Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valdības Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas 2024. gada 16. janvāra sēdē tika panākta vienošanās, ka turpmāk nozaru ministrijas ir līdzatbildīgas par demogrāfisko jautājumu aktualizēšanu savas atbildības jomā un ir nepieciešama turpmāka nozaru ministriju iesaiste kopējās valsts demogrāfijas politikas izstrādē un īstenošanā. Savukārt Demogrāfisko lietu padomes 2024. gada 7. februāra sēdē tika nolemts pāriet no šaurākas izpratnes par demogrāfiju uz plašāku, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās, vienlaikus nosakot visu nozaru ministriju līdzatbildību par demogrāfisko jautājumu aktualizēšanu savā jomā, iesaistoties kopējās politikas izstrādē un turpmākā īstenošanā. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju ir uzdots uzdevums līdz 2024. gada 1. jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību.
Mērķa apraksts
Informatīvais ziņojums ir starpnozaru vienošanās/apņemšanās veikt demogrāfiju veicinošu rīcībpolitiku.
Politikas jomas
Bērnu un ģimenes politika
Teritorija
-
Norises laiks
22.10.2024. - 05.11.2024.
Informācija
Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, iesaistoties publiskajā apspriešanā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Alise Ramane (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
22.10.2024. 23:17
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret NĪN celšanu, to tāpat ir grūti samaksāt
23.10.2024. 09:49
Kristīne Gržibovska - Privāts
Es kā Latvijas pilsonis iebilstu,ka no 2025.gada. 1.janvāra tiek pacelti nodokļi par nekustāmo īpašumu.(Māju,zemi,komunālajiem maksājumiem). Uzskatot ,ka šo nodokļu summa ir nesamērīgi augsta.
23.10.2024. 10:21
Sindija Kļava
Labdien! Nepiekrītu Jūsu izdomātajam paaugstinājumam, jo uzskatu ka tas ir par daudz, daudzi paliks bez saviem īpašumiem, jo nespēs maksāt.
23.10.2024. 11:28
Jurijs Roščanovs
pret palielināt
23.10.2024. 12:32
Fiziska persona
Es kā Latvijas pilsone iebilstu,ka no 2025.gada. 1.janvāra tiek pacelti nodokļi par nekustāmo īpašumu.(Māju,zemi,komunālajiem maksājumiem). Uzskatot ,ka šo nodokļu summa ir nesamērīgi liela. LŪDZU! Esiet adekvāti!
23.10.2024. 15:41
Fiziska persona
Nepiekrītu straujam cenu pieaugumam.
23.10.2024. 18:36
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu.!!!!!
23.10.2024. 19:10
Ināra Vārpa
Esmu pret kadastrālās vertibas celsznai privatioasumiem
23.10.2024. 20:18
Inita Griba
Iebilstu pret tik strauju kadastrālās vērtības celšanu.
23.10.2024. 22:01
Jāzeps Vingris
Iebildu pret pret straujo kadastrālo un nodokļu cenu paaugstināšanu
24.10.2024. 06:16
Fiziska persona
Iebilstu pret kadastrālā nodokļa celšanu un nekustāmā īpašums nodokļa paaugstināšanu .
24.10.2024. 09:45
Fiziska persona
Tas ir absollūti nav pieńemami!
Esmu kategoriski pret!
Vadims
Esmu kategoriski pret!
Vadims
24.10.2024. 10:53
Fiziska persona
kategoriski pret kadastra vērtības celšanu! no kā tad lai mēs dzīvojam, tā jau viss dārgs paliek, un tad vēl šis. gribat lai vispār Latvijā vairs nav cilvēku, tikai ierēdņi?
24.10.2024. 11:06
Anda Upāne
Esmu pret kadastrālās vērtības palielināšanu uzskatu, ka vienīgais Nī jāatbrīvo no nodokļu nomaksas.
24.10.2024. 11:17
Fiziska persona
Esmu pret kadastrālas vērtības celšanu
24.10.2024. 11:42
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret ieceri paaugstināt kadastrālās vērtības nekustamajiem īpašumiem. Tam nav loģiska pamatojuma, jo attīstot īpašumu es tajā ieguldu savus līdzekļus par kuriem jau esmu samaksājis nodokļus.
24.10.2024. 13:03
Fiziska persona
Nē kadastra vērtības paaugstinājumam.
24.10.2024. 13:39
Fiziska persona
Cienījamie likumdevēji,
Es izsaku oficiālus iebildumus pret piedāvāto likumprojektu.
Šis likumprojekts rada nopietnus riskus lielākajai daļai nekustamā īpašuma īpašnieku, proti:
1. **Negatīva sociālā ietekme**. Nodokļu sloga septiņkārtīgs pieaugums kļūs par neizturamu nasta vidējo un zemo ienākumu iedzīvotājiem. Īpaši tas skars pensionārus, daudzbērnu ģimenes un personas ar invaliditāti, kuru ienākumi neļauj apmaksāt tik lielas summas.
2. **Sociālās stabilitātes apdraudējums**. Straujš nodokļu pieaugums var novest pie tā, ka iedzīvotāji masveidā nespēs samaksāt nodokļus, kas savukārt izraisīs piespiedu nekustamā īpašuma pārdošanu, dzīves apstākļu pasliktināšanos un sociālās spriedzes pieaugumu.
3. **Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās**. Šāds straujš nodokļu pieaugums var izraisīt iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos un iedragāt uzticību valsts institūcijām, kas negatīvi ietekmēs valsts ekonomisko stāvokli kopumā. Cilvēki būs spiesti samazināt izdevumus par precēm un pakalpojumiem, lai apmaksātu nodokļus, kas palēninās ekonomikas izaugsmi.
4. **Nesamērīga nodokļu piemērošana**. Likumprojekts paredz nodokļu sloga palielināšanu situācijās, kad kadastrālā vērtība vairs neatbilst faktiskajai tirgus vērtībai. Šāda neatbilstība rada nevienlīdzīgus apstākļus iedzīvotājiem un pārkāpj nodokļu taisnīguma un caurskatāmības principus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu, pārskatīt piedāvāto likumprojektu, lai novērstu negatīvās sekas iedzīvotājiem un ekonomikai. Piedāvāju apsvērt alternatīvus nekustamā īpašuma nodokļu regulēšanas pasākumus, kas ņemtu vērā iedzīvotāju reālos ienākumus un ekonomisko situāciju valstī.
Es izsaku oficiālus iebildumus pret piedāvāto likumprojektu.
Šis likumprojekts rada nopietnus riskus lielākajai daļai nekustamā īpašuma īpašnieku, proti:
1. **Negatīva sociālā ietekme**. Nodokļu sloga septiņkārtīgs pieaugums kļūs par neizturamu nasta vidējo un zemo ienākumu iedzīvotājiem. Īpaši tas skars pensionārus, daudzbērnu ģimenes un personas ar invaliditāti, kuru ienākumi neļauj apmaksāt tik lielas summas.
2. **Sociālās stabilitātes apdraudējums**. Straujš nodokļu pieaugums var novest pie tā, ka iedzīvotāji masveidā nespēs samaksāt nodokļus, kas savukārt izraisīs piespiedu nekustamā īpašuma pārdošanu, dzīves apstākļu pasliktināšanos un sociālās spriedzes pieaugumu.
3. **Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās**. Šāds straujš nodokļu pieaugums var izraisīt iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos un iedragāt uzticību valsts institūcijām, kas negatīvi ietekmēs valsts ekonomisko stāvokli kopumā. Cilvēki būs spiesti samazināt izdevumus par precēm un pakalpojumiem, lai apmaksātu nodokļus, kas palēninās ekonomikas izaugsmi.
4. **Nesamērīga nodokļu piemērošana**. Likumprojekts paredz nodokļu sloga palielināšanu situācijās, kad kadastrālā vērtība vairs neatbilst faktiskajai tirgus vērtībai. Šāda neatbilstība rada nevienlīdzīgus apstākļus iedzīvotājiem un pārkāpj nodokļu taisnīguma un caurskatāmības principus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu, pārskatīt piedāvāto likumprojektu, lai novērstu negatīvās sekas iedzīvotājiem un ekonomikai. Piedāvāju apsvērt alternatīvus nekustamā īpašuma nodokļu regulēšanas pasākumus, kas ņemtu vērā iedzīvotāju reālos ienākumus un ekonomisko situāciju valstī.
24.10.2024. 18:01
Ilva Gaņģe-Modriņa
Nespēšu samaksāt
24.10.2024. 18:23
Roberts Modriņš
Esmu pensionārs un nespēšu samaksāt. Neatbalstu.
24.10.2024. 18:26
Latvijas iedzīvotājs
Esmu kategoriski PRET nekustamā īpašuma nodokļu celšanu. Uz doto brīdi, jau tiek maksāti lieli nodokļi, paceļot vēl nekustamā īpašuma nodokļus, tas var apdraudēt Latvijas iedzīvotāju iespējas apmaksāt šo nodokli (pensionāri, daudzbērnu ģimenes, mazapdrošinātās ģimenes), pat ģimenēm kurām ir vidēji ienākumi būs grūti. Kā arī, tas palielinās vēlmi braukt uz ārzemēm dzīvot un strādāt, kur algas būs atbilstošas nodokļiem!
24.10.2024. 20:31
Andrejs Brīvmanis
Es kā Latvijas valsts pilsonis,Andrejs Brīvmanis, esmu pret NĪN paaugstināšanu. Es esmu par vienīgās dzīvesvietas NĪN atcelšanu.
25.10.2024. 18:32
Māris Frīdenbergs
Esmu invalīds,nevarēšu nomaksāt nodokli. Esmu pret palielināšanu!
26.10.2024. 10:04
Privātpersona.
Esmu pret kadastrālās vērtības paaugstināšanu. Esmu par NĪN atcelšanu uz vienīgo īpašumu.
26.10.2024. 15:35
Sintija Melgalve
Iebilstu pret kadastrālā nodokļa celšanu un nekustāmā īpašums nodokļa paaugstināšanu .
26.10.2024. 16:51
Aivars Melgalvis
Iebilstu pret kadastrālā nodokļa celšanu un nekustāmā īpašums nodokļa paaugstināšanu .
26.10.2024. 17:00
Fiziska persona
Esmu pret NĪN celšanu.
27.10.2024. 10:41
Fiziska persona
Iebilstu pret kadastrālā nodokļa celšanu un nekustāmā īpašums nodokļa paaugstināšanu .
28.10.2024. 07:50
Anna Šinkarjuka
Lūgums papildināt ar sadaļu, ka nepieciešams paredzēt fiannsējumu, lai sievietēm apmaksātu valsts endometriozes ārstēšanu-medikamentus, diagnostiku, kā arī radītu apstākļus, ka ginekologi spēj noteikt šo diagnozi laicīgi un sāk ārstēt, meklēt kompleksi cēloņus, šai slimībai.
Ar endometriozi saskaras katra 5.sieviete. Endometrioze rada sekas uz auglību, spēju palikt stāvoklī. Ginekologi endometriozi pamatā pēc vadlīnijām ārstē ar hormonālo kontracepciju, kuras laikā nemaz nevar palikt stāvoklī.
Ar endometriozi saskaras katra 5.sieviete. Endometrioze rada sekas uz auglību, spēju palikt stāvoklī. Ginekologi endometriozi pamatā pēc vadlīnijām ārstē ar hormonālo kontracepciju, kuras laikā nemaz nevar palikt stāvoklī.
28.10.2024. 09:15
Pēteris Leiškalns
Dokumenta lielā apjoma dēļ priekšlikumus sniedzu formātā "Piezīmes uz lapas malām"
Ja būtu iespēja pievienot Word dokumenta formātā, būtu uzskatāmāk.
Lai būtu saprotams konteksts, šajā vietnē slīprakstā esmu ievietojis Projekta teksta izvilkumus un uzreiz zem katra no tiem ir komentārs vai priekšlikums.
Darbaspējas vecuma pakāpeniska palielināšanās ir cieši saistīta ar tā saucamo sudraba ekonomikas konceptu, ar to saprotot vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti tautsaimniecības attīstībā[PL1]
[PL1]Pieļauju, ka Rietumeiropā ar tā saucamo sudraba ekonomiku saprot kaut ko citu - pakalpojumu sniegšanu "sudraba paaudzei" nevis "sudraba paaudzes" nodarbināšanu. Bet iespējams, ka kļūdos
Sudraba ekonomikas pamatā ir gan uz vecāku sabiedrības locekļu vajadzībām orientēta ekonomika, gan preču un pakalpojumu klāsts, kurus attīstot iegūst gan paši vecāka gadagājuma iedzīvotāji, gan valsts tautsaimniecība[PL2]
[PL2]Tā ir "sudraba ekonomika.
Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu [PL4] un pabalstu sistēmai
[PL4]Ar šo ir problēmas. Piemēram, 2019.gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP) bija vienāds ar neapliekamā minimuma (NM)maksimālo apmēru (abi 230 euro). 2020. gadā AAP bija 83% no NM (250 un 300 euro), šogad AAP ir 50% no NM (250 un 500 euro), nākamgad NM vēl tiks celts, savukārt AAP paliks uz vietas, kā rezultātā nevienlīdzības starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem pieaugs vēl vairāk.
Demogrāfisko situāciju Latvijā raksturo dzimstības samazināšanās un negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, ilgtermiņā negatīvs migrācijas saldo[PL5] un vidējā mūža ilguma palielināšanās[PL6] , kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos
[PL5]Manuprāt, te vajadzētu pieprecizēt ilgtermiņa vektoru, jo parasti ilgtermiņu asociē ar nākotni, bet, ja pareizi saprotu, tad te ir runa par pagātni
[PL6]Šis nav vienīgais faktors, turklāt, šādā veidā pateikts tas var asociēties ar to, ka vidējā mūža ilguma palielināšanās ir kaut kas slikts.
Tā kā jaundzimušo paaudzes[PL8] (vienā gadā dzimušie) Otrā Pasaules kara beigās bija skaitliski mazas, un tos nomainīja 1950.-1960. gados dzimušo apjomīgās paaudzes, Latvijā iedzīvotāju novecošanās pastiprinājusies vēlāk nekā citās Eiropas valstīs
[PL8]Kohortes? Par paaudzēm parasti apzīmē 25 līdz 30 gadu kohortes.
Lai gan pēdējos gados bērnu īpatsvars pakāpeniski nedaudz pieaug salīdzinājumā ar 1990. gadu[PL10]
[PL10]Vai tiešām tas ir tā? Varbūt nedaudz jāpārvieto komats (piemēram, ielikt to aiz vārda "pieaug".
Demogrāfisko pārmaiņu virziens un temps dažādās valstīs atšķiras, un tiek prognozēts, ka lielā mērā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs valstīs ar zemiem ienākumiem[PL11]
[PL11]Kā šajā jautājumā tiek klasificēta Latvija?
Turklāt darbaspēka trūkums var traucēt sasniegt vērienīgos mērķus palielināt vietējo ražošanu[PL12]
[PL12]Viena komponente ir darbaspēks, otra - efektivitāte. Ar attīstības ekonomikai kontrindicētu darba nodokļu sistēmu un pārmērīgu normatīvismu esam bremzējuši ekonomikas izaugsmi un es situācijā, ka tautsaimniecība ir vairāk koncentrējusies zemas pievienotās vērtības segmentos, no kā izriet zems IKP uz iedzīvotāju, zems vidējais atalgojums, zemas uzņēmumu iespējas ieguldīt attīstībā un zems budžets ar ko nevar samērīgi nofinansēt sabiedrības kopīgi finansējamos pasākumus.
vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā palielināsies no 70,3 gadiem 2022. gadā līdz 82,5 gadiem 2070. gadā, bet sieviešu paredzamais mūža ilgums - no 79,8 gadiem līdz 88,4 gadiem[PL14]
[PL14]Attiecībā uz demogrāfisko slodzi būtisks lielums ir paredzamais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Tieši tie cipari visnopietnāk ietekmēs situaciju
Aptaujātie vecāki norāda, ka šobrīd valsts atbalsta politika galvenokārt fokusēta uz bērna pirmo dzīves gadu[PL20] .
[PL20]Tas objektīvi ir laiks, kad bērns ir jāaprūpē individuāli un ir vai nu nodarbinātības ierobežojumi, vai izdevumi par pieskatīšanu.
Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai[PL22] un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm
[PL22]Vai te ir jautājums par to, cik no vecākiem bērnu audzina, vai par tālāk minētajām viena vecāka ģimenēm (bērnam nav noteikta paternitāte) , kurām iztrūkst tādu faktoru, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju u.c.
Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē[PL24] . Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība , jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam
[PL24] Šobrīd Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību - ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - vecāku pabalsts tiek samazināts uz pusi. Nākamgad ieplānots izmaksājamo daļu palielināt līdz 75%, tomēr vēl arvien šīm ģimenēm tiks atņemta daļa pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā.
Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe[PL26] , bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem
[PL26]Savlaicīga medicīniskā aprūpe vismaz bērniem
Krīzes risinājumi (atbalsts ģimenēm[PL27 );
[PL27]Manuprāt, tam ir jābūt ne tikai šeit. Ņemot vērā, ka tajā dzīves periodā, kad aizgādība ir bērns, ir lielāki izdevumi pie labākajā gadījumā identiskas konkurētspējas darba tirgū, ir jānodrošina universālais atbalsts
Nabadzības riska indekss ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem[PL30] sasniedzamais līmenis 13%
[PL30]Te ir 2 problēmas: 1) Jau minētais par kritērija atbilstību (ESAO modificētā ekvivalences skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz riska robežu 18% no mediānas, kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. 2) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
Bērnu uzraudzības nodrošināšana ārpus PII darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām un bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks[PL33]
[PL33]Labs. Ja vēl turpat skolā būtu pieejama arī publiskā sektora apmaksāta bērna nākotnei svarīga interešu izglītība, tad būtu pavisam labi
Bezmaksas ēdināšana PII [PL34]
[PL34]Tas noteikti nav svarīgākais visai vecumgrupai. Svarīgākais ir PII pieejamība. Savukārt ēdināšana ļoti ierobežotu finanšu situācijā var būt svarīga šaurākai mērķgrupai.
atteikties no bērna kopšanas pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz 2 gadu vecumam (šobrīd 42,69 euro mēnesī)[PL35] ,
[PL35]Šos līdzekļus būtu svarīgi koncentrēt uz atbalstu tām ģimenēm, kurām pašvaldības kaut kādu iemeslu dēļ savlaikus nevar nodrošināt PII
Noteikt pabalsta par pirmo bērnu apmēru tādā pašā apmērā kā par otro bērnu [PL36]
[PL36]Nav skaidrs motīvs - kā zināms, viens no būtiskajiem jautājumiem mājsaimniecības nodrošināšanā ar nepieciešamajiem finanšu resursiem ir mājsaimniecības nodarbinātības intensitāte, kas objektīvu iemeslu dēļ (bērns nav iesaistāms darba tirgū) mājsaimniecībām ar bērniem ir zemāka. Turklāt, starp mājsaimniecību kurā ir 2 apgādnieki un 1 bērns un mājsaimniecību kurā ir 2 apgādnieki un 2 bērni ir ļoti būtiska nodarbinātības intensitātes atšķirība. Papildus jānorāda, ka pastāv arī būtiska izdevumu atšķirība, jo, lai nodrošinātu iepriekš minēto komforta līmeņa saglabāšanos, ģimenei ar diviem bērniem ir nepieciešami ne tikai papildu līdzekļi uzturam, apģērbam u.c. ikdienas precēm, bet arī par vienu istabu vairāk, no kā izriet vesela virkne maksājumu u.c. Līdz ar to ĢVP progresija ir ievērojami precīzāk mērķēts atbalsts, kas nedaudz mazina iepriekš minētā komforta līmeņa kritumu. Ir valstis, kurās par pirmo bērnu ģimenē, ja vien tā nav viena vecāka ģimene, vispār nemaksā ĢVP. Piemēram, relatīvi turīgā Francija tad, ja bērnu skaits pārsniedz apgādnieku skaitu, par katru bērnu dubulto nodokļu atvieglojumu pa visu ienākumu kaskādi. Savukārt Igaunija veic ļoti būtisku intervenci, ģimenē ienākot trešajam bērnam (papildus 650 euro mēnesī).
Ieviest apmaksātu grūtniecības periodu nestrādājošām sievietēm, kas būtu analoģisks kā strādājošām sievietēm noteiktais pirmsdzemdību atvaļinājums [PL37]
[PL37]Paldies. Šāda jau bija ieviests 1998.gadā, bet MK caur Satversmes tiesu panāca, ka tas tiek atcelts. Turklāt, ST nolēmums bija ļoti dīvains, gan no tiesiskās paļāvības skatpunkta, gan - jo īpaši - no Satversmes 66.panta 2.daļas piemērošanas skatpunkta - tā nekādi nav attiecināma uz nākamo budžeta gadu, bet ST to tomēr attiecināja.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšana[PL38]
[PL38]Attiecībā uz vairākām sociālajām situācijām tas ir nepieciešams (piemēram, ka arī valsts, gadījumos, kad tā veic iemaksas par noteiktām sociālajām grupām, ievēro Soc. Apdrošināšanas likumā noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu. Tomēr no šī piedāvājuma nav skaidrs, kādi pasākumi ir ieplānoti.
Pensiju sistēmas pilnveide:
Pensiju indeksācijā pārskatīt visu pensijas apmēru, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem[PL39]
[PL39] Labs priekšlikums, jo šobrīd valsts, neatceļot krīzes laikā pieļaujamu risinājumu, faktiski apzog personas, kuras ir veikušas lielākas iemaksas paaudžu solidaritātes sistēmas uzturēšanai, tādā veidā vairojot neuzticību valsts pensiju sistēmai. Savukārt attiecībā uz vecākiem, it īpaši uz sievietēm ar bērniem, vēl arvien ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, par stāžu vecākiem, kuri laika posmā no 1991.gada līdz 1995.gadam ieskaitot, audzināja bērnus līdz 8 gadu vecumam. Lai viņām šo periodu ieskaitītu stāžā, viņām bija jāveic iemaksas 1% apmērā no krīzes iztikas minimuma, par ko absolūtais vairums sieviešu vispār nebija informētas. Maksājuma apjoms no 1,5 (1991.gadā) līdz 73 centiem (1995.gadā) mēnesī nepārprotami liecina, kā tā ir formāla pazīme. Patiesajai - uz cilvēku, nevis amatpersonu labsajūtu orientētajai pazīmei ir jābūt bērnam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka par šo periodu stāžā neieskaita arī to laika posmu, kad bija aprūpēts bērns līdz 3 gadu vecumam, kā to paredzēja regulējums, kas stājās spēkā 1996.gadā. Pret sistēmas normalizāciju iebilst Labklājības ministrija. Otra problēma ir tiesības uz vecuma pensiju. Kā zināms, šobrīd minimālais stāžs pensijas saņemšanai ir 15 gadi. No nākamā gada tas tiks paaugstināts līdz 20 gadiem. Daudzas sievietes, kurām ir 4, 5 un vairāk bērnu, ar šo normu tiks izspiestas no pensijas saņēmēju loka. Labklājības ministrija, noraidot iespēju vismaz šai nelielajai grupai saglabāt iesdpēju pensionēties ar līdzšinējo - 15 gadu minimālā stāža slieksni, operē ar vidējiem rādītājiem, kas turklāt ir samiksēti kopā ar personām, kuras ir kopušas bērnu ar invaliditāti, par kurām kopš 2006.gada valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet te tomēr ir jārunā par tām sievietēm, kuras ir uzaudzinājušas vairākus bērnus, kuri šobrīd strādā un maksā nodokļus, tostarp esošās pensionāru paaudzes uzturēšanai, bet pašas stāža nepietiekamības dēļ paliek bez pensijas. Tas nav taisnīgs risinājums.
Sociālā taisnīguma nodrošināšana un atbilstošas drošības sajūtas radīšana iedzīvotājiem, virzoties uz “bāzes pensijas” noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem[PL40]
[PL40]Kā zināms, Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc būtu jāievieš vispārēja bāzes pensija. Vispirms vajadzētu nodrošināt iespēju saņemt "bāzes" vai jebkāda cita veida pensiju vismaz vecākiem, kuri ir uzaudzinājuši 3 un vairāk bērnus neatkarīgi no ieskaitītā apdrošināšanas stāža.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) uzturlīdzekļu izmaksa nevis konstantā apmērā, bet Ministru kabineta noteiktajā apmērā par minimālajiem uzturlīdzekļiem bērnam, ko ir pienākums nodrošināt katram vecākam bērna uzturam[PL41]
[PL41]Pilnībā atbalstāms pasākums. Nav pareizi, ja valsts vienam un tam pašam kontingentam vienā gadījumā nosaka vienu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet citā - citu.
Piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem, vai vidēja termiņa budžeta sagatavošanas procesā [PL42]
[PL42]Te veidojas dīvaina situācija: apliekot ar IIN izīrētāja ienākumus, tiek sadārdzinās īres tirgus (izīrētājam IIN ir izdevumi, ko tas iekļauj pakalpojuma cenā - līdzīgi, kā preces pārdevējs iekļauj cenā PVN), un tajā pašā laikā valsts paredz subsidēt ļoti nelielu mājokļu skaitu. Nav slikti, ka kaut kādai daļai mājsaimniecību mājokļu kļūs finansiāli pieejamāki, bet nav labi, ka citiem mājokļi tiek sadārdzināti.
Izvērtēt un ieviest paplašinātus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem (nodokļu politikas pamatnostādnes)[PL43]
[PL43]2020. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu bija 83% no diferencēta neapliekamā minimuma maksimālā apmēra. Šogad tas ir samazinājies līdz 50%. Nākamgad vēl mazāks. Darba nodokļu reformas rezultātā nākamgad nodarbinātajām personām ar atalgojumu līdz 4200 euro bruto, būs neto atalgojuma pieaugums, kas, rēķinot uz mājsaimniecības locekli zemāks būs personām ar apgādībā esošiem bērniem. Rezultātā nevienlīdzība starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošiem bērniem, pieaugs vēl vairāk.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu saglabāšana vecākam situācijās, kad bērns strādā vasaras sezonā[PL44]
[PL44]Tas jau ir spēkā. Jautājums var būt par to, ka šim ierobežojumam noņem vasaras sezonas ierobežojumu, ieviešot atalgojuma limitu mācību gada laikā.
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja īres līgums reģistrēts zemesgrāmatā, piemērot faktiskajiem lietotājiem (mājokļa īrētājam), lai atbalstu saņemtu arī daudzbērnu ģimenes, kas īrē mājokli[PL45]
[PL45]Esošais NĪN modelis ir izstrādāts 1996./97.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita - uz lietošanas vērtībām balstīta kadastrālās vērtēšanas sistēma un ir pilnīgi nesaderīgs ar 2008.gadā ieviesto uz atsavināšanas vērtībām balstīto kadastrālās vērtēšanas sistēmu. Īpaši nelabvēlīgs Latvijā pielietotais NĪN modelis ir pret mājsaimniecībām, kuras dzīvo individuālajās mājās, kas ir ģimenēm ar bērniem ļoti piemērota vide. Papildus jānorāda, ka Igaunijā dzīvojamās ēkas ar NĪN vispār neapliek un neapliek arī tām piekritīgo zemi līdz 1500 kvadrātmetriem pilsētās un līdz 2 ha laukos. Savukārt Lietuvā attiecībā uz mājokļiem ir noteikts ar NĪN neapliekamās kadastrālās vērtības apjoms, kas daudzbērnu ģimenēm ir ar īpašu koeficientu.
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošana daudzbērnu ģimenēm[PL46]
[PL46]To paredz jau esošais normatīvais regulējums (NĪN likuma 5.pants), tomēr tam ir viena problēma - tā vietā, lai tiktu noteikts pieļaujamais NĪN apjoma ierobežojums , ir ir noteikts atvieglojuma apjoma ierobežojums (ieviešanas motīvs - kāds tā brīža koalīcijai netīkams politiķis arī bija daudzbērnu vecāks), kā rezultātā vietās ar augstu zemes kadastrālo vērtību nesniedz nepieciešamo atbalstu.
Dzimumu līdztiesības veicināšana, sekmējot lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un tēva lomas bērna aprūpē stiprināšanu[PL47]
[PL47] Neparādās priekšlikumi, kā novērst Labklājības ministrijas uzturēto modeli, ka abiem vecākiem bērna kopšanas periodā uz pusi samazinot darba slodzi (līdz 20 stundām nedēļā), lai uz līdzvērtīgiem pamatiem aprūpētu bērnu, tiek samazināts vecāku pabalsts. Pārējais ir skaisti teikumi, ko var rakstīt bez gala un malads daudzas reizes pēc kārtas.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju motivēšana un iesaiste darba tirgū, [PL48] paaugstinot ekonomisko aktivitāti un līdzdalību darba tirgū
[PL48] Nav skaidrs uz kurām sociālajām grupām pasākums ir orientēts. Vismaz attiecībā uz vecākiem bērna kopšanas periodā Labklājības ministrija dara visu iespējamo, lai vecāki nedalītu bērna aprūpi un darba slodzes samazinājumu uz pusēm, bet vienu vecāku pilnībā izslēgtu no darba tirgus. Tāpat vēl arvien nav atrisināts jautājums par to, ka personas (parasti tās ir sievietes 50+) pamet darba tirgu, lai aprūpētu vecāku, kuram objektīvi nepieciešama ikdienas aprūpe (tā saucamais labās (gādīgās) meitas slogs (sods)), jo pretējā gadījumā viņām ir jāmaksā par aprūpi institūcijā. Šīm sievietēm atgriešanās darba tirgū ir ļoti sarežģīta.
Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu informētības veicināšana par viņu tiesībām uz sociālajām garantijām pēc pilngadības sasniegšanas[PL49]
[PL49]Var un vajag informēt, bet, ja netiek nodrošināti tie pakalpojumi, par kuriem personas ir informējušas pašvaldību, tad vēl plašākai informēšanai nebūs pozitīvas ietekmes. Drīzāk pretēji.
Atbalsta pilnveide ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem, īstenojot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu[PL51]
[PL51]Programma jau tiek īstenota. Tā ir jāpaplašina.
Izvērtētas iespējas par piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm ieviešanai 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmēra, kādu ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem[PL52]
[PL52] Nepieciešams pasākums. Tur nav nepieciešamas nekādas vērtēšanas daudzu gadu garumā. Tas ir jāievieš. Bet neparādās risinājums situācijās, kad viens vai abi vecāki ir persona ar invaliditāti. Invaliditātes pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts ir orientēts uz pašas personas ar invaliditāti handikapēšanu vai minimālu nodrošinājumu, bet tas ir absolūti nepietiekams gadījumos, kad personai ir apgādībā esoši bērni.
Atbalsts un pakalpojumi vecāku izdegšanas sindroma un depresijas gadījumos[PL53]
[PL53] Tas ir atbalstāmi, jo vecāki vienmēr (ar ļoti retiem izņēmumiem) ir labākais saviem bērniem. Bet ir arī reāli noteikti darbspēju zudumi, kas ierobežo vecāku iespējas uzturēt bērnus, bet Labklājības ministrija iebilst pret īpašu atbalstu šīm mājsaimniecībām. - Skat iepriekšējo komentāru.
Ģimenes un darba dzīves savienošanas labās prakses popularizēšana[PL54]
[PL54]Kā tas sader ar LM uzturēto vecāku pabalsta izmaksājamās daļas ierobežojumu strādājošajiem vecākiem?
Un kā tas sader ar to, ka minimālais sociālās apdrošināšanas objekts tiek attiecināts arī uz vairākām Darba likuma 134.panta 2.daļā ietvertajām sociālajam grupām?
Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g.v.) uz sekundāru ambulatoro konsultāciju BKUS, sasniedzamais rezultāts 27.gadā 39 dienas [PL56]
[PL56]Bērnam tas ir pārāk ilgs laiks. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām
Stacionārā ārstēto bērnu (0-17g.v.) ar diagnozi “Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas” relatīvais skaits uz 1000 iedzīvotājiem[PL57]
[PL57]Varbūt te ir domāts: bērni, kuriem ir tādas ārējās iedarbes sekas, kuru ārstēšanai nepieciešams stacionārs vai kaut kā tamlīdzīgi, jo esošais teksts Latvijas apstākļos var tikt uztverts kā kvota, kuru pārsniedzot neārstē.
Uzlabot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību bērniem, pārskatot tarifus ar mērķi samazināt gaidīšanas rindas
[PL59]
[PL59]Ļoti nepieciešams pasākums. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām
Alkoholisko dzērienu fiziskās pieejamības ierobežošana[PL60]
[PL60]Vai fiziskās pieejamības ierobežošana (ārējais regulators) ir efektīvs līdzeklis? Piemēram, Vācijā par minimālo stundas likmi var nopirkt 4 litrus rislinga, kas ir ekvivalents litram degvīna. Latvijā par minimālo stundas likmi nevar nopirkt pat litru vīna ar līdzīgu alkohola saturu. Vācijā alkoholu var iegādāties visu diennakti. Latvijā ir laika ierobežojumi. Tomēr Latvijā statistiskais alkohola patēriņš ir augstāks.
Prioritizēt ieguldījumus augstas pirmsskolas izglītības programmās, lai nodrošinātu stipru pamatu kognitīvajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai[PL61]
[PL61] Kā tas sader ar tādiem piemēriem, kā augstas pirmsskolas izglītības programmas "Mazais Prātnieks" likvidēšanu galvaspilsētas Skolēnu pilī, kur ļoti laba, radošu personību izstrādāta un daudzus gadus īstenota programma tika lividēta tādēļ, ka no pašvaldības pārvaldes ieceltai administratorei tā bija ērtāk? Pieļauju, ka tas nav vienīgais šāds piemērs. Bērni aug. Tie, kuriem šīs programmas šodien ierēdnieciskas pieejas dēļ tiek liegta, atpakaļ šajā vecumgrupā vairs "neielēks"
Veicināt STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) izglītības iniciatīvas, lai sagatavotu skolēnus nākotnes darba tirgum un stimulētu interesi par šīm jomām jau agrīnā vecumā[PL62]
[PL62]Vai ar to ir domāta publiskā sektora finansēta interešu izglītība STEM nozarēs?
Uzlabot izglītības sistēmu, t.sk. novērst kvalificētu skolotāju un mūsdienīgu mācību materiālu trūkumu, paaugstināt izglītības kvalitāti it īpaši STEM priekšmetos[PL63]
[PL63] Latvijā pedagogu vidējais atalgojums ir ~0,85 no vidējās algas. Igaunijā virs 1,2. Šajā sadaļā nav atzīmes, ka ir nepieciešams papildu finansējums, bet pieļauju, ka tikmēr, kamēr pedagogu vidējais atalgojums būs zemāks, nekā vidējā alga valstī, skats uz nākotni, kā valsti ar augsti kvalificētu darba spēku (kas īpaši ir nepieciešams Latvijas demogrāfiskajā situācijā) nebūs ļoti cerīgs.
Palielināt augstskolu pedagoģisko studiju programmu skaitu un budžeta vietu skaitu, lai sagatavotu kvalificētu atbalsta personālu – logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs
[PL64]Vai nākotnē nebūtu jāvirzās uz valsts finansētu augstāko izglītību Latvijas iedzīvotājiem? Vai vismaz noteikt, ka studiju/studējošā kredītu pēc eksmatrikulācijas (vienalga kādu iemeslu dēļ) ir jāsāk atmaksāt tad, kad persona sasniedz noteiktu ienākumu līmeni. Ir jānovērš to, ka studentam uzreiz pēc eksmatrikulācijas pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs. Tas daudzus dzen "pelēkajā zonā"
Grūtniecēm pirmsdzemdību un pēcdzemdību studijām draudzīgāka vide/elastīgāka mācību/studiju programmas apguve;[PL65]
[PL65]Loti būtiska problēma šai grupai ir bērna kopšanas pabalsta līmenis. Vismaz attiecībā uz personām, kurām apdrošināšanas stāža neesības/nepietiekamības dēļ nav tiesību uz vecāku pabalstu, ir jānoteic, ka bērna kopšanas pabalsts nevar būt mazāks par 70% no minimālās algas, mediānas vai cita regulāri indeksējama lieluma. Tas, ka 10 gadu laikā bērna kopšanas pabalsta apmērs no 50% no minimālās algas ir nokrities līdz 24%, nav labs rādītājs. Jāņem vērā arī nedaudz paradoksālā situācija, ka studentes pēc tam lielu daļu mūža strādās un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, tostarp arī vecāku pabalsta sadaļu, par šo bērnu vecāku pabalstu nebūs saņēmušas. Tas ir vēl viens iemesls vismaz šai grupai noteikt augstāku BKP līmeni.
Budžeta vietas, stipendijas (atkarībā no bērnu skaita). Lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu veidošanos, tad 3 un vairāk bērnu vecākiem būtu iespēja otrreiz studēt par budžeta līdzekļiem, tostarp arī neklātienes programmās[PL66]
[PL66]Nezinu, vai ir atrisināta problēma, kas bija saistīta ar kredīta dzēšanu gadījumos, kad abiem vecākiem bija kredīts, bet dzēst drīkstēja tikai vienam.
Nodrošināta daudzveidīga interešu izglītības pieejamību skolēniem;[PL67]
[PL67]Vai ar to ir domāta publiskā sektora finansēta interešu izglītība? Piemēram, Norvēģijā katram bērnam ir jāiesaistās interešu izglītības apguvē. Paldies. Izrādās, ka zemāk šāda iniciatīva ir ietverta.
Izstrādāt sistēmu, kas monitorē ikviena bērnu iesaisti un dalību vismaz vienā interešu izglītības jeb ārpusskolas aktivitātē, kur valsts garantē bezmaksas pieejamību pēc vecāku izvēles[PL68]
[PL68]Ļoti laba iniciatīva.
Jaunu mediķu remigrācija, medicīnas studiju apmaksa ar nosacījumu - jānosaka obligātais limits, cik gadi ir jānostrādā Latvijā, vai arī, ja nevēlas strādāt Latvijā, tad jāatmaksā studiju maksa ar procentiem[PL69]
[PL69] Pieļauju, ka risinājums - valsts samaksā un, ja "nepateicīgā" persona brīvā darba tirgus apstākļos izvēlas strādāt citā valstī, prasīt atmaksu un vēl ar procentiem - nav ļoti labs risinājums. Atceros, ka okupācijas režīms kaut ko tādu prasīja, bet tas bija pirms ļoti daudziem gadiem. Ja valsts grib, lai Latvijas iedzīvotāji pēc studijām dod pienesumu Latvijas ekonomikai tepat uz vietas, tad sistēma varētu būt aptuveni šāda: valsts nodošina studiju un studējošā kredītu visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas studēt, un pēc studiju beigšanas tiem, kuri strādā un maksā nodokļus Latvijā, kredītsaistības pakāpeniski dzēš.
Ja būtu iespēja pievienot Word dokumenta formātā, būtu uzskatāmāk.
Lai būtu saprotams konteksts, šajā vietnē slīprakstā esmu ievietojis Projekta teksta izvilkumus un uzreiz zem katra no tiem ir komentārs vai priekšlikums.
Darbaspējas vecuma pakāpeniska palielināšanās ir cieši saistīta ar tā saucamo sudraba ekonomikas konceptu, ar to saprotot vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti tautsaimniecības attīstībā[PL1]
[PL1]Pieļauju, ka Rietumeiropā ar tā saucamo sudraba ekonomiku saprot kaut ko citu - pakalpojumu sniegšanu "sudraba paaudzei" nevis "sudraba paaudzes" nodarbināšanu. Bet iespējams, ka kļūdos
Sudraba ekonomikas pamatā ir gan uz vecāku sabiedrības locekļu vajadzībām orientēta ekonomika, gan preču un pakalpojumu klāsts, kurus attīstot iegūst gan paši vecāka gadagājuma iedzīvotāji, gan valsts tautsaimniecība[PL2]
[PL2]Tā ir "sudraba ekonomika.
Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu [PL4] un pabalstu sistēmai
[PL4]Ar šo ir problēmas. Piemēram, 2019.gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP) bija vienāds ar neapliekamā minimuma (NM)maksimālo apmēru (abi 230 euro). 2020. gadā AAP bija 83% no NM (250 un 300 euro), šogad AAP ir 50% no NM (250 un 500 euro), nākamgad NM vēl tiks celts, savukārt AAP paliks uz vietas, kā rezultātā nevienlīdzības starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem pieaugs vēl vairāk.
Demogrāfisko situāciju Latvijā raksturo dzimstības samazināšanās un negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, ilgtermiņā negatīvs migrācijas saldo[PL5] un vidējā mūža ilguma palielināšanās[PL6] , kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos
[PL5]Manuprāt, te vajadzētu pieprecizēt ilgtermiņa vektoru, jo parasti ilgtermiņu asociē ar nākotni, bet, ja pareizi saprotu, tad te ir runa par pagātni
[PL6]Šis nav vienīgais faktors, turklāt, šādā veidā pateikts tas var asociēties ar to, ka vidējā mūža ilguma palielināšanās ir kaut kas slikts.
Tā kā jaundzimušo paaudzes[PL8] (vienā gadā dzimušie) Otrā Pasaules kara beigās bija skaitliski mazas, un tos nomainīja 1950.-1960. gados dzimušo apjomīgās paaudzes, Latvijā iedzīvotāju novecošanās pastiprinājusies vēlāk nekā citās Eiropas valstīs
[PL8]Kohortes? Par paaudzēm parasti apzīmē 25 līdz 30 gadu kohortes.
Lai gan pēdējos gados bērnu īpatsvars pakāpeniski nedaudz pieaug salīdzinājumā ar 1990. gadu[PL10]
[PL10]Vai tiešām tas ir tā? Varbūt nedaudz jāpārvieto komats (piemēram, ielikt to aiz vārda "pieaug".
Demogrāfisko pārmaiņu virziens un temps dažādās valstīs atšķiras, un tiek prognozēts, ka lielā mērā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs valstīs ar zemiem ienākumiem[PL11]
[PL11]Kā šajā jautājumā tiek klasificēta Latvija?
Turklāt darbaspēka trūkums var traucēt sasniegt vērienīgos mērķus palielināt vietējo ražošanu[PL12]
[PL12]Viena komponente ir darbaspēks, otra - efektivitāte. Ar attīstības ekonomikai kontrindicētu darba nodokļu sistēmu un pārmērīgu normatīvismu esam bremzējuši ekonomikas izaugsmi un es situācijā, ka tautsaimniecība ir vairāk koncentrējusies zemas pievienotās vērtības segmentos, no kā izriet zems IKP uz iedzīvotāju, zems vidējais atalgojums, zemas uzņēmumu iespējas ieguldīt attīstībā un zems budžets ar ko nevar samērīgi nofinansēt sabiedrības kopīgi finansējamos pasākumus.
vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā palielināsies no 70,3 gadiem 2022. gadā līdz 82,5 gadiem 2070. gadā, bet sieviešu paredzamais mūža ilgums - no 79,8 gadiem līdz 88,4 gadiem[PL14]
[PL14]Attiecībā uz demogrāfisko slodzi būtisks lielums ir paredzamais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Tieši tie cipari visnopietnāk ietekmēs situaciju
Aptaujātie vecāki norāda, ka šobrīd valsts atbalsta politika galvenokārt fokusēta uz bērna pirmo dzīves gadu[PL20] .
[PL20]Tas objektīvi ir laiks, kad bērns ir jāaprūpē individuāli un ir vai nu nodarbinātības ierobežojumi, vai izdevumi par pieskatīšanu.
Savukārt gadījumā, ja bērnu audzina viens vecāks, svarīgi ir precīzi noteikt kritērijus šīs grupas identificēšanai[PL22] un ieviest pakalpojumus, kas mērķēti tieši uz viena vecāka ģimenēm
[PL22]Vai te ir jautājums par to, cik no vecākiem bērnu audzina, vai par tālāk minētajām viena vecāka ģimenēm (bērnam nav noteikta paternitāte) , kurām iztrūkst tādu faktoru, kā tiesības pieprasīt bērnam uzturlīdzekļus, tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju u.c.
Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk ir jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – nē[PL24] . Latvijā ir jāveicina dzimumu līdztiesība , jālauž priekšstats, ka bērns ir sievietes atbildība, un jāstiprina pārliecība, ka abi vecāki ir vienlīdz svarīgi bērnam
[PL24] Šobrīd Labklājības ministrija atbalsta nosacījumu, kas ir klajā pretrunā ar dzimumu līdztiesību - ja abi vecāki jau pirmajā dzīves gadā nolemj bērnu aprūpes pienākumus solidāri dalīt uz pusēm un arī darba slodzi abi samazina uz pusi, tad šādai mājsaimniecībai tiek piemērota finansiāla sankcija - vecāku pabalsts tiek samazināts uz pusi. Nākamgad ieplānots izmaksājamo daļu palielināt līdz 75%, tomēr vēl arvien šīm ģimenēm tiks atņemta daļa pabalsta, lai gan vecāki pa abiem kopā būs nodarbināti tikai vienu pilnu slodzi - 40 stundas nedēļā.
Bērnu audzināšanas pieredze un pakalpojumu pieejamība (kvalitatīva medicīniskā aprūpe[PL26] , bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, ārpusskolas izglītības, sporta, kultūras, izklaides pasākumi bērniem
[PL26]Savlaicīga medicīniskā aprūpe vismaz bērniem
Krīzes risinājumi (atbalsts ģimenēm[PL27 );
[PL27]Manuprāt, tam ir jābūt ne tikai šeit. Ņemot vērā, ka tajā dzīves periodā, kad aizgādība ir bērns, ir lielāki izdevumi pie labākajā gadījumā identiskas konkurētspējas darba tirgū, ir jānodrošina universālais atbalsts
Nabadzības riska indekss ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem[PL30] sasniedzamais līmenis 13%
[PL30]Te ir 2 problēmas: 1) Jau minētais par kritērija atbilstību (ESAO modificētā ekvivalences skala bērnam līdz 14 gadu vecumam paredz riska robežu 18% no mediānas, kas Latvijā nav bērna nabadzības riska robeža, bet jau dziļa nabadzība. 2) Mājsaimniecībām ar bērniem vispār nevajadzētu atrasties nabadzības zonā, jo tas rada augstus atstumtības riskus, kas ir nelabvēlīgi gan pašam bērnam, gan sabiedrībai kopumā. Tas, kas pietrūkst bērnam bērnībā, vēlāk ne tikai bērnam bet arī sabiedrībai izmaksā ļoti dārgi.
Bērnu uzraudzības nodrošināšana ārpus PII darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām un bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks[PL33]
[PL33]Labs. Ja vēl turpat skolā būtu pieejama arī publiskā sektora apmaksāta bērna nākotnei svarīga interešu izglītība, tad būtu pavisam labi
Bezmaksas ēdināšana PII [PL34]
[PL34]Tas noteikti nav svarīgākais visai vecumgrupai. Svarīgākais ir PII pieejamība. Savukārt ēdināšana ļoti ierobežotu finanšu situācijā var būt svarīga šaurākai mērķgrupai.
atteikties no bērna kopšanas pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz 2 gadu vecumam (šobrīd 42,69 euro mēnesī)[PL35] ,
[PL35]Šos līdzekļus būtu svarīgi koncentrēt uz atbalstu tām ģimenēm, kurām pašvaldības kaut kādu iemeslu dēļ savlaikus nevar nodrošināt PII
Noteikt pabalsta par pirmo bērnu apmēru tādā pašā apmērā kā par otro bērnu [PL36]
[PL36]Nav skaidrs motīvs - kā zināms, viens no būtiskajiem jautājumiem mājsaimniecības nodrošināšanā ar nepieciešamajiem finanšu resursiem ir mājsaimniecības nodarbinātības intensitāte, kas objektīvu iemeslu dēļ (bērns nav iesaistāms darba tirgū) mājsaimniecībām ar bērniem ir zemāka. Turklāt, starp mājsaimniecību kurā ir 2 apgādnieki un 1 bērns un mājsaimniecību kurā ir 2 apgādnieki un 2 bērni ir ļoti būtiska nodarbinātības intensitātes atšķirība. Papildus jānorāda, ka pastāv arī būtiska izdevumu atšķirība, jo, lai nodrošinātu iepriekš minēto komforta līmeņa saglabāšanos, ģimenei ar diviem bērniem ir nepieciešami ne tikai papildu līdzekļi uzturam, apģērbam u.c. ikdienas precēm, bet arī par vienu istabu vairāk, no kā izriet vesela virkne maksājumu u.c. Līdz ar to ĢVP progresija ir ievērojami precīzāk mērķēts atbalsts, kas nedaudz mazina iepriekš minētā komforta līmeņa kritumu. Ir valstis, kurās par pirmo bērnu ģimenē, ja vien tā nav viena vecāka ģimene, vispār nemaksā ĢVP. Piemēram, relatīvi turīgā Francija tad, ja bērnu skaits pārsniedz apgādnieku skaitu, par katru bērnu dubulto nodokļu atvieglojumu pa visu ienākumu kaskādi. Savukārt Igaunija veic ļoti būtisku intervenci, ģimenē ienākot trešajam bērnam (papildus 650 euro mēnesī).
Ieviest apmaksātu grūtniecības periodu nestrādājošām sievietēm, kas būtu analoģisks kā strādājošām sievietēm noteiktais pirmsdzemdību atvaļinājums [PL37]
[PL37]Paldies. Šāda jau bija ieviests 1998.gadā, bet MK caur Satversmes tiesu panāca, ka tas tiek atcelts. Turklāt, ST nolēmums bija ļoti dīvains, gan no tiesiskās paļāvības skatpunkta, gan - jo īpaši - no Satversmes 66.panta 2.daļas piemērošanas skatpunkta - tā nekādi nav attiecināma uz nākamo budžeta gadu, bet ST to tomēr attiecināja.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu mērķgrupu un iemaksu objektu pārskatīšana[PL38]
[PL38]Attiecībā uz vairākām sociālajām situācijām tas ir nepieciešams (piemēram, ka arī valsts, gadījumos, kad tā veic iemaksas par noteiktām sociālajām grupām, ievēro Soc. Apdrošināšanas likumā noteikto minimālo sociālo iemaksu objektu. Tomēr no šī piedāvājuma nav skaidrs, kādi pasākumi ir ieplānoti.
Pensiju sistēmas pilnveide:
Pensiju indeksācijā pārskatīt visu pensijas apmēru, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem[PL39]
[PL39] Labs priekšlikums, jo šobrīd valsts, neatceļot krīzes laikā pieļaujamu risinājumu, faktiski apzog personas, kuras ir veikušas lielākas iemaksas paaudžu solidaritātes sistēmas uzturēšanai, tādā veidā vairojot neuzticību valsts pensiju sistēmai. Savukārt attiecībā uz vecākiem, it īpaši uz sievietēm ar bērniem, vēl arvien ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, par stāžu vecākiem, kuri laika posmā no 1991.gada līdz 1995.gadam ieskaitot, audzināja bērnus līdz 8 gadu vecumam. Lai viņām šo periodu ieskaitītu stāžā, viņām bija jāveic iemaksas 1% apmērā no krīzes iztikas minimuma, par ko absolūtais vairums sieviešu vispār nebija informētas. Maksājuma apjoms no 1,5 (1991.gadā) līdz 73 centiem (1995.gadā) mēnesī nepārprotami liecina, kā tā ir formāla pazīme. Patiesajai - uz cilvēku, nevis amatpersonu labsajūtu orientētajai pazīmei ir jābūt bērnam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka par šo periodu stāžā neieskaita arī to laika posmu, kad bija aprūpēts bērns līdz 3 gadu vecumam, kā to paredzēja regulējums, kas stājās spēkā 1996.gadā. Pret sistēmas normalizāciju iebilst Labklājības ministrija. Otra problēma ir tiesības uz vecuma pensiju. Kā zināms, šobrīd minimālais stāžs pensijas saņemšanai ir 15 gadi. No nākamā gada tas tiks paaugstināts līdz 20 gadiem. Daudzas sievietes, kurām ir 4, 5 un vairāk bērnu, ar šo normu tiks izspiestas no pensijas saņēmēju loka. Labklājības ministrija, noraidot iespēju vismaz šai nelielajai grupai saglabāt iesdpēju pensionēties ar līdzšinējo - 15 gadu minimālā stāža slieksni, operē ar vidējiem rādītājiem, kas turklāt ir samiksēti kopā ar personām, kuras ir kopušas bērnu ar invaliditāti, par kurām kopš 2006.gada valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bet te tomēr ir jārunā par tām sievietēm, kuras ir uzaudzinājušas vairākus bērnus, kuri šobrīd strādā un maksā nodokļus, tostarp esošās pensionāru paaudzes uzturēšanai, bet pašas stāža nepietiekamības dēļ paliek bez pensijas. Tas nav taisnīgs risinājums.
Sociālā taisnīguma nodrošināšana un atbilstošas drošības sajūtas radīšana iedzīvotājiem, virzoties uz “bāzes pensijas” noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem[PL40]
[PL40]Kā zināms, Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par vienu no ilgtspējīgākajām, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc būtu jāievieš vispārēja bāzes pensija. Vispirms vajadzētu nodrošināt iespēju saņemt "bāzes" vai jebkāda cita veida pensiju vismaz vecākiem, kuri ir uzaudzinājuši 3 un vairāk bērnus neatkarīgi no ieskaitītā apdrošināšanas stāža.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) uzturlīdzekļu izmaksa nevis konstantā apmērā, bet Ministru kabineta noteiktajā apmērā par minimālajiem uzturlīdzekļiem bērnam, ko ir pienākums nodrošināt katram vecākam bērna uzturam[PL41]
[PL41]Pilnībā atbalstāms pasākums. Nav pareizi, ja valsts vienam un tam pašam kontingentam vienā gadījumā nosaka vienu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, bet citā - citu.
Piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem, vai vidēja termiņa budžeta sagatavošanas procesā [PL42]
[PL42]Te veidojas dīvaina situācija: apliekot ar IIN izīrētāja ienākumus, tiek sadārdzinās īres tirgus (izīrētājam IIN ir izdevumi, ko tas iekļauj pakalpojuma cenā - līdzīgi, kā preces pārdevējs iekļauj cenā PVN), un tajā pašā laikā valsts paredz subsidēt ļoti nelielu mājokļu skaitu. Nav slikti, ka kaut kādai daļai mājsaimniecību mājokļu kļūs finansiāli pieejamāki, bet nav labi, ka citiem mājokļi tiek sadārdzināti.
Izvērtēt un ieviest paplašinātus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem (nodokļu politikas pamatnostādnes)[PL43]
[PL43]2020. gadā atvieglojums par apgādībā esošu personu bija 83% no diferencēta neapliekamā minimuma maksimālā apmēra. Šogad tas ir samazinājies līdz 50%. Nākamgad vēl mazāks. Darba nodokļu reformas rezultātā nākamgad nodarbinātajām personām ar atalgojumu līdz 4200 euro bruto, būs neto atalgojuma pieaugums, kas, rēķinot uz mājsaimniecības locekli zemāks būs personām ar apgādībā esošiem bērniem. Rezultātā nevienlīdzība starp mājsaimniecībām ar un bez apgādībā esošiem bērniem, pieaugs vēl vairāk.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu saglabāšana vecākam situācijās, kad bērns strādā vasaras sezonā[PL44]
[PL44]Tas jau ir spēkā. Jautājums var būt par to, ka šim ierobežojumam noņem vasaras sezonas ierobežojumu, ieviešot atalgojuma limitu mācību gada laikā.
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja īres līgums reģistrēts zemesgrāmatā, piemērot faktiskajiem lietotājiem (mājokļa īrētājam), lai atbalstu saņemtu arī daudzbērnu ģimenes, kas īrē mājokli[PL45]
[PL45]Esošais NĪN modelis ir izstrādāts 1996./97.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita - uz lietošanas vērtībām balstīta kadastrālās vērtēšanas sistēma un ir pilnīgi nesaderīgs ar 2008.gadā ieviesto uz atsavināšanas vērtībām balstīto kadastrālās vērtēšanas sistēmu. Īpaši nelabvēlīgs Latvijā pielietotais NĪN modelis ir pret mājsaimniecībām, kuras dzīvo individuālajās mājās, kas ir ģimenēm ar bērniem ļoti piemērota vide. Papildus jānorāda, ka Igaunijā dzīvojamās ēkas ar NĪN vispār neapliek un neapliek arī tām piekritīgo zemi līdz 1500 kvadrātmetriem pilsētās un līdz 2 ha laukos. Savukārt Lietuvā attiecībā uz mājokļiem ir noteikts ar NĪN neapliekamās kadastrālās vērtības apjoms, kas daudzbērnu ģimenēm ir ar īpašu koeficientu.
Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošana daudzbērnu ģimenēm[PL46]
[PL46]To paredz jau esošais normatīvais regulējums (NĪN likuma 5.pants), tomēr tam ir viena problēma - tā vietā, lai tiktu noteikts pieļaujamais NĪN apjoma ierobežojums , ir ir noteikts atvieglojuma apjoma ierobežojums (ieviešanas motīvs - kāds tā brīža koalīcijai netīkams politiķis arī bija daudzbērnu vecāks), kā rezultātā vietās ar augstu zemes kadastrālo vērtību nesniedz nepieciešamo atbalstu.
Dzimumu līdztiesības veicināšana, sekmējot lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un tēva lomas bērna aprūpē stiprināšanu[PL47]
[PL47] Neparādās priekšlikumi, kā novērst Labklājības ministrijas uzturēto modeli, ka abiem vecākiem bērna kopšanas periodā uz pusi samazinot darba slodzi (līdz 20 stundām nedēļā), lai uz līdzvērtīgiem pamatiem aprūpētu bērnu, tiek samazināts vecāku pabalsts. Pārējais ir skaisti teikumi, ko var rakstīt bez gala un malads daudzas reizes pēc kārtas.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju motivēšana un iesaiste darba tirgū, [PL48] paaugstinot ekonomisko aktivitāti un līdzdalību darba tirgū
[PL48] Nav skaidrs uz kurām sociālajām grupām pasākums ir orientēts. Vismaz attiecībā uz vecākiem bērna kopšanas periodā Labklājības ministrija dara visu iespējamo, lai vecāki nedalītu bērna aprūpi un darba slodzes samazinājumu uz pusēm, bet vienu vecāku pilnībā izslēgtu no darba tirgus. Tāpat vēl arvien nav atrisināts jautājums par to, ka personas (parasti tās ir sievietes 50+) pamet darba tirgu, lai aprūpētu vecāku, kuram objektīvi nepieciešama ikdienas aprūpe (tā saucamais labās (gādīgās) meitas slogs (sods)), jo pretējā gadījumā viņām ir jāmaksā par aprūpi institūcijā. Šīm sievietēm atgriešanās darba tirgū ir ļoti sarežģīta.
Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu informētības veicināšana par viņu tiesībām uz sociālajām garantijām pēc pilngadības sasniegšanas[PL49]
[PL49]Var un vajag informēt, bet, ja netiek nodrošināti tie pakalpojumi, par kuriem personas ir informējušas pašvaldību, tad vēl plašākai informēšanai nebūs pozitīvas ietekmes. Drīzāk pretēji.
Atbalsta pilnveide ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem, īstenojot Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu[PL51]
[PL51]Programma jau tiek īstenota. Tā ir jāpaplašina.
Izvērtētas iespējas par piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm ieviešanai 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmēra, kādu ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem[PL52]
[PL52] Nepieciešams pasākums. Tur nav nepieciešamas nekādas vērtēšanas daudzu gadu garumā. Tas ir jāievieš. Bet neparādās risinājums situācijās, kad viens vai abi vecāki ir persona ar invaliditāti. Invaliditātes pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts ir orientēts uz pašas personas ar invaliditāti handikapēšanu vai minimālu nodrošinājumu, bet tas ir absolūti nepietiekams gadījumos, kad personai ir apgādībā esoši bērni.
Atbalsts un pakalpojumi vecāku izdegšanas sindroma un depresijas gadījumos[PL53]
[PL53] Tas ir atbalstāmi, jo vecāki vienmēr (ar ļoti retiem izņēmumiem) ir labākais saviem bērniem. Bet ir arī reāli noteikti darbspēju zudumi, kas ierobežo vecāku iespējas uzturēt bērnus, bet Labklājības ministrija iebilst pret īpašu atbalstu šīm mājsaimniecībām. - Skat iepriekšējo komentāru.
Ģimenes un darba dzīves savienošanas labās prakses popularizēšana[PL54]
[PL54]Kā tas sader ar LM uzturēto vecāku pabalsta izmaksājamās daļas ierobežojumu strādājošajiem vecākiem?
Un kā tas sader ar to, ka minimālais sociālās apdrošināšanas objekts tiek attiecināts arī uz vairākām Darba likuma 134.panta 2.daļā ietvertajām sociālajam grupām?
Vidējais gaidīšanas laiks bērniem (līdz 18 g.v.) uz sekundāru ambulatoro konsultāciju BKUS, sasniedzamais rezultāts 27.gadā 39 dienas [PL56]
[PL56]Bērnam tas ir pārāk ilgs laiks. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām
Stacionārā ārstēto bērnu (0-17g.v.) ar diagnozi “Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas” relatīvais skaits uz 1000 iedzīvotājiem[PL57]
[PL57]Varbūt te ir domāts: bērni, kuriem ir tādas ārējās iedarbes sekas, kuru ārstēšanai nepieciešams stacionārs vai kaut kā tamlīdzīgi, jo esošais teksts Latvijas apstākļos var tikt uztverts kā kvota, kuru pārsniedzot neārstē.
Uzlabot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamību bērniem, pārskatot tarifus ar mērķi samazināt gaidīšanas rindas
[PL59]
[PL59]Ļoti nepieciešams pasākums. Ārstniecības likumā (3.p.) grūtnieces, bērni un personas ar prognozējamu invaliditāti ir prioritārās grupas. Grūtniecēm un bērniem attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ir jābūt absolūtai prioritātei. Veselības aprūpes finansējuma sadale ir jāsāk ar neatliekamo palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, un pilnu nodrošinājumu šīm grupām
Alkoholisko dzērienu fiziskās pieejamības ierobežošana[PL60]
[PL60]Vai fiziskās pieejamības ierobežošana (ārējais regulators) ir efektīvs līdzeklis? Piemēram, Vācijā par minimālo stundas likmi var nopirkt 4 litrus rislinga, kas ir ekvivalents litram degvīna. Latvijā par minimālo stundas likmi nevar nopirkt pat litru vīna ar līdzīgu alkohola saturu. Vācijā alkoholu var iegādāties visu diennakti. Latvijā ir laika ierobežojumi. Tomēr Latvijā statistiskais alkohola patēriņš ir augstāks.
Prioritizēt ieguldījumus augstas pirmsskolas izglītības programmās, lai nodrošinātu stipru pamatu kognitīvajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai[PL61]
[PL61] Kā tas sader ar tādiem piemēriem, kā augstas pirmsskolas izglītības programmas "Mazais Prātnieks" likvidēšanu galvaspilsētas Skolēnu pilī, kur ļoti laba, radošu personību izstrādāta un daudzus gadus īstenota programma tika lividēta tādēļ, ka no pašvaldības pārvaldes ieceltai administratorei tā bija ērtāk? Pieļauju, ka tas nav vienīgais šāds piemērs. Bērni aug. Tie, kuriem šīs programmas šodien ierēdnieciskas pieejas dēļ tiek liegta, atpakaļ šajā vecumgrupā vairs "neielēks"
Veicināt STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) izglītības iniciatīvas, lai sagatavotu skolēnus nākotnes darba tirgum un stimulētu interesi par šīm jomām jau agrīnā vecumā[PL62]
[PL62]Vai ar to ir domāta publiskā sektora finansēta interešu izglītība STEM nozarēs?
Uzlabot izglītības sistēmu, t.sk. novērst kvalificētu skolotāju un mūsdienīgu mācību materiālu trūkumu, paaugstināt izglītības kvalitāti it īpaši STEM priekšmetos[PL63]
[PL63] Latvijā pedagogu vidējais atalgojums ir ~0,85 no vidējās algas. Igaunijā virs 1,2. Šajā sadaļā nav atzīmes, ka ir nepieciešams papildu finansējums, bet pieļauju, ka tikmēr, kamēr pedagogu vidējais atalgojums būs zemāks, nekā vidējā alga valstī, skats uz nākotni, kā valsti ar augsti kvalificētu darba spēku (kas īpaši ir nepieciešams Latvijas demogrāfiskajā situācijā) nebūs ļoti cerīgs.
Palielināt augstskolu pedagoģisko studiju programmu skaitu un budžeta vietu skaitu, lai sagatavotu kvalificētu atbalsta personālu – logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs
[PL64]Vai nākotnē nebūtu jāvirzās uz valsts finansētu augstāko izglītību Latvijas iedzīvotājiem? Vai vismaz noteikt, ka studiju/studējošā kredītu pēc eksmatrikulācijas (vienalga kādu iemeslu dēļ) ir jāsāk atmaksāt tad, kad persona sasniedz noteiktu ienākumu līmeni. Ir jānovērš to, ka studentam uzreiz pēc eksmatrikulācijas pie durvīm klauvē tiesu izpildītājs. Tas daudzus dzen "pelēkajā zonā"
Grūtniecēm pirmsdzemdību un pēcdzemdību studijām draudzīgāka vide/elastīgāka mācību/studiju programmas apguve;[PL65]
[PL65]Loti būtiska problēma šai grupai ir bērna kopšanas pabalsta līmenis. Vismaz attiecībā uz personām, kurām apdrošināšanas stāža neesības/nepietiekamības dēļ nav tiesību uz vecāku pabalstu, ir jānoteic, ka bērna kopšanas pabalsts nevar būt mazāks par 70% no minimālās algas, mediānas vai cita regulāri indeksējama lieluma. Tas, ka 10 gadu laikā bērna kopšanas pabalsta apmērs no 50% no minimālās algas ir nokrities līdz 24%, nav labs rādītājs. Jāņem vērā arī nedaudz paradoksālā situācija, ka studentes pēc tam lielu daļu mūža strādās un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, tostarp arī vecāku pabalsta sadaļu, par šo bērnu vecāku pabalstu nebūs saņēmušas. Tas ir vēl viens iemesls vismaz šai grupai noteikt augstāku BKP līmeni.
Budžeta vietas, stipendijas (atkarībā no bērnu skaita). Lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu veidošanos, tad 3 un vairāk bērnu vecākiem būtu iespēja otrreiz studēt par budžeta līdzekļiem, tostarp arī neklātienes programmās[PL66]
[PL66]Nezinu, vai ir atrisināta problēma, kas bija saistīta ar kredīta dzēšanu gadījumos, kad abiem vecākiem bija kredīts, bet dzēst drīkstēja tikai vienam.
Nodrošināta daudzveidīga interešu izglītības pieejamību skolēniem;[PL67]
[PL67]Vai ar to ir domāta publiskā sektora finansēta interešu izglītība? Piemēram, Norvēģijā katram bērnam ir jāiesaistās interešu izglītības apguvē. Paldies. Izrādās, ka zemāk šāda iniciatīva ir ietverta.
Izstrādāt sistēmu, kas monitorē ikviena bērnu iesaisti un dalību vismaz vienā interešu izglītības jeb ārpusskolas aktivitātē, kur valsts garantē bezmaksas pieejamību pēc vecāku izvēles[PL68]
[PL68]Ļoti laba iniciatīva.
Jaunu mediķu remigrācija, medicīnas studiju apmaksa ar nosacījumu - jānosaka obligātais limits, cik gadi ir jānostrādā Latvijā, vai arī, ja nevēlas strādāt Latvijā, tad jāatmaksā studiju maksa ar procentiem[PL69]
[PL69] Pieļauju, ka risinājums - valsts samaksā un, ja "nepateicīgā" persona brīvā darba tirgus apstākļos izvēlas strādāt citā valstī, prasīt atmaksu un vēl ar procentiem - nav ļoti labs risinājums. Atceros, ka okupācijas režīms kaut ko tādu prasīja, bet tas bija pirms ļoti daudziem gadiem. Ja valsts grib, lai Latvijas iedzīvotāji pēc studijām dod pienesumu Latvijas ekonomikai tepat uz vietas, tad sistēma varētu būt aptuveni šāda: valsts nodošina studiju un studējošā kredītu visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas studēt, un pēc studiju beigšanas tiem, kuri strādā un maksā nodokļus Latvijā, kredītsaistības pakāpeniski dzēš.
31.10.2024. 13:43
Fiziska persona
Projekta teksta izvilkumi, ko biju ierakstījis slīprakstā, šajā vietnē ir zaudējuši savu slīpumu.
Tātad - nodalīt Projekta izvilkumus var pēc to atrašanās vietas rindkopā:
Projekta teksta izvilkumi ir katras rinkopas sākumā
un aiz katra no tiem jaunā rindā ar komentāra kārtas skaitli kvadtrātiekavās (piemēram [1], seko komentārs / priekšlikums.
Tātad - nodalīt Projekta izvilkumus var pēc to atrašanās vietas rindkopā:
Projekta teksta izvilkumi ir katras rinkopas sākumā
un aiz katra no tiem jaunā rindā ar komentāra kārtas skaitli kvadtrātiekavās (piemēram [1], seko komentārs / priekšlikums.
31.10.2024. 13:52
Līga Seņkāne-Matisāne - r.a. "Siltumnīca"
Par izstrādāto projektu Nr. 24-TA-2661 “Informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību” (turpmāk - likumprojekts) tiek izteikti šādi priekšlikumi:
Pie jautājuma par atbalstu, kas saistīts ar Ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu (42.lp.) 2.1.3.punktā paredzēts “Izvērtētas iespējas elastīgākai vecāka pabalsta izmaksai vecākiem, kuri ir nodarbināti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā”. Tiek izteikts priekšlikums nostiprināt virzību uz to, lai vecāka pabalsta apjoms ar laiku tiktu noteikts vienāds, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nestrādā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Bērna ienākšana ģimenē nav uzskatāma par ko tādu, kas samazina ģimenes ienākumus. Arī kāda pabalsta saņemšana nav saistāma ar vecāku faktisko un fizisko spēju veikt darbu. Vienāda pabalsta apjoma (pabalsts pēc būtības paredzēts, lai segtu ar bērna ienākšanu ģimenē radušos papildus izdevumus) noteikšana veicinātu jo īpaši jauno māmiņu atgriešanos darbā. Tāpat tiktu vienkāršota pabalsta administrēšanas sistēma, to vienreiz nosakot un nemainot atkarībā no tā, vai jaunā māmiņa strādā vai nē.
Papildus 1.punktā minētajam tiek uzsvērta nepieciešamība vienkāršot ar bērna gaidīšanu, dzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem saistīto pabalstu pieprasīšanu un saņemšanu. Uz šo brīdi ir paredzēti vairāki pabalsti, kuru saņemšanai pilnā to apjomā kopumā ir jāvēršas ar vismaz 6 iesniegumiem. Tiek ieteikts vienkāršot šo sistēmu, paredzot, ka tas ir darāms viena kopīga administratīvā procesa ietvaros, ņemot vērā, ka informācija par to, vai topošā māmiņa ir devusies pirmsdzemdību atvaļinājumā, vai viņai ir piedzimis bērns un cita informācija ir pieejama publiskos reģistros un tas būtu valsts uzdevums sekot šiem ierakstiem un rīkoties, lai izmaksātu attiecīgo pabalstu. Tas mazinātu to situāciju skaitu, kad jaunā māmiņa noteiktā termiņā ir aizmirsusi pieteikties attiecīgajam pabalstam.
Pozitīvi ir vērtējama sadaļa Atbalsts ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai (iespēja iegādāties vai īrēt kvalitatīvākas dzīvojamās platības) (44.lp.) tomēr vēršana uzmanība uz vairākām iespējamām izmaiņām.
Tā, 2.2.2 punktā norādīts “Atbalsts mājokļa iegādei - pie trešā bērna piedzimšanas – piešķirt grantu mājokļa iegādei, un pie katra nākamā bērna piedzimšanas proporcionāli lielāku summu; Valsts kā galvotājs daudzbērnu ģimenei hipotekārajam kredītam”. Uzmanība tiek vērsta uz to ģimeņu atbalsta nepieciešamību, kuriem jau ir 3 bērni. Tādējādi redakcija būtu labojama vārdu “pie” vainot uz vārdu “pēc”.
Jo īpaši atbalstāma būtu atbalsta paredzēšana mājokļu būvēšanai, iegādei vai īrēšanai ārpus valstspilsētām, jo tieši tur bankas atsaka kredītu, jo neuzskata šādus īpašumus par sev izdevīgiem. Tiek uzsvērts, ka bērnu augšana lauku reģionos ne tikai veicina lauku attīstību, bet pozitīvi ietekmē bērnu attīstību (labāka gaisa kvalitāte, iespēja audzēt ekoloģisku pārtiku pašpatēriņam).
Garantijas varētu tikt aizstātas ar daudzbērnu ģimeņu “atbrīvošanu” no pirmās iemaksas nepieciešamības, to sedzot valstij, tāpat kā “atbrīvošanu” no procentu maksājumiem, ja īpašums tiek iegādāts vai būvēts lauku apvidos. Šāda pieeja veicinātu lauku attīstību un saistītu ģimeni ar konkrēto vietu. Tam varētu tikt noteikti papildus kritēriji attiecībā uz šāda atbalsta saglabāšanu, piemēram, tas varētu tikt pārtraukts, ja ģimene pārceļas vai citos apstākļos.
Tikai 2.4.2. punktā kā minētā aktivitāte ir projektu konkurss NVO. Nepieciešams paplašināt to aktivitāšu loku, kuros varētu tikt īstenoti projektu konkursi NVO.Par izstrādāto projektu Nr. 24-TA-2661 “Informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību” (turpmāk - likumprojekts) tiek izteikti šādi priekšlikumi:
Pie jautājuma par atbalstu, kas saistīts ar Ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu (42.lp.) 2.1.3.punktā paredzēts “Izvērtētas iespējas elastīgākai vecāka pabalsta izmaksai vecākiem, kuri ir nodarbināti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā”. Tiek izteikts priekšlikums nostiprināt virzību uz to, lai vecāka pabalsta apjoms ar laiku tiktu noteikts vienāds, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nestrādā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Bērna ienākšana ģimenē nav uzskatāma par ko tādu, kas samazina ģimenes ienākumus. Arī kāda pabalsta saņemšana nav saistāma ar vecāku faktisko un fizisko spēju veikt darbu. Vienāda pabalsta apjoma (pabalsts pēc būtības paredzēts, lai segtu ar bērna ienākšanu ģimenē radušos papildus izdevumus) noteikšana veicinātu jo īpaši jauno māmiņu atgriešanos darbā. Tāpat tiktu vienkāršota pabalsta administrēšanas sistēma, to vienreiz nosakot un nemainot atkarībā no tā, vai jaunā māmiņa strādā vai nē.
Papildus 1.punktā minētajam tiek uzsvērta nepieciešamība vienkāršot ar bērna gaidīšanu, dzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem saistīto pabalstu pieprasīšanu un saņemšanu. Uz šo brīdi ir paredzēti vairāki pabalsti, kuru saņemšanai pilnā to apjomā kopumā ir jāvēršas ar vismaz 6 iesniegumiem. Tiek ieteikts vienkāršot šo sistēmu, paredzot, ka tas ir darāms viena kopīga administratīvā procesa ietvaros, ņemot vērā, ka informācija par to, vai topošā māmiņa ir devusies pirmsdzemdību atvaļinājumā, vai viņai ir piedzimis bērns un cita informācija ir pieejama publiskos reģistros un tas būtu valsts uzdevums sekot šiem ierakstiem un rīkoties, lai izmaksātu attiecīgo pabalstu. Tas mazinātu to situāciju skaitu, kad jaunā māmiņa noteiktā termiņā ir aizmirsusi pieteikties attiecīgajam pabalstam.
Pozitīvi ir vērtējama sadaļa Atbalsts ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai (iespēja iegādāties vai īrēt kvalitatīvākas dzīvojamās platības) (44.lp.) tomēr vēršana uzmanība uz vairākām iespējamām izmaiņām.
Tā, 2.2.2 punktā norādīts “Atbalsts mājokļa iegādei - pie trešā bērna piedzimšanas – piešķirt grantu mājokļa iegādei, un pie katra nākamā bērna piedzimšanas proporcionāli lielāku summu; Valsts kā galvotājs daudzbērnu ģimenei hipotekārajam kredītam”. Uzmanība tiek vērsta uz to ģimeņu atbalsta nepieciešamību, kuriem jau ir 3 bērni. Tādējādi redakcija būtu labojama vārdu “pie” vainot uz vārdu “pēc”.
Jo īpaši atbalstāma būtu atbalsta paredzēšana mājokļu būvēšanai, iegādei vai īrēšanai ārpus valstspilsētām, jo tieši tur bankas atsaka kredītu, jo neuzskata šādus īpašumus par sev izdevīgiem. Tiek uzsvērts, ka bērnu augšana lauku reģionos ne tikai veicina lauku attīstību, bet pozitīvi ietekmē bērnu attīstību (labāka gaisa kvalitāte, iespēja audzēt ekoloģisku pārtiku pašpatēriņam).
Garantijas varētu tikt aizstātas ar daudzbērnu ģimeņu “atbrīvošanu” no pirmās iemaksas nepieciešamības, to sedzot valstij, tāpat kā “atbrīvošanu” no procentu maksājumiem, ja īpašums tiek iegādāts vai būvēts lauku apvidos. Šāda pieeja veicinātu lauku attīstību un saistītu ģimeni ar konkrēto vietu. Tam varētu tikt noteikti papildus kritēriji attiecībā uz šāda atbalsta saglabāšanu, piemēram, tas varētu tikt pārtraukts, ja ģimene pārceļas vai citos apstākļos.
Tikai 2.4.2. punktā kā minētā aktivitāte ir projektu konkurss NVO. Nepieciešams paplašināt to aktivitāšu loku, kuros varētu tikt īstenoti projektu konkursi NVO.
Pie jautājuma par atbalstu, kas saistīts ar Ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu (42.lp.) 2.1.3.punktā paredzēts “Izvērtētas iespējas elastīgākai vecāka pabalsta izmaksai vecākiem, kuri ir nodarbināti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā”. Tiek izteikts priekšlikums nostiprināt virzību uz to, lai vecāka pabalsta apjoms ar laiku tiktu noteikts vienāds, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nestrādā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Bērna ienākšana ģimenē nav uzskatāma par ko tādu, kas samazina ģimenes ienākumus. Arī kāda pabalsta saņemšana nav saistāma ar vecāku faktisko un fizisko spēju veikt darbu. Vienāda pabalsta apjoma (pabalsts pēc būtības paredzēts, lai segtu ar bērna ienākšanu ģimenē radušos papildus izdevumus) noteikšana veicinātu jo īpaši jauno māmiņu atgriešanos darbā. Tāpat tiktu vienkāršota pabalsta administrēšanas sistēma, to vienreiz nosakot un nemainot atkarībā no tā, vai jaunā māmiņa strādā vai nē.
Papildus 1.punktā minētajam tiek uzsvērta nepieciešamība vienkāršot ar bērna gaidīšanu, dzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem saistīto pabalstu pieprasīšanu un saņemšanu. Uz šo brīdi ir paredzēti vairāki pabalsti, kuru saņemšanai pilnā to apjomā kopumā ir jāvēršas ar vismaz 6 iesniegumiem. Tiek ieteikts vienkāršot šo sistēmu, paredzot, ka tas ir darāms viena kopīga administratīvā procesa ietvaros, ņemot vērā, ka informācija par to, vai topošā māmiņa ir devusies pirmsdzemdību atvaļinājumā, vai viņai ir piedzimis bērns un cita informācija ir pieejama publiskos reģistros un tas būtu valsts uzdevums sekot šiem ierakstiem un rīkoties, lai izmaksātu attiecīgo pabalstu. Tas mazinātu to situāciju skaitu, kad jaunā māmiņa noteiktā termiņā ir aizmirsusi pieteikties attiecīgajam pabalstam.
Pozitīvi ir vērtējama sadaļa Atbalsts ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai (iespēja iegādāties vai īrēt kvalitatīvākas dzīvojamās platības) (44.lp.) tomēr vēršana uzmanība uz vairākām iespējamām izmaiņām.
Tā, 2.2.2 punktā norādīts “Atbalsts mājokļa iegādei - pie trešā bērna piedzimšanas – piešķirt grantu mājokļa iegādei, un pie katra nākamā bērna piedzimšanas proporcionāli lielāku summu; Valsts kā galvotājs daudzbērnu ģimenei hipotekārajam kredītam”. Uzmanība tiek vērsta uz to ģimeņu atbalsta nepieciešamību, kuriem jau ir 3 bērni. Tādējādi redakcija būtu labojama vārdu “pie” vainot uz vārdu “pēc”.
Jo īpaši atbalstāma būtu atbalsta paredzēšana mājokļu būvēšanai, iegādei vai īrēšanai ārpus valstspilsētām, jo tieši tur bankas atsaka kredītu, jo neuzskata šādus īpašumus par sev izdevīgiem. Tiek uzsvērts, ka bērnu augšana lauku reģionos ne tikai veicina lauku attīstību, bet pozitīvi ietekmē bērnu attīstību (labāka gaisa kvalitāte, iespēja audzēt ekoloģisku pārtiku pašpatēriņam).
Garantijas varētu tikt aizstātas ar daudzbērnu ģimeņu “atbrīvošanu” no pirmās iemaksas nepieciešamības, to sedzot valstij, tāpat kā “atbrīvošanu” no procentu maksājumiem, ja īpašums tiek iegādāts vai būvēts lauku apvidos. Šāda pieeja veicinātu lauku attīstību un saistītu ģimeni ar konkrēto vietu. Tam varētu tikt noteikti papildus kritēriji attiecībā uz šāda atbalsta saglabāšanu, piemēram, tas varētu tikt pārtraukts, ja ģimene pārceļas vai citos apstākļos.
Tikai 2.4.2. punktā kā minētā aktivitāte ir projektu konkurss NVO. Nepieciešams paplašināt to aktivitāšu loku, kuros varētu tikt īstenoti projektu konkursi NVO.Par izstrādāto projektu Nr. 24-TA-2661 “Informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību” (turpmāk - likumprojekts) tiek izteikti šādi priekšlikumi:
Pie jautājuma par atbalstu, kas saistīts ar Ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanu (42.lp.) 2.1.3.punktā paredzēts “Izvērtētas iespējas elastīgākai vecāka pabalsta izmaksai vecākiem, kuri ir nodarbināti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā”. Tiek izteikts priekšlikums nostiprināt virzību uz to, lai vecāka pabalsta apjoms ar laiku tiktu noteikts vienāds, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nestrādā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Bērna ienākšana ģimenē nav uzskatāma par ko tādu, kas samazina ģimenes ienākumus. Arī kāda pabalsta saņemšana nav saistāma ar vecāku faktisko un fizisko spēju veikt darbu. Vienāda pabalsta apjoma (pabalsts pēc būtības paredzēts, lai segtu ar bērna ienākšanu ģimenē radušos papildus izdevumus) noteikšana veicinātu jo īpaši jauno māmiņu atgriešanos darbā. Tāpat tiktu vienkāršota pabalsta administrēšanas sistēma, to vienreiz nosakot un nemainot atkarībā no tā, vai jaunā māmiņa strādā vai nē.
Papildus 1.punktā minētajam tiek uzsvērta nepieciešamība vienkāršot ar bērna gaidīšanu, dzimšanu un pirmajiem dzīves gadiem saistīto pabalstu pieprasīšanu un saņemšanu. Uz šo brīdi ir paredzēti vairāki pabalsti, kuru saņemšanai pilnā to apjomā kopumā ir jāvēršas ar vismaz 6 iesniegumiem. Tiek ieteikts vienkāršot šo sistēmu, paredzot, ka tas ir darāms viena kopīga administratīvā procesa ietvaros, ņemot vērā, ka informācija par to, vai topošā māmiņa ir devusies pirmsdzemdību atvaļinājumā, vai viņai ir piedzimis bērns un cita informācija ir pieejama publiskos reģistros un tas būtu valsts uzdevums sekot šiem ierakstiem un rīkoties, lai izmaksātu attiecīgo pabalstu. Tas mazinātu to situāciju skaitu, kad jaunā māmiņa noteiktā termiņā ir aizmirsusi pieteikties attiecīgajam pabalstam.
Pozitīvi ir vērtējama sadaļa Atbalsts ģimenei piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanai (iespēja iegādāties vai īrēt kvalitatīvākas dzīvojamās platības) (44.lp.) tomēr vēršana uzmanība uz vairākām iespējamām izmaiņām.
Tā, 2.2.2 punktā norādīts “Atbalsts mājokļa iegādei - pie trešā bērna piedzimšanas – piešķirt grantu mājokļa iegādei, un pie katra nākamā bērna piedzimšanas proporcionāli lielāku summu; Valsts kā galvotājs daudzbērnu ģimenei hipotekārajam kredītam”. Uzmanība tiek vērsta uz to ģimeņu atbalsta nepieciešamību, kuriem jau ir 3 bērni. Tādējādi redakcija būtu labojama vārdu “pie” vainot uz vārdu “pēc”.
Jo īpaši atbalstāma būtu atbalsta paredzēšana mājokļu būvēšanai, iegādei vai īrēšanai ārpus valstspilsētām, jo tieši tur bankas atsaka kredītu, jo neuzskata šādus īpašumus par sev izdevīgiem. Tiek uzsvērts, ka bērnu augšana lauku reģionos ne tikai veicina lauku attīstību, bet pozitīvi ietekmē bērnu attīstību (labāka gaisa kvalitāte, iespēja audzēt ekoloģisku pārtiku pašpatēriņam).
Garantijas varētu tikt aizstātas ar daudzbērnu ģimeņu “atbrīvošanu” no pirmās iemaksas nepieciešamības, to sedzot valstij, tāpat kā “atbrīvošanu” no procentu maksājumiem, ja īpašums tiek iegādāts vai būvēts lauku apvidos. Šāda pieeja veicinātu lauku attīstību un saistītu ģimeni ar konkrēto vietu. Tam varētu tikt noteikti papildus kritēriji attiecībā uz šāda atbalsta saglabāšanu, piemēram, tas varētu tikt pārtraukts, ja ģimene pārceļas vai citos apstākļos.
Tikai 2.4.2. punktā kā minētā aktivitāte ir projektu konkurss NVO. Nepieciešams paplašināt to aktivitāšu loku, kuros varētu tikt īstenoti projektu konkursi NVO.
31.10.2024. 14:10