Anotācija (ex-ante)

Lai atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas ir lieli uzņēmumi, no 2026.gada 20.novembra varētu sniegt patērētājiem atlikto maksājumu pakalpojumus, nepieciešams izstrādāt prasības atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un reģistrēšanas kārtību reģistrā, ko uzturēs PTAC.

Šobrīd Saeimā tiek izskatīts Likumprojekts, kas nosaka atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja termina skaidrojumu un prasību reģistrēties atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem, kas ir liels uzņēmums.
Direktīvas 2023/2225 37.pants nosaka, ka atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiemēro pienācīga atzīšanas procedūra. Vienlaikus, Direktīva 2023/2225 nenosaka veidu, kā atzīšanas procedūra jāīsteno - tā ir dalībvalsts izvēle. Šobrīd kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Vienlaikus, izvērtējot atlikto maksājumu pakalpojuma būtību - ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs patērētājam dod laiku norēķināties par viņa preci vai pakalpojumu un saskaņā ar kuru kredīts tiek piešķirts bez cita kredīta devēja piesaistīšanas, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, tā būtiski atšķiras no klasiskas patērētāju kreditēšanas, kurā patērētājam tiek piešķirti finanšu līdzekļi, par kuriem tiek maksāti procenti, līdz ar to tika pieņemts lēmums atlikto maksājumu sniedzējiem piemērot atšķirīgu atzīšanas procedūru - reģistrāciju. Papildus būtiski norādīt, ka attiecīgos pakalpojumus atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji lielākoties sniedz ierobežotā apjomā vai kā papildinājums pamatdarbībai.
Lai izstrādātu prasības atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un detalizētu kārtību atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, reģistrācijas apturēšanai un izslēgšanai no reģistra likuma 8.⁶ panta trešajā daļā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus.
Atbilstoši Likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atlikto maksājumu pakalpojums ir kredīts par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, ko piešķir ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, lai patērētājs norēķinātos par viņa preču, pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi, un saskaņā ar kuru kredīts tiek piešķirts bez cita kredīta devēja piesaistīšanas, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, izņemot ierobežotas maksas par maksājumu kavējumu.

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas 2023/2225 prasības attiecībā uz atlikto maksājumu pakalpojumu atzīšanas prasībām, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu "Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrācijas noteikumi" projekts (turpmāk - Noteikumu projekts), kas paredz noteikt kārtību, kādā atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēji tiek reģistrēti atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrā, izslēgti no reģistra un reģistrācija pārtraukta uz laiku, reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to aktualizēšanas kārtību, reģistrācijas valsts nodevas un ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmēru un tās samaksas kārtību, kā arī prasības atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem un atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju pienākumus.

Noteikumu projekts paredz, ka atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju reģistrā, izslēgšanu no reģistra un reģistrā iekļautās informācijas aktualizēšanu veic PTAC, kam ir tiesības arī sniegt norādījumus atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem par darbībām, kas jāveic, lai nodrošinātu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Reģistrs būs publiski pieejams un tiks publicēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.

Lai nodrošinātu efektīvu nozares uzraudzību un kontroli, atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir lieli uzņēmumi, būs nepieciešams reģistrēties PTAC. Ja atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji neizpildīs kādu no obligātajiem prasībām, kas atļauj sniegt šāda veida patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, tad reģistrācija var tikt pārtraukta vai atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējs var tikt izslēgts no reģistra. Līdz šim atliktie maksājumi netika uzskatīti par patērētāju kreditēšanu, līdz ar to ir būtiski, lai uzņēmumi, kas plāno sniegt šādus pakalpojumus, savā darbībā un iekšējās procedūrās ieviestu un ievērotu visas normatīvo aktu prasības attiecībā uz patērētāju kreditēšanu un aizsardzību.
Reģistrējot un uzraugot atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējus, PTAC veic kontroles funkciju – pārbaudot, vai atlikto maksājumu pakalpojums sniedzējs atbilst izvirzītajām prasībām un vai tas savā darbībā un iekšējās procedūrās ir ieviesis un ievēro visas normatīvo aktu prasības.
PTAC veiks regulāru nozares uzraudzību attiecībā uz patērētāju tiesību ievērošanu, lai novērstu normatīvo aktu neievērošanas gadījumus, tāpēc reģistrācijas maksa jeb valsts nodeva tiek noteikta gan par pirmreizējo reģistrāciju, gan katru gadu par uzraudzības veikšanu. Atliktie maksājumi bieži vien ir saistīti ar liela apmēra kredītu ar samērā ilgu atmaksas termiņu, tādēļ uz tiem arī tiks attiecinātas patērētāju kreditēšanas regulējuma prasības. Tāpat viņiem jāpiemēro pienācīga atzīšanas procedūra (iekļaušana reģistrā) un uzraudzības pasākumus, ko īsteno PTAC. Reģistrācijas valsts nodevas un ikgadējās uzraudzības valsts nodevas mērķis ir kontroles un barjeras funkcija. Lieli uzņēmumi,  ņemot vērā to finansiālās spējas un spēju mudināt patērētājus uz impulsīvu iepirkšanos un, iespējams, pārmērīgu patēriņu, kā arī varētu atliktus maksājumus piedāvāt ļoti plašā veidā, nenodrošinot patērētāju aizsardzību, un vājināt godīgu konkurenci ar citiem preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Ņemot vērā, ka šis kredīts tiek izsniegts bez procentiem un tā nav komersanta pamatdarbība, atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem netiek piemērota licencēšanas kārtība, bet tiek veidota atsevišķa, atvieglota kārtība – reģistrācija. Arī valsts nodevas apmērs par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju ir noteikts 50 000 euro apmērā, savukārt valsts nodevas apmērs par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja ikgadējo uzraudzību – 10 000 euro (nevis 250 000 un 55 000 euro kā tas ir licencētiem kredīta devējiem).

Noteikumu projekta II. nodaļa paredz noteikt prasības, kādām jāatbilst atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējam, lai to varētu iekļaut reģistrā, piemēram, atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajām minimālajām zināšanu un kompetences prasībām, atbilstību datu apstrādes prasībām, atalgojuma sistēmas atbilstība, atbilstību labas reputācijas u.c. prasībām. Atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju nevar iekļaut reģistrā, ja atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēdējo triju gadu laikā ir bijis izslēgts no reģistra par būtiskiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Par būtiskiem uzskatāmi tādi pārkāpumi, kas ir ietekmējuši plašu patērētāju loku vai radījušas ievērojamu, kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm. Ar sistemātiskiem pārkāpumiem saprotam pārkāpumi, kas ietekmējuši patērētāju ekonomiskās intereses garākā laika posmā vai veikti atkārtoti par to pašu.
Iekšlietu ministrijas Iekšlietu digitālais centrs saskaņā sniegs valsts informācijas sistēmā esošās ziņas (par personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus (attiecīgi - aizliegums ieņemt padomes vai valdes locekļa amatu vai tā sodāmība ir dzēsta) un kurām sodāmība ir dzēsta un par personām, kuras notiesātas par Krimināllikuma XVIII vai XIX nodaļā, 272., 274., 275. vai 280.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un kurām sodāmība nav dzēsta).

Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrācijas kārtību – procedūru, kādā tiek iesniegti un izskatīti iesniegumi par reģistrāciju, tai nepieciešamie dokumenti, to izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas process.
Papildus citiem dokumentiem, iesniegumam jāpievieno informācija, kas atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt patērētājam. Šīs prasības izriet no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un precīzs sniedzamās informācijas apmērs ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu". Noteikumi paredz informācijas apjomu, kas patērētājam ir jāsniedz pirms līguma noslēgšanas, kā arī informācija, kas jāietver līgumā. Pārņemot Direktīvu 2023/2225, noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" (25-TA-238), papildināts ar jaunu informācijas veidu, kas jāsniedz patērētājam pirms līguma noslēgšanas - vispārīga informācija. Lai patērētājiem būtu iespēja pieņemt lēmumu, pārzinot visu kredītproduktu piedāvājumu klāstu, vispārīgai informācijai ir svarīga loma patērētāja izglītošanā attiecībā uz pieejamo produktu un pakalpojumu plašo klāstu un to galvenajām iezīmēm. Patērētājiem tiks nodrošināta iespēja jebkurā laikā piekļūt vispārīgai informācijai par pieejamajiem kredītproduktiem. 
Neatkarīgi no vispārīgās informācijas, pirms līguma noslēgšanas kredīta devējam ir pienākums sniegt patērētājiem individualizētu informāciju. Patērētājiem lēmums jāpieņem, pilnībā pārzinot faktus, tāpēc viņiem laikus  jāsaņem pienācīga informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, lai to rūpīgi un nesteidzoties izskatītu sev ērtā laikā, tostarp informāciju par kredīta nosacījumiem un izmaksām un patērētāja pienākumiem.
11.punkts paredz gadījumus, kad reģistra iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju, piemēram, ja pēdējo divu gadu laikā tas ir izdarījis būtisku administratīvo pārkāpumu tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, finanšu, patērētāju tiesību vai fizisko personu datu aizsardzības jomā. Šo informāciju PTAC iegūs no Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas un attiecīgo iestāžu mājaslapām (Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests, Datu valsts inspekcija).
Lēmums par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju iekļaušanu vai atteikumu iekļaut reģistrā tiek pieņemts un paziņots adresātam Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekta IV. nodaļa nosaka reģistrā iekļaujamās ziņas par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām, kā arī vai attiecīgais atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju ir tiesīgs nodarboties ar nomaksas pakalpojumu sniegšanu. 

Noteikumu projekta V. nodaļa paredz noteikt nodevu apmēru un maksāšanas kārtību. Liumprojekts paredz ieviest reģistrācijas un ikgadējo uzraudzības valsts nodevu atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem. Plānotais reģistrācijas valsts nodevas apmērs ir 50 000 euro. Ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmērs plānots 10 000 euro apmērā. Ieņēmumi no valsts nodevas plānoti pieņemot, ka reģistrācijai pieteiksies trīs atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēji, attiecīgi veidojot ieņēmumus valsts  budžeta 150 000 euro apmērā. Ieņēmumi no ikgadējās valsts nodevas par uzraudzību plānoti 30 000 euro apmērā, katru gadu.

Ja reģistrācija tiek atteikta vai vai līdz reģistra iestādes lēmuma pieņemšanas brīdim kapitālsabiedrība atsauc reģistrācijas iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu par reģistrācijas atteikumu vai sniegto informāciju par iesnieguma atsaukšanu, atmaksā kapitālsabiedrībai samaksāto valsts nodevu 70 procentu apmērā saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto kārtību. Šādā gadījumā atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējam, atbilstoši likums "Par nodokļiem un nodevām" 28.² panta pirmajai daļai, jāvēršas ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID).

Ja atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējs tiek izslēgts no reģistra vai reģistrāciju pārtrauc uz laiku, tā samaksāto valsts nodevu par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju vai par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja ikgadējo uzraudzību neatmaksā. Šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" regulējums satur pietiekamu regulējumu par valsts nodevas neatmaksāšanas gadījumiem (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 28.² pants noteic pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevas summas atmaksas kārtību. Tādējādi secināms, ka likumdevējs ir izlēmis atlīdzināt tikai tādas valsts nodevas, kas ir pārmaksātas vai iemaksātas nepareizi, bet valsts nodevas citos gadījumos likumdevējs ir izlēmis neatmaksāt, t.sk., gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums).

Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar šis projekts ir daļa no Direktīvas 2023/2225 prasību pārņemšanai izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, un Direktīva 2023/2225 paredz arī pienākumu Latvijai nodrošināt kvalificētas konsultācijas parādu jautājumos, kas būtu pieejamas patērētājiem, budžeta ienākumus, kas gūti no valsts nodevas par atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un ikgadējo uzraudzību, paredzēts novirzīt kā dotāciju PTAC budžetam. Likumprojekts paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar 8.panta 4.¹⁴ daļu, saskaņā ar ko paredz, ka Ministru kabinets nosaka institūciju, kura valsts vārdā nodrošina konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos. Direktīvas 2023/2225 pārņemšanai izveidotajā darba grupā šī pakalpojuma sniegšanai potenciāli tika iezīmēta Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija, ņemot vērā, ka tā ir lielākā patērētāju organizācija Latvijā, tai ir pieredze konsultāciju un palīdzības sniegšanā patērētājiem, reģionāls pārklājums un tādā veidā tiktu stiprinātas patērētāju organizācijas. Vienlaikus, ņemot vērā, ka deleģētajai funkcijai nav pieejama stabila finanšu plūsma, šobrīd plānots, ka PTAC kā nebanku kredīta devēju uzraugs, kas nodrošina arī patērētāju tiesību aizsardzību visā finanšu pakalpojumu jomā, īstenos šo funkciju, bet ar līdzdarbības līgumiem tās izpildei piesaistīs patērētāju asociācijas. Minētais finansējums kā dotācija PTAC budžetam kas, atbilstoši līdzdarbības līguma noteikumiem, tiks nodota attiecīgajai asociācijai, kam tiks uzticēta konsultāciju parādu jautājumos, nodrošināšana. 

Noteikumu VI. nodaļa nosaka gadījumus, kad reģistrācija tiek pārtraukta uz laiku. Noteikumu projekts paredz PTAC tiesības pārtraukt reģistrāciju uz laiku līdz sešiem mēnešiem par pārkāpumiem, kurus kapitālsabiedrība var novērst. Ja kapitālsabiedrība novērsusi PTAC lēmumā par reģistrācijas pārtraukšanu konstatētos pārkāpumus, PTAC pieņem lēmumu par reģistrācijas atjaunošanu 10 darbdienu laikā.

Noteikumu projekta VII. nodaļa paredz gadījumus, kuros atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējs var tikt izslēgts no reģistra. Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju var izslēgt no reģistra, pēc paša atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja iniciatīvas, iesniedzot attiecīgu lūgumu reģistra iestādei, kā arī pēc reģistra iestādes iniciatīvas, ja ir konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja darbībā. Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju var izslēgt no reģistra arī par būtiskiem vai sistemātiskiem patērētāju tiesību aizsardzību vai fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem. Par būtiskiem uzskatāmi tādi pārkāpumi, kas ir ietekmējuši plašu patērētāju loku un radījušas ievērojamu kaitējumu patērētāju ekonomiskajām interesēm vai būtiski skartas tiesības uz personas datu neaizskaramību.  Ar sistemātiskiem pārkāpumiem saprotam pārkāpumi, kas ietekmējuši patērētāju ekonomiskās intereses garākā laika posmā vai veikti atkārtoti par to pašu. 
Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējs tiek izslēgts no reģistra ar reģistra iestādes lēmumu. Lēmums par atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja izslēgšanu no reģistra tiek pieņemts un paziņots adresātam Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 10.punktu reģistra iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, ņemot vērā, ka atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja izslēgšanas no reģistra var kaitēt atlikto maksājumu pakalpojuma saņēmēju interesēm.

PTAC, pieņemot lēmumu par Noteikumu VI. vai VII. nodaļas piemērošanu pārkāpumu gadījumā, ņem vērā pārkāpuma raksturu un būtību, kā arī ievēro Administratīvā procesa likumā ietvertos samērīguma un lietderības principus.
Piemēram, 6.7. apakšpunktā minēts, ka atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrē, ja tam uz reģistrācijas dienu VID datubāzē nav informācijas par VID administrēto nodokļu (nodevu) parādiem. Atbilstoši 31.punktam, neatbilstība 6.punktā ietvertajām prasībām, ir pamats atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja izslēgšanai no reģistra. Tomēr tas nebūtu samērīgi. Noteikumu projekts paredz pakāpenisku un uzņēmējdarbību mazāk ierobežojošu pieeju pārkāpumu novēršanai - pirms atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēja izslēgšanas no reģistra, PTAC ir tiesības apturēt tā reģistrāciju un noteikt termiņu pārkāpumu novēršanai. Izslēgšana no reģistra tiek piemērota tikai tad, ja komersants noteiktajā termiņā pārkāpumus nenovērš. Tādējādi tiek nodrošināts līdzsvars starp patērētāju interešu aizsardzību un komersanta tiesībām veikt saimniecisko darbību.

Noteikumu projekta VIII.nodaļa nosaka pienākumu atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējam divreiz gadā sniegt reģistra iestādei informāciju par noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem un kredītportfeļa summu, kā arī citu informāciju, kura nepieciešama reģistra iestādei, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi par atlikto maksājumu pakalpojumu tirgu.

Saskaņā ar Likumprojektā paredzēto Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 33.punktu Noteikumu projektam ir jāstājas spēkā  vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā - 2026.gada 20.novembrī. Tad arī stājas spēkā prasība atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir lieli uzņēmumi, reģistrēties reģistrā, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.⁶ panta pirmo daļu.