Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdz šim nav bijis ārējais tiesiskais regulējums, kas noteiktu profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā.
Ar Profesionālās izglītības likuma 2022.gada 3.marta grozījumiem likuma 23.pants tika papildināts ar 1.1 daļu, kas paredz tostarp valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu, kas nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto izglītības saturu un iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2023.gada 31.decembrim apstiprina Profesionālās izglītības likuma 23.panta 1.1 daļā noteikto valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu.
Līdz ar to Projektā ir ietvertas normas, kuras izglītības iestādes jau ilggadīgi ir ieviesušas un akceptējušas savā darbībā.
Ar Profesionālās izglītības likuma 2022.gada 3.marta grozījumiem likuma 23.pants tika papildināts ar 1.1 daļu, kas paredz tostarp valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu, kas nosaka izglītības programmu stratēģiskos mērķus, obligāto izglītības saturu un iegūtās profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2023.gada 31.decembrim apstiprina Profesionālās izglītības likuma 23.panta 1.1 daļā noteikto valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu.
Līdz ar to Projektā ir ietvertas normas, kuras izglītības iestādes jau ilggadīgi ir ieviesušas un akceptējušas savā darbībā.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā.
Politikas jomas
Kultūrizglītība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
16.05.2023. - 29.05.2023.
Informācija
Izstrādāts saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 23.panta 1.1 daļu un Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42.punkta 18.apakšpunktu
Fiziskās personas
- skolēni
Skaidrojums un ietekme
Personas, kas iestaistītas vai var būt iesaistītas profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu jomā apguvē
Juridiskās personas
- Profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu jomā īstenotāji
- Mūzikas, mākslas un dejas skolas
Skaidrojums un ietekme
Personas, kas iestaistītas profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu jomā īstenošanā
Sagatavoja
Ina Masule (LNKC)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
15.05.2023. 16:31
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Edmunds Veizāns - Veizāna deju skola
Priekšlikums par:
Prasības iepriekš iegūtai izglītībai, lai uzsāktu 20V dejas izglītības programmas ir priekšzināšanas dejā,
izņemot klasiskās dejas pamati I uzsākšanai prasības ir priekšzināšanas profesionālās ievirzes programmas “Dejas pamati” līmenī. (skat noteikumu 4.tabula)
Prasības iepriekš iegūtai izglītībai, lai uzsāktu 20V dejas izglītības programmas ir priekšzināšanas dejā,
izņemot klasiskās dejas pamati I uzsākšanai prasības ir priekšzināšanas profesionālās ievirzes programmas “Dejas pamati” līmenī. (skat noteikumu 4.tabula)
23.05.2023. 16:48
Edmunds Veizāns - Veizāna deju skola
Priekšlikums:
Prasības izglītības programmas apguves uzsākšanai 20V deju programmās ir Līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 5.-8.klasei, Izņemot klasiskās dejas pamati I - prasības ir Līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 5.klasei.
(skat noteikumu 4.tabula)
Prasības izglītības programmas apguves uzsākšanai 20V deju programmās ir Līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 5.-8.klasei, Izņemot klasiskās dejas pamati I - prasības ir Līdztekus vispārējās pamatizglītības programmas 5.klasei.
(skat noteikumu 4.tabula)
23.05.2023. 16:50
Edmunds Veizāns - Veizāna deju skola
Priekšlikums:
1) Mācību priekšmeta “Klasiskās deja” kopējo mācību stundu skaitu 20V programmā “Hip-hop dejas pamati I, noteikt 144 stundas.
(skat noteikumu 13.tabula)
2) Mācību priekšmeta “Klasiskās deja” kopējo mācību stundu skaitu 10V programmā “Dejas pamati noteikt 210 stundas.
(skat. noteikumu 13.tabula)
1) Mācību priekšmeta “Klasiskās deja” kopējo mācību stundu skaitu 20V programmā “Hip-hop dejas pamati I, noteikt 144 stundas.
(skat noteikumu 13.tabula)
2) Mācību priekšmeta “Klasiskās deja” kopējo mācību stundu skaitu 10V programmā “Dejas pamati noteikt 210 stundas.
(skat. noteikumu 13.tabula)
23.05.2023. 16:55
Edmunds Veizāns - Veizāna deju skola
Priekšlikumi par terminoloģiju:
1) Noteikumos par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu nelietot apzīmējumu “mūsdienu deja” programmu nosaukumos, bet lietot programmu nosaukumus: “Laikmetīgās dejas pamati”, “Hip-hop dejas pamati”, “Stepa dejas pamati”, “Džeza dejas pamati”.
Pamatojums: Nepastāv deju žanrs (deju stils) “mūsdienu deja”, šāds termins tiek attiecināts tikai runājot vispārīgi par deju tendencēm šodien, kā arī vispārināti runājot par vairāku deju žanru kopumu vienlaicīgi. Izglītības programmas paredz mācīt konkrētu dejas žanru un tam konkrēti jāatspoguļojas programmās nosaukumā, lai nemaldinātu sabiedrību.
2) priekšlikums par terminoloģiju:
1) Nelietot papildus apzīmējumu “Hip-hop dejas pamati I”, 20V programmas nosaukumā, bet vienkāršot “Hip-hop dejas pamati”.
2) Nelietot papildus apzīmējumu “Hip-hop deja III”, 30V programmas nosaukumā, bet vienkāršot “Hip-hop deja”.
1) Noteikumos par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu nelietot apzīmējumu “mūsdienu deja” programmu nosaukumos, bet lietot programmu nosaukumus: “Laikmetīgās dejas pamati”, “Hip-hop dejas pamati”, “Stepa dejas pamati”, “Džeza dejas pamati”.
Pamatojums: Nepastāv deju žanrs (deju stils) “mūsdienu deja”, šāds termins tiek attiecināts tikai runājot vispārīgi par deju tendencēm šodien, kā arī vispārināti runājot par vairāku deju žanru kopumu vienlaicīgi. Izglītības programmas paredz mācīt konkrētu dejas žanru un tam konkrēti jāatspoguļojas programmās nosaukumā, lai nemaldinātu sabiedrību.
2) priekšlikums par terminoloģiju:
1) Nelietot papildus apzīmējumu “Hip-hop dejas pamati I”, 20V programmas nosaukumā, bet vienkāršot “Hip-hop dejas pamati”.
2) Nelietot papildus apzīmējumu “Hip-hop deja III”, 30V programmas nosaukumā, bet vienkāršot “Hip-hop deja”.
23.05.2023. 17:00
Edmunds Veizāns - "Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācija"
Noteikumos par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu nelietot apzīmējumu “mūsdienu deja” programmu nosaukumos, bet lietot programmu nosaukumus: “Laikmetīgās dejas pamati”, “Hip-hop dejas pamati”, “Stepa dejas pamati”, “Džeza dejas pamati”.
Pamatojums: Nepastāv deju žanrs (stils) “mūsdienu deja” un tas būtu attiecināms tikai runājot par deju tendencēm šodien, kā arī vispārināti runājot par vairāku deju žanru kopumu. Izglītības programmām jāparedz mācīt konkrētu dejas žanru un tam konkrēti jāatspoguļojas programmas nosaukumā, lai nemaldinātu sabiedrību.
Piemēram, redzot dejojam ukraiņu deju - nespeciālists vispārīgi var secināt, ka tiek dejota kaut kāda tautas deja un tas nav nepareizi, bet neprecīzi, nekonkrēti un vispārināti.
Mācību programmas nosaukumā vajadzētu atspoguļoties konkrētam deju žanram, kas tiek mācīts, nevis vispārinātam.
Par termina "mūsdienu deja" lietošanu būtu jākonsultējas ar nozares profesionāļiem, kas varētu dot atzinumu šo terminu skaidrošanā un pielietošanā konkrētai situācijai izglītības programmu jomā ievērojot Latvijas un starptautisko pieredzi.
Pamatojums: Nepastāv deju žanrs (stils) “mūsdienu deja” un tas būtu attiecināms tikai runājot par deju tendencēm šodien, kā arī vispārināti runājot par vairāku deju žanru kopumu. Izglītības programmām jāparedz mācīt konkrētu dejas žanru un tam konkrēti jāatspoguļojas programmas nosaukumā, lai nemaldinātu sabiedrību.
Piemēram, redzot dejojam ukraiņu deju - nespeciālists vispārīgi var secināt, ka tiek dejota kaut kāda tautas deja un tas nav nepareizi, bet neprecīzi, nekonkrēti un vispārināti.
Mācību programmas nosaukumā vajadzētu atspoguļoties konkrētam deju žanram, kas tiek mācīts, nevis vispārinātam.
Par termina "mūsdienu deja" lietošanu būtu jākonsultējas ar nozares profesionāļiem, kas varētu dot atzinumu šo terminu skaidrošanā un pielietošanā konkrētai situācijai izglītības programmu jomā ievērojot Latvijas un starptautisko pieredzi.
23.05.2023. 17:35
Dace Zariņa - Mūsdienu deju skola "Vendija"
1.priekšlikums
Prasības iepriekš iegūtai izglītībai, lai uzsāktu mācības 20V dejas izglītības programmā ( Laikmetīgās dejas pamati), noteikt - priekšzināšanas dejā.
2.priekšlikums:
20V dejas izglītības programmas (Laikmetīgās dejas pamati) apguves uzsākšana līdztekus 5.-8.klasei vispārējās pamatizglītības programmai.
3.priekšlikums
10V dejas programmai (Dejas pamati) priekšmeta "Klasiskā deja" apjomu noteikt ne lielāku kā 280 stundas.
Prasības iepriekš iegūtai izglītībai, lai uzsāktu mācības 20V dejas izglītības programmā ( Laikmetīgās dejas pamati), noteikt - priekšzināšanas dejā.
2.priekšlikums:
20V dejas izglītības programmas (Laikmetīgās dejas pamati) apguves uzsākšana līdztekus 5.-8.klasei vispārējās pamatizglītības programmai.
3.priekšlikums
10V dejas programmai (Dejas pamati) priekšmeta "Klasiskā deja" apjomu noteikt ne lielāku kā 280 stundas.
24.05.2023. 13:34
Sandra Vorkale - J.Soikāna Ludzas mākslas skola
1. iebildums, kas prasa paskaidrojumu ...
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001, 5.klasē mācību priekšmets Mediju pamati ir 35 stundas gadā, jeb 1 stunda nedēļā, 6.klasē 70 stundas gadā jeb 2 stundas nedēļā, bet 7.klasē ir 40 stundas gadā jeb ??? 1 stunda nedēļā plus 5 stundas kaut kad, 2 stundas nedēļā otrajā semestrī? Līdzīgas dabas jautājums par mācību priekšmetu Dizaina pamati, kas 4.klasē ir 35 stundas gadā, 5.klasē 35 stundas gadā, 6. klasē 35 stundas gadā un 7.klase 40 stundas gadā? Kāpēc vajag skaldīt priekšmetu vairāku gadu garumā nodrošinot tikai vienu stundu nedēļā?
Kādā veidā tiek plānots tarificēt pedagogam mācību stundas, ja 1.semestrī šīs stundas nav, bet otrajā semestrī tā uzrodas?
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001, 5.klasē mācību priekšmets Mediju pamati ir 35 stundas gadā, jeb 1 stunda nedēļā, 6.klasē 70 stundas gadā jeb 2 stundas nedēļā, bet 7.klasē ir 40 stundas gadā jeb ??? 1 stunda nedēļā plus 5 stundas kaut kad, 2 stundas nedēļā otrajā semestrī? Līdzīgas dabas jautājums par mācību priekšmetu Dizaina pamati, kas 4.klasē ir 35 stundas gadā, 5.klasē 35 stundas gadā, 6. klasē 35 stundas gadā un 7.klase 40 stundas gadā? Kāpēc vajag skaldīt priekšmetu vairāku gadu garumā nodrošinot tikai vienu stundu nedēļā?
Kādā veidā tiek plānots tarificēt pedagogam mācību stundas, ja 1.semestrī šīs stundas nav, bet otrajā semestrī tā uzrodas?
26.05.2023. 19:00
Sandra Vorkale
2.iebildums
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001 7.klasē ir mazāks mācību stundu skaits nekā 6.klasē? Kāpēc ir nepieciešams vesels mācību semestris, lai izstrādātu noslēguma darbu ar tik milzīgu stundu skaitu un kā tas tiek "prototipēts" īstenot praktiski - kā tarificēt pedagogam stundas? 1.semestrī vienas, 2.semestrī citas? Un ko var "muļļāt" noslēguma darbā veselu semestri? Viņi ir bērni, manuprāt, strādāt pie "viena" darba 5 mēnešus ir par daudz gribēts no pedagoga un izglītojamā. Var būt Jums ir zinātniski pamatojumi, kāpēc tā jādara, bet pagaidām izskatās pēc mākslīgas mācību stundu skaita dalīšanas.
Uzskatu, ka šo lērumu ar stundām 120 noslēguma darba izstrādei, katrai izglītības iestādei būtu tiesības izlemt pašai kam to izmantot, jo nav izstrādātas vadlīnijas mācību priekšmetam "Noslēguma darbs". Mūsu izglītības iestāde saskata jēgpilnāk visus mācību priekšmetus īstenot visa mācību gada garumā, nevis atsevišķi izdalīt noslēguma darbu.
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001 7.klasē ir mazāks mācību stundu skaits nekā 6.klasē? Kāpēc ir nepieciešams vesels mācību semestris, lai izstrādātu noslēguma darbu ar tik milzīgu stundu skaitu un kā tas tiek "prototipēts" īstenot praktiski - kā tarificēt pedagogam stundas? 1.semestrī vienas, 2.semestrī citas? Un ko var "muļļāt" noslēguma darbā veselu semestri? Viņi ir bērni, manuprāt, strādāt pie "viena" darba 5 mēnešus ir par daudz gribēts no pedagoga un izglītojamā. Var būt Jums ir zinātniski pamatojumi, kāpēc tā jādara, bet pagaidām izskatās pēc mākslīgas mācību stundu skaita dalīšanas.
Uzskatu, ka šo lērumu ar stundām 120 noslēguma darba izstrādei, katrai izglītības iestādei būtu tiesības izlemt pašai kam to izmantot, jo nav izstrādātas vadlīnijas mācību priekšmetam "Noslēguma darbs". Mūsu izglītības iestāde saskata jēgpilnāk visus mācību priekšmetus īstenot visa mācību gada garumā, nevis atsevišķi izdalīt noslēguma darbu.
26.05.2023. 19:09
Sandra Vorkale - J.Soikāna Ludzas mākslas skola
3.iebildums.
Kāds racionāls vai pētījumos pamatots skaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001 mācību priekšmetā kompozīcijā 3.klasē ir 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, 4.klasē 70 stundas gadā jeb divas stunda nedēļā, 5.klasē 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, 6.klasē 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, bet 7.klasē 30 stundas gadā jeb divas stunda nedēļā pirmajā semestrī? Līdzīgas spēlēšanās ar stundu skaitu ir arī izvēles mācību priekšmetā.
Izskatās, ka pieeja šim jautājumam ir bijusi vienkārši matemātiska un "mēs tā gribam" kas neiztur kritiku.To var vērot visā mācību plāna projektā.
Ja ir bijis nodoms veidot blokstundas, tad kādi ir racionāli priekšlikumi "sapārošanai"? 4.klasē ir paredzēta veidošana 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, ar ko plāna veidotāji to paredzēja "sapārot" - Dizaina pamatiem? Izvēles mācību priekšmetu?
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka mācību priekšmetu Dizaina pamati "izstiepj"četru gadu garumā pa vienai stundai nedēļā?
Apspriešanu vajadzēja rosināt un lūgt visu skolu iesaistīšanos viedokļu izteikšanā. ZOOMa platforma to varēja nodrošināt.
JSLMS būs vīlusies un sarūgtināta, ja šādā redakcijā mācību plāns tiks apstiprināts.
Tādā redakcijā Mācību plāns NEDRĪKST būt apstiprināts.
Kāds racionāls vai pētījumos pamatots skaidrojums ir tam, ka profesionālās ievirzes izglītības programmā "Vizuāli plastiskā māksla" kods 20V211001 mācību priekšmetā kompozīcijā 3.klasē ir 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, 4.klasē 70 stundas gadā jeb divas stunda nedēļā, 5.klasē 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, 6.klasē 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, bet 7.klasē 30 stundas gadā jeb divas stunda nedēļā pirmajā semestrī? Līdzīgas spēlēšanās ar stundu skaitu ir arī izvēles mācību priekšmetā.
Izskatās, ka pieeja šim jautājumam ir bijusi vienkārši matemātiska un "mēs tā gribam" kas neiztur kritiku.To var vērot visā mācību plāna projektā.
Ja ir bijis nodoms veidot blokstundas, tad kādi ir racionāli priekšlikumi "sapārošanai"? 4.klasē ir paredzēta veidošana 35 stundas gadā jeb viena stunda nedēļā, ar ko plāna veidotāji to paredzēja "sapārot" - Dizaina pamatiem? Izvēles mācību priekšmetu?
Kāds racionāls izskaidrojums ir tam, ka mācību priekšmetu Dizaina pamati "izstiepj"četru gadu garumā pa vienai stundai nedēļā?
Apspriešanu vajadzēja rosināt un lūgt visu skolu iesaistīšanos viedokļu izteikšanā. ZOOMa platforma to varēja nodrošināt.
JSLMS būs vīlusies un sarūgtināta, ja šādā redakcijā mācību plāns tiks apstiprināts.
Tādā redakcijā Mācību plāns NEDRĪKST būt apstiprināts.
26.05.2023. 19:24
Sandra Vorkale - J.Soikāna Ludzas mākslas skola
Izglītojamo uzņemšana profesionālās ievirzes izglītības programmas vēlākos posmos notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos - vai tas ir šis punkts, saskaņā ar kuru, izglītības iestāde veido savu iekšējo dokumentu jeb kārtību.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 220 Rīgā 2023. gada 2. maijā (prot. Nr. 24 26. §)
Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām
"13. Personu, kura pretendē uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, tai skaitā ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē, uzņem saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos."
Ministru kabineta noteikumi Nr. 220 Rīgā 2023. gada 2. maijā (prot. Nr. 24 26. §)
Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām
"13. Personu, kura pretendē uz uzņemšanu izglītības turpināšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, tai skaitā ja persona vēlas turpināt mācības citā izglītības iestādē, uzņem saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos."
26.05.2023. 19:45
Fiziska persona
Vizuāli plastiskā māksla programmās iekļauti izvēles mācību priekšmeti (pielikuma 8.tabula), nosakot, ka tie ir : Keramika, Tekstila tehnikas, Kokapstrāde, Metāla apstrāde, Ādas apstrāde, Stikla apstrāde. Izvēles mācību priekšmetus apgūst visi programmas izglītojamie.
Mediju pamati Vizuāli plastiskā māksla II ir tikai 145 stundas un nav pietiekami lai apgūtu šādus medijus un tehnikas:
grafikas dizains, foto, video, animācija, vizualizācija
Priekšlikums iekļaut pie izvēles mācību priekšmetiem ar IT saistītus - 3D modelēšana, Animācija.
Mediju pamati Vizuāli plastiskā māksla II ir tikai 145 stundas un nav pietiekami lai apgūtu šādus medijus un tehnikas:
grafikas dizains, foto, video, animācija, vizualizācija
Priekšlikums iekļaut pie izvēles mācību priekšmetiem ar IT saistītus - 3D modelēšana, Animācija.
29.05.2023. 14:23
Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola
Priekšlikums apliecību par profesionālās ievirzes izglītību mūzikā izsniegt pēc 8 klases, savukārt par 9.klasi izsniegt tikai liecību vai izziņu. Daudzi audzēkņi lēmumu turpināt mācības pieņem tikai pēc izlaiduma - šajā situācijā sanāk pēc gada izsniegt vēl vienu apliecību, kas nav loģiski.
29.05.2023. 14:34