25-TA-1562: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumā Nr. 834 "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumā Nr. 834 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts, jo atsavināšanas procesa gaitā tika konstatēts, ka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma "Ventiņi” (kadastra Nr. 6070 006 0014) Kaplavas pagastā, Krāslavas novadā daļas novērtēšanu, ir kļūdaini aprēķinājis zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā tirgus vērtību un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru, līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšanas process tika apturēts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir precizēt Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumā Nr. 834 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” 1.5. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma atsavināmo atlīdzību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Risinājuma apraksts
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Ventiņi” (kadastra Nr.6070 006 0014) daļu - zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0106 – 0,0092 ha platībā, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0107 – 0,0137 ha platībā un zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0108 – 0,0301 ha platībā Kaplavas pagastā, Krāslavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Ventiņi”).
Nekustamais īpašums "Ventiņi” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Kaplavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 125. Nekustamajam īpašumam “Ventiņi” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Ventiņi” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0106 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0092 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0092 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0092 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0107 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 pierobeža - 0.0137 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0137 ha;
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0137 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0108 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.0257 ha;
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0222 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0257 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā:
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0106 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 26 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 22 euro;
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0107 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 38 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 33 euro;
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0108 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 84 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 72 euro.
Nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu 2021. gada 14. decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.2.8.-10/6562 “Par valsts robežas joslas izveidošanu gar Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu”.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2024. gada 14. un 19. oktobrī precizēja un vienlaikus arī aktualizēja nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību un īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru, nosakot to:
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā – 18,94 euro (astoņpadsmit euro, 94 centi), ko veido zemes vienības tirgus vērtība. Nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) netika konstatēti;
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā – 131,04 euro (viens simts trīsdesmit viens euro, 4 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 19,74 euro (deviņpadsmit euro, 74 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 111,30 euro (viens simts vienpadsmit euro, 30 centi);
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā – 18,52 euro (astoņpadsmit euro, 52 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 16,52 euro (sešpadsmit euro, 52 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 2,00 euro (divi euro).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Pēc tirgus vērtības un nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēra precizēšanas un aktualizēšanas ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 10. maija rīkojumu Nr. 1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidotā komisija (turpmāk – Komisija) nekustamā īpašuma īpašniekam 2025. gada 17. februārī nosūtīja paziņojumu Nr. 1.3.2-18/1432 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Ventiņi)”, aicinot piedalīties Komisijas sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Ventiņi" īpašnieks Komisiju rakstiski neinformēja, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas 2025. gada 16. aprīļa sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 16. aprīļa sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ventiņi" daļas – zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā, zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā atsavināšanu, nosakot to 168,50 euro (viens simts sešdesmit astoņi euro, 50 centi) apmērā.
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025. gada 16. aprīļa sēdes protokola Nr. 19 5. § lēmumu un nolēma ar Iekšlietu ministrijas 2025. gada 29. maija lēmumu Nr. 1-60/218/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ventiņi" atsavināšanu - 168,50 euro (viens simts sešdesmit astoņi euro, 50 centi) apmērā, tajā skaitā:
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā – 18,94 euro (astoņpadsmit euro, 94 centi), ko veido zemes vienības tirgus vērtība;
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā – 131,04 euro (viens simts trīsdesmit viens euro, 4 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 19,74 euro (deviņpadsmit euro, 74 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 111,30 euro (viens simts vienpadsmit euro, 30 centi);
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā –18,52 euro (astoņpadsmit euro, 52 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 16,52 euro (sešpadsmit euro, 52 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 2,00 euro (divi euro).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu 2025.gada 25.jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1-60/240/25 "Par Iekšlietu ministrijas 2023. gada 15. augusta lēmuma Nr. 1-62/201 “Par atlīdzības apmēru” atzīšanu par spēku zaudējušu":
1.atzīt par spēku zaudējušu Iekšlietu ministrijas 2023. gada 15. augusta lēmumu Nr. 1-62/201 “Par atlīdzības apmēru”;
2. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu par grozījumu Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumā Nr. 834 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”, precizējot šā rīkojuma 1.5. apakšpunktā norādīto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atbilstoši Iekšlietu ministrijas 2025. gada 29. maija lēmumā Nr. 1-60/218/25 “Par atlīdzības apmēru (Ventiņi)” apstiprinātajam atlīdzības apmēram par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Nekustamais īpašums "Ventiņi” ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Kaplavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 125. Nekustamajam īpašumam “Ventiņi” zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Ventiņi” zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0106 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0092 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0092 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0092 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0107 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 pierobeža - 0.0137 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0137 ha;
- 7313060000 - aizsargājamo ainavu apvidus teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0137 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0108 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120300 - pierobeža - 0.0257 ha;
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0222 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0257 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā:
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0106 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 26 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 22 euro;
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0107 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 38 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 33 euro;
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 6070 006 0108 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 84 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 72 euro.
Nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3.panta otro daļu, Atsavināšanas likuma 18.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - MK noteikumi Nr.204) 13.punktu 2021. gada 14. decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.2.8.-10/6562 “Par valsts robežas joslas izveidošanu gar Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu”.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs 2024. gada 14. un 19. oktobrī precizēja un vienlaikus arī aktualizēja nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību un īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru, nosakot to:
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā – 18,94 euro (astoņpadsmit euro, 94 centi), ko veido zemes vienības tirgus vērtība. Nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) netika konstatēti;
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā – 131,04 euro (viens simts trīsdesmit viens euro, 4 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 19,74 euro (deviņpadsmit euro, 74 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 111,30 euro (viens simts vienpadsmit euro, 30 centi);
zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā – 18,52 euro (astoņpadsmit euro, 52 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 16,52 euro (sešpadsmit euro, 52 centi) un kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 2,00 euro (divi euro).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Pēc tirgus vērtības un nekustamā īpašuma “Ventiņi” īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēra precizēšanas un aktualizēšanas ar Iekšlietu ministrijas 2024. gada 10. maija rīkojumu Nr. 1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” izveidotā komisija (turpmāk – Komisija) nekustamā īpašuma īpašniekam 2025. gada 17. februārī nosūtīja paziņojumu Nr. 1.3.2-18/1432 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Ventiņi)”, aicinot piedalīties Komisijas sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Ventiņi" īpašnieks Komisiju rakstiski neinformēja, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Komisijas 2025. gada 16. aprīļa sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 16. aprīļa sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ventiņi" daļas – zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā, zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā atsavināšanu, nosakot to 168,50 euro (viens simts sešdesmit astoņi euro, 50 centi) apmērā.
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025. gada 16. aprīļa sēdes protokola Nr. 19 5. § lēmumu un nolēma ar Iekšlietu ministrijas 2025. gada 29. maija lēmumu Nr. 1-60/218/25 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Ventiņi" atsavināšanu - 168,50 euro (viens simts sešdesmit astoņi euro, 50 centi) apmērā, tajā skaitā:
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0106) 0,0092 ha platībā – 18,94 euro (astoņpadsmit euro, 94 centi), ko veido zemes vienības tirgus vērtība;
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0107) 0,0137 ha platībā – 131,04 euro (viens simts trīsdesmit viens euro, 4 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 19,74 euro (deviņpadsmit euro, 74 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 111,30 euro (viens simts vienpadsmit euro, 30 centi);
zemes vienībai (kadastra apzīmējums 6070 006 0108) 0,0301 ha platībā –18,52 euro (astoņpadsmit euro, 52 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība ir 16,52 euro (sešpadsmit euro, 52 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) ir 2,00 euro (divi euro).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu 2025.gada 25.jūnijā pieņēma lēmumu Nr. 1-60/240/25 "Par Iekšlietu ministrijas 2023. gada 15. augusta lēmuma Nr. 1-62/201 “Par atlīdzības apmēru” atzīšanu par spēku zaudējušu":
1.atzīt par spēku zaudējušu Iekšlietu ministrijas 2023. gada 15. augusta lēmumu Nr. 1-62/201 “Par atlīdzības apmēru”;
2. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu par grozījumu Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra rīkojumā Nr. 834 “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”, precizējot šā rīkojuma 1.5. apakšpunktā norādīto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atbilstoši Iekšlietu ministrijas 2025. gada 29. maija lēmumā Nr. 1-60/218/25 “Par atlīdzības apmēru (Ventiņi)” apstiprinātajam atlīdzības apmēram par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Nekustamajam īpašumam nodibinātais servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz nekustamā īpašuma "Ventiņi" īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
299
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
299
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
299
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
299
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 299 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Ventiņi" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienības un zemes vienībā augošo koku atsavināšanu (55,20 euro + 113,30 euro) - 168,50 euro, izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro, izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri skar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesu un publiskā finansējuma plānošanu. Ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota. Tiesību akta projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi