Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus.
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 “Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas” (turpmāk - Noteikumi Nr. 469) neietver prasības par klīniskajiem algoritmiem un pacientu ceļiem, kā arī nenosaka dokumentu uzturēšanas un aktualizēšanas mehānismus. Datubāze, kas tika definēta noteikumos Nr. 469 vairs neatbilda mūsdienu prasībām un speciālistu vajadzībām. Līdzšinējā kārtība radīja vairākas praktiskas un saturiskas problēmas, piemēram, klīnisko vadlīniju kvalitāte nebija caurspīdīga, jo netika nodrošināta vienota metodoloģija un pierādījumu līmeņa izvērtēšana.
Mērķa apraksts
Projekts paredz izveidot vienotu sistēmu klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu pārvaldībai, nodrošinot sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī un to sasaisti ar veselības aprūpes kvalitātes indikatoriem.
Politikas jomas
Veselības aprūpe; Veselības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
26.01.2026. - 09.02.2026.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek nodrošināšanāta atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 18.punktam. Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Lai uzlabotu pacientu drošību, pacientu uzticību veselības aprūpes sistēmai, kā arī izveidotu vienotu izpratni par veselības aprūpes sistēmas kvalitāti.
Juridiskās personas
- Metodiskās vadības institūcijas, ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas, kuras īsteno akadēmiskās un otrā līmeņa profesionālās studiju programmas medicīnā, Veselības ministrijas padotības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu mērķis ir veicināt pēc vienotiem kritērijiem veidotu un uz pierādījumiem balstītu klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu ieviešanu valstī un to piemērošanu ārstniecībā, medicīniskās izglītības programmās, no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un apmaksas nosacījumu izstrādē, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontrolē un uzraudzībā.
Sagatavoja
Anda Veikšāne (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
26.01.2026. 17:28
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ramona Sātika - Veselības aprūpes darba devēju asociācija
1. Rosinām papildināt VI.Noslēguma jautājumi ar jaunu punktu
21. Klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus neatliekamo situāciju ārstēšanai ārstniecības iestādes, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, ievieš un piemēro obligāti. Atkāpes ir pieļaujamas tikai pacienta dzīvības vai veselības apdraudējuma novēršanai un, ja tās ir atbilstoši dokumentētas pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uztur un aktualizē ārstniecības iestāžu sarakstu, un pacientu nogādāšanu un stacionēšanu veic atbilstoši ārstniecības iestāžu kompetencei un spējai nodrošināt vadlīniju izpildi.
2. Neatbalstam II.Kārtība klīnisko vadlīniju reģistrācijai 7.4. punktā noteikto esošajā redakcijā, jo profesionālās asociācijas Latvijā nav valsts regulētas, sertificētas vai akreditētas, kā arī var nepārstāvēt nozares vairākumu (piemēram, asociāciju pārstāv tikai 30% no atbilstošās nozares profesionāļiem), turklāt mēdz būt, ka vienā nozarē ir 2 vai vairāk šādas asociācijas. Šāds mehānisms dod asociācijām iespēju lobēt savas intereses, kā arī faktiski deleģē publiskas varas funkciju privātām personām bez atbildības un kontroles mehānismiem. Tādēļ ieteicams noteikt asociāciju iesaisti konsultatīvā formā, saglabājot gala lēmuma pieņemšanu valsts institūcijas kompetencē.
21. Klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus neatliekamo situāciju ārstēšanai ārstniecības iestādes, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus, ievieš un piemēro obligāti. Atkāpes ir pieļaujamas tikai pacienta dzīvības vai veselības apdraudējuma novēršanai un, ja tās ir atbilstoši dokumentētas pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uztur un aktualizē ārstniecības iestāžu sarakstu, un pacientu nogādāšanu un stacionēšanu veic atbilstoši ārstniecības iestāžu kompetencei un spējai nodrošināt vadlīniju izpildi.
2. Neatbalstam II.Kārtība klīnisko vadlīniju reģistrācijai 7.4. punktā noteikto esošajā redakcijā, jo profesionālās asociācijas Latvijā nav valsts regulētas, sertificētas vai akreditētas, kā arī var nepārstāvēt nozares vairākumu (piemēram, asociāciju pārstāv tikai 30% no atbilstošās nozares profesionāļiem), turklāt mēdz būt, ka vienā nozarē ir 2 vai vairāk šādas asociācijas. Šāds mehānisms dod asociācijām iespēju lobēt savas intereses, kā arī faktiski deleģē publiskas varas funkciju privātām personām bez atbildības un kontroles mehānismiem. Tādēļ ieteicams noteikt asociāciju iesaisti konsultatīvā formā, saglabājot gala lēmuma pieņemšanu valsts institūcijas kompetencē.
05.02.2026. 10:41
Māris Pļaviņš - Latvijas Ārstu biedrība
"Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir iepazinusies ar MK noteikumu projektu "Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus" (25-TA-2392). Projekts izstrādātajā redakcijā nav atbalstāms, jo sagatavots pavirši, neparedzot skaidrus un saprotamus mehānismus vadlīniju algoritmu un ceļu izstrādei, saskaņošanai un apstiprināšanai.
Nav saprotams, ko nozīmē projekta 3. un 4. punktā ietvertās normas, ka noteiktas institūcijas izvērtē vadlīniju nepieciešamību vai aktualizāciju, kā arī nav skaidrs, kur šāds "izvērtējums" tālāk tiek izmantots. Nav pieļaujams veidot aizmiglotas un neskaidras tiesību normas.
Projekta 20. punktā noteiktais par vadlīniju, algoritmu vai ceļu obligātu piemērošanu neatbilst Ārstniecības likuma noteikumiem. Piemēram, Ārstniecības likumā ir šāda klīnisko vadlīniju definīcija: "klīniskās vadlīnijas — pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos".
LĀB kategoriski iebilst pret mēģinājumiem veidot t.s. pavārgrāmatu medicīnu.
Nav saprotams, ko nozīmē projekta 3. un 4. punktā ietvertās normas, ka noteiktas institūcijas izvērtē vadlīniju nepieciešamību vai aktualizāciju, kā arī nav skaidrs, kur šāds "izvērtējums" tālāk tiek izmantots. Nav pieļaujams veidot aizmiglotas un neskaidras tiesību normas.
Projekta 20. punktā noteiktais par vadlīniju, algoritmu vai ceļu obligātu piemērošanu neatbilst Ārstniecības likuma noteikumiem. Piemēram, Ārstniecības likumā ir šāda klīnisko vadlīniju definīcija: "klīniskās vadlīnijas — pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos".
LĀB kategoriski iebilst pret mēģinājumiem veidot t.s. pavārgrāmatu medicīnu.
09.02.2026. 21:44
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk-LĢĀA) ir izskatījusi tiesību akta projektu Nr. 25-TA-2392 “Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus” (turpmāk – Klīnisko vadlīniju noteikumi) un izvērtējusi tajā plānoto tiesību normu ietekmi uz ģimenes ārsta profesionālo un LĢĀA kā ārstu profesionālas organizācijas darbību.
Izstrādātais tiesību aktu projekts Nr. 25-TA-2392 un tam pievienotā anotācija satur būtiskus trūkumus. Tāpēc projektā ietveramās normas ir jāpapildina, bet anotācijā ir jānorāda visa tiesību akta projektam obligātā informācija.
Tiesību akta normās, arī 1. un 2.punktā, trūkst skaidri un nepārprotami izteikti valsts iestāžu, ārstniecības personu profesionālo biedrību, ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu pārstāvošu institūciju pienākumi un tiesības klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu (turpmāk visi kopā tiks saukti – klīniskās vadlīnijas) izvērtēšanas, ieviešanas un aktualizācijas procesā. Nav pietiekami 2.punkta normā norādīt, ka šo Ministru kabineta noteikumu mērķis ir veicināt vienotu vadlīniju ieviešanu valstī. Jebkurai tiesību normai, lai nodrošinātu, ka tai noteiktais mērķis tiek sasniegts, ir jānorāda tādi personu pienākumi un tiesības, kas īstenojamas, lai regulējumā noteiktās darbību veiktu un mērķi sasniegtu. Tāpēc noteikumu normas kopumā, arī to 2.punktā norādītais mērķis, ir jāpārstrādā un jākonkretizē. Tiesību akta projekts jāpapilda ar jaunām normām, nosakot visu klīnisko vadlīniju darbībā tieši iesaistīto personu tiesības piedalīties un līdzdarboties klīnisko vadlīniju izveides un ieviešanas procesā.
Pilnībā nepamatoti ir Ministru kabineta noteikumu 3.punktā noteikt, ka tajās veselības aprūpes jomās, kurās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas, arī ģimenes medicīnas jomā, klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus izvērtē vai aktualizē metodiskās vadības institūcija. Tāpēc LĢĀA pieprasa šo normu no projekta svītrot.
Pirmkārt, LĢĀA kā lielākajai ģimenes ārstus apvienojošai profesionālai organizācijai un arī arodbiedrībai, ir tiesības spriest un izvērtēt visus ģimenes ārstu profesionālās darbības jautājumus, arī klīniskās vadlīnijas, algoritmus un pacientu ceļus. Ministru kabinets nedrīkst ierobežot LĢĀA tiesības izvērtēt klīnisko vadlīniju nepieciešamību, saturu un aktualizāciju.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka Ministru kabineta noteikumos, pirms nav izveidota neatkarīga un profesionāla metodiskās vadības institūcija ģimenes medicīnas jomā, tiktu noteikts, ka neprofesionālai institūcijai kāda ir RSU MVI ģimenes medicīnā, ir tiesības izvērtēt, veidot un aktualizēt klīniskās vadlīnijas, algoritmus un pacientu ceļus ģimenes medicīnas jomā.
LĢĀA kā profesionālai ārstniecības personu organizācijai ir tiesības gan vērtēt pastāvošās klīniskās vadlīnijas, algoritmus un klīniskos ceļus, gan tos aktualizēt gadījumos, ja tas ir profesionāli pamatoti un nepieciešami. LĢĀA aicina Veselības ministriju sarunās ar LĢĀA izstrādāt jaunas tiesību normas MK noteikumu projektam par klīnisko vadlīniju izstrādi, kurās noteiktu ģimenes medicīnā kompetentu personu tiesības veidot klīnisko vadlīniju projektus, tos vērtēt un aktualizēt.
MK noteikumu projektā, 4.punktā, nepamatoti ir iekļauta normas, kas paredz, ka tikai tajās veselības aprūpes jomās, kurās nav izveidotas metodiskās vadības institūcijas, klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus ir tiesīgas izvērtēt vai aktualizēt ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas.
Dažādu nozaru ārstniecības speciālistiem, arī ģimenes ārstiem kā profesionāļiem ģimenes medicīnā, ir jānodrošina tiesības vērtēt klīniskās vadlīnijas un ierosināt procesu to pilnveidei. Gadījumos, kad kādam ārstam vai ārstu grupai ir pamatoti iemesli, kuru dēļ šo profesionāļu ieskatā vadlīnijas ir jāizveido, jāgroza vai jāaktualizē, tas ir jāļauj darīt. MK noteikumos nedrīkst paredzēt ierobežojumus ārstiem ierosināt un vest procesus, kas nepieciešami profesionālai un augsti kvalitatīvai klīniskai darbībai ārstniecībā.
MK noteikumu normu projekta normas nekādā mērā nenosaka rīcību gadījumos, kad klīniskās vadlīnijas ir nepieciešamas un tiek izstrādātas ne tikai vienas specialitātes ārstniecības personu darbībai, piemēram, ģimenes ārstiem, bet tās nosaka vairāku saistītu ārstu, māsu un citu personu sadarbību, viena pacienta klīniskajā ceļā. Šādu klīnisku vadlīniju izstrādei un ieviešanai obligāta ir starpdisciplināra un multidisciplināra sadarbība. Tāpēc MK noteikumu normās ir jānosaka kā tieši tiek noteikts vai klīniskās vadlīnijas ir tikai kādā vienā un konkrētā ārstniecības personu specialitātes jomā, vai tām ir starpdisciplinārs vai multidisciplinārs raksturs.
Gadījumos, kad klīniskās vadlīnijas nosaka vairāku ārstniecības personu specialitāšu darbību, MK noteikumu normās ir jāparedz kā klīnisko vadlīniju izstrādē, vērtēšanā un aktualizācijā līdzdarbojas visu iesaistītie speciālistu pārstāvji – profesionālās organizācijas un citas institūcijas.
MK noteikumu II- IV nodaļas normas, kuras nosaka klīnisko vadlīniju reģistrācijas kārtību, neparedz, ka gadījumos, kad tās ir izstrādājusi kāda metodiskās vadības institūcija, tās ir jāsaskaņo ar attiecīgajām ārstniecības personu profesionālajām asociācijām. Saskaņošanas prasība, 7.4., 9.2., 11.2. punktos ir noteikta tikai tad, ja vadlīnijas iesniedz kāda ārstniecības iestāde vai augstskola, bet ne metodiskās vadības institūcija, kura iesniegtu tikai 7.3. punkta klīnisko vadlīniju projekta izstrādes procesa aprakstu, kas ir fomāls, bezsaturisks regulējums. Šādu regulējumu nedrīkst pieņemt.
Nav pieļaujams, ka klīniskās vadlīnijas kāda valsts institūcija, arī metodiskās vadības institūcija, drīkst izstrādāt un iesniegt, pieprasot ārstniecības personām savā darbā tās ievērot, bez nozares profesionāļu un profesionālo asociāciju tiešas iesaistes visā vadlīniju izstrādes un pieņemšanas procesā. Cieņa pret ārstniecības personām un to profesionālo darbību ir neatņemama demokrātiskas valsts vērtība. Tāpēc organizējot un vadot ārstniecības darbu, arī klīnisko vadlīniju izstrādes un pieņemšanas procesā, pilnvērtīga ārstu un ārstus pārstāvošo organizāciju sadarbība un līdzdarbība ir obligāta un nepieciešama. LĢĀA strikti iebilst pret esošo noteikumu normu virzīšanu, jo tajās ietvertais regulējums paredz metodiskās vadības institūcijas tiesības izmantot varas pozīciju. MK noteikumu norma paredz ārstu brīvības tiesību ierobežojumu pastāvīgi un koleģiāli noteikt savas nozares profesionālās darbības ietvaru.
MK noteikumu 7.4., 9.2., 11.2. punktos ir noteikta prasība augstskolām un ārstniecības iestādēm, ja tās izstrādā un iesniedz apstiprināšanai vadlīnijas, saskaņot projektu ar attiecīgu profesionālo asociāciju. LĢĀA iebilst šādam noteikumam vairāk nozīmīgu apsvērumu dēļ. Bez profesionālo asociāciju līdzdarbības nav pieļaujama tādu vadlīniju izstrāde, kas regulētu konkrētās jomas speciālistus. Tāpēc profesionālās asociācijas līdzdarbība ir jānodrošina jau pēc iespējas ātrāk, uzsākot klīnisko vadlīniju izstrādes vai aktualizācijas procesu. Viss ieguldītais darbs vadlīniju izstrādē, izvērtēšanā un saskaņošanā ir apmaksājams visiem iesaistītajiem. Šāds darbs ir jāapmaksā tam, kas darba rezultātu – viedokli un, iespējams, saskaņojumu, vēlas saņemt vai tam, kas šādu prasību ir noteicis.
MK noteikumu V daļā iztrūkst normas, kuras paredzētu kā var iepazīties ar iesniegto klīnisko vadlīniju projektiem, izteikt par tiem savus priekšlikumus un iebildumus.
MK noteikumos, īpaši to 19. punkta normā, ir norādīts, ka klīniskās vadlīnijas ievieš, tātad arī izpilda katra konkrēta pacienta ārstniecībā, atbilstoši ārstniecības iestādes finansiālajām iespējām. Šāda nosacījuma ieviešana MK noteikumos apdraud pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, drošu un pierādījumos balstītu ārstēšanu. MK noteikumu normās nedrīkst paredzēt ārstniecības iestāžu un personu tiesības nesniegt kvalitatīvu ārstniecību tikai tāpēc, ka ārstniecības iestādei ir ierobežotas finansiālas iespējas. Tāpēc šī MK noteikumu norma ir jāsvītro. Tās vietā ir jāizstrādā citas normas, kas noteiktu ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu rīcību gadījumos, kad pastāv tādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ kvalitatīva, proti, klīniskajās vadlīnijās noteikta ārstniecība, nav iespējama vai ir apgrūtināta. Ar MK noteikumu normām būtu jānosaka, pirmkārt, tādi pacienta aizsardzības pasākumi, piemēram, tiesības saņemt informāciju par tiem apstākļiem, kuru dēļ vadlīnijās noteikto ārstniecību nav iespējams saņemt, kas nodrošinātu, ka pacients ir pietiekami informēts un var izmantot tiesības meklēt un saņemt palīdzību citā iestādē vai citā veidā. Otrkārt, ar MK noteikumu normām būtu jānosaka ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu pienākumi gadījumos, kad klīniskajās vadlīnijās noteikto nav iespējams izpildīt (arī daļēji) kādu konkrētu objektīvi ierobežojošu apstākļu dēļ.
Nav pamatoti noteikt, ka pieļaujams, ka klīniskās vadlīnijas neievēro, ja tās ir izdotas līdz 2025.gadam. Nepieciešams kopējs regulējums šādām situācijām.
LĢĀA iebilst MK noteikumu 20.punktā noteiktajam par to, ka ārstniecības iestādes nodrošina pēc 2025. gada 1.jūlija sagatavoto vai aktualizēto klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu piemērošanu ārstniecības procesā. Tā kā līdz šim klīnisko vadlīniju izstrāde, ieviešana un aktualizācija ir notikusi fragmentēti un nepārskatāmi, ir iespējamas situācijas, kad praktizējošam ārstam nav pietiekami labi pieejama un zināma informācijas par vadlīnijās noteikto saturu. Vienlaikus ir jāizveido konsolidēta datu bāze un ar to jāiepazīstina ārstniecības personas, nodrošinot laiku šo resursu apguvei. Ir jāiekļauj normas par to kā notiek pārejas periods, kā ārstniecības personas tiek iepazīstinātas ar sistēmu un jāparedz laiks šīs sistēmas apguvei.
MK noteikumu projekta anotācijā ir būtiski trūkumi. Tajā kļūdaini ir norādīts, ka šis projekts juridiskām personām neradīs administratīvās izmaksas. Visos gadījumos, kad profesionālām ārstu asociācijām būs jāsaskaņo kāds projekts, tas prasīs darba ieguldījumu un tāpēc administratīvas izmaksas. Šādas izmaksas ir jāparedz un jāizvērtē. Anotācijā ir kļūdaini norādīts, ka projektam nav jāvērtē administratīvās izmaksas. Viss, kas projektā ir paredzēts, radīs administratīvās izmaksas, tāpēc to izvērtēšana ir obligāta.
Projekta anotācijā kļūdaini ir norādīts, ka šis tiesību akts neietekmēs profesiju reglamentāciju. Klīniskas vadlīnijas tieši un nepastarpināti ietekmē ārstniecības personu kā reglamentētās profesijas pārstāvju darbību. Tāpēc vadlīniju, kā netieši reglamentējošu dokumentu, izstrādāšanas un ieviešanas procesa noteikumi ietekmē ārstu profesionālās darbības reglamentāciju.
LĢĀA nesaskata nekādu pamatojumu pievienot MK noteikumiem 1.pielikumu, kurā tiek noteikts, ka klīniskajiem algoritmiem ir jālieto daži pielikumā norādīti grafiskie elementi. Nav saprotams kāpēc MK būtu jāizdod noteikumu normas, kas noteiktu, ka informāciju ietver apļu vai ovāla grafiskā formā, bet to saistību norāda ar bultām.
Izstrādātais tiesību aktu projekts Nr. 25-TA-2392 un tam pievienotā anotācija satur būtiskus trūkumus. Tāpēc projektā ietveramās normas ir jāpapildina, bet anotācijā ir jānorāda visa tiesību akta projektam obligātā informācija.
Tiesību akta normās, arī 1. un 2.punktā, trūkst skaidri un nepārprotami izteikti valsts iestāžu, ārstniecības personu profesionālo biedrību, ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu pārstāvošu institūciju pienākumi un tiesības klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu (turpmāk visi kopā tiks saukti – klīniskās vadlīnijas) izvērtēšanas, ieviešanas un aktualizācijas procesā. Nav pietiekami 2.punkta normā norādīt, ka šo Ministru kabineta noteikumu mērķis ir veicināt vienotu vadlīniju ieviešanu valstī. Jebkurai tiesību normai, lai nodrošinātu, ka tai noteiktais mērķis tiek sasniegts, ir jānorāda tādi personu pienākumi un tiesības, kas īstenojamas, lai regulējumā noteiktās darbību veiktu un mērķi sasniegtu. Tāpēc noteikumu normas kopumā, arī to 2.punktā norādītais mērķis, ir jāpārstrādā un jākonkretizē. Tiesību akta projekts jāpapilda ar jaunām normām, nosakot visu klīnisko vadlīniju darbībā tieši iesaistīto personu tiesības piedalīties un līdzdarboties klīnisko vadlīniju izveides un ieviešanas procesā.
Pilnībā nepamatoti ir Ministru kabineta noteikumu 3.punktā noteikt, ka tajās veselības aprūpes jomās, kurās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas, arī ģimenes medicīnas jomā, klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus izvērtē vai aktualizē metodiskās vadības institūcija. Tāpēc LĢĀA pieprasa šo normu no projekta svītrot.
Pirmkārt, LĢĀA kā lielākajai ģimenes ārstus apvienojošai profesionālai organizācijai un arī arodbiedrībai, ir tiesības spriest un izvērtēt visus ģimenes ārstu profesionālās darbības jautājumus, arī klīniskās vadlīnijas, algoritmus un pacientu ceļus. Ministru kabinets nedrīkst ierobežot LĢĀA tiesības izvērtēt klīnisko vadlīniju nepieciešamību, saturu un aktualizāciju.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka Ministru kabineta noteikumos, pirms nav izveidota neatkarīga un profesionāla metodiskās vadības institūcija ģimenes medicīnas jomā, tiktu noteikts, ka neprofesionālai institūcijai kāda ir RSU MVI ģimenes medicīnā, ir tiesības izvērtēt, veidot un aktualizēt klīniskās vadlīnijas, algoritmus un pacientu ceļus ģimenes medicīnas jomā.
LĢĀA kā profesionālai ārstniecības personu organizācijai ir tiesības gan vērtēt pastāvošās klīniskās vadlīnijas, algoritmus un klīniskos ceļus, gan tos aktualizēt gadījumos, ja tas ir profesionāli pamatoti un nepieciešami. LĢĀA aicina Veselības ministriju sarunās ar LĢĀA izstrādāt jaunas tiesību normas MK noteikumu projektam par klīnisko vadlīniju izstrādi, kurās noteiktu ģimenes medicīnā kompetentu personu tiesības veidot klīnisko vadlīniju projektus, tos vērtēt un aktualizēt.
MK noteikumu projektā, 4.punktā, nepamatoti ir iekļauta normas, kas paredz, ka tikai tajās veselības aprūpes jomās, kurās nav izveidotas metodiskās vadības institūcijas, klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus ir tiesīgas izvērtēt vai aktualizēt ārstniecības personu profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes un augstskolas.
Dažādu nozaru ārstniecības speciālistiem, arī ģimenes ārstiem kā profesionāļiem ģimenes medicīnā, ir jānodrošina tiesības vērtēt klīniskās vadlīnijas un ierosināt procesu to pilnveidei. Gadījumos, kad kādam ārstam vai ārstu grupai ir pamatoti iemesli, kuru dēļ šo profesionāļu ieskatā vadlīnijas ir jāizveido, jāgroza vai jāaktualizē, tas ir jāļauj darīt. MK noteikumos nedrīkst paredzēt ierobežojumus ārstiem ierosināt un vest procesus, kas nepieciešami profesionālai un augsti kvalitatīvai klīniskai darbībai ārstniecībā.
MK noteikumu normu projekta normas nekādā mērā nenosaka rīcību gadījumos, kad klīniskās vadlīnijas ir nepieciešamas un tiek izstrādātas ne tikai vienas specialitātes ārstniecības personu darbībai, piemēram, ģimenes ārstiem, bet tās nosaka vairāku saistītu ārstu, māsu un citu personu sadarbību, viena pacienta klīniskajā ceļā. Šādu klīnisku vadlīniju izstrādei un ieviešanai obligāta ir starpdisciplināra un multidisciplināra sadarbība. Tāpēc MK noteikumu normās ir jānosaka kā tieši tiek noteikts vai klīniskās vadlīnijas ir tikai kādā vienā un konkrētā ārstniecības personu specialitātes jomā, vai tām ir starpdisciplinārs vai multidisciplinārs raksturs.
Gadījumos, kad klīniskās vadlīnijas nosaka vairāku ārstniecības personu specialitāšu darbību, MK noteikumu normās ir jāparedz kā klīnisko vadlīniju izstrādē, vērtēšanā un aktualizācijā līdzdarbojas visu iesaistītie speciālistu pārstāvji – profesionālās organizācijas un citas institūcijas.
MK noteikumu II- IV nodaļas normas, kuras nosaka klīnisko vadlīniju reģistrācijas kārtību, neparedz, ka gadījumos, kad tās ir izstrādājusi kāda metodiskās vadības institūcija, tās ir jāsaskaņo ar attiecīgajām ārstniecības personu profesionālajām asociācijām. Saskaņošanas prasība, 7.4., 9.2., 11.2. punktos ir noteikta tikai tad, ja vadlīnijas iesniedz kāda ārstniecības iestāde vai augstskola, bet ne metodiskās vadības institūcija, kura iesniegtu tikai 7.3. punkta klīnisko vadlīniju projekta izstrādes procesa aprakstu, kas ir fomāls, bezsaturisks regulējums. Šādu regulējumu nedrīkst pieņemt.
Nav pieļaujams, ka klīniskās vadlīnijas kāda valsts institūcija, arī metodiskās vadības institūcija, drīkst izstrādāt un iesniegt, pieprasot ārstniecības personām savā darbā tās ievērot, bez nozares profesionāļu un profesionālo asociāciju tiešas iesaistes visā vadlīniju izstrādes un pieņemšanas procesā. Cieņa pret ārstniecības personām un to profesionālo darbību ir neatņemama demokrātiskas valsts vērtība. Tāpēc organizējot un vadot ārstniecības darbu, arī klīnisko vadlīniju izstrādes un pieņemšanas procesā, pilnvērtīga ārstu un ārstus pārstāvošo organizāciju sadarbība un līdzdarbība ir obligāta un nepieciešama. LĢĀA strikti iebilst pret esošo noteikumu normu virzīšanu, jo tajās ietvertais regulējums paredz metodiskās vadības institūcijas tiesības izmantot varas pozīciju. MK noteikumu norma paredz ārstu brīvības tiesību ierobežojumu pastāvīgi un koleģiāli noteikt savas nozares profesionālās darbības ietvaru.
MK noteikumu 7.4., 9.2., 11.2. punktos ir noteikta prasība augstskolām un ārstniecības iestādēm, ja tās izstrādā un iesniedz apstiprināšanai vadlīnijas, saskaņot projektu ar attiecīgu profesionālo asociāciju. LĢĀA iebilst šādam noteikumam vairāk nozīmīgu apsvērumu dēļ. Bez profesionālo asociāciju līdzdarbības nav pieļaujama tādu vadlīniju izstrāde, kas regulētu konkrētās jomas speciālistus. Tāpēc profesionālās asociācijas līdzdarbība ir jānodrošina jau pēc iespējas ātrāk, uzsākot klīnisko vadlīniju izstrādes vai aktualizācijas procesu. Viss ieguldītais darbs vadlīniju izstrādē, izvērtēšanā un saskaņošanā ir apmaksājams visiem iesaistītajiem. Šāds darbs ir jāapmaksā tam, kas darba rezultātu – viedokli un, iespējams, saskaņojumu, vēlas saņemt vai tam, kas šādu prasību ir noteicis.
MK noteikumu V daļā iztrūkst normas, kuras paredzētu kā var iepazīties ar iesniegto klīnisko vadlīniju projektiem, izteikt par tiem savus priekšlikumus un iebildumus.
MK noteikumos, īpaši to 19. punkta normā, ir norādīts, ka klīniskās vadlīnijas ievieš, tātad arī izpilda katra konkrēta pacienta ārstniecībā, atbilstoši ārstniecības iestādes finansiālajām iespējām. Šāda nosacījuma ieviešana MK noteikumos apdraud pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, drošu un pierādījumos balstītu ārstēšanu. MK noteikumu normās nedrīkst paredzēt ārstniecības iestāžu un personu tiesības nesniegt kvalitatīvu ārstniecību tikai tāpēc, ka ārstniecības iestādei ir ierobežotas finansiālas iespējas. Tāpēc šī MK noteikumu norma ir jāsvītro. Tās vietā ir jāizstrādā citas normas, kas noteiktu ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu rīcību gadījumos, kad pastāv tādi objektīvi apstākļi, kuru dēļ kvalitatīva, proti, klīniskajās vadlīnijās noteikta ārstniecība, nav iespējama vai ir apgrūtināta. Ar MK noteikumu normām būtu jānosaka, pirmkārt, tādi pacienta aizsardzības pasākumi, piemēram, tiesības saņemt informāciju par tiem apstākļiem, kuru dēļ vadlīnijās noteikto ārstniecību nav iespējams saņemt, kas nodrošinātu, ka pacients ir pietiekami informēts un var izmantot tiesības meklēt un saņemt palīdzību citā iestādē vai citā veidā. Otrkārt, ar MK noteikumu normām būtu jānosaka ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu pienākumi gadījumos, kad klīniskajās vadlīnijās noteikto nav iespējams izpildīt (arī daļēji) kādu konkrētu objektīvi ierobežojošu apstākļu dēļ.
Nav pamatoti noteikt, ka pieļaujams, ka klīniskās vadlīnijas neievēro, ja tās ir izdotas līdz 2025.gadam. Nepieciešams kopējs regulējums šādām situācijām.
LĢĀA iebilst MK noteikumu 20.punktā noteiktajam par to, ka ārstniecības iestādes nodrošina pēc 2025. gada 1.jūlija sagatavoto vai aktualizēto klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu piemērošanu ārstniecības procesā. Tā kā līdz šim klīnisko vadlīniju izstrāde, ieviešana un aktualizācija ir notikusi fragmentēti un nepārskatāmi, ir iespējamas situācijas, kad praktizējošam ārstam nav pietiekami labi pieejama un zināma informācijas par vadlīnijās noteikto saturu. Vienlaikus ir jāizveido konsolidēta datu bāze un ar to jāiepazīstina ārstniecības personas, nodrošinot laiku šo resursu apguvei. Ir jāiekļauj normas par to kā notiek pārejas periods, kā ārstniecības personas tiek iepazīstinātas ar sistēmu un jāparedz laiks šīs sistēmas apguvei.
MK noteikumu projekta anotācijā ir būtiski trūkumi. Tajā kļūdaini ir norādīts, ka šis projekts juridiskām personām neradīs administratīvās izmaksas. Visos gadījumos, kad profesionālām ārstu asociācijām būs jāsaskaņo kāds projekts, tas prasīs darba ieguldījumu un tāpēc administratīvas izmaksas. Šādas izmaksas ir jāparedz un jāizvērtē. Anotācijā ir kļūdaini norādīts, ka projektam nav jāvērtē administratīvās izmaksas. Viss, kas projektā ir paredzēts, radīs administratīvās izmaksas, tāpēc to izvērtēšana ir obligāta.
Projekta anotācijā kļūdaini ir norādīts, ka šis tiesību akts neietekmēs profesiju reglamentāciju. Klīniskas vadlīnijas tieši un nepastarpināti ietekmē ārstniecības personu kā reglamentētās profesijas pārstāvju darbību. Tāpēc vadlīniju, kā netieši reglamentējošu dokumentu, izstrādāšanas un ieviešanas procesa noteikumi ietekmē ārstu profesionālās darbības reglamentāciju.
LĢĀA nesaskata nekādu pamatojumu pievienot MK noteikumiem 1.pielikumu, kurā tiek noteikts, ka klīniskajiem algoritmiem ir jālieto daži pielikumā norādīti grafiskie elementi. Nav saprotams kāpēc MK būtu jāizdod noteikumu normas, kas noteiktu, ka informāciju ietver apļu vai ovāla grafiskā formā, bet to saistību norāda ar bultām.
09.02.2026. 23:44
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
Biedrība "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (turpmāk-LĢĀA) noteikumu projektu NESASKAŅO, bet tehniski sistēma neļava kā atzinumu saglabāt (pirms iesniegšanas), tāpēc iesniegts tikai publiskās apspriešanas sadaļā.
09.02.2026. 23:57
Jānis Mednieks - "Latvijas klīniskās neirofizioloģijas asociācija"
Latvijas Klīniskās neirofizioloģijas asociācija ( LKNA) ir iepazinusies ar MK noteiktumu projekta “Kārtība, kādā izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus.” (25-TA-2392) un redz būtiskus trūkumus plānotajā MK noteikumu redakcijā.
Kā būtiskāko nepilnību LKNA saredz MK noteikumu projekta 3. pantu , kur tiek norādīts, ka
“Veselības aprūpes jomās, kurās ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas, klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu un klīnisko ceļu nepieciešamību vai aktualizāciju izvērtē metodiskās vadības institūcija attiecīgajā veselības aprūpes jomā.”
Uzskatām, ka gadījumā, ja MVI, kas ir saistītas ar konkrētu ārstniecības iestādi, iegūst eksluzīvas tiesības pārraudzīt savas jomas vadlīnijas, pastāv būtisks risks, ka vadlīnijas atspoguļos konkrētās ārstniecības iestādes nevis jomas profesionāļu vairuma intereses. Jāatzīmē, ka profesionālās biedrības atspoguļo dažādos apsākļos ( Rīga/ reģioni, ambulatori/ stacionāri ) strādājošu profesionāļu viedokli. Nav pamats uzskatīt, ka ārstu profesionālo organizāciju izstrādātās klīniskās vadlīnijas varētu būt zemākas kvalitātes, jo neatkarīgi no vadlīniju izstrādātāja un virzītāja, tām ir jābūt pierādījumos balstītām. Kā arī būtiski atzīmēt, ka vairums no no ārstu profesionālajām organizācijām pārstāv attiecīgas jomas starptautiskās organizācijas un tādējādi nepieciešamības gadījumā var nodrošināt starptautiskās prakses un vadlīniju efektīvu implementāciju Latvijā.
Tāpat arī LKNA uzskata, ka būtu jāparedz kārtība, kā tiek uzklausīts uzpacientu organizāciju viedoklis vadlīniju izstrādes procesā.
Lūdzam pārstādāt MK noteikumu projektu, lai novērstu mūsu biedrības minētos trūkumus tajā.
09.02.2026. 23:58
Atlasīti 5 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25