23-TA-3151: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali " (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 57. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt finansējumu 252 210 euro apmērā Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, lai segtu izdevumus atlīdzībai, vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai un citus izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. novembra līdz 30. novembrim, kas radušies Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, veicot pasākumus saistībā ar pastiprinātas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanu, kā arī citus izdevumus, pārdalot finansējumu no pasākumiem, kuros prognozēta finansējuma neapguve.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk – rīkojums Nr. 514), ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu skaitu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ir izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Daugavpils valstspilsētā, Rēzeknes novadā.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīts arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. novembrim uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 836 personas un ir aizturējusi 26 personas.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 30. novembri izskatīšanā bija 788 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 30. novembrim: par bēgļa statusa piešķiršanu 81 personai, par alternatīvā statusa piešķiršanu 37 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 719 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 475 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
PMLP darbinieki un valsts civildienesta ierēdņi, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, veica virsstundu darbu, kas bija nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMC) "Mucenieki". PMC "Mucenieki" 2023. gada novembrī uzturējās 492 patvēruma meklētāji un 170 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, PMC “Liepna” uzturējās 172 patvēruma meklētāji un par 87 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā patvēruma meklētāju lielo skaitu, PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai ir palielināta darba intensitāte un apjoms saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu PMC “Mucenieki”, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu PMC, veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad ir augsts patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
[2] Ar Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 29. novembra lēmumu 2023.gada 30. novembrī stājās spēkā Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6. jūnija spriedums civillietā Nr.C3065962, kurā apmierināta Valsts policijas prasība un atbildētājam uzlikts par pienākumu noslēgt pirkuma līgumu 10 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās (pēc nomas līguma beigām atbildētājs atteicās pārdot iepriekš nomātus transportlīdzekļus saskaņā ar līguma nosacījumiem). Pirkuma līguma projektā paredzēts 5 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas samaksāt atbildētājam par iepriekš nomātajiem automobiļiem kopējo summu 111 698,19 euro apmērā.
Lai mazinātu nelegālās imigrācijas riskus un apdraudējumu, kā arī liktu šķēršļus nelegālās imigrācijas plānotāju, organizētāju un izpildītāju aktivitātēm uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas, Valsts robežsardzes robežapsardzības nodaļās ir palielināts norīkojumu blīvums, kā arī tiek nodrošināti atbalsta pasākumi. Savukārt uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas ir ieviests pastiprināts robežuzraudzības režīms, lai nodrošinātu intensīvāku valsts robežas uzraudzību un kontroli. Valsts robežsardzei papildus atbalsta sniegšanā iesaistīts arī Valsts drošības dienests.
Lai nodrošinātu pasākumus, Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) un darbiniekiem, kas organizē un īsteno robežuzraudzības pasākumus uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas, veic darbības ar personām, kuras tika konstatētas pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un vēlāk tika aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai kuras ir izteikušas vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijas Republikā, kā arī nodrošina šo personu izmitināšanu, ir palielinājusies darba slodze.
Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieki veica šādus pasākumus:
1. nepārtraukta Valsts robežsardzes struktūrvienību vadīšana un uzdevumu izpildes koordinēšana atbilstoši situācijas izmaiņām uz valsts robežas;
2. Nacionālo bruņoto spēku / Zemessardzes vienību un Valsts policijas struktūrvienību darbības koordinēšana uz valsts robežas;
3. intensīva patrulēšana/apsekošana pie valsts robežas un pierobežas joslas, uzraudzība gan uz zemes, gan no gaisa;
4. atturēšanas pasākumu veikšana, konstatējot nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas pazīmes;
5. informācijas apmaiņa starp iesaistītajām Valsts robežsardzes struktūrvienībām un ar sadarbības partneriem (Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki, pašvaldības), reaģējot uz situācijas izmaiņām uz valsts robežas attiecībā uz nelegālo migrāciju;
6. administratīvā pārkāpuma procesa un kriminālprocesuālo darbību nodrošināšana attiecībā uz personām, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu;
7. patvēruma meklētāju pieteikumu pieņemšana, procesuālo darbību veikšana un materiālu noformēšana;
8. pastiprināta drošības, kārtības un pretepidemioloģisko pasākumu nodrošināšana aizturēto ārzemnieku izmitināšanas telpās;
9. intensīva sadarbība ar valsts mēroga, starptautiskajiem un reģionālajiem masu mēdijiem, skaidrojot situāciju uz valsts robežas;
10. aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām atbalsta un palīdzības sniegšanas jautājumos.
