26-TA-694: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts paredz noteikt atbrīvojumu no Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kas ir universālā pasta pakalpojuma (turpmāk - UPP) sastāvdaļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Turpmāk - PVN likums) pilnveidot to universālajā pasta pakalpojumā ietverto pakalpojumu uzskaitījumu, kuriem nepiemēro PVN.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Likumprojektu plānots virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029. gadam" pavadošo likumprojektu pakotnē.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN Direktīva) 132. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no PVN pakalpojumus, ko sniedz valsts pasta dienesti, izņemot pasažieru pārvadājumus un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī ar tiem saistītu preču piegādi.
Pasta likuma 27.panta pirmā daļa nosaka UPP ietvertos pakalpojumus:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde.
Pasta likuma 1.panta 37.punkts definē, ka UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pasta likuma 27.panta pirmā daļa nosaka pienākumu UPP sniedzējam nodrošināt, ka lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā ir vienādas iespējas saņemt UPP ietvertos pakalpojumus.
Visu UPP ietverto pakalpojumu sniegšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka kvalitātes prasības. Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz abonēto preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
PVN likuma VII nodaļā noteikts regulējums par atbrīvojumiem no PVN. PVN likuma 52. pants nosaka ar PVN neapliekamo pakalpojumu veidus, ievērojot Pasta likumā noteikto regulējumu par UPP pakalpojuma nodrošināšanu. Saskaņā ar PVN likuma 52. panta pirmās daļas 1.punktu ar PVN neapliek šādus pasta pakalpojumus, ko sniedz UPP sniedzējs:
a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,
b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus.
Pasta likuma 27.panta pirmā daļa nosaka UPP ietvertos pakalpojumus:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde.
Pasta likuma 1.panta 37.punkts definē, ka UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pasta likuma 27.panta pirmā daļa nosaka pienākumu UPP sniedzējam nodrošināt, ka lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā ir vienādas iespējas saņemt UPP ietvertos pakalpojumus.
Visu UPP ietverto pakalpojumu sniegšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) nosaka kvalitātes prasības. Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz abonēto preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
PVN likuma VII nodaļā noteikts regulējums par atbrīvojumiem no PVN. PVN likuma 52. pants nosaka ar PVN neapliekamo pakalpojumu veidus, ievērojot Pasta likumā noteikto regulējumu par UPP pakalpojuma nodrošināšanu. Saskaņā ar PVN likuma 52. panta pirmās daļas 1.punktu ar PVN neapliek šādus pasta pakalpojumus, ko sniedz UPP sniedzējs:
a) tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,
b) tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
PVN Direktīvas 132.panta 1.punkta a) apakšpunkta prasība tika pārņemta likuma "Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 26. punktā, nosakot, ka no PVN atbrīvoti tikai tādi pasta korespondences sūtījumi, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2010.gada 3.jūnija formālo paziņojumu pārkāpuma lietā Nr.2010/2050, kurā Eiropas Komisija norāda, ka likumā noteiktais atbrīvojums no PVN neatbilst PVN Direktīvas 132.panta 1.punkta "a" apakšpunktam un Eiropas Savienības Tiesas 2009.gada 23.aprīļa nolēmumam lietā C-357/07, ar kuru tika interpretēts jēdziens „valsts pasta dienesti”.
Ar 2011.gada 21.jūlija pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kuri stājušies spēkā 2011. gada 1.oktobrī, (https://www.vestnesis.lv/ta/id/233726-grozijumi-likuma-par-pievienotas-vertibas-nodokli-), uzskaitīti konkrēti pakalpojumi, kurus sniedz UPP sniedzējs un kuri atbrīvoti no PVN piemērošanas. Līdz ar to pēc likuma grozījumu pieņemšanas Eiropas Komisija ir izbeigusi pārkāpuma procedūru lietā Nr.2010/2050.
Taču atbrīvojumu no PVN piemēroja tikai uz valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un kvalitātes uzlabošanai (turpmāk – Pasta direktīva) 3.panta 4.punktā uzskaitīto UPP minimumu (korespondences sūtījumi līdz diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem). Arī likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" anotācijā (pieejama šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/D944B0ACC6D3DF2CC22578C7003C4F9F?OpenDocument) tika norādīts, ka PVN direktīvas prasība ieviesta daļēji.
