Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, ko rada:
1) pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) regulējums;
2) administratīvās prasības, kas ir tādas pašas kā ilgtermiņa nodarbinātībai.
1) pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) regulējums;
2) administratīvās prasības, kas ir tādas pašas kā ilgtermiņa nodarbinātībai.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir novērst nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu un ierobežot ēnu ekonomiku.
Politikas jomas
Sociālā apdrošināšana
Teritorija
-
Norises laiks
05.08.2026. - 19.08.2026.
Informācija
Tiesību akta projekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" izstrādāts lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu un ierobežot ēnu ekonomiku.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Sanita Zakse (EM)
Atbildīgā persona
Raivis Bremšmits (EM)
Izsludināšanas datums
05.08.2026. 17:25
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1893/1
Pēteris Leiškalns
Par minimālo VSAOI ietekmi uz atsevišķu sociālo nodarbinātību
Paldies Ekonomikas ministrijai (EM) par sagatavoto projektu, kura mērķis - novērst nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu un ierobežot ēnu ekonomiku.
Tomēr, manuprāt, tā mērķim un tvērumam ir jābūt ievērojami plašākam.
Mērķi vajadzētu papildināt ar pozīciju – veicināt nodarbinātību, tostarp, iesaistot arī tās sociālās grupas, kuras mācību, veselības, ģimenes vai citu iemeslu dēļ nevar strādāt pilna laika darbu.
Likumprojektam vajadzētu aptvert visas tās sociālās grupas, kuras ir pilnīgi pamatoti ir minētas Darba likuma 134.panta 2.daļā, kā arī jauniešus līdz 24 gadu vecumam neatkarīgi no viņu iesaistes formālajā izglītībā un personas, kuras mācās, neatkarīgi no vecuma.
Darba likums versus likums Par valsts sociālo apdrošināšanu
Darba likums (134.pants) imperatīvi noteic darba devējam pienākumu noteikt nepilnu darba laiku vairākām sociālajām grupām.
Savukārt likums Par valsts sociālo apdrošināšanu (VSA likums) (20.4 panta 4.daļa) noteic, ka neatkarīgi no noslodzes darba devējam par vairākām no Darba likuma134.pantā minētajām grupām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) ir jāmaksā vismaz no Minimālās algas.
Tas ir drauds šo personu nodarbinātībai
Darba likums (134.pants 2.d.) Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa:
Darba likums - grūtniece,
VSA likums - Neatbilstība: nav ietverti nosacījumi attiecībā uz šo grupu.
Darba likums - sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā,
VSA likums - Neatbilstība: nav ietverti nosacījumi attiecībā uz šo grupu.
3. Darba likums - darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam,
VSA likums - personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu.
Neatbilstības:
- neatbilst vecumgrupa – iztrūkst bērni vecumā no 4 līdz 14 gadiem;
- neatbilst nosacījumi par reģistrāciju algas nodokļu grāmatiņā, kas varētu tikt viegli īstenoti attiecībā uz pašu personu, bet tad izslēdz iespēju izmantot ne tikai pašas personas NM, bet arī atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Savukārt prasība, ka bērnam ir jābūt reģistrētam laulātā algas nodokļu grāmatiņā, vispār ir ārpus konteksta, jo faktiski izvirza prasību, ka personai ir jābūt laulātai tieši ar konkrētā bērna vecāku, kas ne vienmēr tā ir, un ne vienmēr ir iespējams.
Priekšlikums:
VSA likuma 20.4 panta 4.daļas 4.punktā skaitli “3” aizstāt ar skaitli 14 (variants – 7, kas ir vecums, līdz kuram bērnu nedrīkst atstāt vienu) un vārdkopu “pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts” aizstāt ar vārdiem “aizgādībā ir”.
4. Darba likums - darbinieks, kuram ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam
VSA likums - personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti.
Neatbilstības:
- neatbilst nosacījumi par reģistrāciju algas nodokļu grāmatiņā, kas attiecībā uz pašu personu izslēdz iespēju izmantot ne tikai pašas personas NM, bet arī atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Savukārt prasība, ka bērnam ir jābūt reģistrētam laulātā algas nodokļu grāmatiņā, vispār ir ārpus konteksta, jo faktiski izvirza prasību, ka personai ir jābūt laulātai tieši ar konkrētā bērna vecāku, kas ne vienmēr tā ir, un ne vienmēr ir iespējams.
Priekšlikums:
VSA likuma 20.4 panta 4.daļas 6.punktā vārdkopu “pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts” aizstāt ar vārdiem “aizgādībā ir”.
5. Darba likums - darbinieks, kura kā vecāka aprūpē ir tāda pilngadīga persona ar invaliditāti no bērnības, kurai nepieciešama īpaša kopšana.
VSA likums - Neatbilstība: nav ietverti nosacījumi attiecībā uz šo grupu.
Priekšlikums:
Ietvert VSA likuma 20.4 panta 4.daļā šo pozīciju.
6. Papildus par jauniešiem – šobrīd VSA likums noteic, ka par jauniešiem, kuri nav iesaistīti formālajā izglītībā, tostarp arī tiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no darba slodzes, Darba devējiem VSAOI jāmaksā vismaz no minimālās algas. Šis nosacījums ir nevajadzīgs šķērslis jauniešu iesaistei darba tirgū.
Priekšlikums:
Ietvert VSA likuma 20.4 panta 4.daļā jaunu nosacījumu – personas līdz 24 gadu vecumam.
7. 6. Papildus par personām, kuras mācās formālās izglītības sistēmas ietvaros: VSA likuma 20.4 panta 4.daļas 7.punkts paredz izņēmumu tikai personām līdz 24 gadu vecumam. Bet dzīvē mēdz būt arī savādāk – gan studiju laiks var būt ilgāks, gan studijas var tikt turpinātas pa pakāpēm ar darba periodiem pa vidu u.c. Ir svarīgi, lai personām, kuras mācās formālās izglītības sistēmas ietvaros, būtu iespēja brīvi savienot studijas ar zemas intensitātes darbu.
Priekšlikums:
VSA likuma 20.4 panta 4.daļas 7.punktā izslēgt 24 gadu vecuma slieksni.
P.S.
Ja pilnīgāka Darba likuma un VSA likuma salāgošana var kavēt EM sagatavotā likumprojekta virzību, tad minēto priekšlikumu izvērtēšana ir skatāma atsevišķa projekta ietvaros
10.08.2026. 13:39
26-TA-1893/2
Tatjana Daudiša
Tiesību akta projekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” ir izstrādāts, lai mazinātu nesamērīgu administratīvo slogu darba devējiem, jo īpaši nozarēs ar izteiktu īstermiņa darbaspēka pieprasījumu, kā arī ierobežotu ēnu ekonomiku.
