Anotācija

25-TA-2500: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr.421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41.punktu, kas nosaka, ka  līdzekļus no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķir valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem, valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību papildus ir nepieciešami 8 979 281 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Laikus pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, aizvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai rada sabiedrības novecošanās.
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību[1].


[1] Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam” (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu)                                                  
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstrādes segšanai

Gan neatliekamās, gan plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums turpina pieaugt, taču neatliekamo pakalpojumu pārstrādes apjoms ir mazāks par plānveida. Tomēr tas nemazina neatliekamo pakalpojumu nozīmi, jo akūti gadījumi nevar tikt atlikti un jebkura aizkavēšanās var radīt neatgriezeniskas sekas, tostarp palielināt mirstības un ilgstošas invaliditātes risku.
Neatliekamā medicīniskā aprūpe ir medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta personai, kura atrodas kritiskā, veselībai vai dzīvībai bīstamā stāvoklī. Ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā to paredz Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7. pants, savukārt 8. pants nosaka, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir iekļauta valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā.
Ir pacientu veselības stāvokļi, kur veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana ir neatliekama, lai glābtu pacienta dzīvību, un slimnīcas tos sniegs, nevērtējot tai piešķirto finansējumu, tādejādi radot finansējuma pārstrādes. Vienlaikus pieaug pacientu īpatsvars ar vairākām hroniskām slimībām, kas neatliekamās palīdzības sniegšanu un ārstēšanu padara sarežģītāku un resursu ietilpīgāku. Arī iedzīvotāju dzīvesveida un mobilitātes izmaiņas, kā arī sezonālās saslimstības viļņi var radīt pēkšņus pieprasījuma pīķus, kas prasa gatavību strauji palielināt kapacitāti.
Tāpēc neatliekamās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktās un neprognozējamās vajadzības dēļ nepieciešams papildu valsts finansējums. Šādi ieguldījumi ļautu ne vien nodrošināt savlaicīgu un dzīvību glābjošu aprūpi, bet arī ilgtermiņā samazinātu kopējās veselības aprūpes izmaksas, jo savlaicīga akūtu stāvokļu ārstēšana novērš smagāku komplikāciju un ilgstošas rehabilitācijas nepieciešamību.

Lai slimnīcas varētu turpināt nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu nepārtrauktību, papildus nepieciešami 3 185 322 euro, lai daļēji segtu neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstrādes segšanu, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu 2025. gada sešos mēnešos (skatīt 1.1. pielikumu).  

2. Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana stacionārā, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu 2025. gadā

Ņemot vērā VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai” (turpmāk PSKUS) terciāro kardioloģijas pakalpojumu nodrošināšanu un ārstniecības iestādei noteikto statusu kā V līmeņa ārstniecības iestādei, kuras kompetencē ietilpst terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, būtiski ir nodrošināt pietiekamu un stabilu finansējumu sarežģītu pacientu diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei, īpaši kardioloģijas jomā.

Kardioloģija ir viena no iestādes galvenajām specializācijas jomām, kur:
# tiek ārstēti sarežģīti, multimorbīli pacienti, tai skaitā pacienti ar akūtiem koronāriem sindromiem, progresējošu sirds mazspēju, ritma traucējumiem un citiem dzīvībai bīstamiem stāvokļiem;
# regulāri tiek nodrošinātas inovatīvas ārstēšanas metodes un iejaukšanās procedūras, piemēram, perkutānas koronāras intervences, elektrofizioloģiskās procedūras un hroniskas sirds mazspējas kompleksa ārstēšana;
# ārstēšanas procesā ir nepieciešama multidisciplināra pieeja, iesaistot gan kardiologus, gan anesteziologus, kardioķirurgus, radiologus un rehabilitācijas speciālistus.

Sakarā ar augsto pakalpojumu sarežģītības pakāpi un pacientu smaguma profilu, ārstēšana prasa ilgāku hospitalizācijas laiku, dārgākus medikamentus un papildu diagnostikas resursus, kas būtiski pārsniedz standarta finansējuma ietvarus, papildus finansējums ir nepieciešams, lai:
# Uzturētu un attīstītu terciārā līmeņa pakalpojumu pieejamību reģionālā un nacionālā mērogā.
# Segtu faktisko pārstrādi 8M apmērā, kas saistītas ar augsta riska un sarežģītiem pacientiem.
# Nodrošinātu mūsdienīgu ārstniecības tehnoloģiju pielietojumu un atjaunošanu.
# Stiprinātu personāla kapacitāti un apmācību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes aprūpi atbilstoši starptautiskajiem ārstēšanas standartiem.

Ņemot vērā slimnīcai noteikto ārstniecības nepārtrauktības nodrošināšanas pienākumu, PSKUS ārstēšana pacientiem tika nodrošināta neatkarīgi no piešķirtā līguma finanšu limita izpildes. Tā rezultātā:
•           8 mēnešu laikā ir radusies faktiskā pārstrāde plānveida DRG pakalpojumu sadaļā;
•           līdz 2025. gada beigām prognozējama papildu pārstrāde, balstoties uz 8 mēnešu pārstrādi, uz hronisku un smagu pacientu pierakstiem un ārstniecības procesa nepārtrauktības nodrošināšanas aspektu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, papildu finansējums ir būtisks, lai turpinātu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, kā arī kvalitatīvu, pieejamu un uz rezultātiem vērstu terciārā līmeņa kardioloģisko aprūpi pacientiem ar visaugstāko ārstniecības nepieciešamību.   

Lai PSKUS varētu turpināt nodrošināt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, papildus nepieciešami 1 657 870 euro, lai segtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu stacionārā, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu 2025. gadā (skatīt 1.2. pielikumu).

3. Virs līguma apjoma stacionārā veiktie veselības aprūpes pakalpojumi VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2025. gada astoņos mēnešos

Latvijā sabiedrības novecošanās, dzīves ilguma palielināšanās un hronisko slimību izplatība rada arvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai. 

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” virs līguma apjoma stacionārā veiktie veselības aprūpes pakalpojumi

Lai nodrošinātu SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - RAKUS) ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību un atbilstību faktiski sniegto pakalpojumu apjomam, ko paredz Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr.555 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, 2025. gada 8 mēnešu izpildes datu analīze liecina, ka faktiskais pacientu pieprasījums SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2024.–2025. gadā būtiski pārsniedz sākotnēji plānotos līgumapjomus vairākās programmās, tostarp onkoloģijā, akūtajā medicīnā, invazīvajā kardioloģijā un traumatoloģijā-ortopēdijā, kā arī augsti specializētajā diagnostikā un intensīvajā terapijā. Šo programmu/manipulāciju sniegšana ir dzīvības glābšanai būtiska, un ārstniecības iestādēm nav tiesiska pamata atteikt neatliekamu palīdzību pacientiem.
Lai izvairītos no situācijas, kurā ārstniecības iestāžu parāds par valsts apmaksātiem pakalpojumiem pieaug un tiek apdraudēta to turpmākā darbība, nepieciešams veikt līgumprogrammu un manipulāciju korekciju un nodrošināt finansējumu atbilstoši faktiskajam sniegto pakalpojumu apjomam. Tas īpaši attiecas uz RAKUS, kura ir nacionālā līmeņa specializētā ārstniecības iestāde un nodrošina augsti sarežģītu un neatliekamu pacientu ārstēšanu no visas Latvijas, tostarp tādās programmās kā onkoķirurģija, staru terapija, endoprotezēšana, neiroķirurģija, radioķirurģija un intensīvā aprūpe.
 
VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” virs līguma apjoma stacionārā veiktie veselības aprūpes pakalpojumi

PSKUS sniedz ārstniecības pakalpojumus, kas nav aizvietojami citās ārstniecības iestādēs Latvijā vai kuru pārtraukšana radītu tiešus riskus pacientu dzīvībai, veselībai un valsts starptautisko saistību izpildei.
Lai PSKUS nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu darbības nepārtrauktību valsts deleģēto un augsti specializēto ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nacionālas nozīmes veselības aprūpes funkcija, papildus finansējuma pieprasījumā iekļautās programmas un manipulācijas (t.sk. orgānu transplantācija, TAVI procedūras, onkoloģiskā ārstēšana, dzīvību glābjoša neiroķirurģija un endovaskulāra ārstēšana, hemodialīze, rehabilitācija, u.c.) ir neatliekamas vai dzīvību saglabājošas un to izpilde nav apturama līguma apjoma ietvaros.
Papildu finansējums nepieciešams, jo:
• faktiskais pakalpojumu apjoms pārsniedz līgumā noteikto, īpaši augsti specializētos pakalpojumos ar lielām tehnoloģiskajām izmaksām (piemēram, aortālā vārstuļa transkatetrāla implantācija (TAVI), endovaskulāra trombektomija, dziļo smadzeņu stimulācija, perfūzijas komplekti);
• atsevišķas programmas tiek nodrošinātas ārstniecības iestādes nepārtrauktības ietvaros (piemēram, pacientu sagatavošana transplantācijai un transplantātu komplikāciju ārstēšana, ķīmijterapijas ciklu turpināšana, mākslīgā plaušu ventilācija, baklofēna sūkņu nomaiņa, pacienta dzīvi nodrošinoša ārstēšana).
Šis papildu finansējuma pieprasījums nav uzskatāms par jaunu programmu ieviešanu vai paplašināšanu, bet gan par valsts uzņemto saistību precizēšanu un faktiski sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu 2025. gada 8 mēnešos. 

Papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā ārstniecības iestādēm radīsies situācija, kurā samazināsies nodrošinātas valsts garantētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības apjoms un pieaugtu rindas uz dzīvību glābjošiem un ārstēšanu ietekmējošiem pakalpojumiem, kā arī tiktu kavēta smagi slimu pacientu ārstēšana un ārstniecības iestāde nonāktu maksātspējas riska situācijā, kas apdraudētu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību valstī.

Lai nodrošinātu virs līguma apjoma stacionārā veiktos veselības aprūpes pakalpojumus PSKUS un RAKUS 2025.gadam papildus nepieciešami 4 136 089 euro, indikatīvi 393 pacientu ārstēšanas procesa nodrošināšanai gan neatliekamajā, gan plānveida stacionārā (skatīt 1.3. un 1.4. pielikumu). Pacientu skaits var mainīties atkarībā no pacienta veselības stāvokļa smaguma un ārstēšanās ilguma, atbilstoši slimnīcu iesniegtajiem datiem Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību 2025. gadā papildus ir nepieciešami 8 979 281 euro, tai skaitā:
3 185 322 euro, lai nodrošinātu daļēju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu 2025. gada sešos mēnešos;
1 657 870 euro, lai nodrošinātu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu stacionārā, kas pārsniedz līgumā ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca iekļauto apjomu 2025. gadā;
4 136 089 euro, lai nodrošinātu virs līguma apjoma stacionārā veiktos veselības aprūpes pakalpojumus VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2025. gada astoņos mēnešos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • skolēni
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • personas ar invaliditāti
  • pensionāri
  • diaspora
Ietekmes apraksts
Kopumā, ja netiks rasts risinājums papildus finansējuma piešķiršanai, tad līdz gada beigām iedzīvotājiem var nākties saskarties ar situāciju, ka uz palīdzību jāgaida ilgi.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
8 979 281
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
8 979 281
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-8 979 281
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-8 979 281
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
8 979 281
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību papildus ir nepieciešami 8 979 281 euro (Detalizētu aprēķinu skatīt 1., 1.1.-1.4.pielikumus).

Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 8 979 281 euro apmērā, tai skaitā:
3 185 322 euro, lai nodrošinātu daļēju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu 2025. gada sešos mēnešos;
1 657 870 euro, lai nodrošinātu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu stacionārā, kas pārsniedz līgumā ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca iekļauto apjomu 2025. gadā;
4 136 089 euro, lai nodrošinātu virs līguma apjoma stacionārā veiktos veselības aprūpes pakalpojumus VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” 2025. gada astoņos mēnešos.

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Nacionālajam veselības dienestam finansējuma piešķiršanā ievērot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi" (2012/21/ES) atbilstoši ar finansējuma saņēmējiem noslēgtajiem pilnvarojuma līgumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (EKK 3000 “Subsīdijas un dotācijas”). 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Finansējuma nepiešķiršanas gadījumā veselības aprūpes pakalpojumi var tikt būtiski ierobežoti.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins