Anotācija (ex-ante)

23-TA-2460: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””  izstrādāts, pamatojoties uz:
Ministru kabineta 2023. gada 26.septembra sēdes protokollēmuma Nr. 47 44§ "Informatīvais ziņojums "Par veselības nozarei papildus piešķirto finansējumu 2023. gadā" 5. punktu (TA-2415).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā papildus nepieciešams finansējums 30 876 217 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana

Viens no būtiskākajiem faktoriem ik gadu resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir norēķinu apjoma pieaugums par iepriekšējā pārskata perioda saistību izpildi. Ja 2018.gada saistību apjoms, kuru apmaksa veikta 2019.gadā no 2019.gada gada līdzekļiem sastādīja 15 791 731 euro, tad 2022.gada saistību apjoms, kuru apmaksa veikta 2022.gadā no 2023.gada gada līdzekļiem sastādīja 21 588 232 euro.

Kā vēl viens no faktoriem resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir vienas receptes vidējās cenas pieaugums, kas 2023.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada decembri pieaugusi no 29,31 euro līdz 31,62 euro jeb 7,9%.

2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē 

Nacionālais veselības dienests (turpmāk - Dienests) kā kompetentā iestāde Latvijā, par Eiropas Savienībā sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu veselības aprūpes jomā, veic norēķinus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, Šveici un Apvienoto Karalisti (turpmāk - Dalībvalstis) saskaņā ar Regulām Nr. 883/2004 (turpmāk - pamatregula) un Nr. 987/2009 (īstenošanas regula). Pamatojoties uz īstenošanas regulas 66.pantu un 67.panta 5.punktu, Dienestam finanšu saistības jānokārto pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā minētie atlīdzības pieprasījumi iesniegti debitora dalībvalsts sadarbības iestādē.  
Katru gadu Nacionālajā veselības dienestā tiek saņemti rēķini no citām Dalībvalstīm apmēram 10 -14 miljonu apmērā, bet šiem norēķiniem budžetā ik gadu plānoti finanšu līdzekļi tikai 1 512 965 euro apmērā. Dienests ik gadu starpvalstu norēķinus veic no apakšprogrammu iekšējām pārdalēm līdz ar to tiek uzkrātas parādsaistības, kā arī nav iespējams visus rēķinus apmaksāt īstenošanas regulā 67.panta 5.punkta noteiktajā termiņā.

3. Laboratorisko izmeklējumu nepārtrauktības nodrošināšana

Laboratoriskie izmeklējumi nodrošina ātru dažādu slimību diagnostiku un uzraudzību, kā arī laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabo slimību ārstēšanas procesu, līdz ar ko tie bieži un plaši tiek izmantoti, kas ļauj panākt labākus ārstēšanas rezultātus.
Lai arī katru gadu laboratorijas izmeklējumiem atvēlēts noteikts finansējums, kā arī pastāv nosacījumi tā izlietošanai (noteikts plānotais finansējuma apjoms ārstiem nosūtītājiem un laboratorijām, izveidots valsts apmaksāto manipulāciju saraksts), pēdējos gados laboratoriju sniegto pakalpojumu apjoms ik gadu pieaug un tādējādi pārsniedz līgumos noteikto finansējumu. Veidojas tā saucamās pārstrādes, kad valsts apmaksāto izmeklējumu apjoms pārsniedz iepriekš plānoto un laboratorijas laikus nesaņem samaksu, kā arī pastāv risks, ka apmaksa netiek saņemta vispār, vai tiek saņemta samazinātā apjomā par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem, kuru nepieciešamību noteikuši ģimenes ārsti un ārsti speciālisti. Būtiskākās pārstrādes rada kvotētie ambulatorie laboratoriskie izmeklējumi.
Manipulāciju skaita pieaugumu uz vienu pacientu ietekmē iedzīvotāju sastāva novecošana, kas palielina hronisku slimību pacientu īpatsvaru.
Nacionālais veselības dienests (turpmāk- Dienests) līdz katra kārtējā mēneša 30. datumam aktualizē Dienesta tīmekļvietnē informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā finanšu līdzekļu apjoma izlietojumu iepriekšējā mēnesī, tādējādi nodrošinot iespēju visām ārstniecības iestādēm regulāri sekot līdzi plānotā finansējuma izlietojumam. Dienests pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā informē ārstniecības iestādes par nepieciešamību ievērot noteiktās kvotas, aicinot ārstniecības iestādes veikt rūpīgu pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, noteikt izmeklējumu nepieciešamību, balstoties uz medicīniskajām indikācijām un klīniskajām vadlīnijām, kā arī  izmantot izmaksu efektīvākos veidus slimību diagnostikai, lai netiktu pārsniegta noteiktā kvota laboratorisko pakalpojumu apmaksai. Arī 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (prot. Nr. 40 26. §) nosaka ģimenes ārsta un sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālista pienākumu, nosūtot personu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, uzraudzīt ambulatoro laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzētā līdzekļu apmēra izlietojumu.

4. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība

Finansējums sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai plānots budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” budžeta apakšprogrammā 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” mērķis ir nodrošināt ārstniecības iestāžu sniegto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu (izņemot laboratoriskos izmeklējumus).

Daudziem pacientiem rodas jautājums, kāpēc veidojas rindas uz valsts apmaksātiem ambulatoriem pakalpojumiem. Tas izskaidrojams ar to, ka tiek piešķirts  finansējums noteiktam speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaitam gadā, kurš proporcionāli tiek sadalītas pa mēnešiem. Ja pacientu pieprasījums pēc noteiktajiem pakalpojumiem būtiski pārsniedz valsts pasūtījumu, tad pacientu plūsma tiek novirzīta uz nākamo mēnesi, rezultātā veidojoties gaidīšanas rindai. Tā kā finansējums ir ierobežots, tad arī pacientu skaits, kuriem ārstniecības iestāde var sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus ir ierobežots. Garās pacientu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un konsultācijām veidojas tieši nepietiekamā valsts finansējuma dēļ.

5. Gāzmaskas aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu

Saskaņā ar MK 2022.gada 13.decembra rīkojumu Nr.912 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" tika piešķirts NMPD finansējumu, kas nepārsniedz 110 705 euro, lai nodrošinātu nepieciešamo individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu) iegādi. Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2022.gada 22.decembra rīkojumu Nr.843 “Par līdzekļu piešķiršanu” piešķīra 107 192 euro atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. 
Ņemot vērā, ka 2022.gadā tika iegādāti vienreizlietojami filtri P3, AX klases un vienreizlietojamais kombinētais filtri (ABEK) saskaņā ar MK 2022.gada 13.decembra rīkojumu Nr.912 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", bet netika iegādāti pilna sejas aizsargmaskas (atkārtojami lietojama, dažādu veidu) dēļ tā, ka iegādi bija jāveic 2022.gada decembra mēnesī un NMPD nepaspētu iegādāties pilnas sejas aizsargmaskas, tādējādi pastāvēja risks nepaspēt apgūt piešķirto finansējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana

Analizējot 2023.gada 8 mēnešu izpildes datus vērojams unikālo pacientu skaita pieaugums un tas sadalās vienmērīgi visās diagnožu grupās neuzrādot kādas atsevišķas diagnožu grupas pacientu skaita būtisku pieaugumu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas 2023.gada 11.augusta rīkojumam Nr.258 “Par apropriācijas izmaiņām" kompensējamo medikamentu apmaksai 2023.gadam papildu piešķirts finansējums 15 454 401 euro apmērā tādām diagnožu grupām - “Acu un to palīgorgānu slimības”, “Asinsrites sistēmas slimības”, “Ādas un zemādas audu slimības”, “Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības”, “Nervu sistēmas slimības” un  “Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem”, kas indikatīvi ļaus nodrošināt kompensējamo medikamentu saņemšanu 113 326 pacientiem, kā arī Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra rīkojumā Nr. 631 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" iezīmētajam finansējumam  14 767 486 euro apmērā tādām diagnožu grupām – “Acu un to palīgorgānu slimības”, “Asinsrites sistēmas slimības”, “Ādas un zemādas audu slimības”, “Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības”, “Nervu sistēmas slimības” un  “Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem” “Elpošanas sistēmas slimības”, “Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības”, kas indikatīvi ļaus nodrošināt kompensējamo medikamentu saņemšanu 170 545 pacientiem.

Turpinot sekot līdzi kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanai, kā arī analizējot datus par 2023.gada 8 mēnešu faktisko izpildi budžeta apakšprogrammā 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”, tika secināts, ka 2023.gadā vēl papildu nepieciešamais finansējuma apjoms veido 7 324 270 euro apmēru daļēji sedzot izdevumus par kompensējamiem medikamentiem decembra mēnesī indikatīvi nodrošinot kompensējamo medikamentu pieejamību 43 906 pacientiem (skatīt 1.1. pielikumu).

2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē 

Saskaņā ar īstenošanas regulas 67.panta 5.punkta noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz īstenošanas regulas 68.panta 2.punktu pret Latviju no citu Dalībvalstu puses var tikt aprēķināti soda procenti, pamatojoties uz atsauces likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām. Piemērojamā atsauces likme ir tā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad jāveic maksājums.
Dienestam uz 01.10.2023. ir izrakstīti rēķini 32 755 075,02 euro apmērā (skat. pielikumu), no tiem rēķini, kuriem ir iestājies, vai līdz 31.12.2023. iestāsies apmaksas termiņš, un kuriem var piemērot soda procentus, ir rēķini par kopējo summu 11 401 132.80 euro (skat. pielikumu). Pieņemot, ka 2024.gadā plānotais finansējums starpvalstu norēķiniem paliek šā gada apmērā 1 512 965,00 euro, tad tikai to rēķinu apmaksai, kuriem būs kavēti termiņi būs nepieciešami vēl papildus 17 095 260,02 euro, lai netiktu aprēķināti soda procenti  341 905,20 euro apmērā (aprēķini balstīti uz 2.0% ECB refinansēšanas likmi, bet tiek prognozēts, ka tā tuvāko mēnešu laikā atkal var tikt palielināta, lai sekmētu inflācijas samazināšanu Eirozonā).
Līdz šim prasības ar kavētiem termiņu maksājumiem neradīja papildus finanšu slogu Latvijas budžetam, jo Eiropas Centrālās bankas noteiktā refinansēšanas likme vairāku gadu desmitu garumā bija 0.00%, bet sākot no 2022.gada 1.septembra tā noteikta 0.50 % apmērā, bet ar 2022.gada 2.novembri tā tiks palielināta līdz 2.00 % apmēram.
Ņemot vērā labas finanšu pārvaldības principus, Dienestam, šogad, pēc iespējas īsākā termiņā, nepieciešams veikt maksājumus 16 015 852 euro, no tā 11 401 133 euro apmērā, lai segtu saistības ar apmaksas termiņu līdz 31.12.2023. un 4 614 719 euro apmērā, daļēji veiktu maksājumus par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem laika periodā līdz 17.04.2024., kas ļautu izvairīties no soda sankciju piemērošanas radot papildus izdevumi valsts budžetā. Pieņemot, ka visām šīm prasībām piemēro 2.0% likmi, tad papildus būtu nepieciešami vēl 320 317 euro soda sankciju segšanai. Saistību summas apjoms var mainīties, jo tas ir atkarīgs no noteiktā valūtas kursa norēķinu dienā.
Veselības ministrijas resora ietvaros nav pieejamu resursu, lai veiktu norēķinus par starptautiskajām saistībām (skatīt 1.2. pielikumu).

3. Laboratorisko izmeklējumu nepārtrauktības nodrošināšana

Pārstrāžu galvenie iemesli:

1. Unikālo pacientu, kas saņem ambulatoros laboratoriskos izmeklējumus, skaita pieaugums;
2. Izmeklējumu skaita pieaugums uz vienu pacientu, kas saistīts ar sabiedrības novecošanu, diagnostikas uzlabošanos, dzīvildzes pieaugumu, jaunu medicīnas tehnoloģiju ieviešanu; hroniski slimu pacientu īpatsvara pieaugumu, kā arī sekām pēc pārslimota Covid-19;
3. Atsevišķās laboratorijās daļai valsts apmaksāto pakalpojumu tarifs pārsniedz pakalpojuma pašizmaksu. Tarifi auguši dēļ ārstniecības personu darba samaksas pieauguma, bet, tā kā darba samaksai piešķirts papildu finansējums, šim pieaugumam nav tiešas ietekmes uz pārstrāžu veidošanos;
4. Valsts budžeta finansējums neatbilst reālajai situācijai, nesekojot pacientu vajadzībām;
5. Atkārtoti izmeklējumi, kas nav bijuši nepieciešami, vai algoritmiem neatbilstoši izmeklējumi – šādu izmeklējumu apjomu nav iespējams precīzi noteikt bez liela datu apjoma analīzes (nosūtījumi u.c. medicīniskā dokumentācija).

Programmas A53 “Laboratorijas pakalpojumi” 2023.gadā pieejamā finansējuma 33 072 722 euro ietvaros valsts apmaksātos laboratoriskos pakalpojumus ir iespējams nodrošināt 668 922 pacientam. Ņemot vērā 2023.gada 8 mēnešu faktiski veikto pakalpojuma apjomu, tiek prognozēts, ka laboratorisko pakalpojumu nodrošināšanai 2023.gada budžetā finansējuma nav 62 011 pacientiem ar dažādām diagnozēm.