Valsts robežsardze laika posmā no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. novembrim uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas ir atturējusi no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas 836 personas un ir aizturējusi 26 personas.
Ievērojot situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas, būtiski pieauga personu, kuras iesniedza iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (turpmāk - patvēruma meklētāji) skaits.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) Patvēruma lietu nodaļā uz 2023.gada 30. novembri izskatīšanā bija 788 personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Pieņemtie lēmumi līdz 2023.gada 30. novembrim: par bēgļa statusa piešķiršanu 81 personai, par alternatīvā statusa piešķiršanu 37 personām, par pieņemšanu izskatīšanā – 719 personām, kā arī citi lēmumi, veiktas 475 intervijas ar patvēruma meklētājiem.
PMLP darbinieki un valsts civildienesta ierēdņi, kuri izskata patvēruma meklētāja lietas un nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu, veica virsstundu darbu, kas bija nepieciešams operatīvai patvēruma meklētāja lietu izskatīšanai un patvēruma meklētāju izmitināšanai. PMLP patvēruma meklētāju izmitināšanu un patvēruma procedūru nodrošina esošo resursu ietvaros, papildus piesaistot arī Eiropas Savienības finansējumu.
Lielākā daļa no patvēruma meklētājiem tika izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMC) "Mucenieki". PMC "Mucenieki" 2023. gada novembrī uzturējās 492 patvēruma meklētāji un 170 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu, PMC “Liepna” uzturējās 172 patvēruma meklētāji un par 87 personām pieņemti lēmumi par uztura un dienasnaudas piešķiršanu.
Ņemot vērā patvēruma meklētāju lielo skaitu, PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļai ir palielināta darba intensitāte un apjoms saistībā ar patvēruma meklētāju izmitināšanu. Lai nodrošinātu atbalstu PMC “Mucenieki”, tika piesaistīti papildus PMLP darbinieki, kuri papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem veica šādus pienākumus:
1. atbalsta sniegšana patvēruma meklētājiem ēdiena, pirmās nepieciešamības preču un inventāra izsniegšanā;
2. palīdzība organizēt darbus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju dokumentācijas sakārtošanu (reģistrēt, uzskaitīt patvēruma meklētājus, sagatavot patvēruma meklētāju lietas, iesniegumus par dienas naudas izmaksu u.tml.);
3. palīdzība risināt ar patvēruma meklētāju uzturēšanos Centrā saistītās problēmas;
4. palīdzība koordinēt, kontrolēt un reģistrēt patvēruma meklētāju apmeklētāju ierašanos Centrā;
5. atbalsta sniegšana Centra loģistikā;
6. atbalsta sniegšana Centra medicīnas personālam;
8. patvēruma meklētāju vajadzību apzināšana un informācijas nodošana PMLP attiecīgajām struktūrvienībām;
9. palīdzība aizpildīt atskaites un pieprasījumus par patvēruma meklētājiem;
10. atbalsta sniegšana sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumu risināšanā.
Lai nodrošinātu drošu epidemioloģiskās vides organizēšanu PMC, veidojas papildu noslodze PMLP cilvēkresursiem.
Lai nodrošinātu patvēruma iesniegumu izskatīšanu situācijā, kad ir augsts patvēruma meklētāju skaits, PMLP Patvēruma lietu nodaļas darbinieki, kas ir īpaši apmācīti darbā ar patvēruma jautājumiem, turpina strādāt paaugstinātas intensitātes režīmā, veicot patvēruma meklētāju intervēšanu un gatavojot lēmumus patvēruma procedūras ietvaros.
[2] Ar Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 29. novembra lēmumu 2023.gada 30. novembrī stājās spēkā Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6. jūnija spriedums civillietā Nr.C3065962, kurā apmierināta Valsts policijas prasība un atbildētājam uzlikts par pienākumu noslēgt pirkuma līgumu 10 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās (pēc nomas līguma beigām atbildētājs atteicās pārdot iepriekš nomātus transportlīdzekļus saskaņā ar līguma nosacījumiem). Pirkuma līguma projektā paredzēts 5 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas samaksāt atbildētājam par iepriekš nomātajiem automobiļiem kopējo summu 111 698,19 euro apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Par veiktajiem dienesta (darba) pienākumiem uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ierobežošanai, kā arī saistībā ar patvēruma meklētāju skaita pieaugumu tika veikti aprēķini par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm faktiski nepieciešamo finansējumu laika periodam no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. novembrim, atsevišķiem izdevumiem - laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim un no 2023. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim. Ņemot vērā rīkojuma Nr. 514 12. punktā noteikto, ka izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma 2023. gadā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izdevumus par 2023. gada novembri iespējams finansēt, pārdalot finansējumu no pasākumiem, kuros Iekšlietu ministrijas iestādēm prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot iestādēm jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Iekšlietu ministrija izsaka priekšlikumu finansējuma pārdales rezultātā segt izdevumus, kas nepieciešami rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu:
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts PMLP par 2023. gada novembri, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi;
2) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
3) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un PMLP;
4) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
5) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 449) 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, PMLP ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts PMLP par novembri un decembri. Decembris iekļauts, jo dienas uzturnauda par decembri patvēruma meklētājiem ir jāizmaksā decembrī. Noteikumu Nr. 449 5. punkts nosaka, ka naudas līdzekļus patvēruma meklētājam izmaksā reizi nedēļā priekšapmaksas veidā (septiņām dienām).
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.).
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 178 296 euro.
[2] Valsts policijai saistītā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6. jūnija spriedumu civillietā Nr.C3065962 jāveic samaksa atbildētājam par iepriekš nomātiem 86 automobiļiem par kopējo summu 111 698,19 euro. Valsts policijai izdevumu segšanai nepieciešams papildu finansējums 73 914 euro apmērā, savukārt finansējums 37 784,19 euro apmērā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas resora ietvaros.
Iepriekš minēto finansējuma apjomu iespējams pārdalīt no pasākumiem, kuros PMLP un Iekšlietu ministrijai prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot Iekšlietu resoram piešķirtā finansējuma ietvaros.
Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozētā neapguve, kuru plānots novirzīt izdevumu segšanai:
1. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 194 699 euro apmērā (precizēta prognoze). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas saistībā ar to, ka Grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā tika pieņemta 2023. gada 5. aprīlī, pamatojot papildu 48 darbinieku nepieciešamību PMLP. Uzsākot darbinieku pieņemšanas procedūru, konstatēts, ka vienlaikus visus 48 darbiniekus pieņemt nav iespējams, jo piedāvājums darba samaksas jomā nav pietiekami konkurētspējīgs, terminētas darba attiecības nav saistošas, līdz ar to jaunie darbinieki tiek pieņemti pakāpeniski. Kopumā pretendentu interese par darbu PMLP ir ļoti zema. Turklāt jaunpieņemtie darbinieki pārbaudes laikā, iepazīstoties ar darba apjomu, intensitāti un sarežģītību, bieži nolemj darba tiesiskās attiecības ar PMLP neturpināt. No 2023. gada 1. aprīļa aizpildīta daļa no amata vietām. Pieņemts arī lēmums stiprināt migrācijas funkciju kapacitāti PMLP teritoriālajās nodaļās un atteikties no vienota centra izveides Rīgā. Līdz ar to arī netiks nomātas telpas, netiks veikti telpu remonti, telpu iekārtošana, kā arī nebūs nepieciešami telpu uzturēšanas pakalpojumi. Resursu ekonomiju rada arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi. No aptuveni 25 000 personām 3541 persona līdz 2023. gada 1. septembrim nav Pārvaldē iesniegusi dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies 2023. gada 2. septembrī. PMLP ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā;
2. budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” 57 511 euro apmērā, tai skaitā:
- izdevumos atlīdzībai 27 631 euro, jo netika nosūtīts trešais nozares (iekšlietu) padomnieks uz Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Briselē, kā arī veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumi ir mazāki nekā plānots;
- izdevumos precēm un pakalpojumiem 29 880 euro, jo netika nosūtīts trešais nozares (iekšlietu) padomnieks uz Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Briselē, kā arī dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas apmēri ir mazāki par Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību” 4. pielikumā noteikto maksimālo dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru.
Iekšlietu ministrijai ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā.
1) samaksu par virsstundu darbu (dienesta (amata, darba) pienākumu izpilde virs noteiktā dienesta (amata, darba) pienākumu izpildes laika) ārkārtas uzdevumu veikšanai atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam. Aprēķins veikts PMLP par 2023. gada novembri, ņemot vērā normālā darba laika organizāciju, atbilstoši kurai virsstundu darbu aprēķins tiek veikts par katru kalendāra mēnesi;
2) piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos (turpmāk – riska piemaksa).
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru” 10.1 punktam un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 22.1 punktam riska piemaksa noteikta līdz 50% apmēram no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes. Pamatojoties uz minētajos normatīvajos aktos iekļauto deleģējumu iekšlietu ministram noteikt piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību, tika pieņemts Iekšlietu ministrijas 2023. gada 24. augusta rīkojums Nr. 1-2/1111 “Par piemaksām, samaksu par virsstundu darbu un amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm ēdināšanu saistībā ar pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas”, kas nosaka konkrētu riska piemaksas apmēru no nodarbinātajam noteiktās stundas algas likmes, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus, kā arī faktisko riska un slodzes līmeni attiecīgajā laika periodā. Riska piemaksa tiek noteikta:
- 50% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais ir tieši iesaistīts personu vajāšanā, atturēšanā no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai aizturēšanā;
- 20% apmērā - par laiku, kad attiecīgais nodarbinātais veic tiešus un uzskaitāmi pierādāmus dienesta (darba) pienākumus Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu tajos valsts robežas posmos, kur faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši augsts (nelegālās imigrācijas riski, atturēto no Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas un aizturēto personu skaits);
- 10% apmērā – nosacījumi, kas minēti 20% piemaksai, ja faktiskais riska un slodzes līmenis attiecīgajā laika periodā ir salīdzinoši zems.
Aprēķins veikts Valsts policijai, Valsts robežsardzei un Valsts robežsardzes koledžai.
3) piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 12. daļa paredz iespēju motivēt amatpersonas (darbiniekus) par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, nosakot piemaksu, kuras apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, ņemot vērā veiktos dienesta (amata, darba) pienākumus, lai nodrošinātu rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamos pasākumus, kā arī šo pasākumu nozīmīgumu, tika piešķirtas minētās piemaksas. Aprēķins veikts Valsts robežsardzei un PMLP;
4) izdevumu segšanu Valsts drošības dienestam;
5) patvēruma meklētāju uztura un dienasnaudu, kas jānodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumu Nr. 449 “Noteikumi par patvēruma meklētāja uzturam un dienasnaudas izmaksai paredzēto izdevumu apmēru un segšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 449) 2. punktā noteiktajam, ka uztura un dienasnaudas apmērs patvēruma meklētājam ir 3 euro diennaktī, jo atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam, kas izriet no Latvijas saistībām pildot Eiropas Savienības patvēruma jomu regulējošos tiesību aktu prasības, PMLP ir pienākums nodrošināt pasākumu kopumu, kas saistīts ar patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā. Aprēķins veikts PMLP par novembri un decembri. Decembris iekļauts, jo dienas uzturnauda par decembri patvēruma meklētājiem ir jāizmaksā decembrī. Noteikumu Nr. 449 5. punkts nosaka, ka naudas līdzekļus patvēruma meklētājam izmaksā reizi nedēļā priekšapmaksas veidā (septiņām dienām).
Ievērojot to, ka samaksa par virsstundu darbu un piemaksas tiek iekļautas vidējās izpeļņas aprēķinā, ievērojami palielinās izdevumi atlīdzībai (atvaļinājuma nauda, slimības nauda, pabalsti), kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz vidējo izpeļņu. Līdz ar Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm aprēķināts arī papildu nepieciešamais finansējums vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai 8,33% apmērā no papildu nepieciešamā finansējuma atlīdzībai (ievērojot matemātiski aprēķinātu viena kalendāra mēneša ietekmi: 100%:12 mēn.).
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm izdevumi samaksai par virsstundu darbu, piemaksām un citiem izdevumiem saistībā ar rīkojuma N. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, kā arī vidējās izpeļņas pieauguma kompensēšanai ir 178 296 euro.
[2] Valsts policijai saistītā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6. jūnija spriedumu civillietā Nr.C3065962 jāveic samaksa atbildētājam par iepriekš nomātiem 86 automobiļiem par kopējo summu 111 698,19 euro. Valsts policijai izdevumu segšanai nepieciešams papildu finansējums 73 914 euro apmērā, savukārt finansējums 37 784,19 euro apmērā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas resora ietvaros.
Iepriekš minēto finansējuma apjomu iespējams pārdalīt no pasākumiem, kuros PMLP un Iekšlietu ministrijai prognozēta valsts pamatbudžeta izdevumu neapguve, attiecīgi veicot apropriācijas pārdali starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un pasākumiem, tādējādi izdevumus sedzot Iekšlietu resoram piešķirtā finansējuma ietvaros.
Valsts pamatbudžeta izdevumu prognozētā neapguve, kuru plānots novirzīt izdevumu segšanai:
1. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 194 699 euro apmērā (precizēta prognoze). Prognozētā finansējuma neapguve veidojas saistībā ar to, ka Grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktā tika pieņemta 2023. gada 5. aprīlī, pamatojot papildu 48 darbinieku nepieciešamību PMLP. Uzsākot darbinieku pieņemšanas procedūru, konstatēts, ka vienlaikus visus 48 darbiniekus pieņemt nav iespējams, jo piedāvājums darba samaksas jomā nav pietiekami konkurētspējīgs, terminētas darba attiecības nav saistošas, līdz ar to jaunie darbinieki tiek pieņemti pakāpeniski. Kopumā pretendentu interese par darbu PMLP ir ļoti zema. Turklāt jaunpieņemtie darbinieki pārbaudes laikā, iepazīstoties ar darba apjomu, intensitāti un sarežģītību, bieži nolemj darba tiesiskās attiecības ar PMLP neturpināt. No 2023. gada 1. aprīļa aizpildīta daļa no amata vietām. Pieņemts arī lēmums stiprināt migrācijas funkciju kapacitāti PMLP teritoriālajās nodaļās un atteikties no vienota centra izveides Rīgā. Līdz ar to arī netiks nomātas telpas, netiks veikti telpu remonti, telpu iekārtošana, kā arī nebūs nepieciešami telpu uzturēšanas pakalpojumi. Resursu ekonomiju rada arī grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka par diviem gadiem pagarināt valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi. No aptuveni 25 000 personām 3541 persona līdz 2023. gada 1. septembrim nav Pārvaldē iesniegusi dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punktu viņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgums ir beidzies 2023. gada 2. septembrī. PMLP ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā;
2. budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” 57 511 euro apmērā, tai skaitā:
- izdevumos atlīdzībai 27 631 euro, jo netika nosūtīts trešais nozares (iekšlietu) padomnieks uz Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Briselē, kā arī veselības apdrošināšanas un apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izdevumi ir mazāki nekā plānots;
- izdevumos precēm un pakalpojumiem 29 880 euro, jo netika nosūtīts trešais nozares (iekšlietu) padomnieks uz Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā, Briselē, kā arī dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu kompensācijas apmēri ir mazāki par Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību” 4. pielikumā noteikto maksimālo dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru.
Iekšlietu ministrijai ar pieejamiem resursiem prioritārais pasākums tiek īstenots pilnā apmērā.
Risinājuma apraksts
Likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 57. pants nosaka, ka, finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2021.—2023. gadam, 2022.—2024. gadam un 2023.—2025. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Atļaut Iekšlietu ministrijai pārdalīt finansējumu 252 210 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. novembrim, atsevišķus izdevumus - laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim un no 2023. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim, - 178 296 euro apmērā, tai skaitā:
1.1.1. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 120 785 euro apmērā un palielināt finansējumu:
1.1.1.1. citiem atlīdzības veidiem un sociālajiem pabalstiem 74 060 euro apmērā, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, kā arī, lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus;
1.1.1.2. budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 18 575 euro apmērā, lai segtu Valsts drošības dienesta izdevumus;
1.1.1.3. budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" 28 150 euro apmērā (atlīdzība), lai Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos;
1.1.2. budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” 57 511 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 57 511 euro apmērā (atlīdzība), lai Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, kā arī, lai kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas;
1.2. lai Valsts policijai saistībā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023. gada 6. jūnija spriedumu segtu izdevumus samaksai par iepriekš nomātiem transportlīdzekļiem, budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 73 914 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 73 914 euro apmērā (pamatkapitāla veidošana).
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz:
1. Atļaut Iekšlietu ministrijai pārdalīt finansējumu 252 210 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. lai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu segtu izdevumus laikposmam no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. novembrim, atsevišķus izdevumus - laikposmam no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. oktobrim un no 2023. gada 1. decembra līdz 2023. gada 31. decembrim, - 178 296 euro apmērā, tai skaitā:
1.1.1. budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 120 785 euro apmērā un palielināt finansējumu:
1.1.1.1. citiem atlīdzības veidiem un sociālajiem pabalstiem 74 060 euro apmērā, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu, izmaksātu piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā, kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot samaksu par virsstundu darbu un piemaksas, kā arī, lai segtu patvēruma meklētāju uztura un dienas naudai paredzētos izdevumus;
1.1.1.2. budžeta programmā 09.00.00 "Valsts drošības dienesta darbība" 18 575 euro apmērā, lai segtu Valsts drošības dienesta izdevumus;
1.1.1.3. budžeta programmā 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība" 28 150 euro apmērā (atlīdzība), lai Valsts robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk – amatpersonas) izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos;
1.1.2. budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” 57 511 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta programmā 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" 57 511 euro apmērā (atlīdzība), lai Valsts robežsardzes un Valsts robežsardzes koledžas amatpersonām izmaksātu piemaksas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, piemaksas par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, kā arī, lai kompensētu papildu izdevumus (vidējās izpeļņas pieaugums), kas rodas, nosakot piemaksas;
1.2. lai Valsts policijai saistībā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023. gada 6. jūnija spriedumu segtu izdevumus samaksai par iepriekš nomātiem transportlīdzekļiem, budžeta apakšprogrammā 11.01.00 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” samazināt finansējumu 2023. – 2025. gada prioritārajam pasākumam “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” 73 914 euro apmērā un palielināt finansējumu budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" 73 914 euro apmērā (pamatkapitāla veidošana).
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu: Valsts robežsardzes, Valsts robežsardzes koledžas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts drošības dienesta nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas un pastiprināta robežuzraudzības režīma laikā, kā arī nodrošināta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas izpilde.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
252 210
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
252 210
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-252 210
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-252 210
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
252 210
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izdevumu segšana tiks nodrošināta no 2023. – 2025. gada prioritārā pasākuma “Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri apliecinājuši valsts valodas prasmes” un 2023. – 2025. gada prioritārā pasākuma “Pabalstu un kompensāciju nodrošinājuma palielināšana par dienestu ārvalstīs kvalitatīvai Latvijas nacionālo drošības un ekonomisko interešu aizstāvībai” ietvaros neapgūtā finansējuma, veicot apropriācijas pārdales starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām.
Izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kopā ir 252 210 euro, tai skaitā:
1) rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai 178 296 euro, tai skaitā:
1. Valsts robežsardzei – 84 947euro;
2. Valsts robežsardzes koledžai - 714 euro;
3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 74 060 euro;
4. Valsts drošības dienestam -18 575 euro;
2) saistībā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6.jūnija spriedumu (samaksai par iepriekš nomātiem transportlīdzekļiem) - 73 914 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
Izdevumu segšanai nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm kopā ir 252 210 euro, tai skaitā:
1) rīkojuma Nr. 514 izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanai 178 296 euro, tai skaitā:
1. Valsts robežsardzei – 84 947euro;
2. Valsts robežsardzes koledžai - 714 euro;
3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – 74 060 euro;
4. Valsts drošības dienestam -18 575 euro;
2) saistībā ar Rīgas Apgabaltiesas 2023.gada 6.jūnija spriedumu (samaksai par iepriekš nomātiem transportlīdzekļiem) - 73 914 euro.
Aprēķina kopsavilkumu un detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumos.
Aprēķini par izdevumiem, kas plānoti EKK 2271 "Izdevumi, kas saistīti ar operatīvo darbību" tiks iesniegti Finanšu ministrijā ar atsevišķu vēstuli (informācija klasificēta). Projektam nav ietekmes uz kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts robežsardzes koledža, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts drošības dienests ir atbildīgas par sniegtās informācijas patiesumu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts robežsardze
- Valsts robežsardzes koledža
- Valsts drošības dienests
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Kopsavilkums izdevumiem, kas nodrošināmi Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (apropriācijas pārdale no prioritārajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma)
4. pielikums
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi