Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Enerģētikas likumā

Publiskā apspriešana

[1] Ievērojot pēdējo gadu notikumus globālajā enerģētikas tirgū, izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un ģeopolitisko situāciju kopumā, valsts pašpietiekamība pēdējos gadus ir kļuvusi īpaši svarīga. Minētais arīdzan ir īpaši būtiski attiecībā uz valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves)  pieejamību, kas pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota to ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas preču apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus; naftas produktu nepieejamības dēļ ir ierobežotas sabiedrības locekļu autonomas pārvietošanās iespējas, u.c.).

[2] Drošības rezervju veidošanas ietvaros kopumā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas ietver atsevišķus konfidencialitātes aspektus, kas var tikt ievēroti, organizējot publiskos iepirkumus, tomēr kopumā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums uzliek pienākumu nodrošināt augstu atklātības līmeni.

Tostarp, publiskā iepirkuma ietvaros, publicējot paziņojumu par līgumu iespējama agresora rīcībā nonāk pietiekama informācija, lai tas varētu izsecināt visu informāciju par drošības rezervju pārvaldības procesa organizāciju pilnā tā ciklā (tostarp, iegūt informāciju par preču un pakalpojumu iepirkšanas faktu, preču un pakalpojumu iegādes organizāciju, prognozēt to pārvadāšanas laiku un veidu, izsecināt to glabāšanas vietu un veidu, u.t.t.).

Turklāt ir pamatoti uzskatīt, ka iespējamajam agresoram ir pietiekami augstas zināšanas, intelektuālās spējas un resursi, lai tas spētu pat pie fragmentāras informācijas pilnībā modelēt visu ar drošības rezervju pārvaldību saistīto informāciju un identificēt iespējamās kāda procesa ķēdes vājās vietas un izmantot to, lai vājinātu gan Latvijas, gan kopumā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstu aizsargspēju.

Ievērojot minēto, pārskatot kopējos drošības rezervju sistēmas atklātības aspektus aktuālās starptautiskās drošības vides kontekstā, kā arī ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, preventīvi būtu pārskatāmi publiski pieejamās informācijas apjoms un raksturs attiecībā uz drošības rezervju veidošanu un ar to saistītajiem organizatoriskajiem aspektiem, kas tieši ietekmē valsts drošību iespējama valsts apdraudējuma gadījumā.

Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek paredzēts risinājums drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu.

[3] Vienlaikus, lai kopumā tiktu aizsargātas sabiedrības intereses, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", drošības rezervju veidošanas, uzturēšanas un rotācijas ietvaros, ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, tostarp minētā likuma 3. pantu, kas nosaka, ka rīcībai ar publiskas personas mantu ir jābūt lietderīgai.  

Likumprojekta mērķis ir noteikt izņēmumu Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanā drošības rezerves izveidei, uzturēšanai un rotācijai, lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses, kas, cita starpā, aptver tautsaimniecības un sabiedrības drošības intereses, enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.

Enerģētika

-

03.07.2024. - 16.07.2024.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.3. apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja iesaistīties attīstības plānošanā, iesaistoties publiskajā apspriešanā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu likumprojekts paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu likumprojekts paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

Barbara Sūniņa (EM)

Edmunds Valantis (EM)

03.07.2024. 16:26