ERAF Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas, Daugavpils PNS plāno segt no pašu līdzekļiem. 2025. gada peļņu 224 206 euro apmērā paredzēts novirzīt minēto izmaksu daļējai segšanai.
ERAF Projekta ietvaros Siguldas ielā 24, Daugavpilī plānots izveidot:
1) uzņemšanas nodaļas ar observācijas gultām (uzgaidāmo telpu, pacientu izmeklēšanas telpu, observācijas gultu telpas, sanitārās telpas u.c. nepieciešamās telpas) izveidošana
2) Psihiatriskās nodaļas (1., 2.stāvs)
3) kā arī veikt iekšējos specializētos darbi 1., 2. un 3. stāvā (t.sk. apkure, ventilācija, aukstumapgāde A1, gaisa kondicionēšana, daļa no siltummezgla, iekšējais ūdensvads Ū1, Ū2, ūdensmērītājs N1-2, karstā ūdens ūdensvads S3, S4, sadzīves kanalizācija K1 un iekšējie elektrotehniskie darbi).
Realizējot šo būvprojektu, tiks palielināta ārstniecības procesa efektivitāte, vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tiks nodrošināta pacientu kvalitatīvāka aprūpe, kas ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrībai noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.
Slimnīca "Ģintermuiža" ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 1 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 190 000 euro un valsts budžeta finansējums 210 000 euro.
2025. gadā:
-noslēgts būvniecības līgums un ekspluatācijā nodots objekts "Gerontopsihiatrijas pacientu medicīniskās rehabilitācijas telpu izveide" par 395 371,51 euro (plānotais finansējums – 370 361 euro), visas izmaksas attiecinot uz projekta finansējumu;
- veikts iepirkums "Pacientu ārstniecības un aprūpes aprīkojums, inventārs", noslēdzot līgumu par 112 434,64 euro (plānotais finansējums – 107 141 euro). Izmaksu starpība 5 293,64 euro netika iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās.
2026. gadā:
- noslēgts būvniecības līgums par "Psihiatriskās medicīniskās rehabilitācijas mākslas terapijas (drāmas, mūzikas un vizuāli plastiskās mākslas terapijas) studijas izveidi" par 338 755,86 euro;
-noslēgts būvniecības līgums par "Psihiatriskās medicīniskās rehabilitācijas (ergoterapijas) vides (dārzkopības terapijas) izveidi" par 345 023,92 euro;
- noslēgti iepirkuma līgumi par "Medicīniskās rehabilitācijas aprīkojuma un inventāra iegādi" par kopējo summu 158 261,66 euro (plānotais finansējums – 125 008 euro).
Noslēgto līgumu kopējā attiecināmo izmaksu summa ir 1 344 553,95 euro, savukārt projekta ietvaros vēl paredzēts pabeigt iepirkumu par 2026. gadā izbūvētajās telpās izvietojamajām mēbelēm un iekārtām.
Papildus ERAF projekta attiecināmajām izmaksām Slimnīca "Ģintermuiža" pašu līdzekļiem finansē būvniecības ieceru izstrādi, būvuzraudzību, autoruzraudzību un projekta administrēšanas izmaksas, kas kopā veido 66 952,12 euro. Minētās izmaksas nav attiecinātas uz ERAF projekta finansējumu.
Slimnīcas "Ģintermuiža" 2025. gada peļņu 35 110 euro apmērā plānots novirzīt ERAF Projekta īstenošanai nepieciešamo izmaksu, kas netiek segtas no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma, daļējai segšanai saistībā ar šādu projekta aktivitāšu īstenošanu:
1) Būvniecība objektam "Gerontopsihiatrijas pacientu medicīniskās rehabilitācijas telpu izveide", ar mērķi - rehabilitācijas telpu izveide pacientiem- senioriem ar garīgām saslimšanām dzīves kvalitātes uzlabošanai, samazinot stacionēšanās biežumu un slimnīcā pavadīto ārstēšanās laiku, kā arī nodrošinot efektīvu un daudzveidīgu psihiatrisko rehabilitāciju.
2) Iekārtu un aprīkojuma iepirkums "Pacientu ārstniecības un aprūpes aprīkojums, inventārs"- iegādātas pacientu funkcionālās gultas, medicīniskie procedūru krēsli, uzstādītas elektriski regulējamas gulošu pacientu pacelšanas sistēmas, tā atvieglojot ārstēšanas un aprūpes procesu gan personālam, gan droši un saudzējoši pacientiem.
Strenču PNS ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 1 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 190 000 euro un valsts budžeta finansējums 210 000 euro.
ERAF Projekta ietvaros tiek veikta ēkas pārbūve, izveidojot Uzņemšanas un observācijas nodaļu un telpas ambulatoro pakalpojumu sniegšanai. 2026. gada 16. martā noslēgts būvdarbu līgums ar SIA "Woltec". Atbilstoši aktuālajam būvniecības līgumam kopējās būvniecības izmaksas ir 2 828 217,51 euro ar PVN, kas būtiski pārsniedz ERAF Projektam piešķirto finansējumu. Būvdarbu izmaksu daļa, kas netiek segta no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma, sedzama no Strenču PNS pašu līdzekļiem. Nepieciešamība nodrošināt papildu finansējumu projekta īstenošanai ir paredzēta arī kapitālsabiedrības apstiprinātajā 2025.–2027. gada vidēja termiņa darbības stratēģijā.
Pārbūves rezultātā tiks palielināts observācijas gultu skaits, uzlabota pacientu drošība un izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša ārstniecības vide. Minētie pasākumi ir saistīti ar Strenču PNS vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai un ārstniecības infrastruktūras attīstībai.
Strenču PNS 2025. gada peļņu 87 172 euro apmērā plānots novirzīt ERAF Projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izmaksu daļējai segšanai, kas netiek segtas no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma. Būvdarbu nepabeigšana pilnā apjomā radītu risku nesasniegt ERAF Projekta mērķi un nenodrošināt plānotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabojumus.
Piejūras slimnīca ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 757 886 euro, tai skaitā ERAF finansējums 644 203 euro un valsts budžeta finansējums 113 683 euro.
2025. gadā Piejūras slimnīca uzsākusi būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības ēkas Jūrmalas ielā 2, Liepājā, telpu pārbūvei un atjaunošanai, kas ir pirmais posms ambulatorās un rehabilitācijas ārstniecības ēkas izveidē. Projekta rezultātā tiks izveidots mūsdienu prasībām atbilstošs ambulatorās un rehabilitācijas pakalpojumu centrs, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Papildus 2025. gada peļņu paredzēts izmantot slimnīcas teritorijas centrālās daļas infrastruktūras labiekārtošanas darbu finansēšanai. Savukārt 2026. gada trešajā ceturksnī plānots izsludināt iepirkumu būvdarbu veikšanai ERAF Projekta ietvaros, un, ņemot vērā būvniecības izmaksu pieauguma riskus, kapitālsabiedrībai būs nepieciešams nodrošināt iespējamo būvdarbu sadārdzinājuma finansēšanu no pašu līdzekļiem.
Piejūras slimnīcas 2025. gada peļņu 100 028 euro apmērā plānots novirzīt ārstniecības infrastruktūras attīstībai 39 378 euro, tai skaitā slimnīcas teritorijas centrālās daļas infrastruktūras labiekārtošanai, un ERAF Projekta īstenošanai 60 650 euro apmērā.
Ar Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 216 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" reorganizāciju" (turpmāk - Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojums Nr. 216) ir uzsākta valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizācija.
NPVC 2025. gada pārskata gada peļņa ir 542 059 euro.
Ņemot vērā NPVC iepriekšējo periodu uzkrātos zaudējumus 199 686 euro apmērā, daļu no 2025. gada peļņas paredzēts novirzīt iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai, savukārt atlikušo peļņas daļu – valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizācijas procesa īstenošanai un ar to saistītiem kapitālsabiedrības attīstības pasākumiem. Atbilstoši NPVC 2025. gada pārskatam bilances pozīcija "Rezerves un nesadalītā peļņa" 2025. gada 31. decembrī veido 342 373 euro.
Reorganizācijas procesa ietvaros nepieciešams nodrošināt grāmatvedības uzskaites, informācijas tehnoloģiju sistēmu, iekšējās kontroles un pārvaldības procesu pilnveidi un savstarpēju salāgošanu. Plānotie kapitālieguldījumi grāmatvedības uzskaites un informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācijā un pilnveidē ir nepieciešami vienotas sistēmu vides izveidei un kapitālsabiedrības turpmākās darbības nodrošināšanai.
Minētie pasākumi ir saistīti ar NPVC izstrādājamo vienoto psihiskās veselības jomas attīstības stratēģiju, kas tiks izstrādāta NPVC un reorganizējamo valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu darbības integrācijai un turpmākai attīstībai vienotā pārvaldības modelī. Stratēģijā tiks noteikts kopīgs nozares attīstības redzējums, prioritātes, rīcības virzieni, standarti un metodoloģiskās pieejas efektīvas, koordinētas un ilgtspējīgas psihiskās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai, nodrošinot vienotu pieeju.
Peļņas daļas novirzīšana minētajiem attīstības pasākumiemnodrošinās Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojumā Nr. 216 noteiktās reorganizācijas sekmīgu īstenošanu un sešu valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanu vienotā pārvaldības modelī.
NRC "Vaivari" 2025. gada peļņu 242 917 euro apmērā plāno novirzīt infrastruktūras atjaunošanas un kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem. Finansējumu paredzēts izmantot 4. nodaļas remontdarbu līdzfinansēšanai, kā arī jauna ugunsmūra iegādei un bezvadu tīkla infrastruktūras rekonstrukcijai. Investīcijas veicinās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, pacientu drošību un ārstniecības iestādes kiberdrošības noturību.
NRC "Vaivari" 4. nodaļas remontdarbi tiek veikti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" projekta "Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" infrastruktūras attīstība, paaugstinot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, vienlīdzīgu piekļuvi un izmaksu efektivitāti" ietvaros. Projekta līdzfinansēšanai plānots novirzīt 2025.gada peļņas daļu 176 213 euro apmērā. Valsts kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē uzdots modernizēt, paplašināt infrastruktūru kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un uzlabot darba vidi personālam, šī projekta realizācija ir noteikta kā prioritāra.
Atlikušo 2025.gada peļņas daļu 66 704 euro apmērā plānots novirzīt kiberdrošības uzlabošanas pasākumu realizācijai - jauna ugunsmūra iegādei un uzstādīšanai. Esošais risinājums ir novecojis un tam ir beidzies ražotāja atbalsts. Arī šī darbība sasaucas ar kapitāla daļu turētāja gaidu vēstuli, kurā uzdots NRC "Vaivari" attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) infrastruktūru, kas atbilst datu drošības un personas datu aizsardzības prasībām.
Savukārt BPNS "Ainaži" 2025. gada peļņu 5 355 euro apmērā plānots novirzīt stacionāro nodaļu ārstniecības un pacientu uzturēšanās vides uzlabošanai, veicot meiteņu un zēnu nodaļu koplietošanas telpu atjaunošanu. Ieguldījums paredzēts bērniem piemērotas ārstniecības vides pilnveidošanai un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Visām kapitālsabiedrībām ir noteikti un apstiprināti finanšu un nefinanšu mērķi. Mērķi paredz nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības infrastruktūras attīstību, efektīvu resursu pārvaldību, digitālo risinājumu pilnveidi, kā arī kapitālsabiedrību ilgtspējīgu attīstību.
NPVC un Strenču PNS finanšu un nefinanšu mērķi noteikti apstiprinātajās vidēja termiņa darbības stratēģijās. Savukārt Daugavpils PNS, Slimnīcai "Ģintermuiža", Piejūras slimnīcai un BPNS "Ainaži" kārtējā gada finanšu un nefinanšu mērķi apstiprināti atsevišķā dokumentā, kas tika izskatīts dalībnieku sapulcē, jo jaunas vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde katrai kapitālsabiedrībai šobrīd nav lietderīga, ņemot vērā plānoto valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizāciju, kuras rezultātā visas valsts psihiatriskās slimnīcas tiks pievienotas NPVC.
NRC "Vaivari" prioritātes izriet no kapitāla daļu turētāja apstiprinātās gaidu vēstules. Savukārt kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija šobrīd tiek saskaņota ar Veselības ministriju un pēc Valsts kancelejas atzinuma saņemšanas, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai, to plānots apstiprināt NRC "Vaivari" dalībnieku sapulcē 2026. gada vasarā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" (turpmāk – BPNS "Ainaži"),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" (turpmāk – Slimnīca "Ģintermuiža""),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" (turpmāk – Strenču PNS),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca" (turpmāk – Piejūras slimnīca),
Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (turpmāk – NPVC),
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (turpmāk – NRC "Vaivari");
visas kopā – Kapitālsabiedrības) ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija).
Daugavpils PNS, BPNS "Ainaži", Slimnīca "Ģintermuiža", Strenču PNS, Piejūras slimnīca un NPVC pamatdarbība ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, savukārt NRC "Vaivari" specializējas medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā. Kapitālsabiedrības nodrošina stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī atsevišķās kapitālsabiedrībās tiek sniegti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi. Kapitālsabiedrību darbība ir būtiska valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, nepārtrauktības un kvalitātes nodrošināšanai.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 66.panta pirmās daļas 2.punktam, lēmuma pieņemšanas par kapitālsabiedrības gada peļņas izlietojumu ietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu dalībnieku sapulce pieņem pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. Iepriekš minētā likuma 28.panta sestajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta nosacījumiem reglamentē kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, valsts kapitāla daļu turētāja un dalībnieka (akcionāra) rīcību, izmantojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kārtību, kādā kapitālsabiedrības finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu, kā arī kārtību, kāda tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole.
Ar Ministru kabineta 2024. gadā pieņemtajiem lēmumiem tika atbalstīta 2023. gada peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā, un kapitālsabiedrības peļņu kopumā 2,6 milj. euro apmērā novirzīja attīstībai un investīcijām. Attiecīgi valstij dividendes netika izmaksātas, un kapitālsabiedrības ieguldīja līdzekļus infrastruktūras attīstībā, medicīnisko tehnoloģiju iegādē un ārstniecības procesa materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā.
Savukārt 2024. gada kopējā kapitālsabiedrību peļņa bija 2,1 milj.euro, no kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam 2025.gadā valstij dividendēs tika izmaksāti 1,4 milj. euro jeb 70 % no peļņas. Tas būtiski samazināja kapitālsabiedrību rīcībā paliekošos finanšu resursus un tieši ietekmēja to naudas plūsmu un iespējas finansēt investīcijas no pašu līdzekļiem, īpaši tajās kapitālsabiedrībās, kuras strādāja ar lielāku peļņu.
Kapitālsabiedrības 2025.gadu noslēdza ar sekojošu peļņu:
| Nr. | nosaukums | 2025.gada peļņa euro |
| 1. | NPVC | 542 059 |
| 2. | NRC "Vaivari" | 242 917 |
| 3. | Daugavpils PNS | 224 206 |
| 4. | Piejūras slimnīca | 100 028 |
| 5. | Strenču PNS | 87 172 |
| 6. | Slimnīca "Ģintermuiža" | 35 110 |
| 7. | BPNS "Ainaži" | 5 355 |
| kopā | 1 236 847 |
Kapitālsabiedrības budžetu kārtējam gadam plāno, ņemot vērā gada sākumā noslēgtos līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un tajos paredzēto finansējuma apjomu.
Kapitālsabiedrību 2025. gada peļņa veidojusies atsevišķu vienreizēju un īstermiņa faktoru ietekmē, tostarp pieaugot veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un saņemot papildu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modelis nerada pietiekamus līdzekļus sistemātiskai infrastruktūras atjaunošanai un attīstībai, tādēļ kapitālsabiedrībām ir būtiski saglabāt peļņu investīciju projektu īstenošanai.
Kapitālsabiedrībām nepieciešams nodrošināt ieguldījumus ārstniecības infrastruktūras attīstībā, psihiskās veselības aprūpes modernizācijā, reorganizācijas procesa īstenošanā, kiberdrošības stiprināšanā un Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanā. 2025. gadā gūtās peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā nodrošinās finansējumu minēto pasākumu īstenošanai.
Rīkojuma projektā paredzētā atšķirīgā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa visām Rīkojumā minētajām kapitālsabiedrībām noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" 9.1.3. apakšpunktam un kapitālsabiedrību rīcībā atstājamā peļņa paredzēta pasākumiem, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai un kuru īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi.
No 2025. gada otrā ceturkšņa NPVC sadarbībā ar Daugavpils PNS, Slimnīcu "Ģintermuiža", Strenču PNS un Piejūras slimnīcu īsteno Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu Nr. 4.1.1.1/3/24/I/001 "Psihiskās veselības ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk - ERAF Projekts).
Projekta mērķis ir attīstīt psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem un stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību. Projekta kopējās izmaksas ir 7 957 886 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 6 764 203 euro un nacionālais finansējums 1 193 683 euro. Projekta rezultātā līdz 2029. gada 31. decembrim plānots nodrošināt modernizētu psihiskās veselības aprūpes infrastruktūru, ko izmantos 181 631 pacients gadā.
Vienlaikus ERAF Projekta īstenošanas gaitā kapitālsabiedrībām rodas izmaksas, kas netiek segtas no projektam piešķirtā ERAF un nacionālā finansējuma, tostarp neattiecināmās izmaksas un ar projekta īstenošanu saistītais sadārdzinājums. Minēto izmaksu segšanai paredzēts izmantot kapitālsabiedrību pašu līdzekļus, tai skaitā to rīcībā atstājamo 2025. gada peļņas daļu.
Daugavpils PNS ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 3 000 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 550 000 euro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu 450 000 euro. Pamatojoties uz iepirkuma Nr. DPNS 2025/18 ERAF "Telpu pārbūve un teritorijas labiekārtošana Siguldas ielā 24, Daugavpilī (1.kārta)" rezultātiem, 17.12.2025. ir noslēgts līgums par būvniecību ar SIA "SHENBERG". Kopējas būvniecības izmaksas ir 5 455 429.76 euro ar PVN, no tām attiecināmās izmaksas veido 3 000 000 euro. Izmaksu daļu, kas pārsniedz ERAF Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas, Daugavpils PNS plāno segt no pašu līdzekļiem. 2025. gada peļņu 224 206 euro apmērā paredzēts novirzīt minēto izmaksu daļējai segšanai.
ERAF Projekta ietvaros Siguldas ielā 24, Daugavpilī plānots izveidot:
1) uzņemšanas nodaļas ar observācijas gultām (uzgaidāmo telpu, pacientu izmeklēšanas telpu, observācijas gultu telpas, sanitārās telpas u.c. nepieciešamās telpas) izveidošana
2) Psihiatriskās nodaļas (1., 2.stāvs)
3) kā arī veikt iekšējos specializētos darbi 1., 2. un 3. stāvā (t.sk. apkure, ventilācija, aukstumapgāde A1, gaisa kondicionēšana, daļa no siltummezgla, iekšējais ūdensvads Ū1, Ū2, ūdensmērītājs N1-2, karstā ūdens ūdensvads S3, S4, sadzīves kanalizācija K1 un iekšējie elektrotehniskie darbi).
Realizējot šo būvprojektu, tiks palielināta ārstniecības procesa efektivitāte, vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tiks nodrošināta pacientu kvalitatīvāka aprūpe, kas ir tieši saistīts ar kapitālsabiedrībai noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu.
Slimnīca "Ģintermuiža" ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 1 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 190 000 euro un valsts budžeta finansējums 210 000 euro.
2025. gadā:
-noslēgts būvniecības līgums un ekspluatācijā nodots objekts "Gerontopsihiatrijas pacientu medicīniskās rehabilitācijas telpu izveide" par 395 371,51 euro (plānotais finansējums – 370 361 euro), visas izmaksas attiecinot uz projekta finansējumu;
- veikts iepirkums "Pacientu ārstniecības un aprūpes aprīkojums, inventārs", noslēdzot līgumu par 112 434,64 euro (plānotais finansējums – 107 141 euro). Izmaksu starpība 5 293,64 euro netika iekļauta projekta attiecināmajās izmaksās.
2026. gadā:
- noslēgts būvniecības līgums par "Psihiatriskās medicīniskās rehabilitācijas mākslas terapijas (drāmas, mūzikas un vizuāli plastiskās mākslas terapijas) studijas izveidi" par 338 755,86 euro;
-noslēgts būvniecības līgums par "Psihiatriskās medicīniskās rehabilitācijas (ergoterapijas) vides (dārzkopības terapijas) izveidi" par 345 023,92 euro;
- noslēgti iepirkuma līgumi par "Medicīniskās rehabilitācijas aprīkojuma un inventāra iegādi" par kopējo summu 158 261,66 euro (plānotais finansējums – 125 008 euro).
Noslēgto līgumu kopējā attiecināmo izmaksu summa ir 1 344 553,95 euro, savukārt projekta ietvaros vēl paredzēts pabeigt iepirkumu par 2026. gadā izbūvētajās telpās izvietojamajām mēbelēm un iekārtām.
Papildus ERAF projekta attiecināmajām izmaksām Slimnīca "Ģintermuiža" pašu līdzekļiem finansē būvniecības ieceru izstrādi, būvuzraudzību, autoruzraudzību un projekta administrēšanas izmaksas, kas kopā veido 66 952,12 euro. Minētās izmaksas nav attiecinātas uz ERAF projekta finansējumu.
Slimnīcas "Ģintermuiža" 2025. gada peļņu 35 110 euro apmērā plānots novirzīt ERAF Projekta īstenošanai nepieciešamo izmaksu, kas netiek segtas no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma, daļējai segšanai saistībā ar šādu projekta aktivitāšu īstenošanu:
1) Būvniecība objektam "Gerontopsihiatrijas pacientu medicīniskās rehabilitācijas telpu izveide", ar mērķi - rehabilitācijas telpu izveide pacientiem- senioriem ar garīgām saslimšanām dzīves kvalitātes uzlabošanai, samazinot stacionēšanās biežumu un slimnīcā pavadīto ārstēšanās laiku, kā arī nodrošinot efektīvu un daudzveidīgu psihiatrisko rehabilitāciju.
2) Iekārtu un aprīkojuma iepirkums "Pacientu ārstniecības un aprūpes aprīkojums, inventārs"- iegādātas pacientu funkcionālās gultas, medicīniskie procedūru krēsli, uzstādītas elektriski regulējamas gulošu pacientu pacelšanas sistēmas, tā atvieglojot ārstēšanas un aprūpes procesu gan personālam, gan droši un saudzējoši pacientiem.
Strenču PNS ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 1 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 190 000 euro un valsts budžeta finansējums 210 000 euro.
ERAF Projekta ietvaros tiek veikta ēkas pārbūve, izveidojot Uzņemšanas un observācijas nodaļu un telpas ambulatoro pakalpojumu sniegšanai. 2026. gada 16. martā noslēgts būvdarbu līgums ar SIA "Woltec". Atbilstoši aktuālajam būvniecības līgumam kopējās būvniecības izmaksas ir 2 828 217,51 euro ar PVN, kas būtiski pārsniedz ERAF Projektam piešķirto finansējumu. Būvdarbu izmaksu daļa, kas netiek segta no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma, sedzama no Strenču PNS pašu līdzekļiem. Nepieciešamība nodrošināt papildu finansējumu projekta īstenošanai ir paredzēta arī kapitālsabiedrības apstiprinātajā 2025.–2027. gada vidēja termiņa darbības stratēģijā.
Pārbūves rezultātā tiks palielināts observācijas gultu skaits, uzlabota pacientu drošība un izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša ārstniecības vide. Minētie pasākumi ir saistīti ar Strenču PNS vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem mērķiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai un ārstniecības infrastruktūras attīstībai.
Strenču PNS 2025. gada peļņu 87 172 euro apmērā plānots novirzīt ERAF Projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izmaksu daļējai segšanai, kas netiek segtas no ERAF Projektam piešķirtā finansējuma. Būvdarbu nepabeigšana pilnā apjomā radītu risku nesasniegt ERAF Projekta mērķi un nenodrošināt plānotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabojumus.
Piejūras slimnīca ERAF Projekta īstenošanai piešķirti 757 886 euro, tai skaitā ERAF finansējums 644 203 euro un valsts budžeta finansējums 113 683 euro.
2025. gadā Piejūras slimnīca uzsākusi būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzības pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības ēkas Jūrmalas ielā 2, Liepājā, telpu pārbūvei un atjaunošanai, kas ir pirmais posms ambulatorās un rehabilitācijas ārstniecības ēkas izveidē. Projekta rezultātā tiks izveidots mūsdienu prasībām atbilstošs ambulatorās un rehabilitācijas pakalpojumu centrs, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Papildus 2025. gada peļņu paredzēts izmantot slimnīcas teritorijas centrālās daļas infrastruktūras labiekārtošanas darbu finansēšanai. Savukārt 2026. gada trešajā ceturksnī plānots izsludināt iepirkumu būvdarbu veikšanai ERAF Projekta ietvaros, un, ņemot vērā būvniecības izmaksu pieauguma riskus, kapitālsabiedrībai būs nepieciešams nodrošināt iespējamo būvdarbu sadārdzinājuma finansēšanu no pašu līdzekļiem.
Piejūras slimnīcas 2025. gada peļņu 100 028 euro apmērā plānots novirzīt ārstniecības infrastruktūras attīstībai 39 378 euro, tai skaitā slimnīcas teritorijas centrālās daļas infrastruktūras labiekārtošanai, un ERAF Projekta īstenošanai 60 650 euro apmērā.
Ar Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 216 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Nacionālais psihiskās veselības centrs", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piejūras slimnīca", valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" reorganizāciju" (turpmāk - Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojums Nr. 216) ir uzsākta valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizācija.
NPVC 2025. gada pārskata gada peļņa ir 542 059 euro.
Ņemot vērā NPVC iepriekšējo periodu uzkrātos zaudējumus 199 686 euro apmērā, daļu no 2025. gada peļņas paredzēts novirzīt iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai, savukārt atlikušo peļņas daļu – valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizācijas procesa īstenošanai un ar to saistītiem kapitālsabiedrības attīstības pasākumiem. Atbilstoši NPVC 2025. gada pārskatam bilances pozīcija "Rezerves un nesadalītā peļņa" 2025. gada 31. decembrī veido 342 373 euro.
Reorganizācijas procesa ietvaros nepieciešams nodrošināt grāmatvedības uzskaites, informācijas tehnoloģiju sistēmu, iekšējās kontroles un pārvaldības procesu pilnveidi un savstarpēju salāgošanu. Plānotie kapitālieguldījumi grāmatvedības uzskaites un informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācijā un pilnveidē ir nepieciešami vienotas sistēmu vides izveidei un kapitālsabiedrības turpmākās darbības nodrošināšanai.
Minētie pasākumi ir saistīti ar NPVC izstrādājamo vienoto psihiskās veselības jomas attīstības stratēģiju, kas tiks izstrādāta NPVC un reorganizējamo valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu darbības integrācijai un turpmākai attīstībai vienotā pārvaldības modelī. Stratēģijā tiks noteikts kopīgs nozares attīstības redzējums, prioritātes, rīcības virzieni, standarti un metodoloģiskās pieejas efektīvas, koordinētas un ilgtspējīgas psihiskās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai, nodrošinot vienotu pieeju.
Peļņas daļas novirzīšana minētajiem attīstības pasākumiemnodrošinās Ministru kabineta 2026. gada 16. aprīļa rīkojumā Nr. 216 noteiktās reorganizācijas sekmīgu īstenošanu un sešu valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanu vienotā pārvaldības modelī.
NRC "Vaivari" 2025. gada peļņu 242 917 euro apmērā plāno novirzīt infrastruktūras atjaunošanas un kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem. Finansējumu paredzēts izmantot 4. nodaļas remontdarbu līdzfinansēšanai, kā arī jauna ugunsmūra iegādei un bezvadu tīkla infrastruktūras rekonstrukcijai. Investīcijas veicinās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti, pacientu drošību un ārstniecības iestādes kiberdrošības noturību.
NRC "Vaivari" 4. nodaļas remontdarbi tiek veikti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" projekta "Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" infrastruktūras attīstība, paaugstinot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, vienlīdzīgu piekļuvi un izmaksu efektivitāti" ietvaros. Projekta līdzfinansēšanai plānots novirzīt 2025.gada peļņas daļu 176 213 euro apmērā. Valsts kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē uzdots modernizēt, paplašināt infrastruktūru kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un uzlabot darba vidi personālam, šī projekta realizācija ir noteikta kā prioritāra.
Atlikušo 2025.gada peļņas daļu 66 704 euro apmērā plānots novirzīt kiberdrošības uzlabošanas pasākumu realizācijai - jauna ugunsmūra iegādei un uzstādīšanai. Esošais risinājums ir novecojis un tam ir beidzies ražotāja atbalsts. Arī šī darbība sasaucas ar kapitāla daļu turētāja gaidu vēstuli, kurā uzdots NRC "Vaivari" attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) infrastruktūru, kas atbilst datu drošības un personas datu aizsardzības prasībām.
Savukārt BPNS "Ainaži" 2025. gada peļņu 5 355 euro apmērā plānots novirzīt stacionāro nodaļu ārstniecības un pacientu uzturēšanās vides uzlabošanai, veicot meiteņu un zēnu nodaļu koplietošanas telpu atjaunošanu. Ieguldījums paredzēts bērniem piemērotas ārstniecības vides pilnveidošanai un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.
Visām kapitālsabiedrībām ir noteikti un apstiprināti finanšu un nefinanšu mērķi. Mērķi paredz nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības infrastruktūras attīstību, efektīvu resursu pārvaldību, digitālo risinājumu pilnveidi, kā arī kapitālsabiedrību ilgtspējīgu attīstību.
NPVC un Strenču PNS finanšu un nefinanšu mērķi noteikti apstiprinātajās vidēja termiņa darbības stratēģijās. Savukārt Daugavpils PNS, Slimnīcai "Ģintermuiža", Piejūras slimnīcai un BPNS "Ainaži" kārtējā gada finanšu un nefinanšu mērķi apstiprināti atsevišķā dokumentā, kas tika izskatīts dalībnieku sapulcē, jo jaunas vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrāde katrai kapitālsabiedrībai šobrīd nav lietderīga, ņemot vērā plānoto valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizāciju, kuras rezultātā visas valsts psihiatriskās slimnīcas tiks pievienotas NPVC.
NRC "Vaivari" prioritātes izriet no kapitāla daļu turētāja apstiprinātās gaidu vēstules. Savukārt kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija šobrīd tiek saskaņota ar Veselības ministriju un pēc Valsts kancelejas atzinuma saņemšanas, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai, to plānots apstiprināt NRC "Vaivari" dalībnieku sapulcē 2026. gada vasarā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (turpmāk – Budžeta likums) 20. pantam minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90 procenti no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas. Savukārt Budžeta likuma 20.panta 3.daļā noteikts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, vienlaikus pieņemot lēmumu par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu no Rīkojuma projektā iekļauto septiņu valsts kapitālsabiedrību 2025. gada kopējās peļņas 1 236 847 euro apmērā valstij dividendēs būtu izmaksājami 90%, t.i. 1 113 162 euro, savukārt kapitālsabiedrību rīcībā paliktu 123 685 euro jeb 10 % no nopelnītās peļņas. Vienlaikus, ņemot vērā NPVC iepriekšējo periodu uzkrātos zaudējumus 199 686 euro apmērā, pēc attiecīgas korekcijas kopējā dividendēs izmaksājamā summa būtu 933 445 euro. Šāds peļņas sadalījums būtiski ierobežo kapitālsabiedrību iespējas finansēt attīstības projektus no pašu līdzekļiem, nodrošināt medicīnisko tehnoloģiju atjaunošanu, infrastruktūras modernizāciju un Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanu.
Budžeta likuma 27. pantā noteikts, ka Vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
Ņemot vērā, ka veselības nozares valsts kapitālsabiedrības ir no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības, kuru primārais uzdevums ir nefinanšu mērķu īstenošana, gūtā peļņa primāri izmantojama šo mērķu sasniegšanai, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, ārstniecības procesa modernizācijai un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai.
Peļņas novirzīšana investīcijām sekmē ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas attīstību, uzlabo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī ilgtermiņā mazina nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta finansējuma.
Detalizēta informācija par kapitālsabiedrību peļņu, valstij izmaksātajām dividendēm un plānotajiem investīciju projektiem ir pievienota anotācijas 1. pielikumā, kas sastāv no trim izklājlapām:
1) "Kapitālsabiedrību finanšu rezultātu un dividenžu apkopojums laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam" – apkopota informācija par kapitālsabiedrību finanšu rezultātiem, valstij izmaksātajām dividendēm un 2023. gada peļņas izlietojumu investīcijām;
2) "Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 4.1.1.1/3/24/I/001 "Psihiskās veselības ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība"" – sniegta informācija par ERAF Projekta finansējumu, kapitālsabiedrību līdzfinansējumu un plānotajiem ieguldījumiem;
3) "Citas investīcijas" – apkopota informācija par 2025. gada peļņas plānoto izlietojumu citu investīciju projektu un attīstības pasākumu īstenošanai.
Saskaņā ar normatīvo regulējumu no Rīkojuma projektā iekļauto septiņu valsts kapitālsabiedrību 2025. gada kopējās peļņas 1 236 847 euro apmērā valstij dividendēs būtu izmaksājami 90%, t.i. 1 113 162 euro, savukārt kapitālsabiedrību rīcībā paliktu 123 685 euro jeb 10 % no nopelnītās peļņas. Vienlaikus, ņemot vērā NPVC iepriekšējo periodu uzkrātos zaudējumus 199 686 euro apmērā, pēc attiecīgas korekcijas kopējā dividendēs izmaksājamā summa būtu 933 445 euro. Šāds peļņas sadalījums būtiski ierobežo kapitālsabiedrību iespējas finansēt attīstības projektus no pašu līdzekļiem, nodrošināt medicīnisko tehnoloģiju atjaunošanu, infrastruktūras modernizāciju un Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšanu.
