Anotācija

Nolikumā ZM dots uzdevums koordinēt darbu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētajiem projektiem. Patlaban šajā ES fondu sarakstā nav minēts EJZAF un Atveseļošanas fonds. 

ZM pilda Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai kompetentās un vadošās iestādes funkcijas atbilstoši ar Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumiem Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā".

ZM pilda EJZAF vadošās iestādes pienākumus un revīzijas iestādes funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumiem Nr. 319 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, kā arī valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā".

ZM īsteno un uzrauga savā atbildībā esošās reformas un investīcijas klimata mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlijā noteikumiem Nr. 392 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi" par investīcijas īstenošanu atbildīgā nozares ministrija ir ZM.

ZM īsteno vairākus projektus digitālajā transformācijā, un to īsteno un uzrauga Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija:
1) ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" projektu, kura pase ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 177 "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" pases apstiprināšanu";
2) ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projektu, kura pase ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 176 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Veterināro zāļu reģistrācijas digitalizācija" pases apstiprināšanu";
3) ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana" 2.1.2.2.i. investīcijas "Latvijas nacionālais federētais mākonis" projektu, kura pase ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2024. gada 10. aprīļa rīkojumu 
Nr. 288 "Par 2.1.2.2.i. investīcijas projekta "Lauksaimniecības datu centra mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu".

Jāņem vērā, ka ES fondu plānošanas periodos tiek izveidoti jauni fondi ar jauniem nosaukumiem. Tas nozīmē, ka arī nākotnē var rasties tāda pat situācija kā patlaban, kad nolikums neatspoguļo reālo situāciju par ES fondiem, tāpēc nepieciešams svītrot konkrētos ES fondu nosaukumus un dot vispārīgu norādi uz ES fondiem.
Nolikuma 5.17. apakšpunkts ir jāprecizē, nosakot, ka ZM koordinē darbu ar ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētajiem ZM kompetencē esošo politikas jomu projektiem.

Nolikuma 5.17. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, svītrojot konkrētos ES fondu nosaukumus un dodot vispārīgu norādi uz ES fondiem.

Nolikumā 5.21. apakšpunktā jānorāda, ka ZM atbilstoši kompetencei gan pārstāv Latvijas Republikas intereses starptautiskajās organizācijās un ES institūcijās, gan sadarbojas ar ārvalstu institūcijām. Turklāt spēkā esošā tiesību norma jāprecizē atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 2. decembra noteikumu Nr. 995 "Kārtība, kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā" 3. punktam un 4.3.apakšpunktam, jo Latvijas Republikas pārstāvību ES Tiesā nodrošina Tieslietu ministrija.
ZM atbilstoši kompetencei kā atbildīgā iestāde sniedz Tieslietu ministrijai nepieciešamo atbalstu ES Tiesā izskatāmajās lietās.

Patreiz nolikuma 6. punktā atsevišķi ir noteikta dalība starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos un starptautiskās sadarbības koordinēšana. Dalība šādos pasākumos ir viena no starptautiskās sadarbības īstenošanas darbībām, savukārt koordinēšana ir viena no sadarbības organizēšanas un saskaņošanas sastāvdaļām. Līdz ar to nav nepieciešams atsevišķi izcelt dalību starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos, ja ZM tiesības tiek formulētas kā tiesības īstenot starptautisko sadarbību kopumā. Attiecīgi nolikuma 6.1. apakšpunkts tiek precizēts izsakot to jaunā redakcijā - īstenot starptautisko sadarbību ministrijas kompetences jomās, savukārt nolikuma 6.3. apakšpunkts tiek svītrots. Šāds formulējums vienā tiesību normā aptvertu gan daudzpusējo, gan divpusējo starptautisko sadarbību, kā arī dažādās tās īstenošanas darbības.

Nolikuma 5.21. apakšpunkts precizēts, tiesību normu papildinot ar norādi par sadarbību ar ārvalstu institūcijām, kā arī par atbalsta sniegšanu Latvijas Republikas pārstāvībai ES Tiesā izskatāmajās lietās.
Nolikuma 6.1. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot ZM tiesības īstenot starptautisko sadarbību ministrijas kompetences jomās.
Nolikuma 6.3. apakšpunkts svītrots.

Saskaņā ar rīkojuma Nr. 743 1. punktu Ministru kabinets pieņēmis lēmumu likvidēt ZM padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Lauksaimniecības datu centru. Rīkojuma Nr. 743 2. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests no 2025. gada 1. janvāra ir Lauksaimniecības datu centra funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, bilancē esošās kustamās mantas, lietvedības un nepieciešamā apjoma personāla resursu pārņēmējs. Nepieciešams svītrot nolikuma 10.5. apakšpunktu.

Svītrots nolikuma 10.5. apakšpunkts.