Problēmas, kas skar kultūras nozares NVO sektoru
Kultūras nozares nevalstisko organizāciju darbība lielā mērā ir balstīta uz projektu īstenošanu. Projektos iesaistītās personas pārsvarā tiek piesaistītas konkrēta darba vai noteikta darba apjoma veikšanai, un daudzos gadījumos darba rezultāts nav tieši atkarīgs no tā veikšanai patērētā laika.
Pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējums šādās situācijās var radīt nesamērīgas sekas.
Piemēram, projekta īstenošanai ir nepieciešams lietvedis, kurš projekta vajadzībām strādā aptuveni četras stundas nedēļā jeb aptuveni 16 stundas mēnesī. Noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta darba veikšanu, organizācijai pastāv risks, ka pēc vairākiem mēnešiem var tikt aprēķinātas papildu minimālās VSAOI, lai gan personas faktiskais darba apjoms konkrētajā projektā ir bijis neliels.
Atsevišķs jautājums ir par šādas sistēmas ētisko pusi. Cik pamatoti un ētiski ir prasīt darba devējam noskaidrot no projektā īslaicīgi iesaistītas personas, vai tai konkrētajā mēnesī ir citi ienākumi un vai tie kopā sasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu? Šāda informācija pēc būtības attiecas uz personas finansiālo situāciju ārpus konkrētajām tiesiskajām attiecībām ar attiecīgo organizāciju. Darba devējam nevajadzētu būt pienākumam iztaujāt personu par tās ienākumiem pie citiem darba devējiem vai no citiem avotiem, lai varētu prognozēt iespējamo minimālo VSAOI pienākumu. Informācija par personas kopējiem deklarētajiem ienākumiem jau ir valsts institūciju rīcībā, tādēļ administratīvais un finansiālais risks, kas izriet no šīs informācijas apkopošanas, nebūtu jāpārnes uz vienu konkrētu darba devēju, kuram nav pilnīgas informācijas par personas ienākumiem un kurš šo informāciju objektīvi nevar pārbaudīt.
Jau 2021. gadā veicu aprēķinus par iespējamo minimālo VSAOI ietekmi uz biedrību “Latvijas Rakstnieku savienība”, modelējot situāciju ar projektā “Dzejas dienas” iesaistītajām personām. Teorētiski iespējamais papildu VSAOI apmērs varēja sasniegt aptuveni 40 000 eiro. Protams, tas bija maksimālā riska aprēķins, pieņemot, ka visām projektā iesaistītajām personām konkrētajā mēnesī šie būtu vienīgie ienākumi, tomēr šāds aprēķins uzskatāmi parāda regulējuma iespējamo finansiālo risku projektu īstenotājiem.
Pašreizējā minimālo VSAOI piemērošanas kārtība būtiski ierobežo arī iespēju slēgt uzņēmuma līgumus par gabaldarbu. Piemēram, persona mēneša vai ilgākā laikposmā apņemas paveikt konkrētu darba apjomu. Šādā gadījumā pasūtītājam būtisks ir sasniegtais rezultāts, nevis stundu skaits, kas nepieciešams šā rezultāta sasniegšanai.
Projektu darbā tas ir īpaši nozīmīgi, jo finansējums tiek piešķirts konkrētu aktivitāšu un rezultātu sasniegšanai un organizācijai pēc projekta noslēguma bieži vairs nav finansējuma avota, no kura segt vairākus mēnešus vēlāk aprēķinātas papildu VSAOI.
Priekšlikums
Ievērojot godprātīgu un uz sadarbību vērstu pieeju, viens no iespējamiem risinājumiem būtu pilnveidot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzamo informāciju par darba ņēmējiem.
Varētu paredzēt iespēju darba devējam norādīt:
- konkrētajā mēnesī paredzēto vai faktiski nostrādāto stundu skaitu, ja atlīdzība ir saistīta ar darba laiku un nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
- atzīmi, ka līgums noslēgts par gabaldarbu jeb konkrēta darba rezultāta sasniegšanu, ja darba izpilde pēc būtības nav vērtējama pēc nostrādāto stundu skaita.
Vienlaikus normatīvajā regulējumā būtu nepieciešams noteikt skaidrus kritērijus, kuros gadījumos šādām īstermiņa, nepilna darba laika vai uz konkrētu rezultātu orientētām nodarbinātības formām minimālās VSAOI netiek piemērotas vai tiek aprēķinātas proporcionāli faktiskajam nodarbinātības apjomam.
Šāds risinājums ļautu saglabāt sociālās apdrošināšanas sistēmas mērķi un vienlaikus novērstu situācijas, kurās minimālo VSAOI piemērošana kļūst nesamērīga ar personas faktisko iesaisti projektā un saņemto atlīdzību.
Uzskatu, ka būvniecības nozarē izmantotās elektroniskās darba laika uzskaites principu pārnešana uz kultūras nozari būtu absurda un praksē faktiski nerealizējama. Kultūras nozarē, īpaši NVO īstenotajos projektos, darba raksturs būtiski atšķiras no būvniecības nozares. Daudzos gadījumos nav iespējams objektīvi noteikt un uzskaitīt konkrēta darba veikšanai patērēto laiku, jo atlīdzība tiek noteikta par sasniegto rezultātu, nevis par darba vietā pavadīto stundu skaitu. Projekta koordinatora, lietveža, pasākuma administratora, dalībnieku koordinatora vai cita projekta nodrošināšanā iesaistīta speciālista darbs nereti ir saistīts ar konkrēta uzdevuma vai darba apjoma izpildi, nevis nepārtrauktu atrašanos noteiktā darba vietā noteiktu stundu skaitu. Tādēļ šāda darba mehāniska uzskaite pēc principa “ienāca darbā–izgāja no darba” neatspoguļotu faktisko darba apjomu. Šādas uzskaites sistēmas ieviešana radītu papildu administratīvo slogu, bet nesniegtu objektīvu informāciju par faktiski paveikto darbu un tā apjomu. Kultūras nozarē uz rezultātu orientētam darbam būtu nepieciešams atsevišķs un no darba laika uzskaites neatkarīgs regulējums minimālo VSAOI piemērošanai.
Tas būtu īpaši nozīmīgi kultūras nozares NVO, kuru darbība ir projektu orientēta un kurās speciālisti bieži tiek piesaistīti īslaicīgi — konkrēta pasākuma, projekta vai noteikta darba rezultāta nodrošināšanai.
Problēmas, kas skar kultūras nozares NVO sektoru
Kultūras nozares nevalstisko organizāciju darbība lielā mērā ir balstīta uz projektu īstenošanu. Projektos iesaistītās personas pārsvarā tiek piesaistītas konkrēta darba vai noteikta darba apjoma veikšanai, un daudzos gadījumos darba rezultāts nav tieši atkarīgs no tā veikšanai patērētā laika.
Pašreizējais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējums šādās situācijās var radīt nesamērīgas sekas.
Piemēram, projekta īstenošanai ir nepieciešams lietvedis, kurš projekta vajadzībām strādā aptuveni četras stundas nedēļā jeb aptuveni 16 stundas mēnesī. Noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta darba veikšanu, organizācijai pastāv risks, ka pēc vairākiem mēnešiem var tikt aprēķinātas papildu minimālās VSAOI, lai gan personas faktiskais darba apjoms konkrētajā projektā ir bijis neliels.
Atsevišķs jautājums ir par šādas sistēmas ētisko pusi. Cik pamatoti un ētiski ir prasīt darba devējam noskaidrot no projektā īslaicīgi iesaistītas personas, vai tai konkrētajā mēnesī ir citi ienākumi un vai tie kopā sasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu? Šāda informācija pēc būtības attiecas uz personas finansiālo situāciju ārpus konkrētajām tiesiskajām attiecībām ar attiecīgo organizāciju. Darba devējam nevajadzētu būt pienākumam iztaujāt personu par tās ienākumiem pie citiem darba devējiem vai no citiem avotiem, lai varētu prognozēt iespējamo minimālo VSAOI pienākumu. Informācija par personas kopējiem deklarētajiem ienākumiem jau ir valsts institūciju rīcībā, tādēļ administratīvais un finansiālais risks, kas izriet no šīs informācijas apkopošanas, nebūtu jāpārnes uz vienu konkrētu darba devēju, kuram nav pilnīgas informācijas par personas ienākumiem un kurš šo informāciju objektīvi nevar pārbaudīt.
Jau 2021. gadā veicu aprēķinus par iespējamo minimālo VSAOI ietekmi uz biedrību “Latvijas Rakstnieku savienība”, modelējot situāciju ar projektā “Dzejas dienas” iesaistītajām personām. Teorētiski iespējamais papildu VSAOI apmērs varēja sasniegt aptuveni 40 000 eiro. Protams, tas bija maksimālā riska aprēķins, pieņemot, ka visām projektā iesaistītajām personām konkrētajā mēnesī šie būtu vienīgie ienākumi, tomēr šāds aprēķins uzskatāmi parāda regulējuma iespējamo finansiālo risku projektu īstenotājiem.
Pašreizējā minimālo VSAOI piemērošanas kārtība būtiski ierobežo arī iespēju slēgt uzņēmuma līgumus par gabaldarbu. Piemēram, persona mēneša vai ilgākā laikposmā apņemas paveikt konkrētu darba apjomu. Šādā gadījumā pasūtītājam būtisks ir sasniegtais rezultāts, nevis stundu skaits, kas nepieciešams šā rezultāta sasniegšanai.
Projektu darbā tas ir īpaši nozīmīgi, jo finansējums tiek piešķirts konkrētu aktivitāšu un rezultātu sasniegšanai un organizācijai pēc projekta noslēguma bieži vairs nav finansējuma avota, no kura segt vairākus mēnešus vēlāk aprēķinātas papildu VSAOI.
Priekšlikums
Ievērojot godprātīgu un uz sadarbību vērstu pieeju, viens no iespējamiem risinājumiem būtu pilnveidot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedzamo informāciju par darba ņēmējiem.
Varētu paredzēt iespēju darba devējam norādīt:
- konkrētajā mēnesī paredzēto vai faktiski nostrādāto stundu skaitu, ja atlīdzība ir saistīta ar darba laiku un nesasniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
- atzīmi, ka līgums noslēgts par gabaldarbu jeb konkrēta darba rezultāta sasniegšanu, ja darba izpilde pēc būtības nav vērtējama pēc nostrādāto stundu skaita.
Vienlaikus normatīvajā regulējumā būtu nepieciešams noteikt skaidrus kritērijus, kuros gadījumos šādām īstermiņa, nepilna darba laika vai uz konkrētu rezultātu orientētām nodarbinātības formām minimālās VSAOI netiek piemērotas vai tiek aprēķinātas proporcionāli faktiskajam nodarbinātības apjomam.
Šāds risinājums ļautu saglabāt sociālās apdrošināšanas sistēmas mērķi un vienlaikus novērstu situācijas, kurās minimālo VSAOI piemērošana kļūst nesamērīga ar personas faktisko iesaisti projektā un saņemto atlīdzību.
Uzskatu, ka būvniecības nozarē izmantotās elektroniskās darba laika uzskaites principu pārnešana uz kultūras nozari būtu absurda un praksē faktiski nerealizējama. Kultūras nozarē, īpaši NVO īstenotajos projektos, darba raksturs būtiski atšķiras no būvniecības nozares. Daudzos gadījumos nav iespējams objektīvi noteikt un uzskaitīt konkrēta darba veikšanai patērēto laiku, jo atlīdzība tiek noteikta par sasniegto rezultātu, nevis par darba vietā pavadīto stundu skaitu. Projekta koordinatora, lietveža, pasākuma administratora, dalībnieku koordinatora vai cita projekta nodrošināšanā iesaistīta speciālista darbs nereti ir saistīts ar konkrēta uzdevuma vai darba apjoma izpildi, nevis nepārtrauktu atrašanos noteiktā darba vietā noteiktu stundu skaitu. Tādēļ šāda darba mehāniska uzskaite pēc principa “ienāca darbā–izgāja no darba” neatspoguļotu faktisko darba apjomu. Šādas uzskaites sistēmas ieviešana radītu papildu administratīvo slogu, bet nesniegtu objektīvu informāciju par faktiski paveikto darbu un tā apjomu. Kultūras nozarē uz rezultātu orientētam darbam būtu nepieciešams atsevišķs un no darba laika uzskaites neatkarīgs regulējums minimālo VSAOI piemērošanai.
Tas būtu īpaši nozīmīgi kultūras nozares NVO, kuru darbība ir projektu orientēta un kurās speciālisti bieži tiek piesaistīti īslaicīgi — konkrēta pasākuma, projekta vai noteikta darba rezultāta nodrošināšanai.
17.08.2026. 19:38
26-TA-1893/3
Latvijas Tirgotāju asociācija
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) atbalsta likumprojektu, taču lūdz tajā iekļaut sekojošo:
1) Lai valsts nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu sistēmu;
2) Lai nebūtu nepieciešams katram veikalam pirkt atsevišķu programmu vai termināļus;
3) Lai sistēma būtu vienkārši lietojama arī mazos veikalos;
4) Lai skaidri nosaka, kuriem darbiniekiem atbrīvojums piemērojams;
5) Lai paredz pārejas periodu un apmācības;
6) Lai izvērtē datu aizsardzību, sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas;
7) Lai sistēmas kļūmes dēļ veikals nezaudētu tiesības uz atbrīvojumu.
1) Lai valsts nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu sistēmu;
2) Lai nebūtu nepieciešams katram veikalam pirkt atsevišķu programmu vai termināļus;
3) Lai sistēma būtu vienkārši lietojama arī mazos veikalos;
4) Lai skaidri nosaka, kuriem darbiniekiem atbrīvojums piemērojams;
5) Lai paredz pārejas periodu un apmācības;
6) Lai izvērtē datu aizsardzību, sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas;
7) Lai sistēmas kļūmes dēļ veikals nezaudētu tiesības uz atbrīvojumu.
18.08.2026. 10:20
26-TA-1893/4
Inese Burnicka-Muižniece - "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija"
Uzkopšanas nozares asociācijas viedoklis par 26-TA-1893
Likumprojekta 26-TA-1893 (turpmāk – Likumprojekts) anotācijā, pašreizējās situācijas aprakstā kā izplatītākā profesija darbavietās, par kuru tiek aprēķinātas VSAOI piemaksas, ir PIRMKĀRT minēta apkopēja profesija. Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) ir vienīgā specifiski profesionālās uzkopšanas nozari pārstāvošā darba devēju organizācija Latvijā. Vienlaikus anotācijas 6.4. punktā ir redzams, ka Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) Likumprojekta izstrādes līdzšinējā posmā pagaidām nav iesaistījusi LPUAA. Likumprojekta izstrādātājiem, lai sasniegtu Likumprojekta mērķi uzkopšanā kā vienā no galvenajām no anotācijas izrietošajām Likumprojekta mērķa nozarēm, ir nepieciešama informācija par tās īpašajiem apstākļiem un DISKUSIJA ar nozares ekspertiem. Aicinām EM arī LPUAA iesaistīt diskusijā, jo profesionālās uzkopšanas nozarē VSAOI piemaksas ir viena no būtiskākajām problēmām.
Vienlaikus atzinīgi vērtējam EM darbības mērķi saistībā ar Likumprojektu, samazināt būtisko finansiālo un administratīvo slogu uzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina nepilnu darba laiku, lai sistēma atbilstu mūsdienu elastīgā darba tirgus vajadzībām.
VSAOI MINIMĀLĀ MAKSĀJUMA IETEKME LATVIJAS UZKOPŠANAS NOZARĒ
Uzkopšana Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir īpaša ar lielu nodarbināto skaitu. Atbilstoši VID datiem apkopēju un sētnieku kopskaits Latvijā 2021. gada februārī bija 29 111, savukārt 2026. gada februārī 29 405. Uzkopšana ir īpaša ar nepilna laika nodarbinātību, jo pamata uzkopšana tiek veikta dažu stundu laikā vakarā vai no agra rīta, lai netraucētu uzkopjamā objekta pamatfunkcijām. Salīdzinoši liels darbinieku skaits dažu stundu laikā veic uzkopšanu, lai objekts ārpus tā aktīvās izmantošanas perioda maksimāli ilgi atrastos ekonomiskā režīmā (minimizēts energoresursu patēriņš, tehniskā apsardze).
Ar 27.11.2020 Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk - Likums) 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Likuma 20.4 pants ar kuru tika ieviests minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) obligāts maksājums (minimālais maksājums) par nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, neatkarīgi no tā, cik darba stundas dienā un mēnesī darba ņēmējs tiek nodarbināts.
Likuma mērķis bija nodrošināt, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī.
Vērtējot Likuma ietekmi nepilnos 5 gados kopš tā stāšanās spēkā uzkopšanas nozarē, LPUAA secina, ka vairākos būtiskos aspektos ir panākta Likuma mērķim pretēja ietekme:
Tie uzkopēji, kuri ir spējīgi strādāt tikai nepilnu slodzi, kā arī tie, kuri vēlas strādāt nepilnu slodzi, rada darba devējiem ievērojamas papildus izmaksas.
Darba devēji izvairās pieņemt darbā vai uzturēt darba attiecības ar uzkopējiem, par kuriem var būt jāmaksā minimālais maksājums, tādēļ šie potenciālie nodarbinātie tiek izstumti ēnu ekonomikā vai no darba tirgus. Īpaši asa šī problēma ārpus Rīgas. Tajā pat laikā darbaspēka trūkuma problēma valstī tiek risināta, darbiniekus piesaistot ārvalstīs.
Daļa uzkopēju, kuri vēlas un var legāli strādāt nepilnu darba laiku, no darba tirgus ir izslēgti, tādēļ par tiem netiek vispār veikti VSAOI maksājumi, pretēji likumdevēja iecerei vēl vairāk samazinot to sociālās aizsargātības līmeni (tagad un nākotnē).
Potenciālajiem nepilnas slodzes uzkopējiem, kuri ir izstumti no darba tirgus, nekrājas darba stāžs. Valstij šāda situācija ir šķietami finansiāli izdevīga: samazina nākotnes izmaksas, jo pabalsti stāžu neuzkrājušai personai būs mazāki nekā pensija.
Profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem ir uzlikts nesamērīgs slogs, jo minimālie maksājumi veido būtiskas papildus izmaksas.
Profesionālās uzkopšanas nozarei, kurā objektīvu un arī likumisku iemeslu dēļ tiek nodarbināti darbinieki ar nepilnu slodzi, nozīmīgi samazinājusies darbaspēka pieejamība, īpaši reģionos ārpus Rīgas.
Pētījuma “Minimālo VSAOI ietekme uz uzņēmumu finanšu rādītājiem nepilnas darba slodzes nodarbinātības sfērā” (S.Bodniece, 2026) rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka VSAOI minimālie maksājumi lielā mērā palielina izmaksas un ietekmē finanšu rādītājus profesionālās uzkopšana un apsaimniekošanas uzņēmumiem nepilnas nodarbinātības apstākļos.
Valsts līmeņa statistika par apkopējiem un sētniekiem tikai daļēji parāda minimālā maksājuma problēmas būtiskumu tiem profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem, kuri strādā efektīvi un pēc tirgus principiem. Tādēļ šajā viedoklī, neidentificējot uzņēmuma nosaukumu, nākamajā rindkopā sniedzam tipisku piemēru no profesionālās uzkopšanas nozares.
Lielā uzkopšanas uzņēmumā “A” 2024. un 2025. gadā VSAOI minimālais maksājums veikts par 211 darbiniekiem (šis skaits ir aptuveni puse no “A” nodarbinātajiem), no kuriem šajā laika periodā darba attiecības pārtrauktas ar 102. Tas parāda, ka “A” minimālais maksājums ir spēcīgs stimuls pārtraukt darba attiecības. 2026. gada 1. ceturksnī minimālais maksājums ir aprēķināts 57 darbiniekiem, no kuriem 34 (59%) strādā Latvijas reģionos ārpus Rīgas. Tātad tieši reģionos ir vismazākās iespējas pilnīgi noslogot uzkopšanas darbiniekus/tiem kombinēt vairākas legālas darba vietas un tādējādi lielākā motivācija uzkopšanas uzņēmumiem atbrīvot tādus reģionu darbiniekus, par kuriem jāmaksā minimālais maksājums. Kā piemēru var minēt apkopēju Aiju (vārds mainīts), kura uzkopj nelielu apdrošināšanas biroju mazpilsētā (apmācītam profesionālim 1 stundas darbs dienā), bruto mēnešalga veido 110 EUR, par 2025. gadu aprēķinātās minimālā maksājuma summas Aijai strādājot pirmajos trīs ceturkšņos vienīgi uzņēmumā “A” un pēdējā ceturksnī papildus vēl kādā “A” nezināmā vietā veidoja attiecīgi 620, 587, 600 un 375 EUR, kopā 2182 EUR. Šādi ievērojami papildus maksājumi samazina jau tā ierobežotās darba iespējas ārpus Rīgas. Uzņēmums 2024. gadā pēc pārrēķina (-6691 EUR, kur informācija tiek saņemta tikai sekojošā gada jūlijā, pēc tam kad uzņēmums jau ir samaksājis pilnu summu valstij, valsti faktiski kreditējot), samaksātā summa veidoja 42071 EUR. Šis maksājums par vairāk nekā 50% ir samazinājis uzņēmuma 2024. gada tīro peļņu.
No statistikas un piemēriem ir redzams, ka tikai daļa uzkopšanas darbos iesaistīto darbinieku veic pastāvīgu (pilnas slodzes) objektu uzkopšanu to aktīvajā darba laikā vai strādā pilnu slodzi. Tādējādi iespējas nodrošināt nodarbinātajiem apkopējiem un sētniekiem pilnu darba slodzi, kombinējot vairākus objektus, ir apgrūtināta pat pilsētās, nerunājot par mazpilsētām un lauku teritorijām.
Likuma ieviešana tikai teorētiski bija stimuls nozares uzņēmējiem nodarbināt apkopējus un sētniekus, ja vien tas iespējams, normālu darba laiku, lai nebūtu jāveic minimālie maksājumi atbilstoši Likuma 20.4 pantā noteiktajam. Nozares legāli strādājošie uzņēmumi tādēļ kopš 2021. gada ir paveikuši šajā virzienā tik daudz, cik apstākļi pieļāva un par rezultātiem var spriest no VID statistikas. Salīdzinot vidējos lielumus 2021. un 2026. gada februāra mēnešos ir secināms, ka apkopējas vidēji nostrādātais stundu skaits Latvijā ir pat samazinājies no 117 līdz 116, bet sētniekiem palicis nemainīgs 118 stundu līmenī. No tā secinām, ka praktiski virzība uz profesionālu normāla darba laika apkopēju un sētnieku modeli nav bijusi iespējama.
Uzkopšanas nozare ir lielā mērā tieši atkarīga no tādiem cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu, dēļ pie noteikta darba devēja (šajā gadījumā pie uzkopšanas pakalpojumu sniedzēja) var strādāt tikai nepilnu darba laiku un uzkopšanas uzņēmums ir viņu vienīgā darbavieta. Tomēr galvenokārt izvēle nestrādāt pilnu darba laiku ir saistīta ar personīgām izvēlēm vai likumā nereglamentētām situācijām, piemēram, daļu potenciālā darba tirgū piedāvājamā laika izmantot bērnu audzināšanai vai mazbērnu pieskatīšanai. Daļai potenciālo darbinieku pirms pensijas vecumā uzkopšanas pilna laika darbs ir pārlieku fiziski smags (kaut arī nav invaliditātes grupas), bet ir gan iespējas, gan vēlme šo darbu veikt nepilnu darba laiku. Likums šādu cilvēku kategoriju potenciālo pienesumu vienkāršo profesiju darbā kā apkopējs un sētnieks padara par darba devējam zaudējumus nesošu.
LPUAA secina, ka, stājoties spēkā pienākumam darba devējiem veikt VSAOI no minimālā nodokļu objekta valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā, būtiski pieauga personāla izmaksas par darbiniekiem, kuri strādā pēc minimālās stundas tarifa likmes un nostrādāto stundu skaits mēnesī ir mazāks par normālajā dienas darba laikā noteikto stundu skaitu (mazāks par 8 stundām dienā). Profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmēji dod iespēju integrēties darba tirgū mazkvalificētiem darbiniekiem kā arī sociāli mazāk aizsargātām personām. Tādēļ nav taisnīgi, ka nozares īpatnību dēļ uzkopšanas uzņēmumiem tiek uzlikts papildus nodokļu slogs.
Līdz šim vienīgā izeja darba devējiem ir pakāpeniski aizstāt nepilnu laiku nodarbinātos, par kuriem jāmaksā minimālais maksājums ar tādiem, par kuriem to nav jāveic. Tie apkopēji un sētnieki, kuri ir spējīgi strādāt tikai nepilnu slodzi un citur nestrādāja, tiek izstumti ēnu ekonomikā vai no darba tirgus.
Atbrīvojot no darba daļu nodarbināto apkopēju un sētnieku profesijās, kuri dažādu apstākļu dēļ strādā tikai nepilnu laiku, to sociālā aizsardzība nevis tiek veicināta, bet gluži otrādi - degradēta, papildinot pabalstu saņēmēju loku.
Likums ir netaisnīgs pret profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmumiem un pretrunā ar sociālās atbildības politiku valstī kopumā. Valstī dzīvojošie pilsoņi tiesiski paļaujas uz likumdevēja kompetenci izstrādāt tādus normatīvos aktus, kas vērsti uz sabiedrības aizsardzību, labklājību un uzņēmējdarbības veicināšanu. Diemžēl, ar Likumu ir panākts pretējs efekts un vienīgais mērķis, kuru mēģināts sasniegt, ir valsts budžeta papildināšana, neizvērtējot faktisko normatīvā akta negatīvo ietekmi uz mazāk aizsargāto, trūcīgo sabiedrības slāni, cilvēku tiesībām izvēlēties, cik laika veltīt darba un cik privātajai dzīvei, un vienlīdzīgu attieksmi pret visām nozarēm. Jāpiemin, ka ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas ir LPUAA biedri, Likuma ietekmi min kā nozīmīgāko šķērsli darbībai Latvijā.
LIKUMPROJEKTA IZVĒRTĒJUMS NO UZKOPŠANAS NOZARES SKATUPUNKTA
Pozitīvi ir vērtējams tas, ka Likumprojekta anotācijā ir atzīts tādu ekonomisko aktivitāšu nozīmīgums, kuru darbība kā uzkopšanā ir cieši saistīta ar nepilna laika nodarbinātību. Likumprojekta anotācijā deklarētais mērķis ir novērst nesamērīgo finansiālo un administratīvo slogu, no kura kopš 2021. gada cieš uzkopšanas nozares uzņēmumi.
Likumprojektā ir piedāvāts neveikt minimālās obligātās VSAOI iemaksas par personu, kuras darba devējs izmanto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteiktajām prasībām. Anotācijā tiek piedāvāts izveidot vienkāršotu darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmu, kuras tuvākais piemērs ir Lauku atbalsta dienesta sistēma sezonas laukstrādnieku reģistrācijai. LPUAA biedri atbalsta likumprojekta mērķi samazināt darba devēju slogu attiecībā uz VSAOI iemaksu veikšanu atbilstoši darbinieku faktiski nostrādātajam stundu skaitam objektos, kuros ieviesta EDLUS. Vienlaikus nosakot, ka EDLUS obligāti ieviešams objektos vai darba veikšanas vietās, kurās izmaksas uzkopšanas pakalpojumiem ir lielākas par noteiktu summu, piemēram, EUR 30000,00 (trīsdesmit [JO1] tūkstoši euro, 00 centi) mēnesī vai vairāk, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Uzkopšanas uzņēmumu – LPUAA biedru EDLUS ieviešanas pieredze skaidri parāda, ka šobrīd Latvijā esošie risinājumi uzkopšanas nozarē nav piemēroti: tos ar grūtībām ir izdevies ieviest un uzturēt tikai atsevišķos lielos objektos. Šķēršļi EDLUS uzkopšanas nozarē: (1) jāuzkopj desmitiem tūkstoši objektu visā valstī (visur, kur jāuztur higiēnas prasības), katrā vietā administrēt reģistrācijas iekārtu uzņēmējam ir darbietilpīgi un dārgi; (2) uzkopēju darbība, piemēram, sētniekiem, var būt noteikts teritorijas posms, nav izpratnes, kur varētu uzstādīt EDLUS iekārtu, piemēram, parkā; (3) uzkopējiem ļoti bieži nav īpašumā internetam piesaistītas viedierīces ar NFC funkciju, QR skenēšanu u.c. risinājumiem, kuri ir nosacījumi šobrīd piedāvātajās EDLUS sistēmās – tie jānodrošina darba devējam, bet ir izplatīti gadījumi, kad uzkopēji neierodas darbā un arī nodrošināto telefonu vairs nevar atgūt, tiek nozaudētas NFC kartes; (4) digitālā pratība un darba disciplīna uzkopēju vidū nereti diemžēl ir zemā līmenī un nav noturīga, tādēļ uzkopšanas uzņēmuma administratīvajam personālam jau šobrīd ir vajadzīgas ievērojamas un nerimstošas pūles, lai apmācītu, uzraudzītu un operatīvi koriģētu EDLUS lietošanu lielajos objektos.
Ņemot vērā iepriekšminēto, ieviešot Likumprojektu un nosakot MK noteikumos EDLUS lietošanu tādā pat vai līdzīgā formātā, kā tas tiek īstenots šobrīd būvniecības nozarē, profesionālās uzkopšanas nozarē EDLUS ievērojami plašāk izmantot nevarēs un Likumprojekts nesasniegs savu mērķi. Tādējādi citās nozarēs būs iespējama elastīga nepilna laika nodarbinātība, bet profesionālās uzkopšanas nozarē nebūs, kas radīs nozarei un tās potenciālajiem nodarbinātajiem salīdzinoši nelabvēlīgu situāciju. Izprotam, ka Lauku atbalsta dienesta sistēma laukstrādnieku reģistrācijai ievērojami atšķiras no EDLUS būvniekiem, tomēr, lai risinājums būtu piemērots arī profesionālās uzkopšanas nozarei un mūsu nozarē Likumprojekts sasniegtu mērķi, nepieciešams risinājumu izstrādāt ciešā sadarbībā ar uzkopšanas nozares asociāciju un ekspertiem.
Esam atvērti konstruktīvai sadarbībai Likumprojekta un reglamentējošo MK noteikumu sagatavošanā.
[JO1]30 000 EUR ir mēneša summa sākot ar kādu LPUAA iepirkumu vadlīnijās, kur visi biedri ir vadlīnijām un to saturam piekrituši, iesaka pieprasīt EDLUS
Likumprojekta 26-TA-1893 (turpmāk – Likumprojekts) anotācijā, pašreizējās situācijas aprakstā kā izplatītākā profesija darbavietās, par kuru tiek aprēķinātas VSAOI piemaksas, ir PIRMKĀRT minēta apkopēja profesija. Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) ir vienīgā specifiski profesionālās uzkopšanas nozari pārstāvošā darba devēju organizācija Latvijā. Vienlaikus anotācijas 6.4. punktā ir redzams, ka Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) Likumprojekta izstrādes līdzšinējā posmā pagaidām nav iesaistījusi LPUAA. Likumprojekta izstrādātājiem, lai sasniegtu Likumprojekta mērķi uzkopšanā kā vienā no galvenajām no anotācijas izrietošajām Likumprojekta mērķa nozarēm, ir nepieciešama informācija par tās īpašajiem apstākļiem un DISKUSIJA ar nozares ekspertiem. Aicinām EM arī LPUAA iesaistīt diskusijā, jo profesionālās uzkopšanas nozarē VSAOI piemaksas ir viena no būtiskākajām problēmām.
Vienlaikus atzinīgi vērtējam EM darbības mērķi saistībā ar Likumprojektu, samazināt būtisko finansiālo un administratīvo slogu uzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina nepilnu darba laiku, lai sistēma atbilstu mūsdienu elastīgā darba tirgus vajadzībām.
VSAOI MINIMĀLĀ MAKSĀJUMA IETEKME LATVIJAS UZKOPŠANAS NOZARĒ
Uzkopšana Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir īpaša ar lielu nodarbināto skaitu. Atbilstoši VID datiem apkopēju un sētnieku kopskaits Latvijā 2021. gada februārī bija 29 111, savukārt 2026. gada februārī 29 405. Uzkopšana ir īpaša ar nepilna laika nodarbinātību, jo pamata uzkopšana tiek veikta dažu stundu laikā vakarā vai no agra rīta, lai netraucētu uzkopjamā objekta pamatfunkcijām. Salīdzinoši liels darbinieku skaits dažu stundu laikā veic uzkopšanu, lai objekts ārpus tā aktīvās izmantošanas perioda maksimāli ilgi atrastos ekonomiskā režīmā (minimizēts energoresursu patēriņš, tehniskā apsardze).
Ar 27.11.2020 Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk - Likums) 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Likuma 20.4 pants ar kuru tika ieviests minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) obligāts maksājums (minimālais maksājums) par nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, neatkarīgi no tā, cik darba stundas dienā un mēnesī darba ņēmējs tiek nodarbināts.
Likuma mērķis bija nodrošināt, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī.
Vērtējot Likuma ietekmi nepilnos 5 gados kopš tā stāšanās spēkā uzkopšanas nozarē, LPUAA secina, ka vairākos būtiskos aspektos ir panākta Likuma mērķim pretēja ietekme:
Tie uzkopēji, kuri ir spējīgi strādāt tikai nepilnu slodzi, kā arī tie, kuri vēlas strādāt nepilnu slodzi, rada darba devējiem ievērojamas papildus izmaksas.
Darba devēji izvairās pieņemt darbā vai uzturēt darba attiecības ar uzkopējiem, par kuriem var būt jāmaksā minimālais maksājums, tādēļ šie potenciālie nodarbinātie tiek izstumti ēnu ekonomikā vai no darba tirgus. Īpaši asa šī problēma ārpus Rīgas. Tajā pat laikā darbaspēka trūkuma problēma valstī tiek risināta, darbiniekus piesaistot ārvalstīs.
Daļa uzkopēju, kuri vēlas un var legāli strādāt nepilnu darba laiku, no darba tirgus ir izslēgti, tādēļ par tiem netiek vispār veikti VSAOI maksājumi, pretēji likumdevēja iecerei vēl vairāk samazinot to sociālās aizsargātības līmeni (tagad un nākotnē).
Potenciālajiem nepilnas slodzes uzkopējiem, kuri ir izstumti no darba tirgus, nekrājas darba stāžs. Valstij šāda situācija ir šķietami finansiāli izdevīga: samazina nākotnes izmaksas, jo pabalsti stāžu neuzkrājušai personai būs mazāki nekā pensija.
Profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem ir uzlikts nesamērīgs slogs, jo minimālie maksājumi veido būtiskas papildus izmaksas.
Profesionālās uzkopšanas nozarei, kurā objektīvu un arī likumisku iemeslu dēļ tiek nodarbināti darbinieki ar nepilnu slodzi, nozīmīgi samazinājusies darbaspēka pieejamība, īpaši reģionos ārpus Rīgas.
Pētījuma “Minimālo VSAOI ietekme uz uzņēmumu finanšu rādītājiem nepilnas darba slodzes nodarbinātības sfērā” (S.Bodniece, 2026) rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka VSAOI minimālie maksājumi lielā mērā palielina izmaksas un ietekmē finanšu rādītājus profesionālās uzkopšana un apsaimniekošanas uzņēmumiem nepilnas nodarbinātības apstākļos.
Valsts līmeņa statistika par apkopējiem un sētniekiem tikai daļēji parāda minimālā maksājuma problēmas būtiskumu tiem profesionālās uzkopšanas uzņēmumiem, kuri strādā efektīvi un pēc tirgus principiem. Tādēļ šajā viedoklī, neidentificējot uzņēmuma nosaukumu, nākamajā rindkopā sniedzam tipisku piemēru no profesionālās uzkopšanas nozares.
Lielā uzkopšanas uzņēmumā “A” 2024. un 2025. gadā VSAOI minimālais maksājums veikts par 211 darbiniekiem (šis skaits ir aptuveni puse no “A” nodarbinātajiem), no kuriem šajā laika periodā darba attiecības pārtrauktas ar 102. Tas parāda, ka “A” minimālais maksājums ir spēcīgs stimuls pārtraukt darba attiecības. 2026. gada 1. ceturksnī minimālais maksājums ir aprēķināts 57 darbiniekiem, no kuriem 34 (59%) strādā Latvijas reģionos ārpus Rīgas. Tātad tieši reģionos ir vismazākās iespējas pilnīgi noslogot uzkopšanas darbiniekus/tiem kombinēt vairākas legālas darba vietas un tādējādi lielākā motivācija uzkopšanas uzņēmumiem atbrīvot tādus reģionu darbiniekus, par kuriem jāmaksā minimālais maksājums. Kā piemēru var minēt apkopēju Aiju (vārds mainīts), kura uzkopj nelielu apdrošināšanas biroju mazpilsētā (apmācītam profesionālim 1 stundas darbs dienā), bruto mēnešalga veido 110 EUR, par 2025. gadu aprēķinātās minimālā maksājuma summas Aijai strādājot pirmajos trīs ceturkšņos vienīgi uzņēmumā “A” un pēdējā ceturksnī papildus vēl kādā “A” nezināmā vietā veidoja attiecīgi 620, 587, 600 un 375 EUR, kopā 2182 EUR. Šādi ievērojami papildus maksājumi samazina jau tā ierobežotās darba iespējas ārpus Rīgas. Uzņēmums 2024. gadā pēc pārrēķina (-6691 EUR, kur informācija tiek saņemta tikai sekojošā gada jūlijā, pēc tam kad uzņēmums jau ir samaksājis pilnu summu valstij, valsti faktiski kreditējot), samaksātā summa veidoja 42071 EUR. Šis maksājums par vairāk nekā 50% ir samazinājis uzņēmuma 2024. gada tīro peļņu.
No statistikas un piemēriem ir redzams, ka tikai daļa uzkopšanas darbos iesaistīto darbinieku veic pastāvīgu (pilnas slodzes) objektu uzkopšanu to aktīvajā darba laikā vai strādā pilnu slodzi. Tādējādi iespējas nodrošināt nodarbinātajiem apkopējiem un sētniekiem pilnu darba slodzi, kombinējot vairākus objektus, ir apgrūtināta pat pilsētās, nerunājot par mazpilsētām un lauku teritorijām.
Likuma ieviešana tikai teorētiski bija stimuls nozares uzņēmējiem nodarbināt apkopējus un sētniekus, ja vien tas iespējams, normālu darba laiku, lai nebūtu jāveic minimālie maksājumi atbilstoši Likuma 20.4 pantā noteiktajam. Nozares legāli strādājošie uzņēmumi tādēļ kopš 2021. gada ir paveikuši šajā virzienā tik daudz, cik apstākļi pieļāva un par rezultātiem var spriest no VID statistikas. Salīdzinot vidējos lielumus 2021. un 2026. gada februāra mēnešos ir secināms, ka apkopējas vidēji nostrādātais stundu skaits Latvijā ir pat samazinājies no 117 līdz 116, bet sētniekiem palicis nemainīgs 118 stundu līmenī. No tā secinām, ka praktiski virzība uz profesionālu normāla darba laika apkopēju un sētnieku modeli nav bijusi iespējama.
Uzkopšanas nozare ir lielā mērā tieši atkarīga no tādiem cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu, dēļ pie noteikta darba devēja (šajā gadījumā pie uzkopšanas pakalpojumu sniedzēja) var strādāt tikai nepilnu darba laiku un uzkopšanas uzņēmums ir viņu vienīgā darbavieta. Tomēr galvenokārt izvēle nestrādāt pilnu darba laiku ir saistīta ar personīgām izvēlēm vai likumā nereglamentētām situācijām, piemēram, daļu potenciālā darba tirgū piedāvājamā laika izmantot bērnu audzināšanai vai mazbērnu pieskatīšanai. Daļai potenciālo darbinieku pirms pensijas vecumā uzkopšanas pilna laika darbs ir pārlieku fiziski smags (kaut arī nav invaliditātes grupas), bet ir gan iespējas, gan vēlme šo darbu veikt nepilnu darba laiku. Likums šādu cilvēku kategoriju potenciālo pienesumu vienkāršo profesiju darbā kā apkopējs un sētnieks padara par darba devējam zaudējumus nesošu.
LPUAA secina, ka, stājoties spēkā pienākumam darba devējiem veikt VSAOI no minimālā nodokļu objekta valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā, būtiski pieauga personāla izmaksas par darbiniekiem, kuri strādā pēc minimālās stundas tarifa likmes un nostrādāto stundu skaits mēnesī ir mazāks par normālajā dienas darba laikā noteikto stundu skaitu (mazāks par 8 stundām dienā). Profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmēji dod iespēju integrēties darba tirgū mazkvalificētiem darbiniekiem kā arī sociāli mazāk aizsargātām personām. Tādēļ nav taisnīgi, ka nozares īpatnību dēļ uzkopšanas uzņēmumiem tiek uzlikts papildus nodokļu slogs.
Līdz šim vienīgā izeja darba devējiem ir pakāpeniski aizstāt nepilnu laiku nodarbinātos, par kuriem jāmaksā minimālais maksājums ar tādiem, par kuriem to nav jāveic. Tie apkopēji un sētnieki, kuri ir spējīgi strādāt tikai nepilnu slodzi un citur nestrādāja, tiek izstumti ēnu ekonomikā vai no darba tirgus.
Atbrīvojot no darba daļu nodarbināto apkopēju un sētnieku profesijās, kuri dažādu apstākļu dēļ strādā tikai nepilnu laiku, to sociālā aizsardzība nevis tiek veicināta, bet gluži otrādi - degradēta, papildinot pabalstu saņēmēju loku.
Likums ir netaisnīgs pret profesionālās uzkopšanas nozares uzņēmumiem un pretrunā ar sociālās atbildības politiku valstī kopumā. Valstī dzīvojošie pilsoņi tiesiski paļaujas uz likumdevēja kompetenci izstrādāt tādus normatīvos aktus, kas vērsti uz sabiedrības aizsardzību, labklājību un uzņēmējdarbības veicināšanu. Diemžēl, ar Likumu ir panākts pretējs efekts un vienīgais mērķis, kuru mēģināts sasniegt, ir valsts budžeta papildināšana, neizvērtējot faktisko normatīvā akta negatīvo ietekmi uz mazāk aizsargāto, trūcīgo sabiedrības slāni, cilvēku tiesībām izvēlēties, cik laika veltīt darba un cik privātajai dzīvei, un vienlīdzīgu attieksmi pret visām nozarēm. Jāpiemin, ka ārvalstu kapitāla uzņēmumi, kas ir LPUAA biedri, Likuma ietekmi min kā nozīmīgāko šķērsli darbībai Latvijā.
LIKUMPROJEKTA IZVĒRTĒJUMS NO UZKOPŠANAS NOZARES SKATUPUNKTA
Pozitīvi ir vērtējams tas, ka Likumprojekta anotācijā ir atzīts tādu ekonomisko aktivitāšu nozīmīgums, kuru darbība kā uzkopšanā ir cieši saistīta ar nepilna laika nodarbinātību. Likumprojekta anotācijā deklarētais mērķis ir novērst nesamērīgo finansiālo un administratīvo slogu, no kura kopš 2021. gada cieš uzkopšanas nozares uzņēmumi.
Likumprojektā ir piedāvāts neveikt minimālās obligātās VSAOI iemaksas par personu, kuras darba devējs izmanto elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (turpmāk – EDLUS), atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteiktajām prasībām. Anotācijā tiek piedāvāts izveidot vienkāršotu darba attiecību reģistrēšanas un uzskaites sistēmu, kuras tuvākais piemērs ir Lauku atbalsta dienesta sistēma sezonas laukstrādnieku reģistrācijai. LPUAA biedri atbalsta likumprojekta mērķi samazināt darba devēju slogu attiecībā uz VSAOI iemaksu veikšanu atbilstoši darbinieku faktiski nostrādātajam stundu skaitam objektos, kuros ieviesta EDLUS. Vienlaikus nosakot, ka EDLUS obligāti ieviešams objektos vai darba veikšanas vietās, kurās izmaksas uzkopšanas pakalpojumiem ir lielākas par noteiktu summu, piemēram, EUR 30000,00 (trīsdesmit [JO1] tūkstoši euro, 00 centi) mēnesī vai vairāk, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Uzkopšanas uzņēmumu – LPUAA biedru EDLUS ieviešanas pieredze skaidri parāda, ka šobrīd Latvijā esošie risinājumi uzkopšanas nozarē nav piemēroti: tos ar grūtībām ir izdevies ieviest un uzturēt tikai atsevišķos lielos objektos. Šķēršļi EDLUS uzkopšanas nozarē: (1) jāuzkopj desmitiem tūkstoši objektu visā valstī (visur, kur jāuztur higiēnas prasības), katrā vietā administrēt reģistrācijas iekārtu uzņēmējam ir darbietilpīgi un dārgi; (2) uzkopēju darbība, piemēram, sētniekiem, var būt noteikts teritorijas posms, nav izpratnes, kur varētu uzstādīt EDLUS iekārtu, piemēram, parkā; (3) uzkopējiem ļoti bieži nav īpašumā internetam piesaistītas viedierīces ar NFC funkciju, QR skenēšanu u.c. risinājumiem, kuri ir nosacījumi šobrīd piedāvātajās EDLUS sistēmās – tie jānodrošina darba devējam, bet ir izplatīti gadījumi, kad uzkopēji neierodas darbā un arī nodrošināto telefonu vairs nevar atgūt, tiek nozaudētas NFC kartes; (4) digitālā pratība un darba disciplīna uzkopēju vidū nereti diemžēl ir zemā līmenī un nav noturīga, tādēļ uzkopšanas uzņēmuma administratīvajam personālam jau šobrīd ir vajadzīgas ievērojamas un nerimstošas pūles, lai apmācītu, uzraudzītu un operatīvi koriģētu EDLUS lietošanu lielajos objektos.
Ņemot vērā iepriekšminēto, ieviešot Likumprojektu un nosakot MK noteikumos EDLUS lietošanu tādā pat vai līdzīgā formātā, kā tas tiek īstenots šobrīd būvniecības nozarē, profesionālās uzkopšanas nozarē EDLUS ievērojami plašāk izmantot nevarēs un Likumprojekts nesasniegs savu mērķi. Tādējādi citās nozarēs būs iespējama elastīga nepilna laika nodarbinātība, bet profesionālās uzkopšanas nozarē nebūs, kas radīs nozarei un tās potenciālajiem nodarbinātajiem salīdzinoši nelabvēlīgu situāciju. Izprotam, ka Lauku atbalsta dienesta sistēma laukstrādnieku reģistrācijai ievērojami atšķiras no EDLUS būvniekiem, tomēr, lai risinājums būtu piemērots arī profesionālās uzkopšanas nozarei un mūsu nozarē Likumprojekts sasniegtu mērķi, nepieciešams risinājumu izstrādāt ciešā sadarbībā ar uzkopšanas nozares asociāciju un ekspertiem.
Esam atvērti konstruktīvai sadarbībai Likumprojekta un reglamentējošo MK noteikumu sagatavošanā.
[JO1]30 000 EUR ir mēneša summa sākot ar kādu LPUAA iepirkumu vadlīnijās, kur visi biedri ir vadlīnijām un to saturam piekrituši, iesaka pieprasīt EDLUS
18.08.2026. 10:45
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25