Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Dabas lieguma "Augstroze" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dabas liegumam izstrādāts un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 3. maija rīkojumu Nr.1-2/64 “Par dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas aizsardzības plāns. Plānā noteikti aktuālie dabas lieguma aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam, aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas lieguma teritorijā konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības palielināšanai.
Patlaban dabas lieguma apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi).
Lai nodrošinātu dabas lieguma aizsardzības mērķus, teritorijā sastopamās atšķirīgās vērtības un to saglabāšanai nepieciešamos nosacījumus un apsaimniekošanu, kā arī nodrošinātu dabas lieguma ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī noteikt dabas lieguma teritorijas funkcionālo zonējumu. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izstrādāti pamatojoties uz dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un priekšlikumiem, jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī ņemot vērā vispārējo noteikumu prasības. Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu un saskaņā ar vispārējo noteikumu 2. punktu, turpmāk dabas liegumam netiks piemēroti vispārējie noteikumi.
Patlaban dabas lieguma apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – vispārējie noteikumi).
Lai nodrošinātu dabas lieguma aizsardzības mērķus, teritorijā sastopamās atšķirīgās vērtības un to saglabāšanai nepieciešamos nosacījumus un apsaimniekošanu, kā arī nodrošinātu dabas lieguma ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī noteikt dabas lieguma teritorijas funkcionālo zonējumu. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izstrādāti pamatojoties uz dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un priekšlikumiem, jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kā arī ņemot vērā vispārējo noteikumu prasības. Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu un saskaņā ar vispārējo noteikumu 2. punktu, turpmāk dabas liegumam netiks piemēroti vispārējie noteikumi.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu dabas lieguma aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz dabas lieguma “Augstroze” dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un priekšlikumiem, lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu un dabas lieguma izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību dabas lieguma teritorijā izveidotas šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zona, sezonas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona un neitrālā zona. Dabas lieguma zona, kas aizņem būtiski lielāko dabas lieguma daļu, izveidota ar mērķi saglabāt dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, kā arī veikt darbības, kas uzlabotu to ekoloģisko vērtību un strukturālo daudzveidību.
Regulējamā režīma zona noteikta ar mērķi, lai netraucētu plēsīgo putnu un purva bridējputnu ligzdošanu. Sezonas lieguma zona (1355 ha), kurā grupu uzturēšanās periodā no 01.februāra līdz 15.jūlijam atļauta ar DAP un zemes īpašnieka rakstisku atļauju. Zonas robeža noteikta pa purva malu, dabā viegli identificējama.
Ainavu aizsardzības zona noteikta ar mērķi saglabāt augstvērtīgās, dabas liegumam raksturīgās ainavu telpas, vienlaicīgi akcentējot kultūras mantojuma objektus un veicinot teritorijas tūrisma potenciāla attīstību. Zonu veido vairākas teritorijas – Augstrozes muižas, baznīcas un kapsētas apkārtne, Augstrozes pilskalna apkārtne un Lauvaskalna pussalas daļa.
Neitrālā zona noteikta autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) aizsargjoslā (60 m uz katru pusi no ceļa ass līnijas).
Lai nodrošinātu dabas vērtību aizsardzību dabas lieguma teritorijā izveidotas šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zona, sezonas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona un neitrālā zona. Dabas lieguma zona, kas aizņem būtiski lielāko dabas lieguma daļu, izveidota ar mērķi saglabāt dabas vērtības – retus un aizsargājamus mežu, purvu un ūdeņu biotopus, augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes, kā arī veikt darbības, kas uzlabotu to ekoloģisko vērtību un strukturālo daudzveidību.
Regulējamā režīma zona noteikta ar mērķi, lai netraucētu plēsīgo putnu un purva bridējputnu ligzdošanu. Sezonas lieguma zona (1355 ha), kurā grupu uzturēšanās periodā no 01.februāra līdz 15.jūlijam atļauta ar DAP un zemes īpašnieka rakstisku atļauju. Zonas robeža noteikta pa purva malu, dabā viegli identificējama.
Ainavu aizsardzības zona noteikta ar mērķi saglabāt augstvērtīgās, dabas liegumam raksturīgās ainavu telpas, vienlaicīgi akcentējot kultūras mantojuma objektus un veicinot teritorijas tūrisma potenciāla attīstību. Zonu veido vairākas teritorijas – Augstrozes muižas, baznīcas un kapsētas apkārtne, Augstrozes pilskalna apkārtne un Lauvaskalna pussalas daļa.
Neitrālā zona noteikta autoceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) aizsargjoslā (60 m uz katru pusi no ceļa ass līnijas).
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
Limbažu novada Umurgas pagasts un Valmieras novada Dikļu pagasts.
Norises laiks
11.09.2023. - 11.10.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturto daļu Saldus novada pašvaldībai tiks nosūtīts aicinājums sniegt atzinumu par noteikumu projektu.
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana tiks veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 12. panta ceturto daļu Saldus novada pašvaldībai tiks nosūtīts aicinājums sniegt atzinumu par noteikumu projektu.
Pašvaldības un zemes īpašnieku informēšana tiks veikta atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. panta ceturtās daļas prasībām, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā, dabas lieguma apmeklētāji, sabiedrība kopumā.
Skaidrojums un ietekme
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanā jāievēro individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu regulējums.
Juridiskās personas
- Juridiskas personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā vai kuri veic saimniecisko darbību dabas lieguma teritorijā.
Skaidrojums un ietekme
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanā jāievēro individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu regulējums.
Sagatavoja
Dace Briška (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
08.09.2023. 08:34
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, reģistrācijas Nr. 40003466281, savas kompetences ietvaros ir iepazinusies un izvērtējusi tiesību akta projektu "Dabas lieguma "Augstroze" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (projekta ID
23-TA-459) (turpmāk – Noteikumu projekts) un tā anotāciju, un vēlas sniegt šādus iebildumus un priekšlikumus:
1. Anotācijas sadaļas "1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" apakšsadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" - "Pašreizējā situācija" rindkopā, kas sākas ar vārdiem: "Līdzīgi kā citur Latvijā, purva malās izrakti grāvji, kas radījuši nosusinošu ietekmi, degradējot daļu no purviem. Tomēr kopumā biotops 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai 48 noris dabiskā atjaunošanās aizņem [..]", konstatēta drukas kļūda, proti, dzēšams skaitlis "48".
2. Anotācijas sadaļas "1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" apakšsadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" - "Problēmas apraksts" rindkopā, kas sākas: "Regulējamā režīma zona noteikta ar mērķi [..]", vārdus "Regulējamā režīma zona" būtu jāaizstāj ar vārdiem "sezonas lieguma zona", ņemot vērā, ka citur tekstā izmantots pēdējais formulējums.
3. Noteikumu projekta 3.punktu (dabas lieguma funkcionālās zonu uzskaitījums) papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: "3.4.punktu sezonas lieguma zonas.". Papildinājums nepieciešams, jo šobrīd Noteikumu projektā tāds nav norādīts. un iztrūkst
4. Noteikumu projekta 8.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: "8.3. kas tiek veiktas dažādu projektu ietvaros, kur Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris.". Papildinājums nepieciešams, lai nerastos situācija, kad Dabas aizsardzības pārvaldei jāpieprasa un jāizsniedz atļaujas pašai sev.
5. Noteikumu projekta 11.4.punktā labot atsauci uz 3.pielikumu, ņemot vērā, ka šobrīd Noteikumu projekta 3.pielikums ir "Aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)".
6. Noteikumu projekta 13.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dabas lieguma teritorijā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, kad meža slimību vai kaitēkļu bojātie koki rada masveida kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma teritorijas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.". Šādus precizējošus ieteikumus var sniegt Valsts meža dienests sanitārajā atzinumā, vienlaikus norādām, ka nosacījums “tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos“ ir subjektīvs un dažādi interpretējams, jo nav kritēriju, kas noteiktu kā un vai katra koku suga, sauss koks vai kritala veicina konkrētas slimības vai kaitēkļa savairošanos.
7. Noteikumu projekta 17.11.4.punktu izteikt šādā redakcijā: "koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus daba slieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums;". Šādus precizējošus ieteikumus var sniegt Valsts meža dienests sanitārajā atzinumā, vienlaikus norādām, ka nosacījums “tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos“ ir subjektīvs un dažādi interpretējams, jo nav kritēriju, kas noteiktu kā un vai katra koku suga, sauss koks vai kritala veicina konkrētas slimības vai kaitēkļa savairošanos.
8. Noteikumu projekta 17.3.punktu izteikt šādā redakcijā: "būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, un atjaunošanu, izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:". Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja šajā gadījumā būtu lieks administratīvais slogs. Norādām, ka šādu atļauju nepieciešamību paredz vēl vairāki citi Noteikumu projekta punkti, tādējādi radot būtisku administratīvo slogu.
9. Noteikumu projekta 17.11.5.punktu izteikt šādā redakcijā: "kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un par plānoto darbību rakstiski ir informēta Dabas aizsardzības pārvalde;". Norādām, ka šāda darbība attiecīgajā sezonā/laika periodā ir zināmā mērā ekstrēms pasākums, kur svarīga katra diena. 10 darba dienas, kamēr tiek gaidīta rakstiskas atļaujas saņemšana, var būt kritiskas darbu pabeigšanai.
10. Svītrot Noteikumu projekta 26.4.4. un 26.4.5.punktus. Ņemot vērā, ka ainavu aizsardzības zonā no meža iekļauts tikai Augstrozes pilskalns un Augstrozes muižas parks, šajos punktos noteiktās prasības nav aktuālas.
11. Noteikumu projekta 30.punkta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos: [..]". Šāds priekšlikums tiek izteikts, ievērojot, ka dabas liegumam “Augstroze” dižkoku pārstādīšana nav aktuāla.
12. Aicinām papildināt Noteikumu projektu, paredzot nosacījumus arī neitrālajai zonai.
23-TA-459) (turpmāk – Noteikumu projekts) un tā anotāciju, un vēlas sniegt šādus iebildumus un priekšlikumus:
1. Anotācijas sadaļas "1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" apakšsadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" - "Pašreizējā situācija" rindkopā, kas sākas ar vārdiem: "Līdzīgi kā citur Latvijā, purva malās izrakti grāvji, kas radījuši nosusinošu ietekmi, degradējot daļu no purviem. Tomēr kopumā biotops 7120* Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai 48 noris dabiskā atjaunošanās aizņem [..]", konstatēta drukas kļūda, proti, dzēšams skaitlis "48".
2. Anotācijas sadaļas "1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" apakšsadaļas "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" - "Problēmas apraksts" rindkopā, kas sākas: "Regulējamā režīma zona noteikta ar mērķi [..]", vārdus "Regulējamā režīma zona" būtu jāaizstāj ar vārdiem "sezonas lieguma zona", ņemot vērā, ka citur tekstā izmantots pēdējais formulējums.
3. Noteikumu projekta 3.punktu (dabas lieguma funkcionālās zonu uzskaitījums) papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: "3.4.punktu sezonas lieguma zonas.". Papildinājums nepieciešams, jo šobrīd Noteikumu projektā tāds nav norādīts. un iztrūkst
4. Noteikumu projekta 8.punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: "8.3. kas tiek veiktas dažādu projektu ietvaros, kur Dabas aizsardzības pārvalde ir vadošais partneris.". Papildinājums nepieciešams, lai nerastos situācija, kad Dabas aizsardzības pārvaldei jāpieprasa un jāizsniedz atļaujas pašai sev.
5. Noteikumu projekta 11.4.punktā labot atsauci uz 3.pielikumu, ņemot vērā, ka šobrīd Noteikumu projekta 3.pielikums ir "Aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)".
6. Noteikumu projekta 13.punktu izteikt šādā redakcijā: "Dabas lieguma teritorijā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, kad meža slimību vai kaitēkļu bojātie koki rada masveida kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma teritorijas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.". Šādus precizējošus ieteikumus var sniegt Valsts meža dienests sanitārajā atzinumā, vienlaikus norādām, ka nosacījums “tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos“ ir subjektīvs un dažādi interpretējams, jo nav kritēriju, kas noteiktu kā un vai katra koku suga, sauss koks vai kritala veicina konkrētas slimības vai kaitēkļa savairošanos.
7. Noteikumu projekta 17.11.4.punktu izteikt šādā redakcijā: "koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus daba slieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums;". Šādus precizējošus ieteikumus var sniegt Valsts meža dienests sanitārajā atzinumā, vienlaikus norādām, ka nosacījums “tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos“ ir subjektīvs un dažādi interpretējams, jo nav kritēriju, kas noteiktu kā un vai katra koku suga, sauss koks vai kritala veicina konkrētas slimības vai kaitēkļa savairošanos.
8. Noteikumu projekta 17.3.punktu izteikt šādā redakcijā: "būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi, un atjaunošanu, izņemot caurteku būvi un atjaunošanu ceļu uzturēšanas vajadzībām, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:". Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja šajā gadījumā būtu lieks administratīvais slogs. Norādām, ka šādu atļauju nepieciešamību paredz vēl vairāki citi Noteikumu projekta punkti, tādējādi radot būtisku administratīvo slogu.