Tiesa lietā C-357/07 sprieduma otrajā daļā noteica, ka „paredzētais atbrīvojums ir piešķirams pakalpojumu sniegšanai, ko veic valsts pasta dienesti, proti, to kā pakalpojuma sniedzēju, kas uzņemas pilnībā vai daļēji nodrošināt universālā pasta pakalpojuma sniegšanu dalībvalstī, statusā. Minētais atbrīvojums nav piemērojams pakalpojumu sniegšanai, par kuru nosacījumiem ir notikusi individuāla vienošanās”.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12. un 21.punktam, uz abonēto preses piegādes pakalpojumiem Regulators neuzlika saistības ar kvalitātes prasībām, līdz ar to no PVN bija atbrīvoti tikai tie UPP sastāvā esošie pakalpojumi, kuru izpildei Regulators noteica saistības.
Situācija ir mainījusies, kad ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem arī tika uzliktas kvalitātes prasības.
Ievērojot minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, lai attiecinātu atbrīvojumu no PVN arī uz abonētās preses piegādes pakalpojumiem, ja tie ir UPP tvērumā un tos nodrošina UPP sniedzējs.
Ar 2011.gada 21.jūlija pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kuri stājušies spēkā 2011. gada 1.oktobrī, (https://www.vestnesis.lv/ta/id/233726-grozijumi-likuma-par-pievienotas-vertibas-nodokli-), uzskaitīti konkrēti pakalpojumi, kurus sniedz UPP sniedzējs un kuri atbrīvoti no PVN piemērošanas. Līdz ar to pēc likuma grozījumu pieņemšanas Eiropas Komisija ir izbeigusi pārkāpuma procedūru lietā Nr.2010/2050.
Taču atbrīvojumu no PVN piemēroja tikai uz valsts pasta dienesta sniegto universālo pasta pakalpojumu minimumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un kvalitātes uzlabošanai (turpmāk – Pasta direktīva) 3.panta 4.punktā uzskaitīto UPP minimumu (korespondences sūtījumi līdz diviem kilogramiem un pasta pakas līdz desmit kilogramiem). Arī likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" anotācijā (pieejama šeit: https://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/D944B0ACC6D3DF2CC22578C7003C4F9F?OpenDocument) tika norādīts, ka PVN direktīvas prasība ieviesta daļēji.
Tiesa lietā C-357/07 sprieduma otrajā daļā noteica, ka „paredzētais atbrīvojums ir piešķirams pakalpojumu sniegšanai, ko veic valsts pasta dienesti, proti, to kā pakalpojuma sniedzēju, kas uzņemas pilnībā vai daļēji nodrošināt universālā pasta pakalpojuma sniegšanu dalībvalstī, statusā. Minētais atbrīvojums nav piemērojams pakalpojumu sniegšanai, par kuru nosacījumiem ir notikusi individuāla vienošanās”.
Atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumu 12. un 21.punktam, uz abonēto preses piegādes pakalpojumiem Regulators neuzlika saistības ar kvalitātes prasībām, līdz ar to no PVN bija atbrīvoti tikai tie UPP sastāvā esošie pakalpojumi, kuru izpildei Regulators noteica saistības.
Situācija ir mainījusies, kad ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem arī tika uzliktas kvalitātes prasības.
Ievērojot minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, lai attiecinātu atbrīvojumu no PVN arī uz abonētās preses piegādes pakalpojumiem, ja tie ir UPP tvērumā un tos nodrošina UPP sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Satiksmes ministrija, ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību visu Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai, uzsākusi darbu pie situācijas izvērtēšanas un risinājumu meklēšanas, lai iekļautos piešķirtā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Pasta likuma 35.1 pantā noteikts regulējums par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksu, kas paredz, ka daļu par pakalpojumiem apmaksā prese izdevēji, daļu – kā dalītā maksājuma valsts daļu, maksā no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (ieskaitot PVN). Ievērojot minēto, kā viens no risinājumiem sloga uz valsts budžeta mazināšanai tiek vērtētas iespējas nepiemērot PVN abonēto preses izdevumu pakalpojumiem, kas ir UPP daļa.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, paplašinot PVN atbrīvojuma tvērumu attiecībā uz visiem UPP iekļautajiem pakalpojumiem, nosakot, ka no PVN ir atbrīvoti arī abonēto preses izdevumu pakalpojumi, kas ir UPP sastāvdaļa, un kurus sniedz UPP sniedzējs. Tādējādi būtu noteikts līdzvērtīgs regulējums attiecībā uz visiem UPP tvērumā esošiem pakalpojumiem.
Minēto PVN likuma grozījumu paredzēs iekļaut virzīšanai likumprojekta “Par valsts budžetu 2027.gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Satiksmes ministrijas sarakstē ar Finanšu ministriju par iespēju grozīt PVN likumu, Finanšu ministrija informēja, ka vērtējusi PVN atbrīvojuma tvēruma paplašināšanas pamatotību attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kā arī ir apzinājusi citu Eiropas Savienības dalībvalstu PVN piemērošanas praksi (saņemtās atbildes). Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka no citu Eiropas Savienības dalībvalstu sniegtajām atbildēm izriet, ka valsts pasta pakalpojumi, kas ir ietverti UPP tvērumā un kurus sniedz UPP sniedzējs, neapliek ar PVN. Līdz ar to Finanšu ministrija neiebilst, ka tiek veikti grozījumi PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā un atbrīvojums no PVN tiek attiecināts arī uz abonēto preses izdevumu piegādēm, kuras ir UPP tvērumā un kuras nodrošina UPP sniedzējs.
Tādējādi būtu noteikts līdzvērtīgs regulējums par atbrīvojumu no PVN attiecībā uz visiem UPP tvērumā esošiem pakalpojumiem.
Pasta likuma 35.1 pantā noteikts regulējums par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksu, kas paredz, ka daļu par pakalpojumiem apmaksā prese izdevēji, daļu – kā dalītā maksājuma valsts daļu, maksā no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (ieskaitot PVN). Ievērojot minēto, kā viens no risinājumiem sloga uz valsts budžeta mazināšanai tiek vērtētas iespējas nepiemērot PVN abonēto preses izdevumu pakalpojumiem, kas ir UPP daļa.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā, paplašinot PVN atbrīvojuma tvērumu attiecībā uz visiem UPP iekļautajiem pakalpojumiem, nosakot, ka no PVN ir atbrīvoti arī abonēto preses izdevumu pakalpojumi, kas ir UPP sastāvdaļa, un kurus sniedz UPP sniedzējs. Tādējādi būtu noteikts līdzvērtīgs regulējums attiecībā uz visiem UPP tvērumā esošiem pakalpojumiem.
Minēto PVN likuma grozījumu paredzēs iekļaut virzīšanai likumprojekta “Par valsts budžetu 2027.gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028. un 2029.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Satiksmes ministrijas sarakstē ar Finanšu ministriju par iespēju grozīt PVN likumu, Finanšu ministrija informēja, ka vērtējusi PVN atbrīvojuma tvēruma paplašināšanas pamatotību attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kā arī ir apzinājusi citu Eiropas Savienības dalībvalstu PVN piemērošanas praksi (saņemtās atbildes). Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka no citu Eiropas Savienības dalībvalstu sniegtajām atbildēm izriet, ka valsts pasta pakalpojumi, kas ir ietverti UPP tvērumā un kurus sniedz UPP sniedzējs, neapliek ar PVN. Līdz ar to Finanšu ministrija neiebilst, ka tiek veikti grozījumi PVN likuma 52.panta pirmās daļas 1.punktā un atbrīvojums no PVN tiek attiecināts arī uz abonēto preses izdevumu piegādēm, kuras ir UPP tvērumā un kuras nodrošina UPP sniedzējs.
Tādējādi būtu noteikts līdzvērtīgs regulējums par atbrīvojumu no PVN attiecībā uz visiem UPP tvērumā esošiem pakalpojumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- UPP sniedzējs (līdz 31.12.2028, tas ir VAS "Latvijas Pasts")
- Preses izdevēji, kuri izmanto VAS "Latvijas Pasts" pakalpojumus preses piegādei UPP regulējuma ietvaros.
Ietekmes apraksts
Norma par PVN atvieglojumu būtu attiecināma uz UPP sniedzēju (līdz 31.12.2028, tas ir VAS "Latvijas Pasts") un preses izdevējiem, kuri izmanto VAS "Latvijas Pasts" pakalpojumus preses piegādei UPP regulējuma ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 207 500
0
1 207 500
-1 998 823
1 207 500
-1 995 943
-1 918 721
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 207 500
0
1 207 500
-1 998 823
1 207 500
-1 995 943
-1 918 721
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 207 500
0
1 207 500
-1 998 823
1 207 500
-1 995 943
-1 918 721
2.1. valsts pamatbudžets
1 207 500
0
1 207 500
-1 998 823
1 207 500
-1 995 943
-1 918 721
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šobrīd tiek piemērots valsts atbalsta modelis, ievērojot ar MK 2020. gada 17. jūlija rīkojumu Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"" (turpmāk – rīkojums Nr.397) konceptuālajā ziņojumā atbalstīto risinājuma 1. variantu, kas paredz:
- abonēto preses izdevumu piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta.
Šī modeļa īstenošanai saskaņā ar konceptuālo ziņojumu SM programmā 02.00.00. "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” paredzēti līdzekļi 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 EUR PVN apmaksai) katru gadu.
Plānotais PVN ieņēmumu samazinājums valsts budžetā 2027.-2029.gadā norādīts, balstoties uz Latvijas Pasta aprēķiniem.
1) Prognozētie maksājumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un PVN 2027.-2029.gadā, ja netiek izdarītas izmaiņas PVN likumā.
2) Ja PVN likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atbrīvojuma tvērums tiktu paplašināts, nosakot, ka no PVN ir atbrīvoti arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:
- Latvijas Pasts neapliktu ar PVN dalītā maksājuma daļu, kuru sedz preses izdevējs. PVN, kuru šobrīd Latvijas Pasts piemēro šai dalītā maksājuma daļai, preses izdevēji atskaita kā priekšnodokli. Tādējādi, neapliekot ar PVN maksājuma daļu, kuru sedz preses izdevēji faktiski netiktu ietekmēti valsts budžeta ieņēmumi.
- Latvijas Pasts neapliktu ar PVN dalītā maksājuma daļu, kuru sedz Satiksmes ministrija. Par attiecīgo PVN apmēru arī samazinātos Satiksmes ministrijas kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi, kuras tiek finansētas no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Tādējādi, ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem būtu neitrāla, jo PVN, kuru šobrīd Latvijas Pasts piemēro Satiksmes ministrijas maksājuma daļai, šobrīd tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.
Laika gaitā var mainīties prognozes par pakalpojumu apjomu, tāpat var mainīties arī aprēķinātās PVN summas, taču pozitīvās un negatīvās ietekmes viena otru atceļ.
PVN atbrīvojuma ieviešana abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ietekmētu PVN piemērošanu tikai abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Pasts sniedz preses izdevējiem. Minētās PVN likuma izmaiņas neietekmētu:
- PVN piemērošanu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus preses izdevēji sniedz patērētājiem;
- PVN piemērošanu citu personu (kuri nav universālie pasta pakalpojumu sniedzēji) sniegtajiem pakalpojumiem.
Ievērojot minēto, likuma izmaiņu ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā neitrāla.
- abonēto preses izdevumu piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta.
Šī modeļa īstenošanai saskaņā ar konceptuālo ziņojumu SM programmā 02.00.00. "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” paredzēti līdzekļi 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 EUR PVN apmaksai) katru gadu.
Plānotais PVN ieņēmumu samazinājums valsts budžetā 2027.-2029.gadā norādīts, balstoties uz Latvijas Pasta aprēķiniem.
