Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Skat. anotāciju
Mērķa apraksts
Skat. anotāciju
Politikas jomas
Finanšu un kapitāla tirgus politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
16.08.2024. - 30.08.2024.
Informācija
Publiskai apspriešanai noteikts 14 dienu ilgs termiņš.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Inese Albova (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
14.08.2024. 19:25
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Agris Auce - Biedrība "Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru Asociācija"
Atzinums un Atsauksme par
likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” (24-TA-480) (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/13cc1791-1bb1-4b11-82be-e2c2817bedfa).”
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
24-TA-480
LPABA iespēju robežās ir iepazinusies ar TAP portālā sagatavoto grozījumu projektu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (APIL).
LAPBA ieskatā šī likumprojekta apspriešanai un atsauksmju sagatavošanai ir ticis dots nesamērīgi īss laiks, it īpaši ņemot vērā, ka piedāvātie grozījumi ir ļoti apjomīgi un būtiski maina vairākus apdrošināšanas izplatīšanas nosacījumus.
LPABA uzskata, ka šī likumprojekta sagatavošanas gaitā nav notikušas praktiski nekādas jēgpilnas konsultācijas ar apdrošināšanas izplatīšanas tirgus galvenajiem dalībniekiem – apdrošināšanas brokeriem un tāpēc sagatavoto likumprojektu vērtē kā nekvalitatīvi sagatavotu un arī neatbilstošu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda burtam un garam. LPABA ir šī memoranda parakstītāj organizāciju skaitā.
LPABA ieskatā sagatavotais APIL grozījumu projekts LPABA ieskatā satur vairākas būtiskas izmaiņas apdrošināšanas starpnieku darbībā, un tāpēc tās nekādā veidā neatbilst likumprojekta anotācijā aprakstā minētajam
( “Apraksts
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (turpmāk – Likums) ir spēkā no 23.05.2019. Pirms tam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību regulēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums. Kopš Likuma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi. Šajā periodā apdrošināšanas izplatītāju tirgus ir attīstījies, mainījušās apdrošināšanas pārdošanas tendences, jo ik gadu pieaug apdrošināšanas pārdošana, izmantojot digitālos kanālus. Tāpat šajā laikā ir stājušies spēkā jauni un grozīti tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, tajā skaitā ilgtspējas jomā, kas paredz arī jaunas prasības apdrošināšanas izplatītājiem informācijas atklāšanā un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanā. Mainoties šiem apstākļiem un ņemot vērā to, ka arvien nozīmīgāka loma ir ilgtspējas aspektiem, svarīgi ir nodrošināt, ka, piemēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem ir iegūtas atbilstošas zināšanas un prasmes un klienti no šiem darbiniekiem varētu saņemt pilnīgu un kvalitatīvu informāciju.”
Tieši tāpat arī anotācijā minētie mērķi ir maldinoši un nepareizi, jo neatbilst piedāvātajiem likuma grozījumiem.
“Mērķa apraksts
1. Attīstīt finansiāli stabilu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sektoru un sekmēt to darbības caurspīdīgumu;
2. Sekmēt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki iegūtu attiecīgā apdrošināšanas veida vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3. Precizēt apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu reģistrācijas prasības un uzraudzības procesā iesniedzamo ziņu apjomu;
4. Nodrošināt uzraudzības iestādei nepieciešamo informāciju pilnvērtīgai tirgus dalībnieku uzraudzībai.”
LPABA uzskata, ka šī ir apzināta maldināšana ko īstenojusi Finanšu Ministrija un likumprojekta sagatavošanā iesaistītās atbildīgās personas, kas darīta, lai slēptu daudzas būtiskas apdrošināšanas starpnieku tirgu ietekmējošas likuma izmaiņas.
Ar sagatavotajiem grozījumiem paredzēts Latvijā atļaut multiaģentu darbību (“Papildināt 4. panta sesto daļu, paredzot plašāku apdrošināšanas izplatītāju loku, kuriem ir jāizmanto reģistrēti apdrošināšanas izplatītāji.”, “4. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas tiesības (3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.” ). Šāds priekšlikums atļaut multiaģentu darbību ir jau iepriekš ticis apspriests gan FKTK konsultatīvajā padomē, gan arī Saeimas komisijās APIL likuma pieņemšanas gaitā un ir ticis noraidīts. LPABA nekādā ziņā neatbalsta multiaģentu darbības atļaušanu Latvijā. Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos šāda norma var arī novest pie būtiskiem konkurecnces ierobežojumiem attiecībā uz patērētājiem pieejamiem produktiem un netieši novest pie aizliegtām vienošanām par tirgus sadali un apdrošināšanas sabiedrību karteļa situācijas.
Tāpat ar sagatavotajiem grozījumiem paredzēts Latvijā atļaut apdrošināšanas brokeriem veikt jebkuru citu saimniecisko darbību (ar zināmiem vispārīga rakstura ierobežojumiem) (“15. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības ierobežojums savienošana ar cita veida komercdarbību”). Ne no kādiem pavadošiem dokumentiem nav skaidra motivācija kādēļ ir sagatavots šāds būtisks apdrošināšanas brokeru darbību ietekmējošs priekšlikums. Ņemot vērā, ka arī šī likuma norma, kas ierobežo saimniecisko darbību ko var veikt apdrošināšanas brokers ir tikusi plaši apspriesta gan FKTK konsultatīvā padomē, gan arī Saeimas komisijās, un ņemot vērā to, ka šobrīd visas Latvijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības ievērot šobrīd spēkā esošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, LPABA nav saprotama motivācija šādu grozījumu virzīšanai uz likumprojektu un LPABA to šobrīd neatbalsta.
Tāpat vērtējot sagatavotās izmaiņas redzam, ka ir būtiski samazinātas prasības apdrošināšanas starpniekiem – aģentiem Arī šeit nav īstas skaidrības kādēļ ir veikts šāds prasību samazinājums.
LPABA atbalsta likuma izmaiņu daļu, kas paredzēta birokrātiskā sloga mazināšanas – kā piemēram atcelt nepieciešamību iesniegt LB procedūru izmaiņas un tml.
LPABA atbalsta normu par pašu kapitāla minimālo slieksni ( (11) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nevar būt mazāks par 15 000 euro), kas ir no jauna ieviesta likumā.
LPABA uzskata, ka aģentu un citos reģistros ir norādāms ne tikai vārds, bet arī personas kods, lai varētu viennozīmīgi identificēt personu, kas arī ir šādu reģistru mērķis. (10. pants. Apdrošināšanas aģentu reģistrs)
LPABA ieskatā ir jāpastiprina LB kontrole pār pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas sniedz pakalpojumu Latvijā izmantojot pārrobežu pakalpojumu brīvību. LB ir jānodrošina, lai patērētājiem un citiem apdrošinājuma ņēmējiem sniegtais pakalpojums ievērotu tos pašus noteikumus, ko pakalpojumu saņēmējiem nodrošina Latvijā reģistrētie starpnieki – vai tie būtu brokeri vai aģenti vai citi starpnieki. Esošais mehānisms to nenodrošina un likumprojektā nav piedāvāti nekādi mehāniski, kas to varētu nodrošināt
LPABA nav īsti saprotams kādas tieši šobrīd identificētās problēmas risina piedāvātās filiāļu izveidošanas izmaiņas un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtības izmaiņas.
Piedāvātā 8 panta redakcija izvirza nesaprotamas un nevajadzīgas prasības, kas šķietami rada šaubas par Latvijas Bankas kompetenci un spēju veikt uzraudzības darbības.
Nav saprotams kādā tieši veidā kādas trešās personas lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību var ierobežot Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas? Latvijas Bankai ir jāspēj veikt savas uzraudzības funkcijas neatkarīgi no šo trešo personu lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību esamības vai neesamības. Attiecīgi 8 panta 5 daļa ir izņemama no piedāvātās redakcijas.
Savā ziņā mēs uzskatām, ka jebkura Latvijā politiski nozīmīga persona var izmantojot savu politisko ietekmi vai arī nelikumīgas darbības metodes ierobežot vai traucēt Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas. Uzskatāms piemērs tam bija AS AB CITY ietekmes personu slēptās tikšanās ar FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdi, lai panāktu neētiskas, ne visai likumīgas vai pat koruptīvas Ģirta Rūdes un FKTK darbības AS Olainfarm uzraudzības procesā.
LPABA ieskatā 8 panta 4 daļā nav piemērojams formulējums par to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir ciešas attiecības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē, jo Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums definē šīs attiecības attiecībā uz fiziskām personām, bet apdrošināšanas brokers ir juridiska persona
Tas pats arī attiecībā uz piedāvāto 13 panta redakciju
Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta ceturtās daļas 5. punktu ar vārdiem “vai tās ārvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir atvērta filiāle, normatīvo aktu prasības”;, jo uzskatām to par nesamērīgu. Samērīgs formulējums paredzētu tiesības tikai slēgt attiecīgo filiāli, bet ne visu uzņēmumu.
Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir pasludināts maksātnespējas process”
Uzskatām to par nesamērīgu. Samērīga redakcija būtu neatļaut šādam starpniekam iekasēt apdrošināšanas prēmijas. Maksātnespējas procesa laikā maksātnespēja var arī atjaunoties, nav obligāti jāseko likvidācijai.
Iebilstam pret “31. pants. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts” piedāvāto 4. pantu. Uzskatām, ka šāda redakcija, kas paredz, ka speciālajā prēmiju kontā ir jātur vairāk līdzekļu nekā ir saņemtas apdrošināšanas prēmijas degradē speciālā apdrošināšanas prēmiju konta jēgu un nozīmi.
Tas faktiski ir atkārtots Latvijas Bankas mēģinājums (atkārtots tāpēc, ka FKTK, kuras tiesības un saistības pārņēma Latvijas Banka ilgstoši izmantoja savus resursus, lai veiktu Apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību acīmredzot uzskatot, ka apdrošināšanas sabiedrības nav spe’jīgas pašaas veikt savu debitoru kontroli un uzraudzību.) par Latvijas Bankas līdzekļiem veikt apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību un kontroli un nav nekādā veidā saistāms ar Latvijas Bankas kā apdrošināšanas nozares uzrauga funkcijām aizsargāt patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju līdzekļus.
Iebilstam pret piedāvāto 32 panta redakciju. Uzskatām, ka tik detalizēta informācijas publiskošana par parakstīto prēmiju sadalījumu pa pilnīgi visiem apdrošināšanas veidiem un komersantiem uzliek nepamatoti lielu slogu apdrošināšanas brokeriem kā arī nepamatoti atklāj apdrošināšanas brokeru komercnoslēpumus. Uzskatām, ka tā vietā apdrošināšanas sabiedrībām, kuras darbojas Latvijā tieši vai caur filiālēm, savās tīmekļvietnēs ir jāatklāj no katra brokera saņemto prēmiju (parakstīto prēmiju apjoms) apjoms – gan kopīgais gan sadalījumā pa veidiem.
Iebilstam pret 33. pantā piedāvāto papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.”;
Uzskatām ka likumā nav pieļaujami šādi izplūduši termini ar visai patvaļīgi izprotamu nozīmi un ja vārds “Tirgvedības paziņojumi” tiek lietots, tad tam jādod skaidrs un viennozīmīgi saprotams atšifrējums (definīcija, skaidrojums)
Ņemot vērā visus šos jautājumus LPABA uzskata, ka pirms likumprojekta tālākas virzīšanas ir nepieciešamas klātienes diskusijas, lai apspriestu visas būtiskās un svarīgākās sagatavotās likumprojekta izmaiņas un LPABA neatbalsta likumprojekta tālāko virzību.
Ar cieņu
Agris Auce
LPABA valdes pr-js
likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” (24-TA-480) (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/13cc1791-1bb1-4b11-82be-e2c2817bedfa).”
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
24-TA-480
LPABA iespēju robežās ir iepazinusies ar TAP portālā sagatavoto grozījumu projektu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (APIL).
LAPBA ieskatā šī likumprojekta apspriešanai un atsauksmju sagatavošanai ir ticis dots nesamērīgi īss laiks, it īpaši ņemot vērā, ka piedāvātie grozījumi ir ļoti apjomīgi un būtiski maina vairākus apdrošināšanas izplatīšanas nosacījumus.
LPABA uzskata, ka šī likumprojekta sagatavošanas gaitā nav notikušas praktiski nekādas jēgpilnas konsultācijas ar apdrošināšanas izplatīšanas tirgus galvenajiem dalībniekiem – apdrošināšanas brokeriem un tāpēc sagatavoto likumprojektu vērtē kā nekvalitatīvi sagatavotu un arī neatbilstošu Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda burtam un garam. LPABA ir šī memoranda parakstītāj organizāciju skaitā.
LPABA ieskatā sagatavotais APIL grozījumu projekts LPABA ieskatā satur vairākas būtiskas izmaiņas apdrošināšanas starpnieku darbībā, un tāpēc tās nekādā veidā neatbilst likumprojekta anotācijā aprakstā minētajam
( “Apraksts
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (turpmāk – Likums) ir spēkā no 23.05.2019. Pirms tam apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību regulēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums. Kopš Likuma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā 5 gadi. Šajā periodā apdrošināšanas izplatītāju tirgus ir attīstījies, mainījušās apdrošināšanas pārdošanas tendences, jo ik gadu pieaug apdrošināšanas pārdošana, izmantojot digitālos kanālus. Tāpat šajā laikā ir stājušies spēkā jauni un grozīti tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti, tajā skaitā ilgtspējas jomā, kas paredz arī jaunas prasības apdrošināšanas izplatītājiem informācijas atklāšanā un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanā. Mainoties šiem apstākļiem un ņemot vērā to, ka arvien nozīmīgāka loma ir ilgtspējas aspektiem, svarīgi ir nodrošināt, ka, piemēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem ir iegūtas atbilstošas zināšanas un prasmes un klienti no šiem darbiniekiem varētu saņemt pilnīgu un kvalitatīvu informāciju.”
Tieši tāpat arī anotācijā minētie mērķi ir maldinoši un nepareizi, jo neatbilst piedāvātajiem likuma grozījumiem.
“Mērķa apraksts
1. Attīstīt finansiāli stabilu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sektoru un sekmēt to darbības caurspīdīgumu;
2. Sekmēt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki iegūtu attiecīgā apdrošināšanas veida vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes;
3. Precizēt apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu reģistrācijas prasības un uzraudzības procesā iesniedzamo ziņu apjomu;
4. Nodrošināt uzraudzības iestādei nepieciešamo informāciju pilnvērtīgai tirgus dalībnieku uzraudzībai.”
LPABA uzskata, ka šī ir apzināta maldināšana ko īstenojusi Finanšu Ministrija un likumprojekta sagatavošanā iesaistītās atbildīgās personas, kas darīta, lai slēptu daudzas būtiskas apdrošināšanas starpnieku tirgu ietekmējošas likuma izmaiņas.
Ar sagatavotajiem grozījumiem paredzēts Latvijā atļaut multiaģentu darbību (“Papildināt 4. panta sesto daļu, paredzot plašāku apdrošināšanas izplatītāju loku, kuriem ir jāizmanto reģistrēti apdrošināšanas izplatītāji.”, “4. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas tiesības (3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.” ). Šāds priekšlikums atļaut multiaģentu darbību ir jau iepriekš ticis apspriests gan FKTK konsultatīvajā padomē, gan arī Saeimas komisijās APIL likuma pieņemšanas gaitā un ir ticis noraidīts. LPABA nekādā ziņā neatbalsta multiaģentu darbības atļaušanu Latvijā. Latvijas ierobežotā tirgus apstākļos šāda norma var arī novest pie būtiskiem konkurecnces ierobežojumiem attiecībā uz patērētājiem pieejamiem produktiem un netieši novest pie aizliegtām vienošanām par tirgus sadali un apdrošināšanas sabiedrību karteļa situācijas.
Tāpat ar sagatavotajiem grozījumiem paredzēts Latvijā atļaut apdrošināšanas brokeriem veikt jebkuru citu saimniecisko darbību (ar zināmiem vispārīga rakstura ierobežojumiem) (“15. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības ierobežojums savienošana ar cita veida komercdarbību”). Ne no kādiem pavadošiem dokumentiem nav skaidra motivācija kādēļ ir sagatavots šāds būtisks apdrošināšanas brokeru darbību ietekmējošs priekšlikums. Ņemot vērā, ka arī šī likuma norma, kas ierobežo saimniecisko darbību ko var veikt apdrošināšanas brokers ir tikusi plaši apspriesta gan FKTK konsultatīvā padomē, gan arī Saeimas komisijās, un ņemot vērā to, ka šobrīd visas Latvijas apdrošināšanas brokeru sabiedrības ievērot šobrīd spēkā esošos saimnieciskās darbības ierobežojumus, LPABA nav saprotama motivācija šādu grozījumu virzīšanai uz likumprojektu un LPABA to šobrīd neatbalsta.
Tāpat vērtējot sagatavotās izmaiņas redzam, ka ir būtiski samazinātas prasības apdrošināšanas starpniekiem – aģentiem Arī šeit nav īstas skaidrības kādēļ ir veikts šāds prasību samazinājums.
LPABA atbalsta likuma izmaiņu daļu, kas paredzēta birokrātiskā sloga mazināšanas – kā piemēram atcelt nepieciešamību iesniegt LB procedūru izmaiņas un tml.
LPABA atbalsta normu par pašu kapitāla minimālo slieksni ( (11) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nevar būt mazāks par 15 000 euro), kas ir no jauna ieviesta likumā.
LPABA uzskata, ka aģentu un citos reģistros ir norādāms ne tikai vārds, bet arī personas kods, lai varētu viennozīmīgi identificēt personu, kas arī ir šādu reģistru mērķis. (10. pants. Apdrošināšanas aģentu reģistrs)
LPABA ieskatā ir jāpastiprina LB kontrole pār pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, kas sniedz pakalpojumu Latvijā izmantojot pārrobežu pakalpojumu brīvību. LB ir jānodrošina, lai patērētājiem un citiem apdrošinājuma ņēmējiem sniegtais pakalpojums ievērotu tos pašus noteikumus, ko pakalpojumu saņēmējiem nodrošina Latvijā reģistrētie starpnieki – vai tie būtu brokeri vai aģenti vai citi starpnieki. Esošais mehānisms to nenodrošina un likumprojektā nav piedāvāti nekādi mehāniski, kas to varētu nodrošināt
LPABA nav īsti saprotams kādas tieši šobrīd identificētās problēmas risina piedāvātās filiāļu izveidošanas izmaiņas un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtības izmaiņas.
Piedāvātā 8 panta redakcija izvirza nesaprotamas un nevajadzīgas prasības, kas šķietami rada šaubas par Latvijas Bankas kompetenci un spēju veikt uzraudzības darbības.
Nav saprotams kādā tieši veidā kādas trešās personas lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību var ierobežot Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas? Latvijas Bankai ir jāspēj veikt savas uzraudzības funkcijas neatkarīgi no šo trešo personu lai arī tās būtu cieši saistītas vai ar būtisku līdzdalību esamības vai neesamības. Attiecīgi 8 panta 5 daļa ir izņemama no piedāvātās redakcijas.
Savā ziņā mēs uzskatām, ka jebkura Latvijā politiski nozīmīga persona var izmantojot savu politisko ietekmi vai arī nelikumīgas darbības metodes ierobežot vai traucēt Latvijas Bankas iespējas veikt uzraudzības funkcijas. Uzskatāms piemērs tam bija AS AB CITY ietekmes personu slēptās tikšanās ar FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdi, lai panāktu neētiskas, ne visai likumīgas vai pat koruptīvas Ģirta Rūdes un FKTK darbības AS Olainfarm uzraudzības procesā.
LPABA ieskatā 8 panta 4 daļā nav piemērojams formulējums par to personu sarakstu, ar kurām apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir ciešas attiecības Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē, jo Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums definē šīs attiecības attiecībā uz fiziskām personām, bet apdrošināšanas brokers ir juridiska persona
Tas pats arī attiecībā uz piedāvāto 13 panta redakciju
Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta ceturtās daļas 5. punktu ar vārdiem “vai tās ārvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir atvērta filiāle, normatīvo aktu prasības”;, jo uzskatām to par nesamērīgu. Samērīgs formulējums paredzētu tiesības tikai slēgt attiecīgo filiāli, bet ne visu uzņēmumu.
Iebilstam pret piedāvāto grozījumu papildināt 9 panta piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā:
“1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir pasludināts maksātnespējas process”
Uzskatām to par nesamērīgu. Samērīga redakcija būtu neatļaut šādam starpniekam iekasēt apdrošināšanas prēmijas. Maksātnespējas procesa laikā maksātnespēja var arī atjaunoties, nav obligāti jāseko likvidācijai.
Iebilstam pret “31. pants. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts” piedāvāto 4. pantu. Uzskatām, ka šāda redakcija, kas paredz, ka speciālajā prēmiju kontā ir jātur vairāk līdzekļu nekā ir saņemtas apdrošināšanas prēmijas degradē speciālā apdrošināšanas prēmiju konta jēgu un nozīmi.
Tas faktiski ir atkārtots Latvijas Bankas mēģinājums (atkārtots tāpēc, ka FKTK, kuras tiesības un saistības pārņēma Latvijas Banka ilgstoši izmantoja savus resursus, lai veiktu Apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību acīmredzot uzskatot, ka apdrošināšanas sabiedrības nav spe’jīgas pašaas veikt savu debitoru kontroli un uzraudzību.) par Latvijas Bankas līdzekļiem veikt apdrošināšanas sabiedrību debitoru uzraudzību un kontroli un nav nekādā veidā saistāms ar Latvijas Bankas kā apdrošināšanas nozares uzrauga funkcijām aizsargāt patērētāju un apdrošinājuma ņēmēju līdzekļus.
Iebilstam pret piedāvāto 32 panta redakciju. Uzskatām, ka tik detalizēta informācijas publiskošana par parakstīto prēmiju sadalījumu pa pilnīgi visiem apdrošināšanas veidiem un komersantiem uzliek nepamatoti lielu slogu apdrošināšanas brokeriem kā arī nepamatoti atklāj apdrošināšanas brokeru komercnoslēpumus. Uzskatām, ka tā vietā apdrošināšanas sabiedrībām, kuras darbojas Latvijā tieši vai caur filiālēm, savās tīmekļvietnēs ir jāatklāj no katra brokera saņemto prēmiju (parakstīto prēmiju apjoms) apjoms – gan kopīgais gan sadalījumā pa veidiem.
Iebilstam pret 33. pantā piedāvāto papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.”;
Uzskatām ka likumā nav pieļaujami šādi izplūduši termini ar visai patvaļīgi izprotamu nozīmi un ja vārds “Tirgvedības paziņojumi” tiek lietots, tad tam jādod skaidrs un viennozīmīgi saprotams atšifrējums (definīcija, skaidrojums)
Ņemot vērā visus šos jautājumus LPABA uzskata, ka pirms likumprojekta tālākas virzīšanas ir nepieciešamas klātienes diskusijas, lai apspriestu visas būtiskās un svarīgākās sagatavotās likumprojekta izmaiņas un LPABA neatbalsta likumprojekta tālāko virzību.
Ar cieņu
Agris Auce
LPABA valdes pr-js
30.08.2024. 12:32
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir iepazinusies ar izstrādātājiem grozījumiem Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (APIL) un aicina pārskatīt šādas normas:
1. 4. panta trešā daļa: ''(3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.''
Lūdzam precizēt plānotos grozījumus APIL 4.panta trešajā daļā, lieki nepaplašinot normas tekstu un pārskatāmību, izsakot to šādā redakcijā:
''(3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāk nekā viena apdrošināšanas komersanta vai ārvalstu apdrošinātāju filiāles vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.''
2. 5. panta 7.1 daļa: (71) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var būt reģistrēts tikai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā vai tikai apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.”;
Vēršam uzmanību, ka 5.panta 7.1 daļas piedāvātajā redakcijā tiek lietots vienskaitlis attiecībā uz “apdrošināšanas komersantu” vai “ārvalsts apdrošinātāja filiāli” (turpmāk abi kopā –apdrošinātājs), kas liek secināt, ka Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks (turpmāk –PPS) var būt reģistrēts attiecīgi pie viena apdrošinātāja, pretēji APIL 4.panta (5) daļai, kas paredz, ka PPS drīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošinātāju vārdā un interesēs, ja vairāku apdrošinātāju izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.
3. 12. pants. Izplatīšanas līguma noteikumi: Šā likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. panta desmitajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver:
1) apdrošināšanas izplatīšanas noteikumus;
2) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles tiesības nekavējoties izbeigt izplatīšanas līgumu, ja:
a) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā,
b) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības,
c) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības,
d) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu pieprasīt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā,
e) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pasludināts maksātnespējas process, vai uzsākta tā likvidācija vai tas ir likvidēts,
f) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam nav atbildīgās personas;
3) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles un apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesības vienoties par izplatīšanas līguma izbeigšanas papildu nosacījumiem;
4) citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
Grozījumi paredz izteikt APIL 12.pantu jaunā redakcijā, vienlaikus paturot esošās redakcijas formulējumu uz tiesībām nekavējoši izbeigt izplatīšanas līgumu. Norma paredz attiecīgos noteikumus, kad tieši ir tiesības nekavējoši izbeigt līgumu, iekļaut pašā līgumā. Tomēr šādam formulējumam trūkst lietderības. Līdz ar to normā būtu jāparedz nevis pienākums iekļaut izplatīšanas līgumā attiecīgas tiesības, bet gan noteikt šīs tiesības jau likumā, kas ļauj izvairīties no liekām administratīvām darbībām. Tādējādi šīs tiesības subjekts var izmantot uzreiz jau uz likuma, nevis līguma regulējuma pamata. Minētais ļauj izvairīties arī no administratīva sloga, kas būtu jāveic, lai grozītu jau esošos noslēgtos izplatīšanas līgumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt APIL 12.pantu šādā redakcijā:
12. pants. Izplatīšanas līguma noteikumi un līguma nekavējoša izbeigšana
(1) Šā likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. panta desmitajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver:
1) apdrošināšanas izplatīšanas noteikumus;
2) šā panta otrajā daļā neminētus apdrošināšanas līguma izbeigšanas noteikumus, ja tādi ir;
3) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles un apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesības vienoties par izplatīšanas līguma izbeigšanas papildu nosacījumiem;
4) citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
(2) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības nekavējoties izbeigt noslēgto izplatīšanas līgumu, ja:
a) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā,
b) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības,
c) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības,
d) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu pieprasīt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā,
e) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pasludināts maksātnespējas process, vai uzsākta tā likvidācija vai tas ir likvidēts,
f) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam nav atbildīgās personas.
4. 14. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrs
(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs uztur reģistru, kurā norāda:
1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka vārdu un uzvārdu, kā arī datumu, kad viņš sācis pildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākumus;
2) informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūtajām zināšanām un prasmēm, norādot, vai tas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja vārdā var nodarboties ar nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.
(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs publicē savā tīmekļvietnē šā panta pirmajā daļā minēto reģistru. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kuram nav savas tīmekļvietnes, reģistru publicē tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē, kurš reģistrējis attiecīgo apdrošināšanas izplatītāju, vai citā publiski pieejamā tīmekļvietnē, ar kuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs vienojies par šīs informācijas izvietošanu.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistram ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to tīmekļvietnē, kurā attiecīgais reģistrs ir publicēts atbilstoši šā panta otrajai daļai.”
Iebilstam pret visu apdrošināšanas komersantu apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku saraksta publiskošanu, jo nav saprotams, kādu problēmsituāciju ar šādu regulējumu plānots novērst.
Ja norma tiek saglabāta, tad lūdzam anotācijā skaidrot normas mērķi un to, kā ar šo regulējumu mērķis tiks sasniegts.
5. 31.panta otrā un trešā daļa: 31. pants. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts
(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nodrošina, ka līdzekļi, kas iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, tiek turēti kredītiestādē atsevišķā naudas kontā šķirti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka naudas līdzekļiem.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rakstveidā informē kredītiestādi, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas un nodrošina šo līdzekļu un no tiem izrietošo prasījumu un saistību uzskaiti pa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem, kā arī saistību uzskaiti par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ar kuriem tas ir uzņēmies segt saistības pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli par apdrošinājuma ņēmēja un cedenta neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Pēc būtības atbalstām priekšlikumu par attiecīgiem papildinājumiem 31.pantā, taču skaidrības labad ieteiktu (2) un (3) daļas veidot šādās redakcijās:
”(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nodrošina, ka līdzekļi, kas iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, tiek turēti kredītiestādē atsevišķā naudas kontā šķirti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka naudas līdzekļiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rakstveidā informē kredītiestādi, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nodrošina kontā esošo līdzekļu un no tiem izrietošo prasījumu un saistību uzskaiti pa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem, kā arī saistību uzskaiti par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ar kuriem tas ir uzņēmies segt saistības pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli par apdrošinājuma ņēmēja un cedenta neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.”
6. 33.panta piektā daļa:
“(5) Apdrošināšanas izplatītājs šajā nodaļā noteiktās prasības ievēro arī gadījumos, kad apdrošinātais, kurš nav apdrošinājuma ņēmējs, pats veic apdrošināšanas prēmijas samaksu apdrošināšanas izplatītājam par pievienošanos apdrošināšanas līgumam.”
Iebildums par pienākumu ievērot prasības attiecībā pret apdrošināto ir pamatots ar to, ka norma definēta un tulkojama plašāk, nekā anotācijā aprakstītais mērķis. Šī panta prasības ir attiecināmas primāri uz apdrošinājuma ņēmēju. Savukārt, saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 23.pantu apdrošinājuma ņēmējs atbildīgs par apdrošinātā informēšanu par apdrošināšanu. Tam, vai apdrošinātais veic prēmijas samaksu nav izšķirošas nozīmes un tas nav ietverams pantā, kas regulē Apdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecību vispārīgos noteikumus.
APIL 1.panta pirmās daļas 18) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir nodoms noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu vai kura saskaņā ar:
a) apdrošināšanas līgumu ir apdrošinājuma ņēmējs,
b) pārapdrošināšanas līgumu ir pārapdrošinājuma ņēmējs;
APIL 33.pants nosaka šādas prasības - (1) Apdrošināšanas izplatītājs, izplatot apdrošināšanu, vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses. (2) Visa informācija, kas saistīta ar apdrošināšanas izplatīšanu, tai skaitā tirgvedības paziņojumi, ko apdrošināšanas izplatītājs adresējis klientiem, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. (3) Apdrošināšanas izplatītājs nesaņem atlīdzību un neatlīdzina saviem darbiniekiem vai nevērtē to darba rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tā pienākumu ievērot klienta intereses. (4) Apdrošināšanas izplatītājs atalgojuma sistēmu nepiesaista pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt tā darbiniekus ieteikt klientam konkrētu apdrošināšanas produktu, ja apdrošināšanas izplatītājs var piedāvāt atšķirīgu apdrošināšanas produktu, kas labāk atbilst klienta interesēm.
Piedāvātie grozījumi arī neatrisinās anotācijā aprakstīto situāciju, jo piedāvātais risinājums ir nekonkrēts un tulkojams plašāk.
Par informācijas sniegšanu klientam grupas apdrošināšanas gadījumā
Šobrīd Likums neparedz, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, pienākumu sniegt informāciju klientiem par apdrošināšanu, kad tā klientiem tiek pārdota grupas apdrošināšanas līguma (klienti tiek pievienoti jau noslēgtam apdrošināšanas līgumam, netiek slēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums ar katru klientu individuāli) ietvaros. Likums neparedz nosacījumus, kāda informācija vai dokumenti šādā gadījumā apdrošināšanas izplatītājam ir jāsniedz klientam, lai tam būtu pieejama informācija par apdrošināšanu, ko tas plāno vai ir jau iegādājies, samaksājot apdrošināšanas prēmiju.
Risinājuma apraksts
Likuma 33. pants ir papildināts ar piekto daļu paredzot, ka klientam ir jāsniedz informācija arī tad, ja netiek noslēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums, bet no klienta tiek pieprasīta apdrošināšanas prēmijas samaksa.
Risinājumam jāapsver citas normas, kuras papildināt, iespējams tās, kuras attiecas uz PPS izplatīšanas jautājumiem.
7. 34. pantā pirmās daļas 6.1 punkts:
“61 vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā par attiecīgo piedāvāto apdrošināšanas līgumu saņemt apdrošināšanas prēmiju;”
Likumā jau ir paredzēts, ka starpnieku reģistrā ir jānorāda informācija vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības iekasēt apdrošināšanas prēmiju apdrošinātāja vārdā (piemēram, APIL 10.panta pirmās daļas 4.punkts attiecībā uz apdrošināšanas aģentiem) . Uzskatām, ka nav nepieciešams vēlreiz dublēt informāciju apdrošināšanas līgumā.
1. 4. panta trešā daļa: ''(3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai viena apdrošināšanas komersanta vai viena ārvalsts apdrošinātāja filiāļu vārdā un interesēs vai vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.''
Lūdzam precizēt plānotos grozījumus APIL 4.panta trešajā daļā, lieki nepaplašinot normas tekstu un pārskatāmību, izsakot to šādā redakcijā:
''(3) Apdrošināšanas aģents ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāk nekā viena apdrošināšanas komersanta vai ārvalstu apdrošinātāju filiāles vārdā un interesēs, ja izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.''
2. 5. panta 7.1 daļa: (71) Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var būt reģistrēts tikai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā vai tikai apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles uzturētajā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā.”;
Vēršam uzmanību, ka 5.panta 7.1 daļas piedāvātajā redakcijā tiek lietots vienskaitlis attiecībā uz “apdrošināšanas komersantu” vai “ārvalsts apdrošinātāja filiāli” (turpmāk abi kopā –apdrošinātājs), kas liek secināt, ka Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks (turpmāk –PPS) var būt reģistrēts attiecīgi pie viena apdrošinātāja, pretēji APIL 4.panta (5) daļai, kas paredz, ka PPS drīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošinātāju vārdā un interesēs, ja vairāku apdrošinātāju izplatāmā apdrošināšana neparedz savstarpēji konkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.
3. 12. pants. Izplatīšanas līguma noteikumi: Šā likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. panta desmitajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver:
1) apdrošināšanas izplatīšanas noteikumus;
2) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles tiesības nekavējoties izbeigt izplatīšanas līgumu, ja:
a) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā,
b) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības,
c) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības,
d) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu pieprasīt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā,
e) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pasludināts maksātnespējas process, vai uzsākta tā likvidācija vai tas ir likvidēts,
f) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam nav atbildīgās personas;
3) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles un apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesības vienoties par izplatīšanas līguma izbeigšanas papildu nosacījumiem;
4) citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
Grozījumi paredz izteikt APIL 12.pantu jaunā redakcijā, vienlaikus paturot esošās redakcijas formulējumu uz tiesībām nekavējoši izbeigt izplatīšanas līgumu. Norma paredz attiecīgos noteikumus, kad tieši ir tiesības nekavējoši izbeigt līgumu, iekļaut pašā līgumā. Tomēr šādam formulējumam trūkst lietderības. Līdz ar to normā būtu jāparedz nevis pienākums iekļaut izplatīšanas līgumā attiecīgas tiesības, bet gan noteikt šīs tiesības jau likumā, kas ļauj izvairīties no liekām administratīvām darbībām. Tādējādi šīs tiesības subjekts var izmantot uzreiz jau uz likuma, nevis līguma regulējuma pamata. Minētais ļauj izvairīties arī no administratīva sloga, kas būtu jāveic, lai grozītu jau esošos noslēgtos izplatīšanas līgumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt APIL 12.pantu šādā redakcijā:
12. pants. Izplatīšanas līguma noteikumi un līguma nekavējoša izbeigšana
(1) Šā likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. panta desmitajā daļā minētajā izplatīšanas līgumā ietver:
1) apdrošināšanas izplatīšanas noteikumus;
2) šā panta otrajā daļā neminētus apdrošināšanas līguma izbeigšanas noteikumus, ja tādi ir;
3) apdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokera, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles un apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesības vienoties par izplatīšanas līguma izbeigšanas papildu nosacījumiem;
4) citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
(2) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības nekavējoties izbeigt noslēgto izplatīšanas līgumu, ja:
a) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir pārkāpis šo likumu, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā,
b) apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas darbojas dalībvalstī, ievērojot dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ir pārkāpis dalībvalsts sabiedrības intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības,
c) apdrošināšanas aģents ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasības,
d) Latvijas Banka ir pieņēmusi lēmumu pieprasīt apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei anulēt attiecībā uz apdrošināšanas aģentu vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku izdarīto ierakstu apdrošināšanas aģentu reģistrā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā,
e) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pasludināts maksātnespējas process, vai uzsākta tā likvidācija vai tas ir likvidēts,
f) apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam nav atbildīgās personas.
4. 14. pants. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrs
(1) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs uztur reģistru, kurā norāda:
1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka vārdu un uzvārdu, kā arī datumu, kad viņš sācis pildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākumus;
2) informāciju par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūtajām zināšanām un prasmēm, norādot, vai tas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja vārdā var nodarboties ar nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.
(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs publicē savā tīmekļvietnē šā panta pirmajā daļā minēto reģistru. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs, kuram nav savas tīmekļvietnes, reģistru publicē tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja tīmekļvietnē, kurš reģistrējis attiecīgo apdrošināšanas izplatītāju, vai citā publiski pieejamā tīmekļvietnē, ar kuru apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs vienojies par šīs informācijas izvietošanu.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistram ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to tīmekļvietnē, kurā attiecīgais reģistrs ir publicēts atbilstoši šā panta otrajai daļai.”
Iebilstam pret visu apdrošināšanas komersantu apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku saraksta publiskošanu, jo nav saprotams, kādu problēmsituāciju ar šādu regulējumu plānots novērst.
Ja norma tiek saglabāta, tad lūdzam anotācijā skaidrot normas mērķi un to, kā ar šo regulējumu mērķis tiks sasniegts.
5. 31.panta otrā un trešā daļa: 31. pants. Tiesības saņemt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas vai citus maksājumus un atsevišķais naudas konts
(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nodrošina, ka līdzekļi, kas iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, tiek turēti kredītiestādē atsevišķā naudas kontā šķirti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka naudas līdzekļiem.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rakstveidā informē kredītiestādi, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas un nodrošina šo līdzekļu un no tiem izrietošo prasījumu un saistību uzskaiti pa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem, kā arī saistību uzskaiti par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ar kuriem tas ir uzņēmies segt saistības pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli par apdrošinājuma ņēmēja un cedenta neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
Pēc būtības atbalstām priekšlikumu par attiecīgiem papildinājumiem 31.pantā, taču skaidrības labad ieteiktu (2) un (3) daļas veidot šādās redakcijās:
”(2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas saņem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmijas un citus maksājumus saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu, nodrošina, ka līdzekļi, kas iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas, tiek turēti kredītiestādē atsevišķā naudas kontā šķirti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka naudas līdzekļiem. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rakstveidā informē kredītiestādi, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir iegūti no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas.
(3) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nodrošina kontā esošo līdzekļu un no tiem izrietošo prasījumu un saistību uzskaiti pa apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem, kā arī saistību uzskaiti par tiem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem, ar kuriem tas ir uzņēmies segt saistības pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantu, ārvalsts apdrošinātāja filiāli, ārvalsts pārapdrošinātāja filiāli par apdrošinājuma ņēmēja un cedenta neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.”
6. 33.panta piektā daļa:
“(5) Apdrošināšanas izplatītājs šajā nodaļā noteiktās prasības ievēro arī gadījumos, kad apdrošinātais, kurš nav apdrošinājuma ņēmējs, pats veic apdrošināšanas prēmijas samaksu apdrošināšanas izplatītājam par pievienošanos apdrošināšanas līgumam.”
Iebildums par pienākumu ievērot prasības attiecībā pret apdrošināto ir pamatots ar to, ka norma definēta un tulkojama plašāk, nekā anotācijā aprakstītais mērķis. Šī panta prasības ir attiecināmas primāri uz apdrošinājuma ņēmēju. Savukārt, saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 23.pantu apdrošinājuma ņēmējs atbildīgs par apdrošinātā informēšanu par apdrošināšanu. Tam, vai apdrošinātais veic prēmijas samaksu nav izšķirošas nozīmes un tas nav ietverams pantā, kas regulē Apdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecību vispārīgos noteikumus.
APIL 1.panta pirmās daļas 18) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kurai ir nodoms noslēgt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumu vai kura saskaņā ar:
a) apdrošināšanas līgumu ir apdrošinājuma ņēmējs,
b) pārapdrošināšanas līgumu ir pārapdrošinājuma ņēmējs;
APIL 33.pants nosaka šādas prasības - (1) Apdrošināšanas izplatītājs, izplatot apdrošināšanu, vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses. (2) Visa informācija, kas saistīta ar apdrošināšanas izplatīšanu, tai skaitā tirgvedības paziņojumi, ko apdrošināšanas izplatītājs adresējis klientiem, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. (3) Apdrošināšanas izplatītājs nesaņem atlīdzību un neatlīdzina saviem darbiniekiem vai nevērtē to darba rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā ar tā pienākumu ievērot klienta intereses. (4) Apdrošināšanas izplatītājs atalgojuma sistēmu nepiesaista pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt tā darbiniekus ieteikt klientam konkrētu apdrošināšanas produktu, ja apdrošināšanas izplatītājs var piedāvāt atšķirīgu apdrošināšanas produktu, kas labāk atbilst klienta interesēm.
Piedāvātie grozījumi arī neatrisinās anotācijā aprakstīto situāciju, jo piedāvātais risinājums ir nekonkrēts un tulkojams plašāk.
Par informācijas sniegšanu klientam grupas apdrošināšanas gadījumā
Šobrīd Likums neparedz, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, pienākumu sniegt informāciju klientiem par apdrošināšanu, kad tā klientiem tiek pārdota grupas apdrošināšanas līguma (klienti tiek pievienoti jau noslēgtam apdrošināšanas līgumam, netiek slēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums ar katru klientu individuāli) ietvaros. Likums neparedz nosacījumus, kāda informācija vai dokumenti šādā gadījumā apdrošināšanas izplatītājam ir jāsniedz klientam, lai tam būtu pieejama informācija par apdrošināšanu, ko tas plāno vai ir jau iegādājies, samaksājot apdrošināšanas prēmiju.
Risinājuma apraksts
Likuma 33. pants ir papildināts ar piekto daļu paredzot, ka klientam ir jāsniedz informācija arī tad, ja netiek noslēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums, bet no klienta tiek pieprasīta apdrošināšanas prēmijas samaksa.
Risinājumam jāapsver citas normas, kuras papildināt, iespējams tās, kuras attiecas uz PPS izplatīšanas jautājumiem.
7. 34. pantā pirmās daļas 6.1 punkts:
“61 vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā par attiecīgo piedāvāto apdrošināšanas līgumu saņemt apdrošināšanas prēmiju;”
Likumā jau ir paredzēts, ka starpnieku reģistrā ir jānorāda informācija vai apdrošināšanas starpniekam ir tiesības iekasēt apdrošināšanas prēmiju apdrošinātāja vārdā (piemēram, APIL 10.panta pirmās daļas 4.punkts attiecībā uz apdrošināšanas aģentiem) . Uzskatām, ka nav nepieciešams vēlreiz dublēt informāciju apdrošināšanas līgumā.
30.08.2024. 13:59
Aigars Krūms - Biedrība "Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija"
Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LABA) ir iepazinusies ar Likumprojektu un nosūta savu viedokli, iebildumus un priekšlikumus Likumprojektam:
Likumprojekta 3.pantā:
Paredzēts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk APIL) 4.panta 3.daļā izslēgt ierobežojumu, ka vairāku apdrošinātāju savstarpēji nekonkurējošus piedāvājumus var izplatīt tikai tad, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem APIL 4.panta 3.daļā. Grozījumi APIL 4.panta 3.daļā faktiski paredz pilnībā bez ierobežojumiem apdrošināšanas aģentiem darboties kā multiaģentiem, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus. Tas tiek pamatots ar it kā pastāvošajām vienas aģentu grupas priekšrocībām, taču netiek ņemta vērā vēsturiskā šīs normas izcelsme. Kad sākotnēji tika ierosināta šī norma, LABA jau norādīja, ka nekontrolēta un neierobežota multiaģentu darbības pieļaušana novedīs pie būtiska kaitējuma klientu interesēm un klientu interešu aizsardzības būtiskas samazināšanās. Respektīvi, tas pavērs iespēju viena biroja ietvaros un pat vienā telpā vienlaikus darboties vairākiem multiaģentiem, no kuriem katrs šķietami izplatīs savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, bet patiesībā klientam tiks piedāvāts izvēlēties no vairākiem savstarpēji konkurējošiem apdrošināšanas produktiem, neveicot piedāvājumu vispusīgu analīzi, bet nekontrolēti un, apdrošināšanas aģentiem nepiemītot nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencei, dodot klientam padomu, kuru piedāvājumu izvēlēties. Tieši tādēļ, lai novērstu šādu klientu interešu kaitējumu, APIL tika noteikts, ka multiaģenti (izņemot vienīgi komercbankas, kurām ir īpašs regulējums) var izplatīt savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, tikai, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Ja tiek saskatīts, ka nav atbalstāma esošo multiaģentu darbība esošo APIL noteikumu ietvaros, tad ir jāatgriežas pie iepriekšējās diskusijas un jāatceļ šī norma vispār, neatļaujot nevienam (izņemot komercbankas) būt par multiaģentu, nevis tā vietā jāatceļ ierobežojumi, kas aizsargā klientu intereses. Primārām vienmēr ir jābūt klienta interesēm.
Likumprojekta 6.pantā:
Paredzēts APIL 8.pantu izteikt jaunā redakcijā, tā 6. un 7.daļā paredzot, ka Latvijas Bankai (turpmāk – LB) ir tiesības uzaicināt uz pārrunām apdrošināšanas brokera atbildīgo personu un neatļaut tai pildīt atbildīgās personas pienākumus, ja šo pārrunu rezultātā LB nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz LB atļaujas izsniegšanu apdrošināšanas brokera atbildīgai personai, pamatojoties uz subjektīvām, nezināma un neizprotama satura pārrunām ar LB amatpersonām. APIL nedrīkst paredzēt absolūti subjektīvus atbildīgās personas kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus, kā uzaicināšana uz pārrunām LB. Atbildīgās personas kvalifikācijas atbilstības vērtējums nedrīkst būt viena vai vairāku Latvijas Bankas darbinieku subjektīvs viedoklis, kā viņiem liekas, vai atbildīgā persona ir atbilstoši kvalificēta vai nē, jo tas jau robežotos ar patvaļu, faktiski padarītu bezjēdzīgu iepriekš veikto atbildīgās personas kvalifikācijas pārbaudi, par ko tā ir iesniegusi atbilstošu dokumentu, kā arī izraisītu iespējamus paaugstinātus korupcijas riskus. Jebkurai kvalifikācijas atbilstības novērtēšanai ir jābūt stingri noteiktiem, objektīviem, iepriekš visām ieinteresētajām personām zināmiem kritērijiem, atbilstību kuriem jāapliecina objektīvi pārbaudāmā veidā. Šādi kritēriji jau ir noteikti APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā. Subjektīvas, nezināma un neizprotama satura pārrunas, lai objektīvi pārbaudītu atbildīgās personas zināšanas kvalifikācijas pārbaudei ir nederīgs un nepieļaujams formāts, jo īpaši tādēļ, ka tas jau dublē APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā noteikto LB kontrolēto objektīvas kvalifikācijas pārbaudes kārtību, kuras rezultātā izdoto kvalifikācijas pārbaudes un atzīšanas dokumentu atbildīgā persona jau būs iesniegusi LB. Lai nodrošinātu objektīvu, saprotamu un pārskatāmu atbildībās personas pārbaudes kārtību, LB pārbaudei, kuras rezultātā LB izsniedz atļautu atbildīgajai personai pildīt atbildīgās personas pienākumus, būtu jāaprobežojas ar APIL noteiktajā kārtībā izsniegta kvalifikācijas atzinuma īstuma pārbaudi un atbildīgās personas atbilstības APIL 16.panta 1.daļas, 19.panta un 21.panta 1.daļas prasībām pārbaudi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis kādas LB amatpersonas subjektīvu viedokli vai attieksmi.
Likumprojekta 8.pantā:
Paredzēts apdrošināšanas aģentiem, kas arī ir apdrošināšanas izplatītāji, tiek plānots atcelt pilnīgi visas prasības attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un procedūrām. Tā vietā plānota vispārīga, nekonkrēta un objektīvi nepārbaudāma prasība, ka jāiesniedz: cita informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem. Nekonkrētu, abstraktu prasību izvirzīšana apdrošināšanas izplatīšanas darbības uzsākšanā novedīs tikai pie nekādu prasību neievērošanas. Bez tam, ar šo kopsakarā ar APIL 24.panta 2.daļas izsvītrošanu ir paredzēts ne tikai apdrošināšanas aģentu reģistrāciju, bet arī apdrošināšanas aģentu darbības uzraudzību pilnībā deleģēt apdrošinātājiem. Taču tas, pirmkārt, nav atļauts ne APIL, ne direktīvā. Otrkārt, ar šādu pieeju rastos nepamatota nevienlīdzīga attieksme un nevienlīdzīga administratīvā nasta pret diviem apdrošināšanas izplatītāju veidiem, kas abi saskaņā ar direktīvu un APIL jāuzrauga Latvijas Bankai.
Likumprojekta 8.pantā:
Paredzēts APIL 11.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.
Paredzēts APIL 13.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbilstoši šī panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.
LABA viedoklis:
Piedāvātajā APIL 11.panta 2.daļas un 13.panta 2.daļas redakcijā noteikts, ka apdrošināšanas aģents un papildpakalpojuma starpnieks iesniedz gan ziņas par akcionāriem/dalībniekiem, personas, ar kurām ir ciešas attiecības, apliecinājumu, ka būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo LB iespējas veikt uzraudzības funkcijas, citu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi. APIL 11.panta 3.daļa faktiski atbrīvo apdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas brokeri no jebkādas apdrošināšanas aģenta un papildpakalpojuma starpnieka sniegtās informācijas patiesuma un ticamības pārbaudes, bet LB šo informāciju nepārbauda vispār. LABA ieskatā nav pieļaujams radīt situāciju, kurā apdrošināšanas aģenti un papildpakalpojuma starpnieki var iesniegt nepatiesu un neticamu informāciju, t.sk. kas attiecas uz tiesību aktu prasību apdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi, un nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, bet nevienam nav noteikts pienākums to pārbaudīt. Tas faktiski nozīmē, ka Latvija ne tikai nenodrošinās apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku veiktās apdrošināšanas izplatīšanas tiesiskuma uzraudzību, bet arī neizpildīs savas starptautiskās saistības kaut vai, piemēram, sankciju ievērošanas uzraudzības jomā. Faktiski šāds noteikums rada pretrunu ar citur APIL noteikto, ka apdrošināšanas komersants ir atbildīgs par apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu un apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu.
Likumprojekta 9.pantā:
APIL 15.pants izteikts jaunā redakcijā, atļaujot apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību, izvirzot nekonkrētus un abstraktus kritērijus šai cita veida komercdarbībai.
LABA viedoklis:
Apdrošināšanas brokeru darbības apvienošana ar citiem komercdarbības veidiem līdz šim nebija atļauta, izņemot vienīgi ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbību. Atļaujot apvienot apdrošināšanas brokeru darbību ar jebkuru citu komercdarbību, tiek nopietni apdraudētas gan klientu intereses, gan apdrošinātāju intereses, gan arī apdrošināšanas brokeru nozares reputācija. Lielākā daļa apdrošināšanas brokeru iekasē apdrošināšanas prēmijas, kas faktiski pieder apdrošinātājam, bet kuras apdrošinātāji ir pilnvarojuši apdrošināšanas brokerus iekasēt. Tādēļ apdrošināšanas brokeru atsevišķajos prēmiju kontos ikdienā glabājas miljoniem EUR, kas nepieder apdrošināšanas brokerim, bet nākošā mēneša sākumā jāpārskaita apdrošinātājam. Jau iepriekš pēc globālās ekonomiskās krīzes, kad atsevišķām negodprātīgām ar dažām apdrošināšanas brokeru sabiedrībām saistītām personām radās personiskas finansiālas grūtības, tika konstatēta šo finansiālo grūtību risināšana prettiesiski “aizņemoties” apdrošināšanas brokera speciālajā kontā esošo naudu. Ar piedāvāto risinājumu tiks būtiski palielināti riski, ka radīsies uzņēmumi, kuri savas esošās finanšu problēmas nolems risināt, kļūstot par apdrošināšanas brokeriem, lai šādā veidā no iekasētajām apdrošināšanas prēmijām bez maksas kreditētu savu pamatbiznesu. Agrāk vai vēlāk tas atkal novestu pie nespējas norēķināties ar apdrošinātājiem .No šādu uzņēmumu, kuru pamatdarbība nebūs apdrošināšanas brokera darbība, nespējas izpildīt saistības pret apdrošinātājiem, iespējamas maksātnespējas, iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz iekasētajām prēmijām u.tml. būtiski cietīs ne tikai apdrošināšanas brokeru nozares un LB kā nozares uzrauga reputācija, bet arī finansiāli cietīs apdrošinātāji un netiešā veidā arī klientu intereses. Mēģinājumi visus šādus darbību apvienošanas gadījumus uzraudzīt radīs LB būtisku administratīvo slogu, kura izdevumus būs jāsedz visiem tirgus dalībniekiem. Tiem apdrošināšanas brokeriem, kuriem šobrīd rodas vajadzība apvienot apdrošināšanas brokera darbību ar citu darbību, jau šobrīd pastāv iespēja nodibināt atsevišķu juridisku personu šīs citas darbības veikšanai. Tam nav nepieciešams padarīt apdrošināšanas brokeru darbību par brīvi pieejamu papildnodarbi ikvienam interesentam, pakļaujot būtiskiem riskiem gan apdrošināšanas brokeru nozares reputāciju, gan apdrošinātājus, gan netieši klientus. Likumprojektā piedāvātie kontroles mehānismi ir neizpildāmi un bezzobaini. Pirmkārt, nav skaidri noteikts, ko nozīmē “pasliktināt izplatīšanu”, “pasliktināt brokera finansiālo stāvokli”, “netraucē uzraudzīt”. Tas atkal ir atstāts kādas LB amatpersonas subjektīvam viedoklim, turklāt nenosakot, kas, cik bieži un kādā veidā to uzraudzīs. Otrkārt, tālāk noteiktais, ka LB var pieprasīt atsevišķas juridiskas personas dibināšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanai ir tikai deklaratīva norma, jo nekur APIL netiek noteikts, ka notiks tad, ja attiecīgā persona nedibinās atsevišķu uzņēmumu apdrošināšanas brokera darbībai.
Likumprojekta 10.pantā:
Ierosināts APIL 16.pantā noteikt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam jābūt ar atbilstošu vidējo izglītību.
LABA viedoklis:
Jau iepriekš APIL nebija skaidri saprotams, ko nozīmē pie izglītības lietotais apzīmējums “atbilstoša”. Atvieglojot izglītības prasības, lai viestu skaidrību un novērstu pretrunīgu izpratni, LABA ierosina izslēgt no APIL 16.panta 1.daļas 1.punkta un 1.1daļas 1.punkta vārdus “atbilstošu”, atstājot tikai atbildīgai personai prasību par augstāko izglītību un izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam – par vidējo izglītību.
Likumprojekta 20.pantā:
Ierosināts APIL 28.panta 6.daļā izslēgt iespēju apdrošināšanas starpnieka PCTA polisē iekļaut pašrisku, ja apdrošināšanas starpnieks neatbilst APIL 28.panta 5.daļas prasībām.
LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem, jo tie mākslīgi un bezjēdzīgi var izraisīt vairāku apdrošināšanas brokeru darbības izbeigšanu. Pašreiz APIL 28.panta 6.daļa paredz apdrošināšanas starpniekam tiesības iekļaut pašrisku arī neizpildot 5.daļas prasības, ja tas iesniedz LB dokumentus, kas apliecina LB noteikumos paredzēto šāda pašriska nodrošinājumu. Pašreizējā brīdī Latvijā ir vērojamas būtiskas grūtības apdrošināšanas brokeriem apdrošināt PCTA, jo Latvijas apdrošinātāji ir atteikušies šādu apdrošināšanu piedāvāt (tā tiek piedāvāta ar retiem izņēmumiem, pārsvarā kā īpaša personiska labvēlība). Rezultātā Latvijas apdrošināšanas brokeriem iespēja apdrošināt PCTA, bet kā nav pieļaujama tā darbība, ir jāmeklē ārvalstīs, kas arī tiek darīts. Arī LABA saviem biedriem ir atradusi iespēju palīdzēt saņemt PCTA apdrošināšanu pie Lloyd`s apdrošinātāja. Taču ārvalstu apdrošinātāji atsakās PCTA apdrošināt pilnībā bez pašriska. Piemēram, Lloyd`s apdrošinātājs prasa minimālo pašrisku vismaz 1`500 EUR. Tas nozīmē, ka tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbildīs APIL 28.panta piektajai daļai, faktiski būs jāizbeidz sava darbība, lai gan pašā darbībā nekādu pārkāpumu nebūs. Pie iepriekšminētajiem apstākļiem būtu jāturpina nodrošināt iespēja vismaz tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbilst likuma 28.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajām prasībām, iekļaut CTA polisē pašrisku, izmantojot Latvijas Bankas akceptētu nodrošinājumu. Atruna par uzraudzības administratīvā sloga mazināšanu šajā gadījumā nebūs konsekventa, ņemto vērā šajos pašos likuma grozījumos ierosinātos citus grozījumus, kuros bez objektīvas nepieciešamības uzraudzības administratīvais slogs tiktu būtiski palielināts, piemēram, ierosinājums ļaut ar apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību.
Likumprojekta 21.pantā:
Ierosināts APIL 30.pantā noteikt prasību, ka apdrošināšanas brokera pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par 15`000 EUR.
LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem. Prasība nodrošināt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nekad nav mazāks par 15`000 EUR ir nesamērīga, neloģiska, nevajadzīga un būtībā arī neizpildāma. Bez tam tā var nevajadzīgi radīt ievērojamu papildus administratīvo slogu gan apdrošināšanas brokeriem, gan LB. Būtiskākā ir atsevišķā kontā esošo naudas līdzekļu pietiekamības prasība saistību pret apdrošinātāju izpildei. Bet tas, vai no pamatkapitālā ieguldītajiem 15`000 EUR ikviens apdrošināšanas brokeris nepārtraukti un katru brīdi spēs gūt ieņēmumus, kas pilnībā sedz izdevumus, pamatlīdzekļu nolietojumu un rada peļņu, nav objektīvi nepieciešama likuma prasība. Jebkurai jaunai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kura uzsāks savu darbību, pirmajā gadā peļņas gūšana būs milzīgs izaicinājums vai pat drīzāk neiespējams uzdevums. Kaut vai apskatot apdrošināšanas brokeru sabiedrības reģistrācijas procesu. Apdrošināšanas brokeru sabiedrība līdz reģistrācijai ieņēmumu gūt nevar, jo vēl nedrīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, taču no pamatkapitālā ieguldītajiem naudas līdzekļiem jau ir jāsāk segt izdevumi gan par darba algu atbildīgajai personai, gan nodokļiem, gan telpām, gan tīmekļvietnes izveidošanu un uzturēšanu, gan sakaru līdzekļiem, datoriem, gan galu galā LB veicamais maksājums par reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu un citi pašsaprotami izdevumi. Ir skaidrs, ka neviena apdrošināšanas brokeru sabiedrība jau reģistrācijas brīdī neatbildīs šai pašu kapitāla prasībai, jo ienākumi būs 0, bet izdevumi jau būs radījuši pašu kapitāla samazināšanos zem pamatkapitāla apmēra. Arī ikdienas darbībā apdrošināšanas brokerim var rasties gadījumi, kad rodas zaudējumi, piemēram, kāds nelaimes gadījums (ugunsgrēks, avārija, zādzība u.tml.), kāda atlīdzinājuma izmaksāšana klientam vai apdrošinātājam u.tml., kas attiecīgajā brīdī noved pie pašu kapitāla samazināšanās zem pamatkapitāla apmēra, taču ilgtermiņā neietekmē apdrošināšanas brokera darbību un finansiālo stabilitāti. Nevar atstāt bez ievērības arī to, ka ar šo tiks sagādāts jauns administratīvais slogs apdrošināšanas brokeriem un vienlaikus jaunas uzraudzības funkcijas LB, kas nevajadzīgi patērēt LB resursus, lai gan LB pati likumprojektu pasniedz kā orientētu uz nevajadzīgu uzraudzības funkciju samazināšanu vērstu.
Likumprojekta 22.pantā:
Ierosināts APIL 31.pants izteikt jaunā redakcijā, APIL 31.panta 4.daļā nosakot: Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks atsevišķajā naudas kontā vienmēr nodrošina naudas līdzekļus vismaz tādā apmērā, kas nav mazāks par tā saistībām pret apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem un saistībām pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem par apdrošinājuma ņēmēju un cedentu neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
LABA viedoklis:
Nav saprotams, kas ir domāts ar saistībām pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem par cedentu neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Apdrošināšanas prēmijas maksājumus likums paredz veikt apdrošinājuma ņēmējiem. Cesijā var nodot tikai prasījuma tiesības, nevis savas parādsaistības vai pienākumu maksāt apdrošināšanas prēmiju.
Likumprojekta 22.pantā:
Iekļaujot APIL 31.panta 4.daļā atrunu par apdrošināšanas starpnieka saistību pret apdrošinātājiem par apdrošinājuma ņēmēju neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem uzskaiti, būtu pareizi beidzot papildināt APIL arī ar šādu apdrošināšanas brokera klienta vietā samaksāto summu likumisko cesiju un likumā noteiktās klienta atbildības par prēmijas nesamaksāšanu saglabāšanos. Tas nodrošinātu apdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti, t.i. atvieglotu iespējas piedzīt no negodprātīgā klienta viņa vietā samaksātās summas, kā arī stimulētu klientus savlaicīgi veikt prēmiju maksājumus un atturētu no vēlmes negodprātīgi izmantot šo pašreiz likumā nenoregulēto situāciju.
Tādēļ LABA ierosina papildināt APIL 31.pantu ar jaunu 9.daļu šādā redakcijā:
(9) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir veicis apdrošināšanas prēmijas maksājumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāju filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālei apdrošinājuma ņēmēja vietā, kurš noslēgtajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju:
1) Attiecīgais apdrošinājuma ņēmējs ir uzskatāms par tādu, kas nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju un viņam tiek piemērota visa likumā noteiktā atbildība, kāda apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem paredzēta gadījumos, kad apdrošināšanas prēmija nav tikusi samaksāta, izņemot vienīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāju filiāles, ārvalsts pārapdrošinātāju filiāles tiesības prasīt viņam samaksāt apdrošināšanas prēmiju;
2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iegūst tiesības prasīt apdrošinājuma ņēmējam atlīdzināt viņa vietā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka samaksāto apdrošināšanas prēmiju.
Likumprojekta 23.pantā:
Ierosināts APIL 32.pantu izteikt jautā redakcijā, t.sk. 2.daļā noteikt pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par katrā iepriekšējā kalendārajā gadā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru noteiktā sadalījumā.
LABA viedoklis:
Lai padarītu šo APIL 32.panta 2.daļā publicēto informāciju Latvijas mērogā pilnvērtīgi izmantojamu un pārskatāmu, LABA ierosina pienākumu publicēt minēto informāciju noteikt gan apdrošināšanas brokeriem, gan ārvalsts un citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiālei, kas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu nodarbojas Latvijā.
Likumprojekta 33.pantā:
Ierosināts APIL Pārejas noteikumus papildināt ar 15.punktu šādā redakcijā: 15. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kurš līdz šā likuma 30. panta 1.1 daļas spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā un kura pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro, nodrošina atbilstību šā likuma 30. panta 1.1 daļā noteiktajai prasībai ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
LABA viedoklis:
Lai pēc APIL grozījumu stāšanās spēkā nodrošinātu pietiekamu laiku izpildīt jaunās prasības, ja tādas stāsies spēkā, un nebūtu jāpārtrauc apdrošināšanas brokeru darbība tiem, kam šobrīd nav 15`000 EUR pašu kapitāls, jaunās prasības izpildei būtu jānosaka vismaz līdz 2026.gada 31.decembrim. Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tikai tagad sākts saskaņot, par to ir izteikti iebildumi, paredzams, ka ātrāk par 2025.gada vidu vai pat rudeni tas nestāsies spēkā.
Likumprojekta 3.pantā:
Paredzēts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk APIL) 4.panta 3.daļā izslēgt ierobežojumu, ka vairāku apdrošinātāju savstarpēji nekonkurējošus piedāvājumus var izplatīt tikai tad, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem APIL 4.panta 3.daļā. Grozījumi APIL 4.panta 3.daļā faktiski paredz pilnībā bez ierobežojumiem apdrošināšanas aģentiem darboties kā multiaģentiem, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus. Tas tiek pamatots ar it kā pastāvošajām vienas aģentu grupas priekšrocībām, taču netiek ņemta vērā vēsturiskā šīs normas izcelsme. Kad sākotnēji tika ierosināta šī norma, LABA jau norādīja, ka nekontrolēta un neierobežota multiaģentu darbības pieļaušana novedīs pie būtiska kaitējuma klientu interesēm un klientu interešu aizsardzības būtiskas samazināšanās. Respektīvi, tas pavērs iespēju viena biroja ietvaros un pat vienā telpā vienlaikus darboties vairākiem multiaģentiem, no kuriem katrs šķietami izplatīs savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, bet patiesībā klientam tiks piedāvāts izvēlēties no vairākiem savstarpēji konkurējošiem apdrošināšanas produktiem, neveicot piedāvājumu vispusīgu analīzi, bet nekontrolēti un, apdrošināšanas aģentiem nepiemītot nepieciešamajām zināšanām, prasmēm un kompetencei, dodot klientam padomu, kuru piedāvājumu izvēlēties. Tieši tādēļ, lai novērstu šādu klientu interešu kaitējumu, APIL tika noteikts, ka multiaģenti (izņemot vienīgi komercbankas, kurām ir īpašs regulējums) var izplatīt savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, tikai, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Ja tiek saskatīts, ka nav atbalstāma esošo multiaģentu darbība esošo APIL noteikumu ietvaros, tad ir jāatgriežas pie iepriekšējās diskusijas un jāatceļ šī norma vispār, neatļaujot nevienam (izņemot komercbankas) būt par multiaģentu, nevis tā vietā jāatceļ ierobežojumi, kas aizsargā klientu intereses. Primārām vienmēr ir jābūt klienta interesēm.
Likumprojekta 6.pantā:
Paredzēts APIL 8.pantu izteikt jaunā redakcijā, tā 6. un 7.daļā paredzot, ka Latvijas Bankai (turpmāk – LB) ir tiesības uzaicināt uz pārrunām apdrošināšanas brokera atbildīgo personu un neatļaut tai pildīt atbildīgās personas pienākumus, ja šo pārrunu rezultātā LB nevar pārliecināties par tās atbilstību šā likuma prasībām.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz LB atļaujas izsniegšanu apdrošināšanas brokera atbildīgai personai, pamatojoties uz subjektīvām, nezināma un neizprotama satura pārrunām ar LB amatpersonām. APIL nedrīkst paredzēt absolūti subjektīvus atbildīgās personas kvalifikācijas novērtēšanas kritērijus, kā uzaicināšana uz pārrunām LB. Atbildīgās personas kvalifikācijas atbilstības vērtējums nedrīkst būt viena vai vairāku Latvijas Bankas darbinieku subjektīvs viedoklis, kā viņiem liekas, vai atbildīgā persona ir atbilstoši kvalificēta vai nē, jo tas jau robežotos ar patvaļu, faktiski padarītu bezjēdzīgu iepriekš veikto atbildīgās personas kvalifikācijas pārbaudi, par ko tā ir iesniegusi atbilstošu dokumentu, kā arī izraisītu iespējamus paaugstinātus korupcijas riskus. Jebkurai kvalifikācijas atbilstības novērtēšanai ir jābūt stingri noteiktiem, objektīviem, iepriekš visām ieinteresētajām personām zināmiem kritērijiem, atbilstību kuriem jāapliecina objektīvi pārbaudāmā veidā. Šādi kritēriji jau ir noteikti APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā. Subjektīvas, nezināma un neizprotama satura pārrunas, lai objektīvi pārbaudītu atbildīgās personas zināšanas kvalifikācijas pārbaudei ir nederīgs un nepieļaujams formāts, jo īpaši tādēļ, ka tas jau dublē APIL 23.panta 4. un 8.daļā, 25. un 26.pantā noteikto LB kontrolēto objektīvas kvalifikācijas pārbaudes kārtību, kuras rezultātā izdoto kvalifikācijas pārbaudes un atzīšanas dokumentu atbildīgā persona jau būs iesniegusi LB. Lai nodrošinātu objektīvu, saprotamu un pārskatāmu atbildībās personas pārbaudes kārtību, LB pārbaudei, kuras rezultātā LB izsniedz atļautu atbildīgajai personai pildīt atbildīgās personas pienākumus, būtu jāaprobežojas ar APIL noteiktajā kārtībā izsniegta kvalifikācijas atzinuma īstuma pārbaudi un atbildīgās personas atbilstības APIL 16.panta 1.daļas, 19.panta un 21.panta 1.daļas prasībām pārbaudi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, nevis kādas LB amatpersonas subjektīvu viedokli vai attieksmi.
Likumprojekta 8.pantā:
Paredzēts apdrošināšanas aģentiem, kas arī ir apdrošināšanas izplatītāji, tiek plānots atcelt pilnīgi visas prasības attiecībā uz iesniedzamiem dokumentiem un procedūrām. Tā vietā plānota vispārīga, nekonkrēta un objektīvi nepārbaudāma prasība, ka jāiesniedz: cita informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi.
LABA viedoklis:
LABA iebilst piedāvātajiem grozījumiem. Nekonkrētu, abstraktu prasību izvirzīšana apdrošināšanas izplatīšanas darbības uzsākšanā novedīs tikai pie nekādu prasību neievērošanas. Bez tam, ar šo kopsakarā ar APIL 24.panta 2.daļas izsvītrošanu ir paredzēts ne tikai apdrošināšanas aģentu reģistrāciju, bet arī apdrošināšanas aģentu darbības uzraudzību pilnībā deleģēt apdrošinātājiem. Taču tas, pirmkārt, nav atļauts ne APIL, ne direktīvā. Otrkārt, ar šādu pieeju rastos nepamatota nevienlīdzīga attieksme un nevienlīdzīga administratīvā nasta pret diviem apdrošināšanas izplatītāju veidiem, kas abi saskaņā ar direktīvu un APIL jāuzrauga Latvijas Bankai.
Likumprojekta 8.pantā:
Paredzēts APIL 11.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam vai ārvalsts apdrošinātāja filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas aģenta atbilstoši šā panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.
Paredzēts APIL 13.pantu izteikt jaunā redakcijā, 3.daļu izsakot šādi: (3) Apdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, apdrošināšanas brokerim, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei ir tiesības paļauties, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbilstoši šī panta otrajai daļai iesniegtie dokumenti un informācija ir patiesa un ticama.
LABA viedoklis:
Piedāvātajā APIL 11.panta 2.daļas un 13.panta 2.daļas redakcijā noteikts, ka apdrošināšanas aģents un papildpakalpojuma starpnieks iesniedz gan ziņas par akcionāriem/dalībniekiem, personas, ar kurām ir ciešas attiecības, apliecinājumu, ka būtiskā līdzdalība un ciešās attiecības neierobežo LB iespējas veikt uzraudzības funkcijas, citu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi. APIL 11.panta 3.daļa faktiski atbrīvo apdrošināšanas komersantu un apdrošināšanas brokeri no jebkādas apdrošināšanas aģenta un papildpakalpojuma starpnieka sniegtās informācijas patiesuma un ticamības pārbaudes, bet LB šo informāciju nepārbauda vispār. LABA ieskatā nav pieļaujams radīt situāciju, kurā apdrošināšanas aģenti un papildpakalpojuma starpnieki var iesniegt nepatiesu un neticamu informāciju, t.sk. kas attiecas uz tiesību aktu prasību apdrošināšanas izplatīšanas jomā izpildi, un nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, bet nevienam nav noteikts pienākums to pārbaudīt. Tas faktiski nozīmē, ka Latvija ne tikai nenodrošinās apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku veiktās apdrošināšanas izplatīšanas tiesiskuma uzraudzību, bet arī neizpildīs savas starptautiskās saistības kaut vai, piemēram, sankciju ievērošanas uzraudzības jomā. Faktiski šāds noteikums rada pretrunu ar citur APIL noteikto, ka apdrošināšanas komersants ir atbildīgs par apdrošināšanas aģentu un papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu un apdrošināšanas brokeris ir atbildīgs par papildpakalpojuma starpnieku reģistrā ierakstīto ziņu patiesumu.
Likumprojekta 9.pantā:
APIL 15.pants izteikts jaunā redakcijā, atļaujot apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību, izvirzot nekonkrētus un abstraktus kritērijus šai cita veida komercdarbībai.
LABA viedoklis:
Apdrošināšanas brokeru darbības apvienošana ar citiem komercdarbības veidiem līdz šim nebija atļauta, izņemot vienīgi ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbību. Atļaujot apvienot apdrošināšanas brokeru darbību ar jebkuru citu komercdarbību, tiek nopietni apdraudētas gan klientu intereses, gan apdrošinātāju intereses, gan arī apdrošināšanas brokeru nozares reputācija. Lielākā daļa apdrošināšanas brokeru iekasē apdrošināšanas prēmijas, kas faktiski pieder apdrošinātājam, bet kuras apdrošinātāji ir pilnvarojuši apdrošināšanas brokerus iekasēt. Tādēļ apdrošināšanas brokeru atsevišķajos prēmiju kontos ikdienā glabājas miljoniem EUR, kas nepieder apdrošināšanas brokerim, bet nākošā mēneša sākumā jāpārskaita apdrošinātājam. Jau iepriekš pēc globālās ekonomiskās krīzes, kad atsevišķām negodprātīgām ar dažām apdrošināšanas brokeru sabiedrībām saistītām personām radās personiskas finansiālas grūtības, tika konstatēta šo finansiālo grūtību risināšana prettiesiski “aizņemoties” apdrošināšanas brokera speciālajā kontā esošo naudu. Ar piedāvāto risinājumu tiks būtiski palielināti riski, ka radīsies uzņēmumi, kuri savas esošās finanšu problēmas nolems risināt, kļūstot par apdrošināšanas brokeriem, lai šādā veidā no iekasētajām apdrošināšanas prēmijām bez maksas kreditētu savu pamatbiznesu. Agrāk vai vēlāk tas atkal novestu pie nespējas norēķināties ar apdrošinātājiem .No šādu uzņēmumu, kuru pamatdarbība nebūs apdrošināšanas brokera darbība, nespējas izpildīt saistības pret apdrošinātājiem, iespējamas maksātnespējas, iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem attiecībā uz iekasētajām prēmijām u.tml. būtiski cietīs ne tikai apdrošināšanas brokeru nozares un LB kā nozares uzrauga reputācija, bet arī finansiāli cietīs apdrošinātāji un netiešā veidā arī klientu intereses. Mēģinājumi visus šādus darbību apvienošanas gadījumus uzraudzīt radīs LB būtisku administratīvo slogu, kura izdevumus būs jāsedz visiem tirgus dalībniekiem. Tiem apdrošināšanas brokeriem, kuriem šobrīd rodas vajadzība apvienot apdrošināšanas brokera darbību ar citu darbību, jau šobrīd pastāv iespēja nodibināt atsevišķu juridisku personu šīs citas darbības veikšanai. Tam nav nepieciešams padarīt apdrošināšanas brokeru darbību par brīvi pieejamu papildnodarbi ikvienam interesentam, pakļaujot būtiskiem riskiem gan apdrošināšanas brokeru nozares reputāciju, gan apdrošinātājus, gan netieši klientus. Likumprojektā piedāvātie kontroles mehānismi ir neizpildāmi un bezzobaini. Pirmkārt, nav skaidri noteikts, ko nozīmē “pasliktināt izplatīšanu”, “pasliktināt brokera finansiālo stāvokli”, “netraucē uzraudzīt”. Tas atkal ir atstāts kādas LB amatpersonas subjektīvam viedoklim, turklāt nenosakot, kas, cik bieži un kādā veidā to uzraudzīs. Otrkārt, tālāk noteiktais, ka LB var pieprasīt atsevišķas juridiskas personas dibināšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanai ir tikai deklaratīva norma, jo nekur APIL netiek noteikts, ka notiks tad, ja attiecīgā persona nedibinās atsevišķu uzņēmumu apdrošināšanas brokera darbībai.
Likumprojekta 10.pantā:
Ierosināts APIL 16.pantā noteikt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam jābūt ar atbilstošu vidējo izglītību.
LABA viedoklis:
Jau iepriekš APIL nebija skaidri saprotams, ko nozīmē pie izglītības lietotais apzīmējums “atbilstoša”. Atvieglojot izglītības prasības, lai viestu skaidrību un novērstu pretrunīgu izpratni, LABA ierosina izslēgt no APIL 16.panta 1.daļas 1.punkta un 1.1daļas 1.punkta vārdus “atbilstošu”, atstājot tikai atbildīgai personai prasību par augstāko izglītību un izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam – par vidējo izglītību.
Likumprojekta 20.pantā:
Ierosināts APIL 28.panta 6.daļā izslēgt iespēju apdrošināšanas starpnieka PCTA polisē iekļaut pašrisku, ja apdrošināšanas starpnieks neatbilst APIL 28.panta 5.daļas prasībām.
LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem, jo tie mākslīgi un bezjēdzīgi var izraisīt vairāku apdrošināšanas brokeru darbības izbeigšanu. Pašreiz APIL 28.panta 6.daļa paredz apdrošināšanas starpniekam tiesības iekļaut pašrisku arī neizpildot 5.daļas prasības, ja tas iesniedz LB dokumentus, kas apliecina LB noteikumos paredzēto šāda pašriska nodrošinājumu. Pašreizējā brīdī Latvijā ir vērojamas būtiskas grūtības apdrošināšanas brokeriem apdrošināt PCTA, jo Latvijas apdrošinātāji ir atteikušies šādu apdrošināšanu piedāvāt (tā tiek piedāvāta ar retiem izņēmumiem, pārsvarā kā īpaša personiska labvēlība). Rezultātā Latvijas apdrošināšanas brokeriem iespēja apdrošināt PCTA, bet kā nav pieļaujama tā darbība, ir jāmeklē ārvalstīs, kas arī tiek darīts. Arī LABA saviem biedriem ir atradusi iespēju palīdzēt saņemt PCTA apdrošināšanu pie Lloyd`s apdrošinātāja. Taču ārvalstu apdrošinātāji atsakās PCTA apdrošināt pilnībā bez pašriska. Piemēram, Lloyd`s apdrošinātājs prasa minimālo pašrisku vismaz 1`500 EUR. Tas nozīmē, ka tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbildīs APIL 28.panta piektajai daļai, faktiski būs jāizbeidz sava darbība, lai gan pašā darbībā nekādu pārkāpumu nebūs. Pie iepriekšminētajiem apstākļiem būtu jāturpina nodrošināt iespēja vismaz tiem apdrošināšanas brokeriem, kuri neatbilst likuma 28.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajām prasībām, iekļaut CTA polisē pašrisku, izmantojot Latvijas Bankas akceptētu nodrošinājumu. Atruna par uzraudzības administratīvā sloga mazināšanu šajā gadījumā nebūs konsekventa, ņemto vērā šajos pašos likuma grozījumos ierosinātos citus grozījumus, kuros bez objektīvas nepieciešamības uzraudzības administratīvais slogs tiktu būtiski palielināts, piemēram, ierosinājums ļaut ar apdrošināšanas brokera darbību apvienot jebkuru citu komercdarbību.
Likumprojekta 21.pantā:
Ierosināts APIL 30.pantā noteikt prasību, ka apdrošināšanas brokera pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par 15`000 EUR.
LABA viedoklis:
LABA iebilst pret šiem grozījumiem. Prasība nodrošināt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pašu kapitāls nekad nav mazāks par 15`000 EUR ir nesamērīga, neloģiska, nevajadzīga un būtībā arī neizpildāma. Bez tam tā var nevajadzīgi radīt ievērojamu papildus administratīvo slogu gan apdrošināšanas brokeriem, gan LB. Būtiskākā ir atsevišķā kontā esošo naudas līdzekļu pietiekamības prasība saistību pret apdrošinātāju izpildei. Bet tas, vai no pamatkapitālā ieguldītajiem 15`000 EUR ikviens apdrošināšanas brokeris nepārtraukti un katru brīdi spēs gūt ieņēmumus, kas pilnībā sedz izdevumus, pamatlīdzekļu nolietojumu un rada peļņu, nav objektīvi nepieciešama likuma prasība. Jebkurai jaunai apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, kura uzsāks savu darbību, pirmajā gadā peļņas gūšana būs milzīgs izaicinājums vai pat drīzāk neiespējams uzdevums. Kaut vai apskatot apdrošināšanas brokeru sabiedrības reģistrācijas procesu. Apdrošināšanas brokeru sabiedrība līdz reģistrācijai ieņēmumu gūt nevar, jo vēl nedrīkst nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu, taču no pamatkapitālā ieguldītajiem naudas līdzekļiem jau ir jāsāk segt izdevumi gan par darba algu atbildīgajai personai, gan nodokļiem, gan telpām, gan tīmekļvietnes izveidošanu un uzturēšanu, gan sakaru līdzekļiem, datoriem, gan galu galā LB veicamais maksājums par reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu un citi pašsaprotami izdevumi. Ir skaidrs, ka neviena apdrošināšanas brokeru sabiedrība jau reģistrācijas brīdī neatbildīs šai pašu kapitāla prasībai, jo ienākumi būs 0, bet izdevumi jau būs radījuši pašu kapitāla samazināšanos zem pamatkapitāla apmēra. Arī ikdienas darbībā apdrošināšanas brokerim var rasties gadījumi, kad rodas zaudējumi, piemēram, kāds nelaimes gadījums (ugunsgrēks, avārija, zādzība u.tml.), kāda atlīdzinājuma izmaksāšana klientam vai apdrošinātājam u.tml., kas attiecīgajā brīdī noved pie pašu kapitāla samazināšanās zem pamatkapitāla apmēra, taču ilgtermiņā neietekmē apdrošināšanas brokera darbību un finansiālo stabilitāti. Nevar atstāt bez ievērības arī to, ka ar šo tiks sagādāts jauns administratīvais slogs apdrošināšanas brokeriem un vienlaikus jaunas uzraudzības funkcijas LB, kas nevajadzīgi patērēt LB resursus, lai gan LB pati likumprojektu pasniedz kā orientētu uz nevajadzīgu uzraudzības funkciju samazināšanu vērstu.
Likumprojekta 22.pantā:
Ierosināts APIL 31.pants izteikt jaunā redakcijā, APIL 31.panta 4.daļā nosakot: Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks atsevišķajā naudas kontā vienmēr nodrošina naudas līdzekļus vismaz tādā apmērā, kas nav mazāks par tā saistībām pret apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāju filiālēm, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālēm, apdrošinājuma ņēmējiem un pārapdrošinājuma ņēmējiem un saistībām pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem par apdrošinājuma ņēmēju un cedentu neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
LABA viedoklis:
Nav saprotams, kas ir domāts ar saistībām pret apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem par cedentu neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Apdrošināšanas prēmijas maksājumus likums paredz veikt apdrošinājuma ņēmējiem. Cesijā var nodot tikai prasījuma tiesības, nevis savas parādsaistības vai pienākumu maksāt apdrošināšanas prēmiju.
Likumprojekta 22.pantā:
Iekļaujot APIL 31.panta 4.daļā atrunu par apdrošināšanas starpnieka saistību pret apdrošinātājiem par apdrošinājuma ņēmēju neveiktajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju maksājumiem uzskaiti, būtu pareizi beidzot papildināt APIL arī ar šādu apdrošināšanas brokera klienta vietā samaksāto summu likumisko cesiju un likumā noteiktās klienta atbildības par prēmijas nesamaksāšanu saglabāšanos. Tas nodrošinātu apdrošināšanas brokera finansiālo stabilitāti, t.i. atvieglotu iespējas piedzīt no negodprātīgā klienta viņa vietā samaksātās summas, kā arī stimulētu klientus savlaicīgi veikt prēmiju maksājumus un atturētu no vēlmes negodprātīgi izmantot šo pašreiz likumā nenoregulēto situāciju.
Tādēļ LABA ierosina papildināt APIL 31.pantu ar jaunu 9.daļu šādā redakcijā:
(9) Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ir veicis apdrošināšanas prēmijas maksājumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersantam, ārvalsts apdrošinātāju filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāju filiālei apdrošinājuma ņēmēja vietā, kurš noslēgtajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju:
1) Attiecīgais apdrošinājuma ņēmējs ir uzskatāms par tādu, kas nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju un viņam tiek piemērota visa likumā noteiktā atbildība, kāda apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem paredzēta gadījumos, kad apdrošināšanas prēmija nav tikusi samaksāta, izņemot vienīgi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas komersanta, ārvalsts apdrošinātāju filiāles, ārvalsts pārapdrošinātāju filiāles tiesības prasīt viņam samaksāt apdrošināšanas prēmiju;
2) Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks iegūst tiesības prasīt apdrošinājuma ņēmējam atlīdzināt viņa vietā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka samaksāto apdrošināšanas prēmiju.
Likumprojekta 23.pantā:
Ierosināts APIL 32.pantu izteikt jautā redakcijā, t.sk. 2.daļā noteikt pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par katrā iepriekšējā kalendārajā gadā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru noteiktā sadalījumā.
LABA viedoklis:
Lai padarītu šo APIL 32.panta 2.daļā publicēto informāciju Latvijas mērogā pilnvērtīgi izmantojamu un pārskatāmu, LABA ierosina pienākumu publicēt minēto informāciju noteikt gan apdrošināšanas brokeriem, gan ārvalsts un citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiālei, kas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu nodarbojas Latvijā.
Likumprojekta 33.pantā:
Ierosināts APIL Pārejas noteikumus papildināt ar 15.punktu šādā redakcijā: 15. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, kurš līdz šā likuma 30. panta 1.1 daļas spēkā stāšanās dienai ir reģistrēts apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā un kura pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro, nodrošina atbilstību šā likuma 30. panta 1.1 daļā noteiktajai prasībai ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim.
LABA viedoklis:
Lai pēc APIL grozījumu stāšanās spēkā nodrošinātu pietiekamu laiku izpildīt jaunās prasības, ja tādas stāsies spēkā, un nebūtu jāpārtrauc apdrošināšanas brokeru darbība tiem, kam šobrīd nav 15`000 EUR pašu kapitāls, jaunās prasības izpildei būtu jānosaka vismaz līdz 2026.gada 31.decembrim. Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tikai tagad sākts saskaņot, par to ir izteikti iebildumi, paredzams, ka ātrāk par 2025.gada vidu vai pat rudeni tas nestāsies spēkā.
30.08.2024. 16:59
Atlasīti 3 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25