Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešamība kadastrālās vērtēšanas pilnveidei.
Mērķa apraksts
Sākt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto kadastrālās vērtēšanas mērķu un principu iedzīvināšanu un novērst kadastrālas vērtēšanas metodikas nepilnības. Noteikt fiskālās kadastrālās vērtības ieviešanas nosacījumus. Veikt izmaiņas, ko izraisa grozījumi citos normatīvos aktos – saistībā ar ēku nolietojuma metodikas maiņu, izmaiņām apgrūtinājumu klasifikatorā, kā arī jauno funkcionālās zonas lietošanas mērķu piemērošana kadastrālās vērtības aprēķinā.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Visa Latvijas Republika.
Norises laiks
01.08.2024. - 14.08.2024.
Informācija
Lūdzam sabiedrības pārstāvjus sniegt viedokli par projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Rita Pētersone (VZD)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
29.07.2024. 17:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Iebildumi noteikumu (grozījumu) projekta 24-TA-1466 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) redakcijai:
1. Noteikumu projekts neparedz iekļaut kadastrālās vērtēšanas metodikā tādas būtiskas lietas, kā: būves energoefektivitātes klase un atjaunojamās enerģijas risinājumi labiekārtojumos, nevienai no ēku grupām.
Ja pieņem, ka pastāv divas savrupmājas, kas pēc visiem citiem parametriem ir līdzīgas, bet viena ir ar malkas apkures krāsni, bet otrai ir apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēma, kas aprīkota ar mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, zemes siltumsūkni kombinācijā ar saules paneļiem - tad tām apriori nevar būt nedz vienāda kadastra vērtība, nedz vienāda tirgus vērtība. Līdz ar to, kadastrālās vērtības noteikšanā ir jāņem vērā arī tik būtisks aspekts, kāda konkrēti sistēma/iekārtas tiek izmantotas vietējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tas pats arī attiecībā uz energoefektivitātes klasi - ir Direktīvas Nr. 2024/1275 prasības un tās ir jāievieš dzīvē arī šajā jomā.
2. Saistītais jautājums arī par daudzdzīvokļu ēkām - noteikumu anotācijā ir norādīts, ka kopējā ēkas kadastrālā vērtība tiek noteikta no atsevišķu telpu grupu vērtībām. Šeit ir daudz apspriežamo aspektu, vai un cik tas ir atbilstoši, taču viennozīmīgi saistībā ar iepriekš minēto var norādīt vienu - ja daudzdzīvokļu ēkā nav vienotas apkures sistēmas (individuālās/lokālas/centralizētās), ja katrā no telpu grupām (dzīvokļiem) izmanto dažādus kurināmā veidus - tad tādai ēkai jābūt zemākai kadastrālai vērtībai, nekā nosacīti tādā pašā, kur apkures jautājumi ir sakārtoti.
3. Noteikumu projekts un tajā iekļautā metodika neatspoguļo atšķirību zemesgabalu piederībai zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kam īstenībā būtu jābūt iekļautam: viena lieta, ja funkcionāli piesaistītais dzīvojamai ēkai zemesgabals atrodas likumiskā lietošanā un pavisam cita - ja tas ir pašas ēkas (dzīvokļu) īpašumā vai arī tas ir brīvs zemesgabals DzD apbūves teritorijā. Tādiem zemesgabaliem starpība tirgus cenās var sasniegt pat 2 un vairāk reizes. Kaut arī kadastrālā vērtībai vairumā gadījumu (vai skatot griezumā pēc vidējiem rādītājiem) iespējams tik lielas starpības arī nebūtu, taču tā noteikti pastāv un metodikai tā ir jāņem vērā.
1. Noteikumu projekts neparedz iekļaut kadastrālās vērtēšanas metodikā tādas būtiskas lietas, kā: būves energoefektivitātes klase un atjaunojamās enerģijas risinājumi labiekārtojumos, nevienai no ēku grupām.
Ja pieņem, ka pastāv divas savrupmājas, kas pēc visiem citiem parametriem ir līdzīgas, bet viena ir ar malkas apkures krāsni, bet otrai ir apkures un karstā ūdens sagatavošanas sistēma, kas aprīkota ar mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, zemes siltumsūkni kombinācijā ar saules paneļiem - tad tām apriori nevar būt nedz vienāda kadastra vērtība, nedz vienāda tirgus vērtība. Līdz ar to, kadastrālās vērtības noteikšanā ir jāņem vērā arī tik būtisks aspekts, kāda konkrēti sistēma/iekārtas tiek izmantotas vietējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Tas pats arī attiecībā uz energoefektivitātes klasi - ir Direktīvas Nr. 2024/1275 prasības un tās ir jāievieš dzīvē arī šajā jomā.
2. Saistītais jautājums arī par daudzdzīvokļu ēkām - noteikumu anotācijā ir norādīts, ka kopējā ēkas kadastrālā vērtība tiek noteikta no atsevišķu telpu grupu vērtībām. Šeit ir daudz apspriežamo aspektu, vai un cik tas ir atbilstoši, taču viennozīmīgi saistībā ar iepriekš minēto var norādīt vienu - ja daudzdzīvokļu ēkā nav vienotas apkures sistēmas (individuālās/lokālas/centralizētās), ja katrā no telpu grupām (dzīvokļiem) izmanto dažādus kurināmā veidus - tad tādai ēkai jābūt zemākai kadastrālai vērtībai, nekā nosacīti tādā pašā, kur apkures jautājumi ir sakārtoti.
3. Noteikumu projekts un tajā iekļautā metodika neatspoguļo atšķirību zemesgabalu piederībai zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kam īstenībā būtu jābūt iekļautam: viena lieta, ja funkcionāli piesaistītais dzīvojamai ēkai zemesgabals atrodas likumiskā lietošanā un pavisam cita - ja tas ir pašas ēkas (dzīvokļu) īpašumā vai arī tas ir brīvs zemesgabals DzD apbūves teritorijā. Tādiem zemesgabaliem starpība tirgus cenās var sasniegt pat 2 un vairāk reizes. Kaut arī kadastrālā vērtībai vairumā gadījumu (vai skatot griezumā pēc vidējiem rādītājiem) iespējams tik lielas starpības arī nebūtu, taču tā noteikti pastāv un metodikai tā ir jāņem vērā.
10.08.2024. 17:26
Vilis Žuromskis - Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija
2024. gada 14.augustā
Nr.39
Iebildumi noteikumu (grozījumu) projekta 24-TA-1466
"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103
"Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) redakcijai
Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija (turpmāk – LĪVA) iepazīstoties ar publiskā apspriešanā izsludināto noteikumu projektu iebilst tā virzīšanu apstiprināšanai, jo grozījumos paredzētie kadastrālās jeb masveida vērtēšanas pilnveidojumu risinājumi nav izskatīti un izdiskutēti Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomē https://www.vzd.gov.lv/lv/nekustama-ipasuma-vertesanas-konsultativa-padome, kur darbojas valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvji un ir izveidota, lai sekmētu masveida un individuālās vērtēšanas nozares kvalitatīvu attīstību, veicinātu normatīvo aktu pilnveidošanu, kadastra datu pietiekamības, aktualitātes un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību.
Iesniegtajā Noteikumu projekta un tam pievienotajā anotācijā, ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums) ar 2024. gada 30. maija grozījumiem, kas stājas spēkā 2024.gada 27.jūnijā, 66., 67., 69. un 70.pantā noteikto masveida vērtēšanas pamatprincipu ignorance, tos pārfrāzējot un pat mainot to jēdzienisko saturu.
Par vienu piemēru var minēt Kadastra likuma normu, kas noteikta 69.panata (3) –
Kadastra likuma 69.panta (3) Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa laikposmā no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamā īpašuma tirgus darījumu perioda beigu datuma līdz attiecīgā gada 1. jūlijam, divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.
Šī norma paredz, ka kadastrālās vērtēšanas bāze nosakāma konkrētai nekustamā īpašuma grupai (piemēram 602. sērijas vai līdz 1940. gadam celtajiem dzīvokļu īpašumiem), lai nodrošinātu to kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa.
Attiecīgi noteikumu projektā šī norma tiek pārfrāzēta un jau izteikta jēdzieniski citos terminos
Anotācijā –
Pamatojums
…
Kadastra likuma 69. panta:
- trešā daļa – Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 % .
Neprecīzs citēts Kadastra likums? Varbūt, bet tā gluži nav, jo 1.3. daļā vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa vietā tiek ierakstīts - … vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām, kas nevienā Kadastra likuma normā nav minētas un pēc būtības maina kadastrālās vērtību bāzes noteikšanu, tas atbilstības novērtēšanu un turpmāku monitorēšanu ko paredzēja Kadastra likuma grozījumu un pēc būtība saglabā līdzšinējo pieeju kadastrālās vērtību bāzes noteikšanā!
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
…
Grozījumi Kadastra likumā paredz, ka kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai, kas masveida vērtēšanā tiek novērtēta, veicot aprēķināto (kadastrālo) vērtību un pieejamo tirgus cenu attiecību analīzi, izmantojot statistiskās metodes, vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. Attiecīgi nepieciešams piemērot visiem objektiem koeficientu 0,80 un precizēt vērtības aprēķina formulas.
…
Pēdējie grozījumi Kadastra likumā paredz, ka kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai, kas masveida vērtēšanā tiek novērtēta, veicot aprēķināto (kadastrālo) vērtību un pieejamo tirgus cenu attiecību analīzi, izmantojot statistiskās metodes, vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. Attiecīgi nepieciešams piemērot visiem objektiem koeficientu 0,80 un precizēt vērtības aprēķina formulas.
…
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi
… universālā kadastrālā vērtība, kas noteikta ar vidējo atbilstību 80 % līmenī no nekustamā īpašuma tirgus cenām uz 2022. gada 1. jūliju, atspoguļos 10 gadus jaunāku informāciju …
Ieraksts anotācijas 2.2. sadaļā, kam varētu īpašu uzmanību nepievērst, ja vien papildus terminam “tirgus vērtībām” ierakstītais 80% atbilstības atskaites punkts – termins “tirgus cenām” nekļūtu par pamata terminu visā grozījumu tekstā, te gan jānorāda kas neviens no tiem nav noteikti Kadastra likumā.
Noteikumu projektā –
Grozījumu tekstā attiecībā uz Kadastra likuma 69.panta (3) paredzēto - Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa … ir iekļauts sekojoši grozījumi -
5. Papildināt ar 8.2 punktu šādā redakcijā:
"8.2 Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību vidējo atbilstību 80 % līmenī no nekustamā īpašuma tirgus cenām uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteikto atskaites punktu laikā, kadastrālās vērtības aprēķinā zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai piemēro koeficientu 0,8."
…
14.Papildināt ar 30.2 punktu šādā redakcijā:
"30.2 Bāzes vērtību izstrādes procesā teritoriālā griezumā (pa plānošanas reģioniem, administratīvajām teritorijām vai vērtību zonām) nekustamo īpašumu grupām nosaka tirgus rajonus, kuros nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi. Katrā tirgus rajonā nosaka vērtību līmeni – konkrētas nekustamo īpašumu grupas vidējā vienas vienības tirgus cenu. Tirgus rajonus nosaka, kompleksi analizējot:
30.21. attiecīgajai nekustamā īpašuma grupai atbilstošo vidējo vienas vienības tirgus cenu pa nekustamo īpašumu grupām dažādos teritoriālos griezumos;
30.22. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņus;
30.23. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas būvju cenu līmeņus;
30.24. attiecīgās nekustamo īpašumu grupas objektu vērtību ietekmējošos rādītājus."
…
23. Izteikt 69. punktu šādā redakcijā:
"69. Nekustamā īpašuma darījuma sastāvā esošo ēku vienas vienības tirgus cenu aprēķina darījumiem, kuros ir viena ēka, neskaitot palīgēkas, ēkas nolietojuma grupa nav "V4" vai "V5" un zemes platība ir samērīga:
69.1. no darījuma kopējās summas atņemot zemes vērtību un pieņemot, ka summas sadalījums starp ēku un palīgēkām ir tieši proporcionāls ēku kadastrālo vērtību attiecībām;
69.2. ēkas tirgus cenu dalot ar ēkas attiecīgo apjoma rādītāju."
Noteikumu projektā iekļautie formulējumi skaidri norāda uz dažādu no Kadastra likuma formulējuma – “… nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa …” jēdzieniski atšķirīgu terminu un pieeju ieviešanu, pat nemēģinot skaidrot to saturisko saistību ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, kam jānodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā.
Par Noteikumu projekta iekļautajiem korekcijas koeficientiem un to skaitliskajiem lielumiem (pielikumi 2, 3, 5 un 6), kas saskaņā ar Kadastra likuma normām visi ietilpst kadastrālās vērtības bāzē, ko izstrādā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātiem, nevienam nav uzrādīts pamatojums, kas balstītos uz veikto nekustamā īpašuma tirgus analīzi. Ja šāda pamatojuma nav vai nav iespējams to sagatavot, tad korekti būtu to norādīt, vienlaicīgi sniedzot paskaidrojumu kāpēc tieši konkrētās korekcijas un uzrādītajos apjomos ir nosakāmas.
Ņemot vērā augstākminēto, LĪVA uzskata, ka pirms Noteikuma projekta tālākas virzīšanas izskatīšanai būtu jāsaņem Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedoklis par tajā iekļautajiem grozījumiem.
Ar cieņu
LĪVA valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR ELEKTRONISKO DROŠO PARAKSTU AR LAIKA ZĪMOGU
Nr.39
Iebildumi noteikumu (grozījumu) projekta 24-TA-1466
"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103
"Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) redakcijai
Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija (turpmāk – LĪVA) iepazīstoties ar publiskā apspriešanā izsludināto noteikumu projektu iebilst tā virzīšanu apstiprināšanai, jo grozījumos paredzētie kadastrālās jeb masveida vērtēšanas pilnveidojumu risinājumi nav izskatīti un izdiskutēti Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomē https://www.vzd.gov.lv/lv/nekustama-ipasuma-vertesanas-konsultativa-padome, kur darbojas valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvji un ir izveidota, lai sekmētu masveida un individuālās vērtēšanas nozares kvalitatīvu attīstību, veicinātu normatīvo aktu pilnveidošanu, kadastra datu pietiekamības, aktualitātes un kvalitātes nodrošināšanu, kā arī valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību.
Iesniegtajā Noteikumu projekta un tam pievienotajā anotācijā, ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums) ar 2024. gada 30. maija grozījumiem, kas stājas spēkā 2024.gada 27.jūnijā, 66., 67., 69. un 70.pantā noteikto masveida vērtēšanas pamatprincipu ignorance, tos pārfrāzējot un pat mainot to jēdzienisko saturu.
Par vienu piemēru var minēt Kadastra likuma normu, kas noteikta 69.panata (3) –
Kadastra likuma 69.panta (3) Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa laikposmā no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamā īpašuma tirgus darījumu perioda beigu datuma līdz attiecīgā gada 1. jūlijam, divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.
Šī norma paredz, ka kadastrālās vērtēšanas bāze nosakāma konkrētai nekustamā īpašuma grupai (piemēram 602. sērijas vai līdz 1940. gadam celtajiem dzīvokļu īpašumiem), lai nodrošinātu to kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa.
Attiecīgi noteikumu projektā šī norma tiek pārfrāzēta un jau izteikta jēdzieniski citos terminos
Anotācijā –
Pamatojums
…
Kadastra likuma 69. panta:
- trešā daļa – Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 % .
Neprecīzs citēts Kadastra likums? Varbūt, bet tā gluži nav, jo 1.3. daļā vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa vietā tiek ierakstīts - … vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām, kas nevienā Kadastra likuma normā nav minētas un pēc būtības maina kadastrālās vērtību bāzes noteikšanu, tas atbilstības novērtēšanu un turpmāku monitorēšanu ko paredzēja Kadastra likuma grozījumu un pēc būtība saglabā līdzšinējo pieeju kadastrālās vērtību bāzes noteikšanā!
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
…
Grozījumi Kadastra likumā paredz, ka kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai, kas masveida vērtēšanā tiek novērtēta, veicot aprēķināto (kadastrālo) vērtību un pieejamo tirgus cenu attiecību analīzi, izmantojot statistiskās metodes, vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. Attiecīgi nepieciešams piemērot visiem objektiem koeficientu 0,80 un precizēt vērtības aprēķina formulas.
…
Pēdējie grozījumi Kadastra likumā paredz, ka kadastrālo vērtību vidējai atbilstībai, kas masveida vērtēšanā tiek novērtēta, veicot aprēķināto (kadastrālo) vērtību un pieejamo tirgus cenu attiecību analīzi, izmantojot statistiskās metodes, vidēji jābūt 80 % apmērā no noteiktā atskaites punkta nekustamā īpašuma tirgus vērtībām. Attiecīgi nepieciešams piemērot visiem objektiem koeficientu 0,80 un precizēt vērtības aprēķina formulas.
…
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi
… universālā kadastrālā vērtība, kas noteikta ar vidējo atbilstību 80 % līmenī no nekustamā īpašuma tirgus cenām uz 2022. gada 1. jūliju, atspoguļos 10 gadus jaunāku informāciju …
Ieraksts anotācijas 2.2. sadaļā, kam varētu īpašu uzmanību nepievērst, ja vien papildus terminam “tirgus vērtībām” ierakstītais 80% atbilstības atskaites punkts – termins “tirgus cenām” nekļūtu par pamata terminu visā grozījumu tekstā, te gan jānorāda kas neviens no tiem nav noteikti Kadastra likumā.
Noteikumu projektā –
Grozījumu tekstā attiecībā uz Kadastra likuma 69.panta (3) paredzēto - Kadastrālo vērtību bāze nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa … ir iekļauts sekojoši grozījumi -
5. Papildināt ar 8.2 punktu šādā redakcijā:
"8.2 Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību vidējo atbilstību 80 % līmenī no nekustamā īpašuma tirgus cenām uz kadastrālo vērtību bāzes izstrādei noteikto atskaites punktu laikā, kadastrālās vērtības aprēķinā zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai piemēro koeficientu 0,8."
…
14.Papildināt ar 30.2 punktu šādā redakcijā:
"30.2 Bāzes vērtību izstrādes procesā teritoriālā griezumā (pa plānošanas reģioniem, administratīvajām teritorijām vai vērtību zonām) nekustamo īpašumu grupām nosaka tirgus rajonus, kuros nekustamā īpašuma tirgus rādītāji ir savstarpēji salīdzināmi un līdzvērtīgi. Katrā tirgus rajonā nosaka vērtību līmeni – konkrētas nekustamo īpašumu grupas vidējā vienas vienības tirgus cenu. Tirgus rajonus nosaka, kompleksi analizējot:
30.21. attiecīgajai nekustamā īpašuma grupai atbilstošo vidējo vienas vienības tirgus cenu pa nekustamo īpašumu grupām dažādos teritoriālos griezumos;
30.22. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas zemes cenu līmeņus;
30.23. attiecīgās nekustamā īpašuma grupas būvju cenu līmeņus;
30.24. attiecīgās nekustamo īpašumu grupas objektu vērtību ietekmējošos rādītājus."
…
23. Izteikt 69. punktu šādā redakcijā:
"69. Nekustamā īpašuma darījuma sastāvā esošo ēku vienas vienības tirgus cenu aprēķina darījumiem, kuros ir viena ēka, neskaitot palīgēkas, ēkas nolietojuma grupa nav "V4" vai "V5" un zemes platība ir samērīga:
69.1. no darījuma kopējās summas atņemot zemes vērtību un pieņemot, ka summas sadalījums starp ēku un palīgēkām ir tieši proporcionāls ēku kadastrālo vērtību attiecībām;
69.2. ēkas tirgus cenu dalot ar ēkas attiecīgo apjoma rādītāju."
Noteikumu projektā iekļautie formulējumi skaidri norāda uz dažādu no Kadastra likuma formulējuma – “… nepārsniedzot 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa …” jēdzieniski atšķirīgu terminu un pieeju ieviešanu, pat nemēģinot skaidrot to saturisko saistību ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, kam jānodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašuma tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā.
Par Noteikumu projekta iekļautajiem korekcijas koeficientiem un to skaitliskajiem lielumiem (pielikumi 2, 3, 5 un 6), kas saskaņā ar Kadastra likuma normām visi ietilpst kadastrālās vērtības bāzē, ko izstrādā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātiem, nevienam nav uzrādīts pamatojums, kas balstītos uz veikto nekustamā īpašuma tirgus analīzi. Ja šāda pamatojuma nav vai nav iespējams to sagatavot, tad korekti būtu to norādīt, vienlaicīgi sniedzot paskaidrojumu kāpēc tieši konkrētās korekcijas un uzrādītajos apjomos ir nosakāmas.
Ņemot vērā augstākminēto, LĪVA uzskata, ka pirms Noteikuma projekta tālākas virzīšanas izskatīšanai būtu jāsaņem Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvās padomes viedoklis par tajā iekļautajiem grozījumiem.
Ar cieņu
LĪVA valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR ELEKTRONISKO DROŠO PARAKSTU AR LAIKA ZĪMOGU
14.08.2024. 16:48