Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Publiskā apspriešana

Koki pēc augstuma var pārsniegt 40 metrus (Dreimanis Andrejs, Mežsaimniecības pamati: mācību līdzeklis LLU Meža fakultātes studentiem un nozares speciālistiem, Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Meža fakultāte. Jelgava: Studentu biedrība "Šalkone", 2016. 219 lpp.). Proti, parastā priede var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Parastā egle var sasniegt līdz 40 metru augstumu. Āra vai Kārpainais bērzs var sasniegt 30 metru augstumu. Parastā apse var sasniegt 40 metru augstumu. Baltalksnis var sasniegt līdz 25 metru augstumu. Melnalksnis var sasniegt 30 metru augstumu. Parastais osis sasniedz 40 metru augstumu. Parastais ozols var sasniegt 40 metru augstumu (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” filiāles “Meža konsultāciju un pakalpojumu centra” publikācija “Biežāk sastopamās koku sugas Latvijas mežos”. https://laukutikls.lv/sites/laukutikls.lv/files/article_attachments/kokus_sugas_info.pdf). Turklāt vislabvēlīgākajā augsnē – viegli mālainā smilts augsnē – parastā priede var sasniegt pat vairāk nekā 40 metrus (akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” publikācija “Gada koks-parastā priede. 26.01.2017.”. https://www.lvm.lv/jaunumi/arhivs/2017/3217-gada-koks-parasta-priede.).
Klimata izmaiņu dēļ vētras, ilgstoša snigšana un snieglauzes notiek aizvien biežāk. Ņemot vērā attiecīgo apstākļu ietekmi uz kokiem, kā arī koku vecumu un kopējo stāvokli, koki gāžas un krīt uz ārējās sauszemes robežas infrastruktūras būvēm, bojājot tās. 
Žoga un citu inženierbūvju elementu nomaiņa un remontdarbi prasa ievērojamus finanšu līdzekļus.
Pierobežas joslā nav noteikti ierobežojumi audzēt kokus vai uzturēt mežaudzes tiešā ārējas sauszemes robežas infrastruktūras tuvumā. Tas var apdraudēt Valsts robežsardzes valdījumā esošo ārējās sauszemes robežas infrastruktūru, būvju efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Ar ārējās sauszemes robežas infrastruktūras bojājumiem tiek vājināta robežapsardzības sistēma, jo būvju atjaunošana aizņem ievērojamu laiku un prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, ko savukārt izmanto likumpārkāpēji.

Projekta ietvaros plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, tās platumu un noteikšanas metodikas izstrādāšanas kārtības pamatnosacījumus. Paredzēts arī noteikt potenciāli apdraudošo koku noteikšanas nosacījumus (kritērijus), kā arī aizsargjoslas uzturēšanas vispārīgo kārtību.

Iekšlietu politika

Teritorija gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu.

18.07.2025. - 01.08.2025.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.3. apakšpunktam sabiedrības pārstāvji var iesaistīties publiskajā apspriešanā.

Projekts ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru īpašumi atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ar Valsts robežsardzi noslēgs savstarpēju vienošanos. Cita starpā tiks noteikti kritēriji un sagaidāmā rīcība jeb paredzamais rezultāts, proti, visu jau apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršana.

Projekts ietekmēs nekustamo īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, kuru īpašumi atrodas vietās, kur plānots noteikt aizsargjoslu gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu un patrulēšanas joslu, ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ar Valsts robežsardzi noslēgs savstarpēju vienošanos. Cita starpā tiks noteikti kritēriji un sagaidāmā rīcība jeb paredzamais rezultāts, proti, visu jau apdraudošo (traucējošo) koku un potenciāli apdraudošo koku ciršana.

Vika Vītoliņa-Pugace (VRS)

Kristaps Sproģis (IEM)

18.07.2025. 14:13