1) Prognozētie maksājumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un PVN 2027.-2029.gadā, ja netiek izdarītas izmaiņas PVN likumā.
| EUR | 2027. | 2028. | 2029. |
| Preses piegādes pakalpojumi, valsts daļa (bez PVN) | 7 625 053 | 7 457 776 | 7 316 224 |
| PVN par preses piegādes pakalpojumiem (valsts daļa) | 1 601 261 | 1 566 133 | 1 536 407 |
| Preses izdevēju maksājamā daļa (bez PVN) | 1 893 152 | 1 856 240 | 1 820 544 |
| PVN par preses piegādes pakalpojumiem (izdevēju daļa) | 397 562 | 389 810 | 382 314 |
2) Ja PVN likuma 52. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā atbrīvojuma tvērums tiktu paplašināts, nosakot, ka no PVN ir atbrīvoti arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumi, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:
- Latvijas Pasts neapliktu ar PVN dalītā maksājuma daļu, kuru sedz preses izdevējs. PVN, kuru šobrīd Latvijas Pasts piemēro šai dalītā maksājuma daļai, preses izdevēji atskaita kā priekšnodokli. Tādējādi, neapliekot ar PVN maksājuma daļu, kuru sedz preses izdevēji faktiski netiktu ietekmēti valsts budžeta ieņēmumi.
- Latvijas Pasts neapliktu ar PVN dalītā maksājuma daļu, kuru sedz Satiksmes ministrija. Par attiecīgo PVN apmēru arī samazinātos Satiksmes ministrijas kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi, kuras tiek finansētas no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Tādējādi, ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem būtu neitrāla, jo PVN, kuru šobrīd Latvijas Pasts piemēro Satiksmes ministrijas maksājuma daļai, šobrīd tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.
Laika gaitā var mainīties prognozes par pakalpojumu apjomu, tāpat var mainīties arī aprēķinātās PVN summas, taču pozitīvās un negatīvās ietekmes viena otru atceļ.
PVN atbrīvojuma ieviešana abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ietekmētu PVN piemērošanu tikai abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Pasts sniedz preses izdevējiem. Minētās PVN likuma izmaiņas neietekmētu:
- PVN piemērošanu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, kurus preses izdevēji sniedz patērētājiem;
- PVN piemērošanu citu personu (kuri nav universālie pasta pakalpojumu sniedzēji) sniegtajiem pakalpojumiem.
Ievērojot minēto, likuma izmaiņu ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā neitrāla.
| Ietekme uz valsts budžetu | 2027. | 2028. | 2029. |
| Universālā pakalpojuma sniedzēja valsts budžetā samaksātais PVN par Satiksmes ministrijai sniegtajiem pakalpojumiem | -1 601 261 | -1 566 133 | -1 536 407 |
| Nepieciešamā finansējuma samazinājums Satiksmes ministrijai (programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi") | 1 601 261 | 1 566 133 | 1 536 407 |
| Universālā pakalpojuma sniedzēja valsts budžetā samaksātais PVN par izdevējiem sniegtajiem pakalpojumiem | -397 562 | -389 810 | -382 314 |
| Preses izdevēju atskaitītais priekšnodoklis | 397 562 | 389 810 | 382 314 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atceļot maksājumus par PVN, SM budžetā programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" esošos līdzekļus būs iespējams izlietot kā valsts līdzmaksājuma daļu par abonēto preses piegādes pakalpojumiem, samazinot Pasta likumā noteikto valsts budžeta saistību izpildei nepieciešamo līdzekļu iztrūkumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Grozījumi ir saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 132.panta 1.punkta a) apakšpunktu, kas nosaka normas par pakalpojumiem, kuri tiek atbrīvoti no PVN.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
VAS "Latvijas Pasts"6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts viens priekšlikums ar ierosinājumiem risināt jautājumus par degvielas cenām, kas neattiecas uz likumprojekta mērķi un būtību. Priekšlikums tiks nodots izvērtēšanai Finanšu ministrijai kā atbildīgai iestādei par nodokļu politiku.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi