Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Latvijas veselības nozares ierobežotos cilvēku un finanšu resursus, Latvijas dalībai ES programmās ir būtiska nozīme. 
Arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (turpmāk - NAP2027) kā viens no rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” uzdevumiem ir veselības aprūpes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes kvalitātes sistēmu, plašāk pielietojot uz rezultātu vērstu pakalpojumu apmaksas sistēmu, stiprinot primāro veselības aprūpi, veicinot slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku, lai tādējādi nodrošinātu ierobežoto veselības aprūpes resursu iespējami labāku izmantošanu, vienlaikus sekmējot ātrāku izveseļošanos, priekšlaicīgas mirstības un darbnespējas novēršanu un dzīves kvalitātes saglabāšanos. 
NAP2027 prioritāte - "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei”. PRIORITĀTES MĒRĶIS - zinoša, iekļaujoša un radoša sabiedrība efektīvā, inovatīvā un ražīgā tautsaimniecībā. Rīcības virziens “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” RĪCĪBAS VIRZIENA MĒRĶIS [129] Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai. [131] Starptautiskā sadarbība un iesaiste pasaules zinātnes un inovācijas norisēs ir priekšnosacījums Latvijas zinātnes izcilībai, piekļuvei jaunām zināšanām un resursiem, kā arī Latvijas reputācijai kā valstij ar attīstītu ekonomiku un uzticamām, spējīgām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem. [132] Lai nostabilizētu savu vietu un lomu pasaules zinātnē, iesaistītos inovācijas procesos, Latvijas zinātnei ir jāpiedalās NAP2027 mērķu sasniegšanā stratēģiski nozīmīgākajos sadarbības tīklos un pētniecības konsorcijos ar citām Eiropas un pasaules valstīm, jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbības partneri un Latvijas diaspora visā pasaulē. Tas ir iespējams, tikai būtiski palielinot zinātnes ekselenci, pētnieku skaitu, speciālistu mobilitāti, patentu un sadarbības projektu apjomu un kopīgu pētniecības un inovācijas darbu ar privāto sektoru, citu valstu partneriem un diasporu, kas pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas un strādā labākajās Eiropas un pasaules zinātniskajās institūcijās un inovatīvajos uzņēmumos.
Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam galvenais mērķis – uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvotos mūža gadus un novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. 
Liela daļa no ES programmām piedāvātajiem projektiem ir saistīti ar visā ES aktuālām veselības aprūpes tēmām, kas ir tiešā sasaistē arī ar  Veselības ministrijas izstrādātiem un Ministru kabinetā apstiprinātiem veselības aprūpes politikas plāniem, proti: 
Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022. –2024. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 6. jūlija rīkojumu Nr. 493); 
Plāns reto slimību jomā 2023. – 2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra rīkojumu Nr. 774); 
Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023. – 2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 939). 
Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2023.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta  2023.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.414) 
 
Lai nodrošinātu visaptverošu intervenci integrētas veselības aprūpes pakalpojumu ieviešanā, īpaši nozīmīga ir dalība EK rīcības programmā veselības jomā "ES – veselībai"  (EU4Health)  2021. – 2027. gadam [2] (turpmāk – "ES – veselībai").    
Pogramma “ES – veselībai” ieliek pamatus Eiropas veselības savienībai, investējot neatliekamās veselības prioritātēs,viena no kurām ir - Eiropas veža uzveikšanas plāns. Vēzis ir viena no Eiropas Komisijas galvenajām prioritātēm veselības jomā. Priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs iekļauts Eiropas plāns cīņai pret vēzi, kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk cīnīties pret vēzi un to labāk ārstēt, lai mazinātu šīs slimības izraisītās ciešanas un gādātu, ka Eiropa uzņemas vadošo lomu cīņā pret vēzi. [..].
2021. gada februārī prezentētais Eiropas plāns cīņai pret vēzi ir ES atbilde uz aktuālajām norisēm un pieaugošajiem izaicinājumiem cīņā pret vēzi, un tā ir politiska apņemšanās darīt visu iespējamo, lai uzveiktu šo slimību.
Plāna pamatā ir desmit pamatiniciatīvas un vairākas atbalsta darbības, un tas ir daļa no Komisijas priekšlikumiem spēcīgai Eiropas veselības savienībai, kuras mērķis ir drošāka, labāk sagatavota un noturīgāka ES.
Eiropas plāns cīņai pret vēzi atbalsta dalībvalstu darbu vēža profilaksē un augstas dzīves kvalitātes nodrošināšanā vēža slimniekiem, vēzi uzveikušajiem, viņu ģimenēm un aprūpētājiem, un tas aptver vairākas svarīgas jomas, kurās ES var sniegt vislielāko pievienoto vērtību:
profilakse, agrīna atklāšana, diagnostika un ārstēšana, vēža slimnieku un vēzi uzveikušo pacientu dzīves kvalitāte [3].
Veselības ministrija vai tās budžeta iestādes nevar nodrošināt šī nozīmīgā  - Eiropas vēža uzveikšanas plāna īstenošanu bez veselības nozares valsts kapitālsabiedrību dalības.
Programmas "ES – veselībai"  prioritārais virziens - atbalsts iniciatīvām veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī Eiropas vēža uzveikšanas plāns, sasaistās ar  mūsu valsts Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022. – 2024. gadam, kura virsmērķis ir veicināt cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. 
 
Tāpat būtisks attīstības virziens programmā "ES – veselībai" noteikts veselības aprūpes digitalizācijas procesu pilnveidei, kā arī mentālās veselības jautājumiem, kas ir kļuvuši vēl aktuālāki ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū, ņemot vērā pieredzēto Covid – 19 pandēmiju, notiekošo Krievijas agresiju Ukrainā, klimata krīzi, pieaugošo dzīves dārdzību un nenoteiktību. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka dalība programmas "ES – veselībai" vienoto rīcību un tiešo dotāciju projektu konkursos arī ļauj veselības nozares kapitālsabiedrībām, kuras, vai kuru struktūrvienība ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, nodrošināt investīcijas sinerģijā ar projektiem un iniciatīvām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros. Tāpat tas ļauj piesaistīt papildus investīcijas veselības aprūpes pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai jomās, kurās esošais valsts budžeta un ES kohēzijas politikas finanšu instrumentu finansējums ir nepietiekams. 
 
Tomēr, kā jau iepriekš minēts, atšķirīgais nacionālais regulējums par EK programmu projektu valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu veido nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā pret iespējām, kādas tiek nodrošinātas valsts dibinātai augstskolai vai valsts augstskolas dibinātam zinātniskajam institūtam (turpmāk arī  – valsts augstskolas) un kādas ir veselības nozares valsts kapitālsabiedrībām, kuras vai kuru struktūrvienības, tāpat kā  valsts  augstskolas,  ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.  
Ierobežotās iespējas līdzfinansējuma nodrošināšanai liedz veselības nozares kapitālsabiedrībām iesaistīties vienoto rīcību un tiešo dotāciju projektu īstenošanā vai uzņemties projekta koordinatora vai vadošā partnera lomu.  Arī līdzšinējā prakse nav vienlīdzīga, kad veselības nozares valsts kapitālsabiedrība, kas ir nominēta kā kompetentā vai saistītā iestāde partnerībā ar valsts dibinātu augstskolu vai valsts augstskolas dibinātu zinātnisko institūtu un/vai valsts budžeta finansētu iestādi nevar pretendēt uz valsts budžeta līdzfinansējumu, kamēr pārējiem partneriem šādas iespējas tiek nodrošinātas. 
Veselības nozares kapitālsabiedrības rūpīgi izvērtē savu dalību un iesaistes līmeni ES programmu projektos. Atkarībā no projekta tajos ir dažādas aktivitātes - no politikas veidošanas līdz praktiskiem risinājumiem ārstēšanā, ārstēšanas algoritmu un vadlīniju izstrādei, digitālo un citu inovatīvu risinājumu validēšanai un ieviešanai ārstniecības iestādēs, medikamentu, ārstēšanas protokolu, medicīnas tehnoloģiju klīniskai izpētei un prasmju pārnesei nacionālā un starptautiskā līmenī. 
   Veselības nozares kapitālsabiedrības iesaistās tajās aktivitātēs, kuras veicamas un attiecināmas uz klīnisko vidi, ārstēšanu, ko nevar nodrošināt politikas veidotāji vai valsts dibinātas augstskolas vai valsts vai valsts augstskolas dibināti zinātniskie institūti. Tāpat veselības nozares kapitālsabiedrības izvērtē, vai dalība projektā saskan ar ārstniecības iestādes attīstības stratēģiju, vai tas palīdzēs uzlabot ārstniecības un citus nozīmīgus procesus slimnīcā.  Vienlaikus dalība projektos palīdz arī Veselības ministrijai valsts politikas veidošanas procesos,  uzklausot klīnisko universitāšu slimnīcu viedokli/redzējumu. 
 
Vēršam uzmanību, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", kas ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, līdzfinansējuma nepietiekamības dēļ šobrīd iesaistās tikai vienoto rīcību projektos, ja to ir nominējusi Veselības ministrija. Nepietiekamā finansējuma dēļ SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk arī – RAKUS)  nepiedalās tiešo dotāciju un grantu projektu konkursos, tādējādi zaudējot iespējas papildus investīciju apjoma piesaistei līdz 4 milj. EUR gadā.  
RAKUS valstiskā mērogā nodrošina vispusīgu diagnostiku un ārstēšanu,  veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Īpaši svarīgi ir nodrošināt RAKUS kā topošās metodiskās vadības institūcijas  onkoloģijas jomā dalību visos EK programmu projektos, ka skar onkoloģijas jautājumus. Vēršam uzmanību, ka programmā "ES–veselībai" 2024. gadā onkoloģijas jomas investīcijām ir paredzēts 117 600 000 EUR liels finansējums. 
 
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", kuras darbības joma ir tikpat vispusīga un nozīmīga valstiskā mērogā,  uzsver, ka Latvijas dalība šajos projektos dod vairākus būtiskus ieguvumus, kas veicina valsts veselības aprūpes sistēmas attīstību un uzlabošanu. Šie ieguvumi ir atkarīgi no katra konkrētā projekta mērķiem un aktivitātēm. Tie dod iespēju uzlabot veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību un efektivitāti. Būtiska ir starptautiska zināšanu apmaiņa un pārnese, nodrošinot Latvijai iespēju nevilcinoties īstenot nepieciešamos uzlabojumus. Vienlaikus dalība šajos projektos uzlabo arī sadarbību starp ārstniecības iestādēm Latvijas mērogā. 
 
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", kas Latvijā ir vadošā un vienīgā veselības aprūpes iestāde, kas sniedz augsta līmeņa veselības pakalpojumus tikai bērniem, (turpmāk – BKUS) iesaistās tajos projektos, kuros kā galvenie sadarbības partneri primāri ir arī citas Eiropas slimnīcas un kuru galveno mērķu sasniegšanai primāri ir nepieciešamas kompetences vai resursi (pacientu iesaiste pētījumos, pacientu dati, medicīnas tehnoloģijas, klīniskā vide un tml.), kas unikāli atrodas tieši ārstniecības iestādē.  Projekti, kuros BKUS šobrīd darbojas kā patstāvīgs un pilnvērtīgs sadarbības partneris, ir tiešā veidā saistīti ar zināšanu, kompetenču stiprināšanu, kā arī datu un pētniecības infrastruktūras izveidošanu slimnīcā, kas gala rezultātā sekmē gan diagnostikas un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanu, gan pētniecības attīstību bērnu veselības jomā. Iesaistīšanās ES programmu projektos ļauj piesaistīt resursus un paplašināt kompetenci, attīstīt jaunus un inovatīvus pakalpojumus, sadarboties ar bērnu slimnīcām un citiem nozīmīgiem partneriem veselības aprūpē (piemēram, universitātēm, industriju), kas stiprina visu BKUS darbinieku (ieskaitot pētnieku un veselības aprūpes darbinieku) kompetences un ļauj palielināt BKUS kā organizācijas atpazīstamību. Tas dod ieguldījumu veselības aprūpes attīstībai Latvijā, kā arī paātrina jaunāko sasniegumu ieviešanu praksē, kas ir būtisks elements topošo metodisko centru darbā. Veiksmīga dalība starptautiskos konsorcijos un ekspertu grupās ir radījusi lielu interesi par iespēju sadarboties ar BKUS, tomēr iesaisti jaunos projektos BKUS izvērtē ne tikai balstoties uz projekta satura nozīmību, pieejamajiem cilvēkresursiem un ietekmi uz bērnu veselību, bet arī līdzfinansējuma apjomu. Tas kavē nozīmīgu un izmaksu ietilpīgu lomu uzņemšanos konsorcijos un darba pakotnēs.  
 
VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (no 24.09.2024. Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA)  (turpmāk - NPVC) kā lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde Latvijā ir vadošā psihiskās veselības aprūpes sniedzēja un pakalpojumu attīstītāja, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno veselības veicināšanas pasākumus un sabiedrības izglītošanu, tai skaitā nodrošinot arī metodiskās vadības funkcijas šajā nozarē. Dalība ES programmu projektos veicina zinātniski pētniecisko darbu un inovāciju attīstību, kā arī resursu piesaisti un nostiprina sadarbību ar vadošajām iestādēm, slimnīcām, institūtiem psihiskās veselības jomā visā Eiropā. ES programmu projektu īstenošana sniedz būtisku ieguldījumu psihiskās veselības aprūpes attīstībā Latvijā, uzlabojot tās kvalitāti, pieejamību un ieviešot jaunas intervences un pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot sinerģiju ar ES valstīm. 
NPVC vērš uzmanību, ka atsevišķās programmās, tai skaitā programmā "ES – veselībai", valsts budžeta iestādes un Veselības ministrijas padotības iestāžu resursi, it īpaši zinātniski pētnieciskajā jomā, nespēj sniegt to ieguldījumu un kompetences, kādu var nodrošināt  veselības nozares kapitālsabiedrības, konkrētajā gadījumā – NPVC kā specifiskā jomā darbojoša monoprofila slimnīca. 
 
Ņemot vērā minēto, veselības nozares kapitālsabiedrībām, kuras īsteno valstiski nozīmīgus projektus veselības nozarē un kuras vai kuru struktūrvienība ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, ir jāsniedz iespēja pretendēt uz ES programmu  projektu nacionālo līdzfinansējumu, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 421. 
 
Šī tiesību akta projekta anotācijas pielikumā ir pievienota informācija par SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" (no 24.09.2024. Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA)  dalību ES programmu projektos, no kuru aprakstiem ir uzskatāmi redzams, cik nozīmīgi valstiskā mērogā ir  šie projekti un, ka tos saturiski var realizēt tikai veselības nozares kapitālsabiedrības. 
 
Atsauces: 
[1] https://www.mk.gov.lv/lv/media/16704/download?attachment; 
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta regula (ES) 2021/522 ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (Dokuments attiecas uz EEZ) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R0522&from=EN;
[3] Vēzis - Eiropas Komisija (europa.eu).
 

Risinājuma apraksts 
Par piemērotāko risinājumu ir izvēlēti grozījumi MK noteikumos Nr. 421., papildinot noteikumus ar jaunu 24.9. apakšpunktu, paredzot: 
valsts budžeta līdzfinansējumu veselības nozares valsts kapitālsabiedrībām, kuras īsteno valstiski nozīmīgus projektus veselības nozarē un kuras vai kuru struktūrvienība ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā, projektu īstenošanai programmās "Digitālā Eiropa", "Erasmus+" (izņemot mobilitātes projektus), "ES – veselībai" , "Nordplus" , “Apvārsnis Eiropa” un citās Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības programmās, atbilstoši apstiprinātā projekta nosacījumiem. 
 Valsts budžeta līdzfinansējumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:  
24.9.1. projektā tiek īstenotas darbības, kurām nav saimnieciska rakstura  atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasībām. Projektam, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir; 
24.9.2. ja šo noteikumu 24.9. apakšpunkta ievaddaļā minētais finansējuma saņēmējs veic arī saimniecisko darbību, tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi tiek uzskaitīti atsevišķi, nodrošinot izmaksu nodalīšanu. Ja izmaksu nodalīšanu nevar pierādīt, attiecīgais projekts ir uzskatāms par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību, un valsts budžeta līdzfinansējumu nepiešķir;  
24.9.3. par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, kā arī nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī; 
24.9.4. par projekta līdzfinansēšanu ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums. 
 
Ieguvumi ir: a) risinājums dod iespēju atbalstīt kvalitatīvus un uz veselības nozares vajadzību risināšanu vērstus valsts nozīmes projektus, kas sniedz ieguldījumu veselības sistēmas uzlabošanā; b) Latvija izmanto iespēju pieteikt un īstenot projektus EK programmās 2021. – 2027. gada periodā; c) tiek palielināti ieguldījumi pētniecībā, stiprināta Latvijas pētnieciskā kapacitāte un atpazīstamība starptautiskajā arēnā veselības nozarē, kas ir priekšnosacījums Latvijas zinātnes izcilībai, piekļuvei jaunām zināšanām un resursiem, kā arī Latvijas reputācijai kā valstij ar attīstītu ekonomiku un uzticamām, spējīgām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem; d) par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija  izvērtē un sniedz pozitīvu atzinumu par projektā plānoto darbību un rezultātu atbilstību ES un nacionālajos nozares politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, plānoto rezultātu ilgtspēju un ietekmi valsts līmenī; e) par attiecīgo nozares politiku atbildīgā ministrija iegūst informāciju par projektā plānotajiem rezultātiem un var izmantot tos politikas ieviešanā vai politikas izstrādē; f) tiek izmantota jau iedibināta kārtība kādā ministrijas ierosina finansējuma pārdali no valsts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"; g) nozares ministrija, pirms tā sniedz atzinumu, izvērtē, vai projektā plānotās darbības nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.