Anotācija

Regula Nr. 2023/1805 paredz dažādas sankcijas un izpildes nodrošināšanas procedūras, ar kuru palīdzību tiks nodrošināta Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu izpilde.  Regula Nr. 2023/1805 paredz to, ka ostas valsts kontroles ietvaros tiks pārbaudīta FuelEU atbilstības dokumenta, kas izdots saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805, esamība uz kuģa. Ja divus vai vairākus secīgus ziņošanas laikposmus tiek konstatēts, ka uz kuģa nav FuelEU atbilstības dokuments, piestāšanas ostas dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu. Nacionālie normatīvie akti šobrīd neparedz to, kuras iestādes kompetencē būs FuelEU atbilstības dokumenta pārbaude uz kuģa un lēmuma pieņemšana par kuģa izraidīšanu.

Lai nodrošinātu Regulā Nr. 2023/1805 noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz Latvijas ostās ienākošiem ārvalsts karoga kuģiem, Noteikumos Nr. 1164 ir jānosaka kompetentās iestādes, kas pārbaudīs FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz kuģa un pieņems lēmumu par kuģa izraidīšanu gadījumos, kad kuģis ir pārkāpis Regulā Nr. 2023/1805 noteiktās prasības. Ņemot vērā Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas līdzšinējo kompetenci ostas valsts kontroles veikšanā, projekts paredz to, ka FuelEU atbilstības dokumenta esamību uz ārvalsts kuģa kontrolēs Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija. Ņemot vērā Valsts vides dienesta līdzšinējo kompetenci attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, kas noteikta likuma “Par piesārņojumu” 45.1 pantā un 47.panta ceturtajā daļā, projekts paredz to, ka lēmumu par kuģa izraidīšanu pieņem Valsts vides dienests.
Iestāžu kompetence attiecībā uz FuelEU atbilstības dokumenta pārbaudi uz Latvijas karoga kuģa un lēmumu pieņemšanu par Latvijas kuģa aizturēšanu Latvijas ostās par Regulas Nr. 2023/1805 pārkāpumiem ir nosakāma Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu”.

Praksē ir konstatēts, ka vairāki ārvalsts karoga kuģi – peldošie celtņi, liellaivas, zemessūcēji u.tml. strādā Latvijas ostās vairākus gadus. Daži ir tādi, kas,  lai izvairītos no drošības prasību ievērošanas, aizgājuši no Latvijas karoga un piereģistrējušies zem ārzemju karoga, kas nekādu karoga valsts uzraudzību neveic. Līdz ar to, lai nodrošinātu kuģošanas drošības standartu uzraudzību un ievērošanu uz šiem kuģiem Latvijas ūdeņos, Noteikumos Nr. 1164 ir jāparedz, ka šiem kuģiem tiek veiktas regulāras pārbaudes.

Lai nodrošinātu kuģošanas drošības standartu uzraudzību un ievērošanu uz ārvalsts karoga kuģiem, kuri strādā Latvijas ostās vairākus gadus, projektā tiek paredzēts, ka šiem kuģiem tiek veiktas regulāras pārbaudes.

Noteikumu Nr. 1164 XX nodaļa par inspekciju datubāzi ir jāprecizē atbilstoši attiecīgiem grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm” (ziņošana par ienākšanas ostā faktisko laiku un iziešanas no ostas faktisko laiku notiek Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kā arī, ziņošanas pienākums par kuģa ienākšanu un iziešanu no ostas attiecas arī uz kuģi, kas atrodas reidā, un nav nepieciešams atsevišķi izdalīt ziņošanas pienākumu kuģim, kas atrodas reidā).

Ņemot vērā grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm” tiek precizēta Noteikumu Nr. 1164 XX nodaļa par inspekciju datubāzi, svītrojot normu, kas paredz ziņošanu par ienākšanas ostā faktisko laiku un iziešanas no ostas faktisko laiku izmantojot automātisko identifikācijas sistēmu, un normu, kas nosaka ziņošanas pienākumu kuģim, kas atrodas reidā.

Pamatojoties uz LR Uzņēmuma reģistra 2020. gada 23. decembra lēmumu “Par reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā” Nr.6-12/128017, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 1164 minēto firmu no valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” uz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija”.

Ar Projektu tiek precizēts Jūras administrācijas nosaukums atbilstoši notikušajām izmaiņām.

Noteikumos Nr. 1164 ir ietvertas atsauces uz Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) rezolūcijām par IMO dalībvalstu audita struktūru un procedūrām un  par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā. Ņemot vērā to, ka konkrētās rezolūcijas ir aizstātas ar jaunākām rezolūcijām, Noteikumos Nr. 1164 ir jāprecizē atsauces uz spēkā esošajām IMO rezolūcijām.

Noteikumos Nr. 1164 ietvertās atsauces uz IMO rezolūcijām par IMO dalībvalstu audita struktūru un procedūrām un  par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā tiek precizētas atbilstoši to jaunākajai redakcijai -   IMO Asamblejas 2013. gada 14. decembra rezolūcija A.1067(28) “IMO dalībvalstu audita struktūra un procedūras” un 2011. gada 30. novembra Rezolūcija A.1049(27) “Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā 2011 (2011 ESP CODE)”.

Noteikumu Nr. 1164 32.¹ punkts šobrīd nosaka inspekcijas atlikšanas kārtību gadījumos, ja kuģis, kas ir izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), kā arī iesaistīto pušu informēšanu, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). Ņemot vērā esošo Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) funkcionalitāti, ostas valsts kontroles inspektori iesaistīto pušu informēšanu var realizēt tikai ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta starpniecību, to rakstiski informējot. Šāda kārtība prioritātes kuģu inspekcijas procesu padara laikietilpīgu un neefektīvu. Ņemot vērā plānotās izmaiņas Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), kas saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – regula Nr. 2019/1239), ieviešanu, rodas iespēja izveidot funkcionalitāti, kura nodrošinātu ostas valsts kontroles inspektoriem iespēju par saviem lēmumiem informāciju ievietot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) tieši. Pārejas noteikumos tiek paredzēta spēkā stāšanās kārtība līdz ar atbilstošas Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) funkcionalitātes izstrādi.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) funkcionalitātē, ir jāprecizē Noteikumu Nr. 1164 32.¹ punkts, nosakot Kuģošanas drošības inspekcijas kompetenci pieņemtos lēmumus paziņot tieši Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS). Projekts paredz pārejas noteikumos to, ka grozījumi Noteikumu Nr. 1164 32.¹  punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā . Līdz tam ir piemērojama pašreizējā kārtība, kas paredzēta Noteikumu Nr. 32.¹ punktā.

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta pirmās daļas 10.punktu viena no ostu formalitātēm ir ziņošana par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešā daļa ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana. Minētā kārtība ir paredzēta Ministru kabineta 2012.gada 15. maija noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm”, izņemot ziņošanu par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros, kas ir paredzēta Noteikumos Nr. 1164 (noteikumu Nr. 1164 V. nodaļa). Līdz ar to ir nepieciešams Noteikumu Nr. 1164 izdošanas pamatu papildināt ar atsauci arī uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešo daļu.

Ar Projektu Noteikumu Nr. 1164 izdošanas pamats tiek papildināts ar atsauci arī uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta trešo daļu.