Anotācija

2026. gada 17. februāra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par 2026.-2028. gada prioritārā pasākuma "Medikamentu pieejamības stiprināšana medikamentu cenu segmentā līdz 10 euro un personām ar invaliditāti (farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcija)" izpildi 2026. gadā un turpmāk ik gadu" (26-TA-45; Ministru kabineta sēdes protokollēmums Nr. 7 27. §), ar kuru Ministru kabinets tika informēts, ka veicot prioritārā pasākuma ieviešanu, tika secināts:
1. tehnisku iemeslu dēļ, informācijas sistēmas pielāgošanu nav iespējams veikt no 2026. gada 1. janvāra. Lai veiksmīgi uzsāktu šo funkcionalitātes darbināšanu, katrai integratorai sistēmai ir jāiziet akcepttesti, lai pārliecinātos, ka dati uz E-veselību tiks iesūtīti korekti un atvieglojumi farmaceitiskam pakalpojums tiks piemēroti atbilstoši izstrādātai funkcionalitātei. Šobrīd plānotais sistēmas pielāgošanas laiks 2026. gada 1. jūlijs, ar kuru būtu iespējams maksas par farmaceita pakalpojumu segšana pilnībā no valsts budžeta līdzekļiem par recepšu zālēm ar iepakojuma cenu līdz 10 euro, savukārt jebkurām recepšu zālēm, kas paredzētas personām ar 1. grupas invaliditāti sistēmas pielāgošana tiks veikta līdz 2026. gada 1. septembrim;
2. veicot aprēķinu prioritārā pasākuma pieteikumam, bija pieejami dati par 2025. gada 7 mēnešu faktisko izpildi (recepšu skaits un pacienta apmaksātā farmaceita pakalpojuma apmērs recepšu zālēm ar iepakojuma cenu līdz 10 euro), analizējot pieejamos datus par 2025. gada 11 mēnešu faktisko izpildi, tika secināts, ka gadam plānotais recepšu skaits un papildu nepieciešamais finansējums farmaceita pakalpojuma segšanai 100% apmērā no valsts budžeta par recepšu zālēm ar iepakojuma cenu līdz 10 euro, balstoties uz 11 mēnešu izpildi ir mazāks, nekā veicot sākotnējo prognozi uz 7 mēnešu faktisko izpildi. 
3. prioritārā pasākuma ietvaros tika plānots, ka farmaceita pakalpojums 100% apmērā tiek segts par visām recepšu zālēm ar iepakojuma cenu līdz 10 euro, tai skaitā no valsts budžeta kompensētajām. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā zāļu kompensācija no valsts budžeta līdzekļiem atkarībā no diagnozes tiek nodrošināta pacientiem 75% vai 100% apmērā.
Lai sekmētu pacientu līdzestību un atbildīgu rīcību, tika atbalstīts Veselības ministrijas priekšlikums saglabāt farmaceita pakalpojuma maksu 0,75 euro apmērā pacientiem, kuri iegādājas kompensējamās zāles ar aptiekas cenu līdz 10 euro par iepakojumu un kuras pacientam tiek kompensētas 100% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

Līdz ar to jauno pakalpojumu ieviešanai 2026. gadam un turpmāk būs nepieciešamas mazāks finansējums kā  likumā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” piešķirtais.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ka prioritārajā pasākumā no 2026. gada plānoto farmaceita pakalpojuma maksas atvieglojumi tiks ieviesti no 2026. gada 1. jūlija (par recepšu medikamentiem ar vienības cenu līdz 10 euro) un no 2026. gada 1. septembra (farmaceita pakalpojuma maksas segšana personām ar 1. grupas invaliditāti), faktiskais gada izlietojums, balstoties uz 2025. gada 11 mēnešu izpildi, tiek prognozēts mazāks, kā arī Veselības ministrijas piedāvāto priekšlikumu - nepiemērot farmaceita pakalpojuma maksas atvieglojumu recepšu zālēm līdz 10 euro par iepakojumu tām recepšu zālēm, kas pacientam tiek kompensētas 100% apmērā no valsts budžeta līdzekļiem, indikatīvi prognozētā neizpilde apakšprogrammā 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana" prioritārajam pasākumam 2026. gadam – 5 394 313 euro apmērā.

Priekšlikumi finansējuma pārdalei:
1. 600 002 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde" masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta kombinēto vakcīnu iegādei, lai nodrošinātu revakcināciju 4 - 6 gadus veciem bērniem, un papildu gripas vakcīnu nodrošināšanai riska grupām.

Mērķis: pazemināt balstvakcinācijas (revakcinācijas) vecumu masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta kombinētās vakcīnas otrās devas saņemšanai no septiņu uz četru gadu vecumu. Papildus nepieciešamais finansējums 2026. gadam - 252 772 euro.
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā ES/EEZ valstīs tika ziņots par vairāk nekā 35 000 masalu gadījumiem, kas veido aptuveni desmitkārtīgu pieaugumu salīdzinājumā ar 2023 .gadu. Vienlaikus ES/EEZ tika reģistrēti 23 ar masalām saistīti nāves gadījumi, galvenokārt bērniem līdz piecu gadu vecumam, savukārt ievērojamai daļai saslimušo bija nepieciešama ārstēšana stacionārā.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) un ECDC aicina visas dalībvalstis pastiprināt nacionālos centienus masalu uzliesmojumu ātrākai samazināšanai. Arī Latviju ir skāris masalu uzliesmojums. Līdz 15. aprīlim reģistrēti 49 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti dažādās vecuma grupās, tostarp 30 bērniem, no kuriem neviens nebija vakcinēts pret masalām.
Papildus norādāms, ka masalas var izraisīt dažādas nopietnas komplikācijas, it īpaši jaunākiem bērniem. 
PVO nosaka, ka bērniem jāsaņem divas vakcīnas devas, lai nodrošinātu mūžilgu aizsardzību pret masalām. Parasti vakcinācijas ieteikumi ietver otrās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devas saņemšanas starplaiku no 4 līdz 6 gadu vecumam.
Atbilstoši Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas 2024.gada 30.maija lēmumam vakcinācijai pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu otrās devas saņemšanas laiks ir jāsamazina no 7 gadu vecuma uz 4 gadu vecumu. Minēto jautājumu savā darba kārtībā ir izskatījusi arī Imunizācijas valsts padome un rekomendējusi, ka bērnu vakcinācija pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu jānodrošina agrākā vecumā. Šāda pieeja jau ir ieviesta vairākās Eiropas Savienības valstīs, tādēļ Latvijas vakcinācijas kalendārs šajā ziņā ir atpalicis no jaunākās starptautiskās prakses un to ir nepieciešams aktualizēt.

Mērķis: nepieciešams palielināt gripas vakcīnu iepirkuma apjomu, lai nodrošinātu lielāku gripas vakcīnu pieejamību un uzlabotu vakcinācijas aptveri mērķa grupās, tādējādi samazinot saslimšanu ar gripu un komplikāciju risku. Papildus nepieciešamais finansējums 2026. gadam - 347 230 euro.
PVO rekomendē sasniegt vismaz 75% vakcinācijas aptveri pret gripu riska grupās, īpaši senioru vidū, savukārt Latvijā riska grupu vakcinācijas aptvere saglabājas būtiski zemāka, kas norāda uz nepietiekamu imunizācijas līmeni. Tā piemēram, 2023./2024.gada gripas sezonā bija vakcinējušies 15,8% senioru, 2024./2025.gada gripas sezonā vakcinējās 16,7% senioru, bet 2025./2026.gada gripas sezonā vakcinējās 18,6% senioru vecumā virs 65 gadiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – SPKC) katru gadu, pamatojoties uz iepriekšējās gripas sezonas vakcīnu izlietojumu, veic gripas vakcīnu iepirkuma apjoma pieauguma prognozes. 2026./2027.sezonai SPKC ir prognozējis, ka nepieciešams iegādāties 180 700 gripas vakcīnas. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, aptaujājot savus biedrus, prognozē, ka reālais nepieciešamais gripas vakcīnu apjoms tiek lēsts tuvu 200 000 devām, jo iepriekšējās sezonās sistemātiski ir konstatēts valsts apmaksāto gripas vakcīnu deficīts. Tas nozīmē, ka lielāks gripas vakcīnu iepirkums tieši pārvērstos lielākā vakcinēto personu skaitā. Arī Imunizācijas valsts padome stingri rekomendē katru gadu palielināt gripas vakcīnu iepirkumu aptuveni par 30%, lai ātrāk sasniegtu PVO rekomendēto vakcinācijas aptveri riska grupās.
Gripas vakcīnu iepirkumā, atbilstoši speciālistu rekomendētajam, ir nepieciešams iekļaut trīs veidu gripas vakcīnas. Senioriem tiek paredzētas augstas devas gripas vakcīnas, noteikta vecuma bērnu riska grupai – dzīvās, nazālās gripas vakcīnas, savukārt pārējām riska grupām – standarta devas gripas vakcīnas.
Senioriem ir īpaši svarīgi vakcinēties ar augstas devas gripas vakcīnu, kas ir tieši specifiski paredzēta iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem, jo minētajā vakcīnā ir paaugstināts antigēna daudzums. Vecumā virs 60 gadiem ir raksturīga tā saucamā imūnā novecošanās, kā dēļ palielinās risks saslimt ar gripu, tai skaitā ar šīs infekcijas izraisītām komplikācijām, piemēram, pneimoniju, miokardītu, miokarda infarktu vai smadzeņu insultu. Zinātniskajā literatūrā ir pieejama informācija, ka gripas infekcijas epizode 10 reizes palielina infarkta risku, bet astoņas reizes paaugstina insulta un pneimonijas risku, kā rezultātā nepieciešama ilgstoša, izmaksu ietilpīga ārstēšana slimnīcā vai pat iestājas pacienta nāve. Vakcinācija pret gripu palīdz pasargāt senioru veselību, samazinot hospitalizācijas iespējamību un ļaujot senioriem saglabāt aktīvu dzīvesveidu arī gripas sezonā. SPKC provizoriskie aprēķini parāda, ka augstas devas gripas vakcīna ir apmēram 2,5 reizes efektīvāka par standarta devas gripas vakcīnu.
Prognozes rāda, ka nepieciešamība palielināt gripas vakcīnu iepirkumu 2026./2027.sezonai izriet no nepietiekamas vakcīnu pieejamības iepriekšējās sezonās un pieaugošā pieprasījuma. Lielāks gripas vakcīnu iepirkums ir būtisks, lai nodrošinātu savlaicīgu un pietiekamu vakcinācijas pieejamību visām mērķa grupām, pilnvērtīgi izmantotu primārās veselības aprūpes kapacitāti, uzlabotu vakcinācijas aptveri riska grupās un sabiedrības veselības rādītājus un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valsts apmaksātajiem profilakses pasākumiem.

2. 87 439 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" kardioloģiskās aprūpes kabineta pilotprojekta realizācijai SIA "Vidzemes slimnīca" (plānotā ieviešana no 2026. gada 1. septembra). 

Pacientiem pēc akūta notikuma (piemēram, akūta koronāra sindroma (AKS) vai insulta) vai hroniskas slimības (dekompensēta sirds mazspēja vai mirdzaritmija) dekompensācijas ārstēšanas vai intervences stacionārā nepieciešams intensificēts dinamiskās novērošanas plāns, kas sevī iekļauj ne vien regulāru izmeklējumu veikšanu un speciālistu konsultāciju saņemšanu, bet arī specifiskāku, personalizētāku aprūpes plānu.
Tāpēc, pacienti pēc SAS akūtas vai hroniskas slimības saasinājuma, t.i. notikuma vai intervences stacionārā, varēs saņemt dinamisko novērošanu šajos kabinetos vienu gadu pēc stacionēšanas. Šāda pakalpojuma saņemšanai pacientus nosūtīs stacionārs un sniegs rekomendācijas, izrakstoties no stacionāra. Šajā kabinetā būs pieejama kardiologa, tai skaitā aritmologa un neirologa konsultācijas un plašs SAS izmeklējumu klāsts (EKG, ehokardiogrāfija, veloergometrija, Holtera monitorēšana, asinsspiediena monitorēšana, doplerogrāfija), kā arī elektrokardiostimulatoru darbības pārbaude un programmēšana. Tādējādi pacientiem ar akūtu notikumu vai hroniskas slimības dekompensāciju tiks nodrošināts intensificēts dinamiskās novērošanas plāns, tādējādi uzlabojot pacientu slimības iznākumu, mazinot invaliditātes progresu vai attīstību un palielinot pacienta dzīves kvalitāti.

Pilotprojekts šobrīd tiek plānots uz 4 mēnešiem. Pēc 4 mēnešiem tiks vērtēti pilotprojekta rezultāti un vajadzība/ pamatotība to turpināt, tai skaitā ņemot vērā veselības nozares prioritātes. 

3. 3 991 872 euro stacionāro ārstniecības iestāžu darbības nepārtrauktības un pieejamības nodrošināšanai, tai skaitā:
3.1. 1 383 556 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības un pieejamības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs;
3.2. 2 608 316 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 33.21.00 "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības un pieejamības nodrošināšanai.

Laikus pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, aizvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai rada sabiedrības novecošanās.
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību[1].

[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam” (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu)                

Lai nodrošinātu sekmīgu slimnīcu tīkla reformas ieviešanu un mazinātu tās ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, nepieciešams papildu finansējums esošo pakalpojumu pārstrukturizācijai. Reformas ietvaros paredzēts palielināt dienas stacionārā sniegto ķirurģijas un traumatoloģijas pakalpojumu apjomu, attīstīt ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī stiprināt zemākas intensitātes stacionāros pakalpojumus, tostarp hronisko pacientu aprūpi.
Plānoto pasākumu mērķis ir efektīvāk organizēt stacionāro ārstniecības iestāžu noslodzi, samazinot nevajadzīgu stacionēšanas gadījumu skaitu un vienlaikus uzlabojot pacientiem faktiski nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
 
4. 715 000 euro apmērā budžeta apakšprogrammā 39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana" Valsts asinsdonoru centram (turpmāk - VADC) asins komponentu sagatavošanai un izmeklēšanai.

VADC papildus nepieciešami līdzekļi, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, kur asins komponentu pārliešana ir daļa no pasākumu kopuma pacientu dzīvības glābšanā kritiskās situācijās – operāciju laikā pie akūtām asiņošanām, traumām. Kā arī onkoloģisko, hematoloģisko un citu pacientu ārstēšanā. Jau vairāku pēdējo gadu garumā Latvijā tiek novērota tendence pēc būtiska asins komponentu pieprasījuma palielinājuma, ko var skaidrot ar vairākiem faktoriem -joprojām Covid-19 pandēmijas sekas, populācijas novecošanās, onkoloģisko slimību gaita un ārstēšana, ierobežota medicīnisko pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu šo augošo pieprasījumu, VADC ir pieaudzis arī donāciju skaits, kas gan vēl arvien ir nepietiekams, lai nosegtu augošo slimnīcu pieprasījumu.
Analizējot 2026. gada pilnasins plāna izpildi 4 mēnešos (janvāris – aprīlis), secināts, ka faktiskā izpilde ir par 15,5% jeb 2 717 devām lielāka (izpilde - 20 228 devas, plāns 4 mēnešiem - 17 511 devas).
2026. gada asins sagatavošanas plāns atbilstoši budžetā esošajam finansējumam ir 52 532 devas. Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādēs pieprasījums pēc filtrētas eritrocītu masas katru gadu pieaug, lai nodrošinātu pieprasījuma pieaugumu, nepieciešams gada laikā papildus sagatavot vismaz par 10 757 devām vairāk nekā paredzēts plānā, kas kopumā ir 63 289 asins devas gadā (prognoze atbilstoši 2025. gada faktiskai izpildei). Šādā situācijā VADC varēs nodrošināt 98,8% ārstniecības iestāžu pieprasījumu pēc filtrētas eritrocītu masas.

Rīkojuma projekts paredz atbalstīt apropriācijas pārdali 2026. gadam Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana", samazinot vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām 5 394 313 euro apmērā 2026.–2028. gada prioritārā pasākuma "Medikamentu pieejamības stiprināšana medikamentu cenu segmentā līdz 10 euro un invalīdiem (farmācijas pakalpojuma līdzfinansējuma korekcija)" īstenošanai un palielinot vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus 5 394 313 euro apmērā, tai skaitā:
1. 600 002 euro apmērā vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām budžeta apakšprogrammā 33.04.00 "Centralizēta medikamentu un materiālu iegāde", tai skaitā:
1.1. 252 772 euro masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta kombinēto vakcīnu iegādei, lai nodrošinātu revakcināciju 4 - 6 gadus veciem bērniem;
1.2. 347 230 euro papildu gripas vakcīnu nodrošināšanai riska grupām;
2. 1 470 995 euro apmērā vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām budžeta apakšprogrammā 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana", tai skaitā:
2.1. 87 439 euro kardioloģiskās aprūpes kabineta pilotprojekta realizācijai SIA "Vidzemes slimnīca";
2.2. 1 383 556 euro sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības un pieejamības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs;
3. 2 608 316 euro apmērā vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus subsīdijām un dotācijām budžeta apakšprogrammā 33.21.00 "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības un pieejamības nodrošināšanai;
4. 715 000 euro apmērā vispārējā kārtībā sadalāmo dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem budžeta apakšprogrammā 39.03.00 "Asins un asins komponentu nodrošināšana" Valsts asinsdonoru centram asins komponentu sagatavošanai un izmeklēšanai.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei.

Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā Ministru kabineta rīkojuma projekta 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs izteikusi iebildumus, veiks apropriācijas pārdali.