9. Noteikumu projekta 17.11.5.punktu izteikt šādā redakcijā: "kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un par plānoto darbību rakstiski ir informēta Dabas aizsardzības pārvalde;". Norādām, ka šāda darbība attiecīgajā sezonā/laika periodā ir zināmā mērā ekstrēms pasākums, kur svarīga katra diena. 10 darba dienas, kamēr tiek gaidīta rakstiskas atļaujas saņemšana, var būt kritiskas darbu pabeigšanai.
10. Svītrot Noteikumu projekta 26.4.4. un 26.4.5.punktus. Ņemot vērā, ka ainavu aizsardzības zonā no meža iekļauts tikai Augstrozes pilskalns un Augstrozes muižas parks, šajos punktos noteiktās prasības nav aktuālas.
11. Noteikumu projekta 30.punkta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos: [..]". Šāds priekšlikums tiek izteikts, ievērojot, ka dabas liegumam “Augstroze” dižkoku pārstādīšana nav aktuāla.
12. Aicinām papildināt Noteikumu projektu, paredzot nosacījumus arī neitrālajai zonai.
02.10.2023. 13:02
"Vides aizsardzības klubs"
Vides aizsardzības klubs ierosina dabas liegumā "Augstroze" neveidot ainavu aizsardzības zonu, kā arī sezonas lieguma zonu, bet veidot dabas parka zonu (ainavu aizsardzības zonas vietā, nosakot kailciršu ierobežojumus mežos, kā arī jaunas apbūves aizliegumu), dabas lieguma zonu veidot plānotajā platībā, no tās izslēdzot sezonas lieguma zonu, bet plānoto sezonas liegumu aizstāt ar regulējamā režīma zonu.
Dabas lieguma zonā būtu aizliedzama mežsaimnieciskā darbība, respektīvi, arī kopšanas cirtes, atļaujot tikai meža nekoksnes vērtību ieguvi, kā arī citas cirtes ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju biotopu apsaimniekošanai. Kopšanas cirtēm zūd jēga, ja galvenā cirte aizliegta - tradicionālās kopšanas cirtes ir minimālas rentabilitātes aktivitāte, kas kropļo biotopus, bet nedod saimniecisku labumu zonās, kur galvenā cirte aizliegta.
Sezonas liegumam kā cilvēkiem sezonāli nepieejamai teritorijai Vides aizsardzības klubs nepiekrīt idejiski, jo uzskata, ka dabas aizsardzībai nav jābalstās cilvēku un dabas nošķiršanā, arī cilvēks ir dabas daļa ar tiesībām uz klātbūtni dabā 365 dienas gadā un 24 stundas diennaktī. Tajā pat laikā loģiski, būtiski un zinātniski pamatoti ir mazināt antropogēnos traucējumus jutīgām sugām un biotopiem. Cilvēks 21.gadsimta ir duāla – bioloģiska un sociāla būtne, savu antropogēno ietekmi radot lielā mērā ar dažādu mobilitāti un ietekmi palielinošu tehnoloģiju tiešu vai netiešu izmantošanu. Tieši tāpēc, Vides aizsardzības klubs (turpmāk – VAK) norāda, ka antropogēnās nevēlamās ietekmes mazināšanai jānosaka netieši ierobežojumi, nenosakot absolūtu sezonālu liegumu 15 km2 lielas (ļoti plašas!) teritorijas apmeklēšanai. VAK piedāvā sezonas liegumu aizstāt ar regulējamā režīma zonu, tajā nosakot vispārēju mežsaimnieciskās darbības liegumu (visu gadu), atļaujot tikai meža nekoksnes vērtību ieguvi (visu gadu), bet sezonāli aizliedzot jebkādu publisku pasākumu (organizēti sporta, izklaides u.tml. pasākumi) rīkošanu neatkarīgi no dalībnieku skaita, kā arī aizliedzot teritorijā pārvietoties ar jebkādiem vides pieejamību uzlabojošiem tehniskiem palīglīdzekļiem (piemēram, purva kurpes, slēpes, laivas u.tml.), aizliedzot medības (izņēmumus tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, ja tas nepieciešams aizsargājamo sugu saglabāšanai vai sabiedrības apdraudējuma novēršanai), sezonāli aizliedzot bezpilota lidaparātu izmantošanu, bet visu gadu aizliedzot teritorijā izvietot geocaching slēpņus.
Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu un dabas parka vai ainavu aizsardzības zonu) būtu nosakāms sezonāls aizliegums (01.02.-31.08.) apmeklētājiem pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (t.sk. mopēdiem, kvadricikliem, motocikliem, automašīnām), kā arī ar elektriskajiem skrejriteņiem un elektriskajiem velosipēdiem ne vien ārpus ceļiem, bet arī pa mežsaimniecības komersantu ceļiem un dabiskajām brauktuvēm. Šāds aizliegums stimulētu cilvēkus atstāt auto valsts un pašvaldību ceļu malās, bet dabā pārvietoties kājām, tādējādi mazinot troksni, mazinot ugunsgrēku riskus, kā arī netieši mazinot antropogēno slodzi lieguma attālākajās platībās.
Dabas lieguma zonā būtu aizliedzama mežsaimnieciskā darbība, respektīvi, arī kopšanas cirtes, atļaujot tikai meža nekoksnes vērtību ieguvi, kā arī citas cirtes ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju biotopu apsaimniekošanai. Kopšanas cirtēm zūd jēga, ja galvenā cirte aizliegta - tradicionālās kopšanas cirtes ir minimālas rentabilitātes aktivitāte, kas kropļo biotopus, bet nedod saimniecisku labumu zonās, kur galvenā cirte aizliegta.
Sezonas liegumam kā cilvēkiem sezonāli nepieejamai teritorijai Vides aizsardzības klubs nepiekrīt idejiski, jo uzskata, ka dabas aizsardzībai nav jābalstās cilvēku un dabas nošķiršanā, arī cilvēks ir dabas daļa ar tiesībām uz klātbūtni dabā 365 dienas gadā un 24 stundas diennaktī. Tajā pat laikā loģiski, būtiski un zinātniski pamatoti ir mazināt antropogēnos traucējumus jutīgām sugām un biotopiem. Cilvēks 21.gadsimta ir duāla – bioloģiska un sociāla būtne, savu antropogēno ietekmi radot lielā mērā ar dažādu mobilitāti un ietekmi palielinošu tehnoloģiju tiešu vai netiešu izmantošanu. Tieši tāpēc, Vides aizsardzības klubs (turpmāk – VAK) norāda, ka antropogēnās nevēlamās ietekmes mazināšanai jānosaka netieši ierobežojumi, nenosakot absolūtu sezonālu liegumu 15 km2 lielas (ļoti plašas!) teritorijas apmeklēšanai. VAK piedāvā sezonas liegumu aizstāt ar regulējamā režīma zonu, tajā nosakot vispārēju mežsaimnieciskās darbības liegumu (visu gadu), atļaujot tikai meža nekoksnes vērtību ieguvi (visu gadu), bet sezonāli aizliedzot jebkādu publisku pasākumu (organizēti sporta, izklaides u.tml. pasākumi) rīkošanu neatkarīgi no dalībnieku skaita, kā arī aizliedzot teritorijā pārvietoties ar jebkādiem vides pieejamību uzlabojošiem tehniskiem palīglīdzekļiem (piemēram, purva kurpes, slēpes, laivas u.tml.), aizliedzot medības (izņēmumus tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, ja tas nepieciešams aizsargājamo sugu saglabāšanai vai sabiedrības apdraudējuma novēršanai), sezonāli aizliedzot bezpilota lidaparātu izmantošanu, bet visu gadu aizliedzot teritorijā izvietot geocaching slēpņus.
Visā dabas lieguma teritorijā (izņemot neitrālo zonu un dabas parka vai ainavu aizsardzības zonu) būtu nosakāms sezonāls aizliegums (01.02.-31.08.) apmeklētājiem pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem (t.sk. mopēdiem, kvadricikliem, motocikliem, automašīnām), kā arī ar elektriskajiem skrejriteņiem un elektriskajiem velosipēdiem ne vien ārpus ceļiem, bet arī pa mežsaimniecības komersantu ceļiem un dabiskajām brauktuvēm. Šāds aizliegums stimulētu cilvēkus atstāt auto valsts un pašvaldību ceļu malās, bet dabā pārvietoties kājām, tādējādi mazinot troksni, mazinot ugunsgrēku riskus, kā arī netieši mazinot antropogēno slodzi lieguma attālākajās platībās.
05.10.2023. 16:35