22-TA-1430: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 6.panta pirmās daļas 2.punkts un 7.panta 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmajai daļai ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 45 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. maijam.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novada pašvaldībā, Krāslavas novada pašvaldībā, Augšdaugavas novada pašvaldībā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā. Ar Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra rīkojumu Nr. 45 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" ārkārtējā situācija tika pagarināta vēl uz trim mēnešiem, proti, līdz 2022. gada 10. maijam.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Norādāms, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6656 cilvēki.
Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, tomēr joprojām Valsts robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, februāra mēnesī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķēršošanas - 863 personas, marta mēnesī - 267 personas, savukārt aprīlī - 20 personas.
Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Līdz ar to pret Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi. Tādējādi ir arī turpmāk nodrošināma Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu.
Tāpat ir norādāms, ka Lietuvas Republikas vai Polijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu ikdienu nelikumīgi šķērso vairāku desmitu personu. Līdz ar to, ņemot vērā šo situāciju, Lietuvas Republika ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 2022. gada 29. jūnijam, savukārt Polija to ir pagarinājusi līdz 2022. gada 30. jūnijam. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Lai gan ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, tomēr joprojām Valsts robežsardze konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, februāra mēnesī ir atturētas no nelikumīgas valsts robežas šķēršošanas - 863 personas, marta mēnesī - 267 personas, savukārt aprīlī - 20 personas.
Būtisks vērā ņemams apstāklis ir Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā, ko atbilstoši plašsaziņas līdzekļos izskanējušai informācijai atbalsta arī Baltkrievijas Republika. Līdz ar to pret Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi. Tādējādi ir arī turpmāk nodrošināma Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu.
Tāpat ir norādāms, ka Lietuvas Republikas vai Polijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu ikdienu nelikumīgi šķērso vairāku desmitu personu. Līdz ar to, ņemot vērā šo situāciju, Lietuvas Republika ārkārtējo situāciju ir pagarinājusi līdz 2022. gada 29. jūnijam, savukārt Polija to ir pagarinājusi līdz 2022. gada 30. jūnijam. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām nemainīgo situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja ārkārtējā situācija netiktu pagarināta, pastāv riski, ka strauji var palielināties personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu
- Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu: Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts drošības dienesta nodarbinātie.
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nodarbinātie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta taisnīga un tiesību aktu prasībām atbilstoša atlīdzība par dienesta (amata, darba) pienākumu izpildi, nodrošinot pasākumu īstenošanu ārkārtējās situācijas laikā, kā arī segti citi izdevumi dienesta (amata, darba) pienākumu sekmīgai izpildei.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 360 952
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 360 952
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-2 360 952
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-2 360 952
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
2 360 952
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kopā indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai 2022.gada 3 mēnešiem ir 2 360 952 euro.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksām par nakts darbu, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir 2 342 035 euro, tai skaitā:
- Valsts policijai - 672 948 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 446 168 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 189 680 euro;
- Valsts drošības dienestam - 33 239 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1.pielikumā.
Valsts policija vērš uzmanību, ka iesaistītās Valsts policijas amatpersonas tiks rotētas, kā arī to skaits un attiecīgi izmaksas var mainīties atkarībā no faktiskās situācijas. Aprēķins veikts, ņemot vērā šobrīd esošo situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Situācijai pasliktinoties un, ja tiks saņemts Valsts Robežsardzes lūgumus pēc atbalsta, izdevumi pieaugs un Valsts policijai sastādīs ne mazāk, kā 2 207 262 euro, kas tika aprēķināti, gatavojot informāciju Ministra kabineta 2022.gada 1.februāra rīkojumam Nr.45 “Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"”.
Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētajām personām, ir 18 917 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 8 145 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 10 772 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējuma, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi būs izmaksu dārgāki nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2. pielikumā
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai segtu izdevumus samaksai par virsstundu darbu, piemaksām par nakts darbu, par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, komandējumiem, ēdināšanu, pārtiku, apgādāšanu ar dienesta (amata, darba) pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un inventāru, kā arī izdevumus patvēruma meklētāju izmitināšanai nepieciešamā aprīkojuma iegādei, uztura un dienas naudai, ēdināšanai, izdevumus par pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm personām, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu, ir 2 342 035 euro, tai skaitā:
- Valsts policijai - 672 948 euro;
- Valsts robežsardzei - 1 446 168 euro;
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 189 680 euro;
- Valsts drošības dienestam - 33 239 euro.
Kopsavilkumus un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas 1.pielikumā.
Valsts policija vērš uzmanību, ka iesaistītās Valsts policijas amatpersonas tiks rotētas, kā arī to skaits un attiecīgi izmaksas var mainīties atkarībā no faktiskās situācijas. Aprēķins veikts, ņemot vērā šobrīd esošo situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas. Situācijai pasliktinoties un, ja tiks saņemts Valsts Robežsardzes lūgumus pēc atbalsta, izdevumi pieaugs un Valsts policijai sastādīs ne mazāk, kā 2 207 262 euro, kas tika aprēķināti, gatavojot informāciju Ministra kabineta 2022.gada 1.februāra rīkojumam Nr.45 “Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"”.
Primāri tiks izvērtēta iespēja izdevumus segt no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet to nepietiekamības gadījumā – no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
Indikatīvais nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem, lai pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošinātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētajām personām, ir 18 917 euro, no tiem indikatīvi:
- Nacionālajam veselības dienestam - 8 145 euro, lai segtu izdevumus saistībā ar Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minēto personu ārstēšanu Latvijas ārstniecības iestādēs;
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 10 772 euro, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izpildītiem izsaukumiem sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5. punktā minētām personām.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzams), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4. un 5.punktā minētajām personām – izdevumi tiks izmaksāti pēc faktiskās nepieciešamības pēc Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegtās informācijas. Līdz ar to, Veselības ministrijai iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu pozīcijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Kā arī finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējuma, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi būs izmaksu dārgāki nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
Detalizētus aprēķinus skatīt anotācijas 2. pielikumā
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minētā pasākuma realizācijai, attiecīgi tos nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2022.gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav
Cita informācija
Aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm un, ārkārtējai situācijai pasliktinoties, izdevumu apjoms iestādēm var palielināties, tai skaitā, Valsts policija vērš uzmanību, ka situācijai pasliktinoties un, ja tiks saņemts Valsts Robežsardzes lūgumus pēc atbalsta, izdevumi pieaugs un Valsts policijai sastādīs ne mazāk, kā 2 207 262 euro, kas tika aprēķināti, gatavojot informāciju Ministra kabineta 2022.gada 1.februāra rīkojumam Nr.45 “Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"”.
Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju izdevumus segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 9. punktam.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minēto pasākuma realizācijai, attiecīgi Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
Iekšlietu ministrija primāri izvērtēs iespēju izdevumus segt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ja tas nebūs iespējams, tiks sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 9. punktam.
Veselības ministrijas budžetā nav paredzēts finansējums iepriekš minēto pasākuma realizācijai, attiecīgi Veselības ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam līdzekļu apmēram.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. and N.T. v. Spain, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr. 55798/16 A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. and N.T. v. Spain, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2022. gada 5. aprīļa spriedumā lietā Nr. 55798/16 A.A. and others v. North Macedonia. Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās. Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts robežsardze, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts drošības dienests
- Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm saistībā ar situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas - valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu periodam no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 10. augustam
2. pielikums
Nosaukums
Indikatīvi nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) 2022.gada 3 mēnešiem