Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Rail Baltica projekta īstenošanas likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ar 2016. gada 24. augusta Ministru kabineta rīkojuma Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 468) 1. punktu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm (turpmāk – Rail Baltica projekts) noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Rail Baltica projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu dzelzceļa infrastruktūru un ar tās būvniecību saistītās būves, kas šķērsos Latvijas teritoriju 265 km garumā un savienos trīs Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu, ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Strauji progresējot projekta ieviešanas tempam, projekta ieviesējinstitūcijas – 3 Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS (turpmāk – RBR), kā arī Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs – SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (turpmāk – EDZL) ir saskārušās ar virkni Rail Baltica projektu ierobežojošu un negatīvi ietekmējošu faktoru, kuru novēršana ne vien paātrinās Rail Baltica projekta ieviešanas tempu, bet arī veicinās publiskas personas mantas racionālu izmantošanu. Rail Baltica projekta ieviesēju ieskatā īpašu atvieglojumu noteikšana Rail Baltica projektam nodrošinās priekšnosacījumus ātrākai infrastruktūras izbūvei, samazinot Rail Baltica projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma neapguves risku, kā arī nodrošinot efektīvu valsts transporta nozares attīstības mērķu sasniegšanu.
Rail Baltica projekta ieviešana tiek īstenota vairākos posmos: plānošanas, projektēšanas, nekustamo īpašumu atsavināšanas/tiesību iegūšanas būvdarbu veikšanai un būvdarbu posmā, kuri mēdz pārklāties. Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas.
Lai veicinātu Rail Baltica projekta realizēšanu, tika izstrādāts Rail Baltica projekta īstenošanas likums, kas stājies spēkā 2022. gada 14. novembrī. Tā mērķis bija nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu projekta īstenošanu. Likums šā brīža redakcijā satur 11 normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus. Kopš likuma pieņemšanas, analizējot projekta kavēšanas iemeslus, ir identificēta virkne citu jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt, lai veicinātu ātru un efektīvu projektēšanas darbu pabeigšanu atbilstoši finansēšanas un projektēšanas līgumos noteiktajiem termiņiem, kā arī būtu iespējams uzsākt būvdarbus atbilstoši būvniecības loģikai. Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66. punktu, pieņemts lēmums izsludināt jaunu likumprojektu, daļēji pilnveidojot spēkā esošās normas, kā arī papildinot likumu ar jaunām iniciatīvām. Būtiski ņemt vērā, ka Rail Baltica projekta būvdarbu apjoms, projekta plašais ģeogrāfiskais skārums (īstenošanas teritorija) un apstāklis, ka projekta realizācijai izšķirošs ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējums, finansējuma saņemšanas priekšnosacījumu izpildei ir būtiska nozīme.
Rail Baltica projekta ieviešana tiek īstenota vairākos posmos: plānošanas, projektēšanas, nekustamo īpašumu atsavināšanas/tiesību iegūšanas būvdarbu veikšanai un būvdarbu posmā, kuri mēdz pārklāties. Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas.
Lai veicinātu Rail Baltica projekta realizēšanu, tika izstrādāts Rail Baltica projekta īstenošanas likums, kas stājies spēkā 2022. gada 14. novembrī. Tā mērķis bija nodrošināt sekmīgu un savlaicīgu projekta īstenošanu. Likums šā brīža redakcijā satur 11 normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus. Kopš likuma pieņemšanas, analizējot projekta kavēšanas iemeslus, ir identificēta virkne citu jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt, lai veicinātu ātru un efektīvu projektēšanas darbu pabeigšanu atbilstoši finansēšanas un projektēšanas līgumos noteiktajiem termiņiem, kā arī būtu iespējams uzsākt būvdarbus atbilstoši būvniecības loģikai. Ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 66. punktu, pieņemts lēmums izsludināt jaunu likumprojektu, daļēji pilnveidojot spēkā esošās normas, kā arī papildinot likumu ar jaunām iniciatīvām. Būtiski ņemt vērā, ka Rail Baltica projekta būvdarbu apjoms, projekta plašais ģeogrāfiskais skārums (īstenošanas teritorija) un apstāklis, ka projekta realizācijai izšķirošs ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) finansējums, finansējuma saņemšanas priekšnosacījumu izpildei ir būtiska nozīme.
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Rail Baltica projekta īstenošanas likums" (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai, veicinot projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai novērsīs šobrīd objektīvi pastāvošos šķēršļus Rail Baltica projekta efektīvai īstenošanai, pilnveidojot jau spēkā esošo regulējumu, kā arī ieviešot jaunas iniciatīvas, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu Latvijas uzņemto starptautisko saistību izpildi un Rail Baltica projekta mērķu sasniegšanu.
Politikas jomas
Būvniecības politika; Dzelzceļa politika; Kultūras pieminekļu aizsardzība; Meža politika; Reģionālā politika; Tautsaimniecības struktūrpolitika; Valsts īpašumu pārvaldība
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
29.10.2024. - 12.11.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums, kas nepieciešams Rail Baltica projekta izbūvei, kā arī fiziskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu Rail Baltica infrastruktūras izbūves teritorijām.
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši likumprojekta 1. pantam likumprojekts ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izbūvei. Atbilstoši likumprojekta 14. un 15. pantā noteiktajam privātpersonu īpašumā esošos nekustamos īpašumus, kas nepieciešami Rail Baltica infrastruktūras izbūvei, atsavinās atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam. Līdz ar to likumprojektā noteiktais ietekmēs fizisko personu īpašumtiesības uz tai piederošo nekustamo īpašumu.
Vienlaikus likumprojekta 14. pantā noteiktais ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu Rail Baltica infrastruktūras izbūvei nepieciešamajām teritorijām.
Vienlaikus likumprojekta 14. pantā noteiktais ietekmēs tās fiziskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu Rail Baltica infrastruktūras izbūvei nepieciešamajām teritorijām.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā atrodas nekustamais īpašums, kas nepieciešams Rail Baltica izbūvei, kā arī juridiskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu Rail Baltica infrastruktūras izbūves teritorijām.
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši likumprojekta 1. pantam likumprojekts ietekmēs tās juridiskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams Rail Baltica infrastruktūras izbūvei. Atbilstoši likumprojekta 14. un 15. pantā noteiktajam privātpersonu īpašumā esošos nekustamos īpašumus, kas nepieciešami Rail Baltica infrastruktūras izbūvei, atsavinās atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam. Līdz ar to likumprojektā noteiktais ietekmēs juridisko personu īpašumtiesības uz tai piederošo nekustamo īpašumu.
Vienlaikus likumprojekta 15. pantā noteiktais ietekmēs tās juridiskās personas, kuru īpašumā ir nekustamais īpašums, kas nepieciešams, lai piekļūtu Rail Baltica infrastruktūras izbūvei nepieciešamajām teritorijām.
Sagatavoja
Elvita Jurgute (SAM)
Atbildīgā persona
Andulis Židkovs (SAM)
Izsludināšanas datums
28.10.2024. 16:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Rīgas valstspilsētas pašvaldība
1. Esoša redakcija:
Likumprojekta 1.pants
“1. pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta — elektrificētas Eiropas standarta platuma (1435mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības Latvijas Republikas teritorijas ietvaros (turpmāk — Rail Baltica projekts) sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši Rail Baltica projekta īstenošanas tvērumam un ieviešanas struktūrai, pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošinot funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, nodrošinot savienojumu ar Rīgu, bet otrajā posmā pēc 2031. gada 1. janvāra nodrošinot atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu.”
Likumprojekta anotācijas 1.2. Mērķis
“Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu nacionālo interešu objekta – publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai, veicinot projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums novērsīs šobrīd objektīvi pastāvošos šķēršļus Rail Baltica projekta efektīvai īstenošanai, pilnveidojot jau spēkā esošo regulējumu, kā arī ieviešot jaunas iniciatīvas, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu Latvijas uzņemto starptautisko saistību izpildi.”
Iebildums.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, lūdzam Likumprojektu papildināt, norādot, ka ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai ir saprotamas arī būves, kas tiek īstenotais, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Rail Baltica projekta integrāciju esošajā satiksmes infrastruktūrā, neatkarīgi no īstenotāja vai finansējuma avota, proti, ka šis Likums attiecas arī uz saistītās infrastruktūras būvēm.
2. Esoša redakcija:
Likumprojekta 6.pants
“6. pants. Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības
(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.
(2) Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.”
Iebildums.
Ņemot vērā, ka Tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējinstitūciju kompetencē neietilpst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumu pārzināšana, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumus, kā arī ievērojot apstākli, ka projekta risinājumi var ietekmēt esošās infrastruktūras pilnvērtīgu funkcionēšanu, lūdzam pārskatīt Likumprojekta 6. panta redakciju un izvērtēt iespēju šo pantu izteikt šādā redakcijā:
“Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietver prasības tikai par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izriet no normatīvajiem aktiem un Rail Baltica projekta īstenošana nepasliktina esošās infrastruktūras pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.”
Likumprojekta 1.pants
“1. pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt nacionālo interešu objekta — elektrificētas Eiropas standarta platuma (1435mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības Latvijas Republikas teritorijas ietvaros (turpmāk — Rail Baltica projekts) sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu atbilstoši Rail Baltica projekta īstenošanas tvērumam un ieviešanas struktūrai, pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošinot funkcionālu Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojumu ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, nodrošinot savienojumu ar Rīgu, bet otrajā posmā pēc 2031. gada 1. janvāra nodrošinot atlikušā Rail Baltica projekta tvēruma Latvijas teritorijā īstenošanu.”
Likumprojekta anotācijas 1.2. Mērķis
“Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu nacionālo interešu objekta – publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai, veicinot projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums novērsīs šobrīd objektīvi pastāvošos šķēršļus Rail Baltica projekta efektīvai īstenošanai, pilnveidojot jau spēkā esošo regulējumu, kā arī ieviešot jaunas iniciatīvas, tādējādi veicinot savlaicīgu un efektīvu Latvijas uzņemto starptautisko saistību izpildi.”
Iebildums.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni, lūdzam Likumprojektu papildināt, norādot, ka ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās būvniecību saistīto būvju īstenošanai ir saprotamas arī būves, kas tiek īstenotais, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Rail Baltica projekta integrāciju esošajā satiksmes infrastruktūrā, neatkarīgi no īstenotāja vai finansējuma avota, proti, ka šis Likums attiecas arī uz saistītās infrastruktūras būvēm.
2. Esoša redakcija:
Likumprojekta 6.pants
“6. pants. Tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietveramās prasības
(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.
(2) Šis pants neattiecas uz Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.”
Iebildums.
Ņemot vērā, ka Tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējinstitūciju kompetencē neietilpst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumu pārzināšana, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumus, kā arī ievērojot apstākli, ka projekta risinājumi var ietekmēt esošās infrastruktūras pilnvērtīgu funkcionēšanu, lūdzam pārskatīt Likumprojekta 6. panta redakciju un izvērtēt iespēju šo pantu izteikt šādā redakcijā:
“Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietver prasības tikai par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izriet no normatīvajiem aktiem un Rail Baltica projekta īstenošana nepasliktina esošās infrastruktūras pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.”
11.11.2024. 13:02
Latvijas Dzelzceļnieku biedrība
Latvijas Dzelzceļnieku biedrība iepazinās ar vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) publicēto likumprojektu “Rail Baltica projekta īstenošanas likums”.
Pievēršam uzmanību aspektiem, izpratnei par kuriem, ir būtiska nozīme jau šajā likumprojekta apspriešanas stadijā:
1. Likumprojekta 1. pants nosaka:
“Šā likuma mērķis ir nodrošināt … Eiropas standarta platuma (1435mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica … īstenošanu … pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim …”.
Un Likumprojekta 2. pants nosaka:
Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no:
1) Eiropas Savienības finanšu instrumentiem; (3) Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus nevar izlietot citiem mērķiem.
Mūsuprāt šīs likumprojekta normas ir pretrunā ar TAP publicēto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”, jo tas paredz:
“a. dzelzceļa līnijas izbūve no RIX līdz pasažieru stacijai “Imanta”, izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (divsliežu uzbērumu un estakādi) un sākotnēji to paredzot 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai pa viensliežu ceļu;
b. finansējuma piesaiste no ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam, t.sk. darbības, kas minētas I punktā fondu līdzekļu pārdalei.”
2. Likumprojekta 3. pants nosaka:
“(2) Ministru kabineta Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskā komiteja veic Rail Baltica projekta starpnozaru jautājumu koordināciju.”
Un Likumprojekta 4. pants nosaka:
“(1) … Centralizētu Rail Baltica projekta Latvijas posma ieviešanas koordināciju veic Satiksmes ministrijas izveidota Vadības grupa.”
Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskā komiteja ir izveidota ar 2024. gada 23. februāra Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-64. Rīkojums paredz komitejai tiesības un uzdevumus, t.sk.
a. “3.2. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izvērtēt un panākt konceptuālu vienošanos par Rail Baltica projekta jautājumiem…”,
b. “3.3. … vienoties par atbalstāmu risinājumu pirms tiesību akta projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Ievērojot, ka š.g. jūnijā un oktobrī Satiksmes ministrijas TAP portālā iesniegtos informatīvos ziņojumus nav saskaņojušas dažas iestādes, kuru pārstāvji ir t.sk. tematiskās komitejas dalībnieki, secināms, ka rīkojumā noteiktais uzdevums nav izpildīts.
Mūsu ieskatā likumprojektā paredzētā Satiksmes ministrijas centralizētā vadība un noteiktais pienākums: “Satiksmes ministrija vienu reizi gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par projekta ieviešanas progresu” ir nepietiekami lai starpinstitucionāli centralizēti vadītu šāda mēroga pārrobežu projektu un efektīvi reaģētu uz problēmsituācijām, kas var novest pie Satiksmes ministrijas informatīvajos ziņojumos identificētajiem riskiem.
3. Likumprojekta 6. pants nosaka:
“(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.
Saprotams, ka minētā norma ir nepieciešama, lai projekta realizāciju neapgrūtinātu ar Rail Baltica nesaistītām lietām. Vienlaicīgi uzskatām, ka ir jāparedz kārtība, kādā tehnisko noteikumu izdevēji var izvirzīt prasības Rail Baltica projektēšanai jautājumos, kas saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras integrāciju esošajā vidē kas neliegtu realizēt trešo pušu attīstības plānus bez būtiskas Rail Baltica infrastruktūras pārbūves.
4. Likumprojekta 9. pants nosaka:
“Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.”
Saprotams, ka minētā norma izriet no Vispārīgo būvnoteikumu 80. punktā noteiktās normas precizējuma attiecībā par būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, tomēr, mūsuprāt, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums astoņi gadi ir pretrunā ar 1. pantā noteikto termiņu pirmajam posmam - 2030. gada 31. decembris. Pie tam ievērojot, ka vēl šobrīd daudziem pirmā posma objektiem nav izdarītas atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
Pievēršam uzmanību aspektiem, izpratnei par kuriem, ir būtiska nozīme jau šajā likumprojekta apspriešanas stadijā:
1. Likumprojekta 1. pants nosaka:
“Šā likuma mērķis ir nodrošināt … Eiropas standarta platuma (1435mm) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica … īstenošanu … pirmajā posmā līdz 2030. gada 31. decembrim …”.
Un Likumprojekta 2. pants nosaka:
Rail Baltica projekta īstenošanu finansē no:
1) Eiropas Savienības finanšu instrumentiem; (3) Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus nevar izlietot citiem mērķiem.
Mūsuprāt šīs likumprojekta normas ir pretrunā ar TAP publicēto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”, jo tas paredz:
“a. dzelzceļa līnijas izbūve no RIX līdz pasažieru stacijai “Imanta”, izmantojot jaunizveidojamo Rail Baltica infrastruktūru (divsliežu uzbērumu un estakādi) un sākotnēji to paredzot 1520 mm sliežu platuma vilcienu kustībai pa viensliežu ceļu;
b. finansējuma piesaiste no ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam, t.sk. darbības, kas minētas I punktā fondu līdzekļu pārdalei.”
2. Likumprojekta 3. pants nosaka:
“(2) Ministru kabineta Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskā komiteja veic Rail Baltica projekta starpnozaru jautājumu koordināciju.”
Un Likumprojekta 4. pants nosaka:
“(1) … Centralizētu Rail Baltica projekta Latvijas posma ieviešanas koordināciju veic Satiksmes ministrijas izveidota Vadības grupa.”
Rail Baltica projekta īstenošanas tematiskā komiteja ir izveidota ar 2024. gada 23. februāra Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-64. Rīkojums paredz komitejai tiesības un uzdevumus, t.sk.
a. “3.2. pirms izskatīšanas Ministru kabinetā izvērtēt un panākt konceptuālu vienošanos par Rail Baltica projekta jautājumiem…”,
b. “3.3. … vienoties par atbalstāmu risinājumu pirms tiesību akta projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Ievērojot, ka š.g. jūnijā un oktobrī Satiksmes ministrijas TAP portālā iesniegtos informatīvos ziņojumus nav saskaņojušas dažas iestādes, kuru pārstāvji ir t.sk. tematiskās komitejas dalībnieki, secināms, ka rīkojumā noteiktais uzdevums nav izpildīts.
Mūsu ieskatā likumprojektā paredzētā Satiksmes ministrijas centralizētā vadība un noteiktais pienākums: “Satiksmes ministrija vienu reizi gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par projekta ieviešanas progresu” ir nepietiekami lai starpinstitucionāli centralizēti vadītu šāda mēroga pārrobežu projektu un efektīvi reaģētu uz problēmsituācijām, kas var novest pie Satiksmes ministrijas informatīvajos ziņojumos identificētajiem riskiem.
3. Likumprojekta 6. pants nosaka:
“(1) Rail Baltica projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kuru būvniecības pienākums Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros neizriet no normatīvajiem aktiem un kuras neatbilst Rail Baltica projekta īstenošanai izmantojamā finansējuma attiecināmības noteikumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta attiecināmības noteikumiem, kā arī prasības par saskaņojumu veikšanu ar trešajām personām.
Saprotams, ka minētā norma ir nepieciešama, lai projekta realizāciju neapgrūtinātu ar Rail Baltica nesaistītām lietām. Vienlaicīgi uzskatām, ka ir jāparedz kārtība, kādā tehnisko noteikumu izdevēji var izvirzīt prasības Rail Baltica projektēšanai jautājumos, kas saistīti ar Rail Baltica infrastruktūras integrāciju esošajā vidē kas neliegtu realizēt trešo pušu attīstības plānus bez būtiskas Rail Baltica infrastruktūras pārbūves.
4. Likumprojekta 9. pants nosaka:
“Maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums (no dienas, kad būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par visu tajā ietverto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, līdz būves nodošanai ekspluatācijā) Rail Baltica projekta ietvaros būvējamām būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, ir astoņi gadi.”
Saprotams, ka minētā norma izriet no Vispārīgo būvnoteikumu 80. punktā noteiktās normas precizējuma attiecībā par būvēm, kurām veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, tomēr, mūsuprāt, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums astoņi gadi ir pretrunā ar 1. pantā noteikto termiņu pirmajam posmam - 2030. gada 31. decembris. Pie tam ievērojot, ka vēl šobrīd daudziem pirmā posma objektiem nav izdarītas atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
12.11.2024. 19:06