Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Atbalsta programmas nosacījumi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tiesību akta projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1 prioritātes "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" īstenošanas noteikumi" izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu.
Mērķa apraksts
Atbilstoši Eiropas Komisijas Renovācijas vilņa stratēģijai, Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniez klimatneitralitāte ēku sektorā. Lai sasniegtu minēto mērķi nepieciešams atjaunot ap 26 600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Līdz šim ar ES fondu atbalstu sasniegti tikai 5,7% no Eiropas Komisijas izvirzītā mērķa, attiecīgi secināms, ka nepieciešams rast jaunus risinājumus tempu kāpināšanai.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
-
Norises laiks
26.07.2024. - 09.08.2024.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Indra Stepanova (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
25.07.2024. 15:48
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Labdien,
lai ēku siltināšana raitāk virzītos uz priekšu, būtu nepieciešama lielāka apsaimniekotāja iesaiste. Runāju no Rīgas Nama Pārvaldnieka (RNP) pārvaldītas Āgenskalna priežu apkaimes daudzīvokļu nama iedzīvotāja. Ir bijušas vairākās sapulces un apspriešanas pagalmos un citās sanākšanas vietās par tēmu siltināšana un renovācija. Diemžēl jāsecina, ka par tēmu ir ļoti daudz aizspriedumu (piemēram, ka silikāta ķieģeli labi tur siltumu, ka pēc renovācijas viss pelēs, ka visi visus grib apkrāpt utt), bet ir arī ļoti daudzi, kuri ļoti labprāt siltinātu un renovētu un kuri saprot, ka tas paildzinās ēku ilgtspēju un palielinās vērtību. No mana skatupunkta lielākais klupšanas akmens ir tieši pats pirmais solis - cilvēki nezin ar ko sākt, kā savākt parakstus, kā nobalsot. Cilvēkus attur ļoti liela birokrātiskā procedūra, arī informācijas trūkums. Es uzskatu, ka apsaimniekotājam būtu jāuzņemās lielāka loma šajā procesā, vismaz veicot pirmās aptaujas - par/pret (kaut vai attālināti). Es un daudzi citi mūsu mājā labprāt renovētu un siltinātu, bet kas tālāk??? Biedrības dibināšanas nestrādā, tāpēc uzskatu, ka Rīgas gadījumā RNP būtu jābūt aktīvai šīs lietas virzīšanai (bezjedzīgi semināri nestrādā)
cieņā
Eva
lai ēku siltināšana raitāk virzītos uz priekšu, būtu nepieciešama lielāka apsaimniekotāja iesaiste. Runāju no Rīgas Nama Pārvaldnieka (RNP) pārvaldītas Āgenskalna priežu apkaimes daudzīvokļu nama iedzīvotāja. Ir bijušas vairākās sapulces un apspriešanas pagalmos un citās sanākšanas vietās par tēmu siltināšana un renovācija. Diemžēl jāsecina, ka par tēmu ir ļoti daudz aizspriedumu (piemēram, ka silikāta ķieģeli labi tur siltumu, ka pēc renovācijas viss pelēs, ka visi visus grib apkrāpt utt), bet ir arī ļoti daudzi, kuri ļoti labprāt siltinātu un renovētu un kuri saprot, ka tas paildzinās ēku ilgtspēju un palielinās vērtību. No mana skatupunkta lielākais klupšanas akmens ir tieši pats pirmais solis - cilvēki nezin ar ko sākt, kā savākt parakstus, kā nobalsot. Cilvēkus attur ļoti liela birokrātiskā procedūra, arī informācijas trūkums. Es uzskatu, ka apsaimniekotājam būtu jāuzņemās lielāka loma šajā procesā, vismaz veicot pirmās aptaujas - par/pret (kaut vai attālināti). Es un daudzi citi mūsu mājā labprāt renovētu un siltinātu, bet kas tālāk??? Biedrības dibināšanas nestrādā, tāpēc uzskatu, ka Rīgas gadījumā RNP būtu jābūt aktīvai šīs lietas virzīšanai (bezjedzīgi semināri nestrādā)
cieņā
Eva
26.07.2024. 11:39
"Zaļā brīvība"
Biedrība "Zaļā brīvība" iepazinās ar noteikumu projketu un sniedz sekojošus ieteikumus:
1) Noteikumu projekta 1.daļā trūkst paskaidrojums, atbilstoši kādai definīcijai vai spēkā esošiem normatīviem aktiem tiek noteikta iedzīvotāju atbilstība enerģētiskās nabadzības pakļauto personu grupai.
2) 2.daļu nepieciešams papildināt ar nosacījumu, ka atbalstu nevar saņemt, ja energoefektivitātes paaugstināšanas darbu laikā tiek plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atslēgšanās no efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas.
3) 22.2. pantā trūkst anotācijā norādītais minimālais kopējās primārās enerģijas ietaupījums (10%). Ierosinām nenoteikt maksimālo enerģijas ietaupījumu, jo tās noteikšana ir lieka un neatbilst investīcijas mērķim, t.i. sasniegt pēc iespējas lielāku emisiju ietaupījumu.
1) Noteikumu projekta 1.daļā trūkst paskaidrojums, atbilstoši kādai definīcijai vai spēkā esošiem normatīviem aktiem tiek noteikta iedzīvotāju atbilstība enerģētiskās nabadzības pakļauto personu grupai.
2) 2.daļu nepieciešams papildināt ar nosacījumu, ka atbalstu nevar saņemt, ja energoefektivitātes paaugstināšanas darbu laikā tiek plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas atslēgšanās no efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas.
3) 22.2. pantā trūkst anotācijā norādītais minimālais kopējās primārās enerģijas ietaupījums (10%). Ierosinām nenoteikt maksimālo enerģijas ietaupījumu, jo tās noteikšana ir lieka un neatbilst investīcijas mērķim, t.i. sasniegt pēc iespējas lielāku emisiju ietaupījumu.
02.08.2024. 15:15
Jānis Ikaunieks - Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra"
Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" iebildumi un/vai priekšlikumi:
- Iebildums.
MK projekts 7.4. punktā paredz investīcijas ietvaros līdz 2029.gadam sasniegt mērķi, kura ietvaros tiek atbalstīti vismaz 2017 dzīvokļu īpašumi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas, bet MK projektā nav noteiktas rīcības kā tiek sasniegts šis mērķis.
- Priekšlikums.
Noteikt 31.punktā papildus atbalsta intensitāti 10% apmērā katram dzīvokļa īpašumam, ja tā īpašnieki ir enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas .
- Iebildums
28.2.4. un 66.2.1. punkti. Ēkas enegosertifikāts izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15.aprīlim, tas ir izstrādāts atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem un ir spēkā 10 gadus. Prasība iesniegt pārrēķinu ir apgrūtinājums un barjera iedzīvotājiem, kas izriet no normatīvo aktu izmaiņām, kas šajā periodā stājušās spēkā. Līdz ar to uzskatām, ka pārrēķins jāveic atbalsta programmas administrētājiem nevis iedzīvotājiem, vai jānosaka pārrēķina koeficienti.
- Priekšlikums.
Noteikt 61.4. punktā prasītās informācijas iesniegum veidlapu. Aprakstīt principus, kuri ir jāiekļauj un cik lielā mērā, lai ieviestu principus "Klimatdrošināšana", kā arī princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
- Iebildums.
MK projekts 7.4. punktā paredz investīcijas ietvaros līdz 2029.gadam sasniegt mērķi, kura ietvaros tiek atbalstīti vismaz 2017 dzīvokļu īpašumi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas, bet MK projektā nav noteiktas rīcības kā tiek sasniegts šis mērķis.
- Priekšlikums.
Noteikt 31.punktā papildus atbalsta intensitāti 10% apmērā katram dzīvokļa īpašumam, ja tā īpašnieki ir enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas .
- Iebildums
28.2.4. un 66.2.1. punkti. Ēkas enegosertifikāts izstrādāts un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā līdz 2021. gada 15.aprīlim, tas ir izstrādāts atbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem un ir spēkā 10 gadus. Prasība iesniegt pārrēķinu ir apgrūtinājums un barjera iedzīvotājiem, kas izriet no normatīvo aktu izmaiņām, kas šajā periodā stājušās spēkā. Līdz ar to uzskatām, ka pārrēķins jāveic atbalsta programmas administrētājiem nevis iedzīvotājiem, vai jānosaka pārrēķina koeficienti.
- Priekšlikums.
Noteikt 61.4. punktā prasītās informācijas iesniegum veidlapu. Aprakstīt principus, kuri ir jāiekļauj un cik lielā mērā, lai ieviestu principus "Klimatdrošināšana", kā arī princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
07.08.2024. 14:10
Nicolas Stancioff - Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs
Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja (Ēkubirojs) priekšlikumi:
1) Noteikumu projekta 22.2 punktu aizstāt ar lielāku atbalsta apjomu (50% apmērā), saglabājot prasību, sasniegt vismaz 30% ietaupījumus. Šāds atvieglojums būtu saskaņā ar “energoefektivitāte pirmajā vietā” principu. Ēku energoefektivitātes direktīvas jaunā versija paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina visiem, t.s. mazaizsargātām mājsaimniecībām un enerģētiskās nabadzības skartiem cilvēkiem, atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, izmantojot dažādus paņēmienus, t.s. un it īpaši tām mērķa grupām atbilstošu, finansiālo pasākumu ieviešanu, tādējādi norādot, ka arī tām mājsaimniecībām ir nepieciešams sasniegt energoefektivitātes standartus (EPBD 9. pants, 4. punkts).
2) Noteikumu projekta 31. punktu papildināt ar punktu kas nodrošina lielāku motivācija projektiem sasniegt enerģijas ietaupījumus, kas ir augstāki par 30%, līdz ar to aicinām kapitāla atlaidi piemērojot 50% apmērā gadījumos, kad enerģijas ietaupījumi pārsniedz 60% no primārā enerģijas patēriņa. Tas atbilstu EPBD 17. panta 16. punktam, kas paredz, ka dalībvalstīm jāstimulē pamatīga renovācija (deep renovation).
3) Noteikumu projekta 31. punktu papildināt ar kapitāla atlaidi 50% apmērā kultūrvēsturiskā mantojuma ēku atjaunošanas projektiem. Latvijā ir ievērojams skaits ar kultūrvēsturiskā mantojuma ēkām un tās pakļaujas valsts noteiktajām prasībām attiecībā uz to atjaunošanu un nepieciešamību saglabāt vizuālo tēlu (līdz ar to ierobežo energoefektivitātes pasākumu veikšanu). Arī šīm ēkām ir liels potenciāls un nepieciešamība pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas, tomēr, to kategorija bieži vien ierobežo fasādes siltināšanas iespējas no ārpuses un kā alternatīva paliek siltināšana no iekšpuses, kas ir dārgāks risinājums. Aicinām paaugstināt kapitāla atlaides apjomu šīm ēkām, uz pamata, ka šādu ēku energoefektivitātes risinājumi, kas atbilstu valsts prasībām, izmaksā gala patērētājiem dārgāk salīdzinājumā ar citiem sērijveida daudzdzīvokļu ēku projektiem.
4) Noteikumu projekta 17. punktu papildināt ar tekstu, kas skaidri izsaka, ka Altum var izsniegt aizdevumus un citus finanšu produktus, kas novērstu tirgū esošās barjeras, tādējādi ļaujot sabiedrībai “Altum”, pēc nepieciešamības, ieviest papildus finanšu instrumentus, programmas ietvaros, lai motivētu realizēt projektu ieviešanu.
5) Aicinām papildināt noteikumu projektu, skaidri izsakot iespēju Altum piedāvāt garantiju projekta neattiecināmo izmaksu daļai, lai stimulētu privātā finanšu sektora aktīvāku iesaisti finansējuma piešķiršanā (atbilstoši energoefektivitātes direktīvā atrunātajam, kas izceļ nepieciešamību pēc atbalsta programmām, kas piesaista un aktivizē privāto finansējumu) projekta neattiecināmajām izmaksām. EPBD ievadvārdos (45. punkts) arī ir minēts, ka pamatīgas renovācijas (deep renovation) laiks ir lieliska iespēja kad ieviest arī pasākumus, kas nav ar energoefektivitāti saistīti, bet uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti un ir nepieciešami iedzīvotāju drošībai un veselībai.
1) Noteikumu projekta 22.2 punktu aizstāt ar lielāku atbalsta apjomu (50% apmērā), saglabājot prasību, sasniegt vismaz 30% ietaupījumus. Šāds atvieglojums būtu saskaņā ar “energoefektivitāte pirmajā vietā” principu. Ēku energoefektivitātes direktīvas jaunā versija paredz, ka dalībvalstīm ir jānodrošina visiem, t.s. mazaizsargātām mājsaimniecībām un enerģētiskās nabadzības skartiem cilvēkiem, atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, izmantojot dažādus paņēmienus, t.s. un it īpaši tām mērķa grupām atbilstošu, finansiālo pasākumu ieviešanu, tādējādi norādot, ka arī tām mājsaimniecībām ir nepieciešams sasniegt energoefektivitātes standartus (EPBD 9. pants, 4. punkts).
2) Noteikumu projekta 31. punktu papildināt ar punktu kas nodrošina lielāku motivācija projektiem sasniegt enerģijas ietaupījumus, kas ir augstāki par 30%, līdz ar to aicinām kapitāla atlaidi piemērojot 50% apmērā gadījumos, kad enerģijas ietaupījumi pārsniedz 60% no primārā enerģijas patēriņa. Tas atbilstu EPBD 17. panta 16. punktam, kas paredz, ka dalībvalstīm jāstimulē pamatīga renovācija (deep renovation).
3) Noteikumu projekta 31. punktu papildināt ar kapitāla atlaidi 50% apmērā kultūrvēsturiskā mantojuma ēku atjaunošanas projektiem. Latvijā ir ievērojams skaits ar kultūrvēsturiskā mantojuma ēkām un tās pakļaujas valsts noteiktajām prasībām attiecībā uz to atjaunošanu un nepieciešamību saglabāt vizuālo tēlu (līdz ar to ierobežo energoefektivitātes pasākumu veikšanu). Arī šīm ēkām ir liels potenciāls un nepieciešamība pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas, tomēr, to kategorija bieži vien ierobežo fasādes siltināšanas iespējas no ārpuses un kā alternatīva paliek siltināšana no iekšpuses, kas ir dārgāks risinājums. Aicinām paaugstināt kapitāla atlaides apjomu šīm ēkām, uz pamata, ka šādu ēku energoefektivitātes risinājumi, kas atbilstu valsts prasībām, izmaksā gala patērētājiem dārgāk salīdzinājumā ar citiem sērijveida daudzdzīvokļu ēku projektiem.
4) Noteikumu projekta 17. punktu papildināt ar tekstu, kas skaidri izsaka, ka Altum var izsniegt aizdevumus un citus finanšu produktus, kas novērstu tirgū esošās barjeras, tādējādi ļaujot sabiedrībai “Altum”, pēc nepieciešamības, ieviest papildus finanšu instrumentus, programmas ietvaros, lai motivētu realizēt projektu ieviešanu.
5) Aicinām papildināt noteikumu projektu, skaidri izsakot iespēju Altum piedāvāt garantiju projekta neattiecināmo izmaksu daļai, lai stimulētu privātā finanšu sektora aktīvāku iesaisti finansējuma piešķiršanā (atbilstoši energoefektivitātes direktīvā atrunātajam, kas izceļ nepieciešamību pēc atbalsta programmām, kas piesaista un aktivizē privāto finansējumu) projekta neattiecināmajām izmaksām. EPBD ievadvārdos (45. punkts) arī ir minēts, ka pamatīgas renovācijas (deep renovation) laiks ir lieliska iespēja kad ieviest arī pasākumus, kas nav ar energoefektivitāti saistīti, bet uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti un ir nepieciešami iedzīvotāju drošībai un veselībai.
09.08.2024. 15:41
Atlasīti 4 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25