Anotācija

Pēc KLP SP horizontālā mērķa "Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu" situācijas analīzes konstatēts, ka no kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 31,3 % vadītāju lauksaimnieciskā izglītība – augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība. Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 82,5 % saimniecību vadītāju ir vecumā no 45 līdz 65 gadiem vai vecāki, turklāt šajā vecumgrupā 53 % saimniecību vadītāju ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā. Vērtējot lauksaimniecisko izglītību dalījumā pa dzimumiem, secināms, ka situācija saglabājusies gandrīz nemainīga kopš 2010. gada: no kopējā saimniecību vadītāju skaita 2016. gadā jebkādu lauksaimniecisko izglītību (pamata, profesionālo vai augstāko) ieguvuši 63 % vīriešu un 37 % sieviešu.
Lauksaimniecībā pastāvīgi palielinās to lauku saimniecību vadītāju skaits, kuriem ir izglītība. Minētās pārmaiņas ir veicinājuši arī Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam (turpmāk – LAP 2014–2020) īstenotie pasākumi un tajos ietvertās obligātās prasības atbalsta saņēmējiem par zināšanām un izglītību, kā arī demogrāfiskās situācijas tendences Latvijā kopumā. Īstenojot LAP 2014–2020, ir sniegts atbalsts gan zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai, tostarp demonstrējumu ierīkošanai un īstenošanai un saimniecību un meža apmeklējumiem, gan konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.
Taču SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzē joprojām tiek norādīts, ka vājā puse ir zināšanu un izpratnes trūkums un ka nepieciešams veicināt zināšanu apmaiņu, informācijas izplatīšanu, tostarp demonstrējumu ierīkošanu, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu ar tehnoloģiju, inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības palielināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi saudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu lietošanu, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, jo īpaši lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP ir noteiktas tās atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku problēmu risināšanu.
SVID analīzē tika noteikta vajadzība veicināt demonstrējumu saimniecību izmantošanu, tā palielinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, un sekmēt zināšanu un inovāciju pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP.
Saskaņā ar Regulas 2021/2115 151. pantu, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 98., 99. un 100. pantu, dalībvalstis un Eiropas Komisija vāc personas datus ar nolūku pildīt savus attiecīgos pārvaldības, kontroles, uzraudzības un izvērtēšanas pienākumus saskaņā ar regulu 2021/2115, jo īpaši tos, kas paredzēti VI un VII sadaļā, un neapstrādā šos datus veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku. Komisijas īstenošanas 2022. gada 6. septembra Regula (ES) 2022/1475 nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 īsteno attiecībā uz KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu un uzraudzībai un izvērtēšanai vajadzīgās informācijas sniegšanu. Regulas 2022/1475 IV pielikuma 4. pantā noteikti ziņojamie labuma guvēju mainīgie lielumi. Ziņošana par izlaides rādītāju vērtībām attiecībā uz labuma guvējiem noteikta Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas Regulas (ES) 2021/2290, ar ko nosaka noteikumus par metodēm, ar kādām aprēķina kopējos izlaides un rezultātu rādītājus, kuri izklāstīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, pielikuma 3. panta "b" punkta "i" apakšpunktā.
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78. pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu intervencē "Demonstrējumi" (turpmāk – intervence).
Noteikumu projekts noteic atbalsta pretendentus, gala labuma guvējus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību, kā arī publiskā finansējuma veidu un apmēru.
Noteikumu projektā noteiktās intervences mērķis ir nodrošināt tāda demonstrējuma ierīkošanu (izveidi, iekārtošanu, iekārtu uzstādīšanu) un īstenošanu, kurš praktiski demonstrē kāda jauna agrotehniska paņēmiena, tehnoloģiska procesa, kultūrauga vai dzīvnieku šķirnes priekšrocības, kas uzskatāmi parāda saimniekošanas labo praksi vai kas pārbaudītas pētījumos un atspoguļo vismaz divu variantu – līdzšinējā un viena jaunā – salīdzinājumu.  Atbalsts paredzēts arī informācijas pasākumiem par attiecīgo demonstrējumu, tā norisi un tajā sasniegtajiem rezultātiem. 