Turpinot sekot līdzi laboratorisko izmeklējumu nepārtrauktības pieejamības nodrošināšanai, kā arī analizējot datus par 2023.gada 8 mēnešu faktisko izpildi budžeta apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”, tika secināts, ka arī ar papildu piešķirto finansējuma apjomu  atbilstoši Finanšu ministrijas 2023.gada 21.septembra rīkojumam Nr.318 "Par līdzekļu piešķiršanu" 8 017 532 euro apmērā izmeklējumu pārstrādei, nodrošinot laboratoriskos izmeklējumus papildus 163 157 unikālajiem pacientiem, kā arī Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra rīkojumā Nr. 631 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" iezīmētajam finansējumam  3 176 637 euro apmērā rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” nodrošinot indikatīvi laboratoriskos izmeklējumus papildus 64 658 unikālajiem, prognozējas pārstrāde 12 mēnešos pret līguma summu 4 130 278 euro apmērā. Ņemot vērā 2023.gada naudas plūsmu, kas sevī ietver izdevumu apjomu norēķiniem par 2022.gada decembrī sniegto laboratorisko izmeklējumu apjomu 1 307 705 euro apmērā, 2023.gadā papildu nepieciešamais finansējuma apjoms 2 953 100 euro, kas ļaus veikt laboratoriskos izmeklējumus 60 108 pacientam (viena pacienta vidējās izmaksas sastāda 49,13 euro) (skatīt 1.3. pielikumu). Savukārt indikatīvi prognozētās pārejošās saistības uz 2024.gadu norēķiniem par 2023.gada decembri sastāda 1 177 178 euro (vidēji 23 960 pacienti).

Papildus Veselības ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 12.septembra sēdes protokollēmuma Nr. 44 55§ "Informatīvais ziņojums "Par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā" (TA-2203) 3., 4. un 5. punktam ir apņēmusies īstenot šādus pasākumus, lai uzlabotu laboratorisko pakalpojumu pieejamību un racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu:
1. Veselības ministrijai līdz 2024. gada 30. aprīlim sagatavot un veselības ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsoles īstenošanas iespējām.
2. Veselības ministrijai sadarbībā ar nozari līdz 2023. gada 29. decembrim pārskatīt laboratorisko izmeklējumu manipulāciju apmaksas nosacījumus, to skaitā minimālā izmeklējumu apjoma pirms operācijām veikšanas kārtību.
3. Veselības ministrijai līdz 2024. gada 31. jūlijam sagatavot un veselības ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu tarifu pārskatīšanas rezultātiem.

4. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība

Uz šo brīdi pacienti atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu gaida līdz pat 239 dienām. Gaidīšanu rindu ilgums dienās atsevišķām veselības aprūpes pakalpojumu programmām atspoguļots tabulā.

Veselības aprūpes pakalpojumu programmas, kurās uz 01.10.2023. ir vislielākais vidējais rindu gaidīšanas ilgums
 
 Pakalpojumu programmas nosaukums Vidējais rindu gaidīšanas ilgums
Ķirurģiskie pakalpojumi oftalmoloģijas dienas stacionārā 239
Tiesu psihiatriskā un psiholoģiskā ekspertīze 147
Rehabilitācija dienas stacionārā pieaugušajiem 145
Rehabilitācija dienas stacionārā bērniem 145
Dienas stacionārs hronisko sāpju pacientu ārstēšanai 141
Neiroelektrofizioloģiskie funkcionālie izmeklējumi 138
Kodolmagnētiskās rezonanse 132
Doplerogrāfija 117
Endokrinoloģija 109
Gastrointestinālās endoskopijas dienas stacionārā 105
Reimatoloģija 97
Rehabilitācijas pakalpojumi pieaugušajiem 91
Rehabilitācijas pakalpojumi bērniem 91
Invazīvā kardioloģija dienas stacionārā 90
Ultrasonogrāfija 88
Pārējie speciālisti 82
Algoloģija 82
Kardioloģija 77

Lai mazinātu pacientu gaidīšanas rindas uz sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē kvotētiem izmeklējumiem 2023.gadā un noteiktu nepieciešamā papildu finansējuma apjomu sekundārajai veselības aprūpes kvotēto pakalpojumu pieejamībai mazinot pacientu rindas uz sekundārās ambulatorās veselības aprūpes izmeklējumiem tika veikti šādi pasākumi:
1. Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 14.pielikuma “Samaksas apmēra plānošana” 5.punktā noteiktajai kārtībai Nacionālais veselības dienests veica ambulatoro ārstniecības iestāžu 2023.gada pirmā pusgada izpildes analīzi veicot līgumā paredzētā finanšu apmēra pārplānošanu 2023.gada otrajam pusgadam - ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kurām 2023.gada pirmā pusgada izpilde par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem bija mazāka par 80 % no plānotā finanšu apmēra 2023.gada pirmajam pusgadam 2023.gada otrā pusgada apjoms tika koriģēts atbilstoši 2023.gada pirmā pusgada faktiskajam finansējuma apjomam;
2. Tika veikta 49 ambulatoro ārstniecības iestāžu aptauja, ambulatoro ārstniecības iestāžu izvēles viens no kritērijiem – 2023.gada līguma summa ir vismaz 1 milj. euro, pieņemot, ka ārstniecības iestādei ir pietiekams materiāltehniskais, kā arī personāla resursu apjoms, kas ļautu palielināt pakalpojumu apjomu;
3. Analizēti aptaujas laikā iegūtie rezultāti papildu finansējumu pieprasot veselības aprūpes pakalpojumu programmām, kurās uz 01.10.2023. ir vislielākais vidējais gaidīšanas ilgums.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lai nodrošinātu papildu pieejamību sekundārās ambulatorās kvotēto pakalpojumu saņemšanai 2023.gada papildu nepieciešamais finansējuma apjoms sastāda 4 552 395 euro. Papildu piešķirtais finansējums indikatīvi ļaus nodrošināt 137 220 izmeklējumus/ manipulācijas. Detalizēts aprēķins papildu nepieciešamajam finansējuma apjomam norādīts 1.4.pielikumā.

5. Gāzmaskas aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu

Ņemot vērā to, ka vienreizelietojamie filtri ir nederīgi bez pilnas sejas aizsargmaskas un nevarēs tos pilnvertīgi izmantot bakterioloģisko, radioloģisko un ķīmisko apdraudējumu gadījumā, VM uzskata, ka 2023.gadā nepieciešams iegādāties pilnas sejas aizsargmaskas, lai NMPD darbiniekiem nodrošinātu pilnvērtīgu aizsardzību pienākumu veikšanas laikā bakterioloģisko, radioloģisko un ķīmisko apdraudējumu gadījumā. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā papildus nepieciešami 30 876 217 euro, tai skaitā:
- 7 324 270 euro, lai nodrošinātu daļēju kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu 2023. gada decembrī;
- 16 015 852 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem;
- 2 953 100 euro, lai nodrošinātu daļēju izdevumu segšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem 2023. gada decembrim, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu;
- 4 552 395 euro, lai nodrošinātu ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai;
- 30 600 euro, lai nodrošinātu gāzmasku iegādi aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • skolēni
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Kopumā, ja netiks rasts risinājums papildus finansējuma piešķiršanai, tad līdz gada beigām iedzīvotājiem var nākties saskarties ar situāciju, ka uz palīdzību jāgaida ilgi.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
25 961 655
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
25 961 655
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
25 961 655
30 876 217
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
25 961 655
30 876 217
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-30 876 217
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-30 876 217
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
30 876 217
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2023.gads atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un Finanšu ministrijas rīkojumiem, kas saistīti ar kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu un izdevumu segšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem uz 2023. gada 11.oktobri:

Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 25 961 655 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 25 961 655 euro
Izdevumi 25 961 655 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 25 961 655 euro.

Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā papildus nepieciešams finansējums 30 876 217 euro apmērā. (Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 1., 1.1-1.5. pielikumos). 

MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 30 876 217 euro apmērā, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023 gadā.

Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 30 876 217 euro apmērā, tai skaitā:
1. 7 324 270 euro, lai nodrošinātu daļēju kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu 2023. gada decembrī;
2. 16 015 852 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem;
3. 2 953 100 euro, lai nodrošinātu daļēju izdevumu segšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem 2023. gada decembrim, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu;
4. 4 552 395 euro, lai nodrošinātu ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai;
5. 30 600 euro, lai nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests gāzmasku iegādi aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.

Gāzmasku iegāde, aizsardzībai pret ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolenerģijas apdraudējumu, paredzēta tikai NMPD lietošanai, līdz ar to NMPD īsteno valsts funkciju, kā arī atbalsts netiek plānots saimnieciskās darbības veikšanai un attiecīgi tālāka analīze komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā nav nepieciešama. 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Kopsavilkums