Anotācija

Ievērojot Ministru kabineta Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā doto uzdevumu, lai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” no Valsts ieņēmumu dienesta ar 2026.gada 1.janvāri nodrošinātu valstij piekritīgās mantas pārņemšanu atbilstoši protokollēmumā norādītajai kompetencei, nepieciešams precizēt Notariāta likuma 306.panta sestajā un septītajā daļā noteikto kompetento institūciju, kurai zvērināts notārs nosūta notariālo aktu grāmatas izrakstu.

Projekts paredz precizēt Notariāta likuma 306. panta sesto un septīto daļu, izsakot tās šādā redakcijā:

“Ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūta institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu.
Ja nav zināms mantojamās mantas sastāvs, zvērināts notārs notariālo aktu grāmatas izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam vai šā panta sestajā daļā norādītajai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenosūta. Ja zvērināts notārs pēc mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un rīkojas atbilstoši šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktajam.”
Likums stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.901 3.punkta redakciju Valsts ieņēmumu dienests pārņem un nodrošina darbības ar valstij piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem un tiesībām uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskām lietām, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta MK noteikumu Nr.901 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā (t.i., kustamā manta, kas atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā; dzīvā kustamā manta, kas atrodas glabāšanā Pārtikas un veterinārajā dienestā un pašvaldības vai pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē; dzīvā kustamā manta, kas atzīta par eksotiskiem un īpaši aizsargājamajiem dzīvniekiem un augiem atbilstoši Eiropas Padomes 1996.gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, kā arī par invazīviem dzīvniekiem).

Lai no 2026.gada 1.janvāra nodrošinātu valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar valstij piekritīgo mantu atbilstoši  Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā noteiktajai kompetencei, vienlaikus ar šo likumprojektu “Grozījumu Notariāta likumā”, izstrādāti un tiek virzīti vairāki citi normatīvie akti, tostarp grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ar mērķi precizēt minētajā likumā noteiktās kompetentās institūcijas, kuras  nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu, lai Ministru kabineta deleģējums būtu attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrībām, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

Ministru kabinets, atbalstot Protokola Nr.33, 53.§, 29.punktā noteikto kompetences sadalījumu, ir atbalstījis vēl vienas kompetentās institūcijas noteikšanu rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, līdz ar to ar plānotajiem grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un, attiecīgi precizējot MK noteikumus Nr.901, kompetento institūciju klāsts tiks papildināts arī ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”.
Vienlaikus, MK noteikumos Nr. 901 tiks veikt attiecīgi grozījumi, lai  precīzi nodefinētu valstij piekritīgās mantas veidus, ar ko no 2026.gada 1.janvāra rīkosies valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un, lai precizētu  valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts ieņēmumu dienesta kompetences sadalījumu.

Attiecīgi, paredzēts MK noteikumos Nr.901 noteikt, ka no 2026.gada 1.janvāra valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu, bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3. un 3.5.apakšpunktā, un konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī izņemot šo noteikumu 35.1.-.35.3.apakšpunktā minēto mantu (t.i., izņemot iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu -  alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus;  nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu vai lietošanai nederīgu mantu; mantu, kurai ir beidzies derīguma termiņš), pārņem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Savukārt, Valsts ieņēmumu dienests turpinās veikt darbības ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu, kas minēta MK noteikumu Nr.901 35.1.-35.3.apakšpunktā (izņemot mantu, kas noteikta šo noteikumu 3.1.-3.3.apakšpunktā un kuras pārņemšana būs valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kompetencē).

Kompetentās institūcijas, kas nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu (ja notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu nav norādītas kreditoru pretenzijas), ir norādītas MK noteikumu Nr.901 2.punktā, nodrošinot rīcību ar valstij piekritīgo mantu 3.punktā minētā apjomā. Līdz šim praksē gadījumos, kad manta atzīta par valstij piekritīgu bezmantinieka mantu, rīcību ar to ir nodrošinājis tikai Valsts ieņēmumu dienests, kas nav saskāries ar situāciju, ka būtu iesaistāmas citas MK noteikumu Nr.901 3.punktā norādītās kompetentās institūcijas. Līdz ar to secināms, ka turpmāk rīcību ar valstij piekritīgu bezmantinieka mantu nodrošinās valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši MK noteikumos Nr.901 noteiktajai kompetencei. Citas MK noteikumu Nr.901 3.punktā norādītās institūcijas darbības ar valstij piekritīgo mantu parasti nodrošina mantas konfiskācijas gadījumos.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumi, kad nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai, norādīti  Pašvaldību likuma 73.panta piektajā daļā  un likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta piektajā daļā, kas, zvērinātam notāram jāņem vērā, nosūtot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.
 
Zvērināts notārs pēc akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanas notariālo aktu grāmatas izrakstu nosūtīs attiecīgajai kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Ievērojot minēto, ja mantojamās masas sastāvā ietilps finanšu līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā) vai finanšu instrumenti, zvērināts notārs no 2026. gada 1.janvāra notariālo aktu grāmatas izrakstu, kā līdz šim, nosūtīs arī Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt citos gadījumos notariālo aktu grāmatas izrakstu zvērināts notārs nosūtīs valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. 
Gadījumos, kad zvērināta notāra akta izraksts nosūtīts kompetentajai institūcijai atbilstoši MK noteikumos Nr.901 noteiktajai piekritībai, ja vien nav konstatēta zvērināta notāra kļūda akta izraksta nosūtīšanā, tad kompetentajai institūcijai nav tiesību izteikt iebildes par to un akts uzskatāms par nosūtītu.

Precizējumi tiesību normās, aizstājot vārdus “Valsts ieņēmumu dienests” ar vārdiem “kompetentā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu” nepieciešami, lai tiesību normā lietoto terminu – kompetentā institūcija -  salāgotu ar citos normatīvajos tiesību aktos lietoto jēdzienu, tādējādi attiecinot to uz tādām kompetentām institūcijām, kuras nodrošina rīcību un darbības ar valstij piekritīgu mantu.
Piemēram, Kriminālprocesa likuma 240. pantā un 634.¹ pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu”, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā lietots jēdziens “institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu “, kā arī likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (24-TA-2510, 1000/Lp14).

Norādāms, ka jēdzienu salāgošana normatīvajos tiesību aktos, kas nosaka rīcību ar valstij piekritīgo mantu, nenorādot konkrētas kompetentās institūcijas, vērsta uz administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanu, jo, gadījumā, ja mainītos vai tiktu noteikta no jauna kāda institūciju, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, izmaiņas nebūtu jāveic likumos, bet tikai saistītajos Ministru  kabineta noteikumos, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt kompetentās  institūcijas, kuras nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgu mantu.