Budžeta likuma 27. pantā noteikts, ka Vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām ir tiesības neveikt maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ar nosacījumu, ka dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek novirzīta šo kapitālsabiedrību iepriekš uzņemto finanšu saistību segšanai (finansēšanas darījums), ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.
Ņemot vērā, ka veselības nozares valsts kapitālsabiedrības ir no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības, kuru primārais uzdevums ir nefinanšu mērķu īstenošana, gūtā peļņa primāri izmantojama šo mērķu sasniegšanai, tai skaitā veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai, ārstniecības procesa modernizācijai un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai.
Peļņas novirzīšana investīcijām sekmē ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas attīstību, uzlabo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī ilgtermiņā mazina nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta finansējuma.
Detalizēta informācija par kapitālsabiedrību peļņu, valstij izmaksātajām dividendēm un plānotajiem investīciju projektiem ir pievienota anotācijas 1. pielikumā, kas sastāv no trim izklājlapām:
1) "Kapitālsabiedrību finanšu rezultātu un dividenžu apkopojums laika periodā no 2023. līdz 2025. gadam" – apkopota informācija par kapitālsabiedrību finanšu rezultātiem, valstij izmaksātajām dividendēm un 2023. gada peļņas izlietojumu investīcijām;
2) "Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Nr. 4.1.1.1/3/24/I/001 "Psihiskās veselības ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība"" – sniegta informācija par ERAF Projekta finansējumu, kapitālsabiedrību līdzfinansējumu un plānotajiem ieguldījumiem;
3) "Citas investīcijas" – apkopota informācija par 2025. gada peļņas plānoto izlietojumu citu investīciju projektu un attīstības pasākumu īstenošanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu kapitālsabiedrībām noteikto mērķu sasniegšanu un plānoto attīstības pasākumu īstenošanu, Veselības ministrija ierosina noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, nosakot dividendes 0 procentu apmērā no 2025. gada peļņas. Tas ļautu kapitālsabiedrībām savā rīcībā saglabāt 2025. gada peļņu kopumā 1 236 847 euro apmērā, neveicot dividenžu izmaksu 933 445 euro apmērā un ar to saistītā uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu.
Kapitālsabiedrību sniegtie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Dividendēs neizmaksātās peļņas novirzīšana šo pakalpojumu nodrošināšanai ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un tiks veikta saskaņā ar Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES.
Gadījumos, kad attiecīgā infrastruktūra vai ieguldījumi tiek izmantoti gan valsts apmaksāto, gan maksas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrības nodrošina attiecīgu izmaksu attiecināšanu un uzskaiti atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam.
Visas kapitālsabiedrības ir klasificētas vispārējās valdības sektorā. Sagatavojot vispārējās valdības budžeta prognozes un kapitālsabiedrību finanšu plānus, dividendes no minētajām kapitālsabiedrībām netika plānotas, jo peļņas veidošanās tādā apmērā, kādā tā faktiski izveidojās 2025. gada izpildes rezultātā, netika prognozēta.
Veselības ministrija norāda, ka peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā ne visos gadījumos ir saistīta ar tūlītēju jaunu papildu izdevumu uzņemšanos. Daļā gadījumu 2025. gada peļņu paredzēts novirzīt no kapitālsabiedrību pašu līdzekļiem jau segto izdevumu kompensēšanai vai jau uzņemto saistību izpildei , tostarp saistībā ar ERAF projektu īstenošanu un projekta finansējuma ietvaros nesegtām izmaksām, kuras bija plānots segt no pašu līdzekļiem, tādejādi tos atbrīvojot 366 424 euro apmērā. Papildus tam daļu no 2025. gada peļņas plānots novirzīt citiem jauniem investīciju un attīstības pasākumiem ar plānoto izmaksu apmēru 567 021 euro.
Attiecīgi vērtējot ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci var pieņemt, ka atbrīvotie pašu līdzekļi 366 424 euro veido potenciālās papildus negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci apmēru, savukārt novirzot citiem jauniem investīciju un attīstības pasākumiem novirzāmais finansējumu 567 021 euro veidosies tieša papildus negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kopā veidojot potenciālo papildus negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 933 445 euro apmērā.
Vienlaikus kapitālsabiedrību ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci gada laikā tiek aktualizēta, ņemot vērā faktisko izpildi un aktuālos saimnieciskās darbības rādītājus. Arī 2026. gada augustā aktualizētās kapitālsabiedrību prognozes kopumā liecina, ka prognozētā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2026. gada sākumā iesniegtajām prognozēm. Ņemot vērā minēto, Veselības ministrijas ieskatā plānotās peļņas izlietošanas ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir vērtējama kopsakarā ar kapitālsabiedrību aktualizētajām prognozēm, peļņas faktiskās izlietošanas mērķiem un Veselības ministrijas vispārējās valdības sektorā klasificēto kapitālsabiedrību kopējo fiskālo ietekmi.
Papildus jāņem vērā, ka pārskata gada peļņa pati par sevi nenozīmē brīvi pieejamus naudas līdzekļus attiecīgajā apmērā. Dividenžu izmaksa samazinātu kapitālsabiedrību rīcībā esošos naudas līdzekļus un atsevišķos gadījumos varētu negatīvi ietekmēt to spēju savlaicīgi izpildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pamatdarbības nepārtrauktību.
Kapitālsabiedrību darbība vairāk kā 90% apmērā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. Tādēļ dividendēs neizmaksātās peļņas novirzīšana infrastruktūras attīstībai, reorganizācijas pasākumu īstenošanai un kiberdrošības stiprināšanai ir tieši saistīta ar valsts funkciju izpildi un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Veselības ministrijas ieskatā nebūtu ekonomiski pamatoti izmaksāt dividendes, ja tā rezultātā kapitālsabiedrību darbības vai uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai vēlāk būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.
Kapitālsabiedrību sniegtie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ir pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Dividendēs neizmaksātās peļņas novirzīšana šo pakalpojumu nodrošināšanai ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts un tiks veikta saskaņā ar Komisijas 2025. gada 16. decembra lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES.
Gadījumos, kad attiecīgā infrastruktūra vai ieguldījumi tiek izmantoti gan valsts apmaksāto, gan maksas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrības nodrošina attiecīgu izmaksu attiecināšanu un uzskaiti atbilstoši piemērojamajam komercdarbības atbalsta regulējumam.
Visas kapitālsabiedrības ir klasificētas vispārējās valdības sektorā. Sagatavojot vispārējās valdības budžeta prognozes un kapitālsabiedrību finanšu plānus, dividendes no minētajām kapitālsabiedrībām netika plānotas, jo peļņas veidošanās tādā apmērā, kādā tā faktiski izveidojās 2025. gada izpildes rezultātā, netika prognozēta.
Veselības ministrija norāda, ka peļņas atstāšana kapitālsabiedrību rīcībā ne visos gadījumos ir saistīta ar tūlītēju jaunu papildu izdevumu uzņemšanos. Daļā gadījumu 2025. gada peļņu paredzēts novirzīt no kapitālsabiedrību pašu līdzekļiem jau segto izdevumu kompensēšanai vai jau uzņemto saistību izpildei , tostarp saistībā ar ERAF projektu īstenošanu un projekta finansējuma ietvaros nesegtām izmaksām, kuras bija plānots segt no pašu līdzekļiem, tādejādi tos atbrīvojot 366 424 euro apmērā. Papildus tam daļu no 2025. gada peļņas plānots novirzīt citiem jauniem investīciju un attīstības pasākumiem ar plānoto izmaksu apmēru 567 021 euro.
Attiecīgi vērtējot ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci var pieņemt, ka atbrīvotie pašu līdzekļi 366 424 euro veido potenciālās papildus negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci apmēru, savukārt novirzot citiem jauniem investīciju un attīstības pasākumiem novirzāmais finansējumu 567 021 euro veidosies tieša papildus negatīva ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kopā veidojot potenciālo papildus negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 933 445 euro apmērā.
Vienlaikus kapitālsabiedrību ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci gada laikā tiek aktualizēta, ņemot vērā faktisko izpildi un aktuālos saimnieciskās darbības rādītājus. Arī 2026. gada augustā aktualizētās kapitālsabiedrību prognozes kopumā liecina, ka prognozētā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2026. gada sākumā iesniegtajām prognozēm. Ņemot vērā minēto, Veselības ministrijas ieskatā plānotās peļņas izlietošanas ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci ir vērtējama kopsakarā ar kapitālsabiedrību aktualizētajām prognozēm, peļņas faktiskās izlietošanas mērķiem un Veselības ministrijas vispārējās valdības sektorā klasificēto kapitālsabiedrību kopējo fiskālo ietekmi.
Papildus jāņem vērā, ka pārskata gada peļņa pati par sevi nenozīmē brīvi pieejamus naudas līdzekļus attiecīgajā apmērā. Dividenžu izmaksa samazinātu kapitālsabiedrību rīcībā esošos naudas līdzekļus un atsevišķos gadījumos varētu negatīvi ietekmēt to spēju savlaicīgi izpildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pamatdarbības nepārtrauktību.
Kapitālsabiedrību darbība vairāk kā 90% apmērā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. Tādēļ dividendēs neizmaksātās peļņas novirzīšana infrastruktūras attīstībai, reorganizācijas pasākumu īstenošanai un kiberdrošības stiprināšanai ir tieši saistīta ar valsts funkciju izpildi un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Veselības ministrijas ieskatā nebūtu ekonomiski pamatoti izmaksāt dividendes, ja tā rezultātā kapitālsabiedrību darbības vai uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai vēlāk būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Kapitālsabiedrību dividendes netika iekļautas vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognozēs, jo kapitālsabiedrību finanšu plānos dividendēs izmaksājamā peļņa netika plānota. Līdz ar to rīkojuma projekts nesamazina valsts budžetā iepriekš plānotos ieņēmumus. Rīkojuma projekta ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci vērtējama kopsakarā ar kapitālsabiedrību aktualizētajām prognozēm un kapitālsabiedrību rīcībā atstātās peļņas izlietojumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saskaņā ar Rīkojuma projektu valsts budžetā netiks iemaksātas dividendes 933 445 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netika organizēta, jo tiesību akta projekts attiecas uz individuālu lēmumu par konkrētu valsts kapitālsabiedrību 2025. gada peļņas izlietojumu
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Peļņa tiek novirzīta veselības aprūpes infrastruktūrai un pakalpojumu attīstībai.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NPVC – IT sistēmu integrācija; NRC "Vaivari" – kiberdrošība un Wi-Fi infrastruktūra.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts rada pozitīvu ietekmi uz veselību, jo paredz saglabāt kapitālsabiedrību rīcībā finanšu līdzekļus ieguldījumiem ārstniecības infrastruktūrā, ārstniecības vides uzlabošanā, informācijas tehnoloģiju attīstībā un valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizācijas īstenošanā. Plānotie ieguldījumi sekmēs valsts apmaksāto veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, kvalitāti, pacientu drošību un veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
1.pielikums - Kapitālsabiedrību peļņa un plānotās investīcijas