Atbalstu varēs saņemt juridiskas personas, kas atbilst noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu tiek izvēlētas intervences īstenošanai. Iepirkumu organizēs Zemkopības ministrija (centralizēto iepirkumu institūcija), ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus, nosakot iepirkuma priekšmetu (demonstrējuma tēmas) un norādot demonstrējumu ierīkošanas un īstenošanas prasības iepirkuma nolikuma tehniskajā specifikācijā. Prasības attiecībā uz pretendenta profesionālajām spējām tiks konkretizētas iepirkuma nolikumā, kur tiks norādīts, vai viena iesaistītā persona var pildīt vairākas nolikuma konkrētajā punktā norādītās lomas. Tāpat iepirkuma nolikumā tiks norādīti iesniedzamie dokumenti, ar kuriem pretendents apliecina atbilstību konkrētai iepirkuma nolikuma prasībai, vai arī tiks norādīti informācijas ieguves avoti, ja iepirkuma komisijai ir iespēja pārbaudīt informāciju publiski pieejamā datu bāzē. Līgumu ar iepirkuma uzvarētāju slēgs Lauku atbalsta dienests.
Atbalsta pretendents ir juridiska persona, kas ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā vai Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā. Atbalsta pretendenta demonstrējuma ierīkošanas un īstenošanas piedāvājumā savu dalību apliecina vismaz vismaz viena nozares nevalstiskā organizācija vai kooperatīvā sabiedrība, zinātniskā institūcija, konsultāciju organizācija un nozares uzņēmums (saimniecība).
Tiks atbalstīti demonstrējumi, kuru minimālais īstenošanas laiks ir viens gads, un informācijas sniegšanas pasākumi. Demonstrējums tiek ierīkots saimniecībā (neatkarīgi no tās juridiskās formas), kas darbojas nozarē, kurā ierīko demonstrējumu.
Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte ir 100 %. Maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs viena demonstrējuma ierīkošanai un īstenošanai vienā gadā ir 25 000 euro.
Intervencē ir attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar
1) demonstrējuma ierīkošanu, īstenošanu, popularizēšanu un rezultātu izplatīšanu: atlīdzība iesaistītajam personālam, ar demonstrējumu saistīto mācību materiālu izmaksas, transporta izdevumi, demonstrējuma ierīkošanai un īstenošanai nepieciešamo materiālu un pakalpojumu iegādes izmaksas, publicitātes izmaksas, vispārējās izmaksas (tostarp administratīvās izmaksas);
2) ieguldījumiem materiālajos aktīvos un tādiem nemateriālajiem ieguldījumiem demonstrējuma saimniecībā, kuri ir tieši saistīti ar demonstrējuma mērķu sasniegšanu. Attiecināmas ir materiālo un nemateriālo ieguldījumu izmaksas tikai uz demonstrējuma ierīkošanas un īstenošanas laiku (noma).
Atbalsta pretendents vismaz reizi gadā organizē lauka vai meža dienu (atbilstoši ierīkotajam demonstrējumam) un demonstrējuma nobeigumā – publisku semināru, kā arī publicē demonstrējuma rezultātus atbalsta pretendenta izveidotā vai attiecīgās nozares tīmekļvietnē. Atbalsta pretendents nodrošina demonstrējuma norises un rezultātu informatīvo pārnesi, jo īpaši izmantojot Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmu (AKIS). Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, AKIS sekretariāta funkcijas pilda kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīkla sekretariāts.
Gala labuma guvēji ir fiziskas personas, kas piedalās demonstrējuma lauka vai meža dienā vai publiskā seminārā.
Atbalsts par darbībām mežsaimniecības nozarē tiks piešķirts saskaņā ar regulu 2022/2472.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu ELFLA atbalstam nepiemēro komercdarbības atbalsta normas, ja atbalsts attiecināms uz darbībām, kuras vērstas uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājas ar citu Eiropas Savienības fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos.