25-TA-138: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi valsts nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi valsts nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamos īpašumus Buļļu ielā 72B, Rīgā, un Valkas ielā 2 k-10, Daugavpilī, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802355) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000802355) 0,0842 ha platībā – Buļļu ielā 72B, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000494766, lēmuma datums: 09.09.2024. (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar 16.08.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3963R/24 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Aigara Kaupes 14.05.2024. aktu par nekustamā īpašuma atmešanu Nr.2052.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 13369 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 16840 euro apmērā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000802355) ar lietošanas mērķi: 0801 – komercdarbību objektu apbūve. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
- ūdens objektu zeme 0,0194 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0,0194 ha;
- zemes zem ēkām platība 0,0648 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikts apgrūtinājums - drošības aizsargjoslas teritorija ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas staciju, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādi, piestātni un muliņu, uzsildīšanas punktu, noliktavu, krātuvi, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, platība 0,0704 ha.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 27.08.2024. vēstulē Nr. DA-24-22591-nd informē, ka:
- zemes vienība atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr.103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā ar indeksu JC4. Atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 4.5.4. apakšnodaļā noteiktajam jaukta centra apbūves teritorijā (JC4) galvenie teritorijas izmantošanas veidi ir biroju ēku apbūve, tirdzniecības vai pakalpojumu apbūve, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, kultūras iestāžu apbūve un citas.
- zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība piegul ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Atbilstoši spēkā esošajai Rīgas teritorijas plānojuma grafiskajai daļai, kā arī esošajai faktiskajai situācijai dabā, atsavināmajam Nekustamajam īpašumam šobrīd piekļuve no Buļļu ielas ir nodrošināta caur Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk – pašvaldība) piederošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802276) uz kura izbūvēts asfaltēta transporta infrastruktūra nokļūšanai degvielas uzpildes stacijā. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam Nekustamais īpašums atrodas pie ielu sarkanajām līnijām un līdz ar to robežojas ar pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802276) esošo transportlīdzekļu infrastruktūras teritoriju.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments 30.09.2024. vēstulē Nr. DI-24-1751-nd informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tās pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 006 0018) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000060016) 0,0978 ha platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 006 0705 024 un 0500 006 0705 046) – Valkas ielā 2 k-10, Daugavpilī, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000534172, lēmuma datums: 28.05.2024. (turpmāk – valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar 23.04.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3764R/24 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva valsts nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 22.01.2024. lēmumu Nr.6-12/5636, no komercreģistra ir izslēgta (likvidēta) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “INTERTEHLAT” (reģistrācijas Nr. 41503046649).
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 23727 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 23382 euro apmērā,
ko veido:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 05000060016, fiskālā kadastrālā vērtība 2297 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 3912 euro apmērā;
- būves – attīrīšanas iekārtu ēkas ar kadastra apzīmējumu 05000060705024,
fiskālā kadastrālā vērtība 15934 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 14334 euro apmērā;
- būves - attīrīšanas iekārtu ēkas ar kadastra apzīmējumu 05000060705046, fiskālā kadastrālā vērtība 5496 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 5136 euro apmērā.
Lietošanas mērķis valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai ir noteikts - rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve; kods (1001) – 0,0978 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam ir noteikti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0022 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam- 0,0018 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu– 0,0018 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu– 0,0020 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju– 0,0028 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju– 0,0006 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0068 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu – 0,0978 ha.
Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000534172 valsts nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju – attīrīšanas iekārtu ēku (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705024 un 05000060705046) galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas, kods: 1251, platības attiecīgi būvei (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705024) 426,6 m2; būvei (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705046) 107 m2.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments 20.06.2024. vēstulē Nr. 2-7/510 informē, ka pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” Zemes vienības plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R).
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve, lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve, Inženiertehniskā infrastruktūra un citas.
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 05000060016 nerobežojas ar pilsētas ielu.
Piekļuve valsts nekustamajam īpašumam ir iespējama no Valkas ielas pa pašvaldībai piekritīgo zemes vienību bez adreses, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 006 0703 un AS “Dauer Holding” piederošu zemes vienību Valkas ielā 2, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 006 0017. Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par to, ka jautājums par piekļuves nodrošināšanu būs jārisina ar zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējumu 0500 006 0017) īpašnieku - AS “Dauer Holding”. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehnisko stāvokli atbilstoši 23.04.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3764R/24 pielikumā norādītājai informācijai.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802355) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000802355) 0,0842 ha platībā – Buļļu ielā 72B, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000494766, lēmuma datums: 09.09.2024. (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar 16.08.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3963R/24 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr.1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Aigara Kaupes 14.05.2024. aktu par nekustamā īpašuma atmešanu Nr.2052.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - NĪVKIS) datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 13369 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 16840 euro apmērā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000802355) ar lietošanas mērķi: 0801 – komercdarbību objektu apbūve. Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
- ūdens objektu zeme 0,0194 ha, tai skaitā zeme zem ūdeņiem 0,0194 ha;
- zemes zem ēkām platība 0,0648 ha.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikts apgrūtinājums - drošības aizsargjoslas teritorija ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas staciju, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādi, piestātni un muliņu, uzsildīšanas punktu, noliktavu, krātuvi, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumu, platība 0,0704 ha.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 27.08.2024. vēstulē Nr. DA-24-22591-nd informē, ka:
- zemes vienība atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr.103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma karti visā platībā atrodas jauktas centra apbūves teritorijā ar indeksu JC4. Atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 4.5.4. apakšnodaļā noteiktajam jaukta centra apbūves teritorijā (JC4) galvenie teritorijas izmantošanas veidi ir biroju ēku apbūve, tirdzniecības vai pakalpojumu apbūve, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, kultūras iestāžu apbūve un citas.
- zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punktā noteikto;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība piegul ielas sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa, tai ir nodrošināta piekļuve.
Atbilstoši spēkā esošajai Rīgas teritorijas plānojuma grafiskajai daļai, kā arī esošajai faktiskajai situācijai dabā, atsavināmajam Nekustamajam īpašumam šobrīd piekļuve no Buļļu ielas ir nodrošināta caur Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk – pašvaldība) piederošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802276) uz kura izbūvēts asfaltēta transporta infrastruktūra nokļūšanai degvielas uzpildes stacijā. Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam Nekustamais īpašums atrodas pie ielu sarkanajām līnijām un līdz ar to robežojas ar pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01000802276) esošo transportlīdzekļu infrastruktūras teritoriju.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments 30.09.2024. vēstulē Nr. DI-24-1751-nd informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldībai tās autonomo funkciju veikšanai un tās pārņemšana pašvaldības īpašumā nav lietderīga.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0500 006 0018) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 05000060016) 0,0978 ha platībā un divas būves (būvju kadastra apzīmējumi 0500 006 0705 024 un 0500 006 0705 046) – Valkas ielā 2 k-10, Daugavpilī, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000534172, lēmuma datums: 28.05.2024. (turpmāk – valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar 23.04.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3764R/24 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva valsts nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 22.01.2024. lēmumu Nr.6-12/5636, no komercreģistra ir izslēgta (likvidēta) sabiedrība ar ierobežotu atbildību “INTERTEHLAT” (reģistrācijas Nr. 41503046649).
Civillikuma 417.pants noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 23727 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 23382 euro apmērā,
ko veido:
- zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 05000060016, fiskālā kadastrālā vērtība 2297 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 3912 euro apmērā;
- būves – attīrīšanas iekārtu ēkas ar kadastra apzīmējumu 05000060705024,
fiskālā kadastrālā vērtība 15934 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 14334 euro apmērā;
- būves - attīrīšanas iekārtu ēkas ar kadastra apzīmējumu 05000060705046, fiskālā kadastrālā vērtība 5496 euro apmērā un universālā kadastrālā vērtība 5136 euro apmērā.
Lietošanas mērķis valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai ir noteikts - rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve; kods (1001) – 0,0978 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam ir noteikti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi – 0,0022 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam- 0,0018 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu– 0,0018 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu– 0,0020 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju– 0,0028 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju– 0,0006 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0068 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap kapsētu – 0,0978 ha.
Latgales rajona tiesas Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000534172 valsts nekustamajam īpašumam apgrūtinājumi nav reģistrēti.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, valsts nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Saskaņā ar NĪVKIS valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju – attīrīšanas iekārtu ēku (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705024 un 05000060705046) galvenais lietošanas veids – rūpnieciskās ražošanas ēkas, kods: 1251, platības attiecīgi būvei (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705024) 426,6 m2; būvei (būvju kadastra apzīmējumi 05000060705046) 107 m2.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments 20.06.2024. vēstulē Nr. 2-7/510 informē, ka pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” Zemes vienības plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R).
Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi:
Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve, lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve, Inženiertehniskā infrastruktūra un citas.
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 05000060016 nerobežojas ar pilsētas ielu.
Piekļuve valsts nekustamajam īpašumam ir iespējama no Valkas ielas pa pašvaldībai piekritīgo zemes vienību bez adreses, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 006 0703 un AS “Dauer Holding” piederošu zemes vienību Valkas ielā 2, Daugavpilī, ar kadastra apzīmējumu 0500 006 0017. Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam valsts nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par to, ka jautājums par piekļuves nodrošināšanu būs jārisina ar zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējumu 0500 006 0017) īpašnieku - AS “Dauer Holding”. Papildus izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija par nekustamā īpašuma sastāvā esošo būvju tehnisko stāvokli atbilstoši 23.04.2024. valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3764R/24 pielikumā norādītājai informācijai.
Ņemot vērā minēto un ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā ietverto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamo valsts nekustamo īpašumu izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā ietverto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, Nekustamā īpašuma ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ minēto nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamo valsts nekustamo īpašumu izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamo īpašumu pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētā nekustamā īpašuma valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi