Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas skatījumā šāda situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas nereti apvieno savus amatus ministrijā ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās norāda uz sekojošām problēmām:
amatu savienošana ar augstu varbūtību tikusi/tiek izmantota amatpersonas atalgojuma ministrijā/iestādē palielināšanai. Pastāv risks, ka šāda situācija var saglabāties arī turpmāk, ņemot vērā, ka atlīdzības fonds ministrijām/iestādēm nav palielināts, neraugoties uz to, ka no 2022.gada 1.jūlijā spēkā ir Atlīdzības likuma grozījumi, kuri paredz, ka augstākajām amatpersonām ir iespējams palielināt atalgojumu līdz 80% no atalgojuma salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka vairākas attiecīgās ministrijas augstākās amatpersonas tiek ievēlētas attiecīgās ministrijas turējumā esošu valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, nominācijas procesā dalību ņemošajiem amatu kandidātiem un trešajām pusēm var ļaut apšaubīt valsts kapitālsabiedrību nominācijas komisiju objektivitāti un nominācijas procesu atbilstību koordinācijas institūcijas apstiprinātajām nominācijas procesa vadlīnijām, jo īpaši ņemot vērā uzstādījumus par nominācijas procesu caurskatāmību un objektivitāti.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka ministriju augstākās amatpersonas bieži tiek ievēlētas valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, sabiedrībai un attiecīgo amatu pretendentiem var ļaut apšaubīt, ka pēc iespējas pilnvērtīgi tiek īstenots likuma uzstādījums par neatkarīgu padomes locekļu, kuri būtu ar līdzvērtīgu darba pieredzi privātajā sektorā, piesaisti darbam valsts kapitālsabiedrībās.
Līdzšinējā amatu savienošanas prakse var likt apšaubīt, cik rūpīgi un izsvērti tiek pieņemti lēmumi par atļaujas došanu amatu savienošanai konkrētiem amatu savienošanas gadījumiem. Piemēram, gadījums, ka iestādes vadītājs pilda padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, vai gadījums, ka ierēdnis ilgstoši pilda valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa (kas ir pilnas slodzes amats) pienākumus, var likt domāt, ka izvērtējumi par iespēju savienot amatus, iespējams, netiek veikti pilnvērtīgi, jo īpaši attiecībā uz amatpersonas iespējām savienot esošo darba slodzi ar papildus slodzi citā amatā.
Situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas lielā skaitā apvieno savus amatus ministrijā ar amatiem tās pašas ministrijas turējumā esošās valsts kapitālsabiedrībās, rada risku par iespējamiem interešu konfliktiem, kuri var rasties, amatpersonai veicot pienākumus ministrijā (nozares politikas veidotājs un politikas īstenošanas uzraudzītājs) un pienākumus tās pašas ministrijas turējumā esošā valsts kapitālsabiedrībā (nozares politikas īstenotājs).
Amatu savienošana ir pietiekami bieži izplatīta prakse, jo īpaši civildienesta augstu amatpersonu vidū. Tas rada riskus, ka augstas amatpersonas, ņemot vērā to plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus savus amata pienākumus.
amatu savienošana ar augstu varbūtību tikusi/tiek izmantota amatpersonas atalgojuma ministrijā/iestādē palielināšanai. Pastāv risks, ka šāda situācija var saglabāties arī turpmāk, ņemot vērā, ka atlīdzības fonds ministrijām/iestādēm nav palielināts, neraugoties uz to, ka no 2022.gada 1.jūlijā spēkā ir Atlīdzības likuma grozījumi, kuri paredz, ka augstākajām amatpersonām ir iespējams palielināt atalgojumu līdz 80% no atalgojuma salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka vairākas attiecīgās ministrijas augstākās amatpersonas tiek ievēlētas attiecīgās ministrijas turējumā esošu valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, nominācijas procesā dalību ņemošajiem amatu kandidātiem un trešajām pusēm var ļaut apšaubīt valsts kapitālsabiedrību nominācijas komisiju objektivitāti un nominācijas procesu atbilstību koordinācijas institūcijas apstiprinātajām nominācijas procesa vadlīnijām, jo īpaši ņemot vērā uzstādījumus par nominācijas procesu caurskatāmību un objektivitāti.
Esošā valsts amatpersonu amatu savienošanas prakse, ka ministriju augstākās amatpersonas bieži tiek ievēlētas valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, sabiedrībai un attiecīgo amatu pretendentiem var ļaut apšaubīt, ka pēc iespējas pilnvērtīgi tiek īstenots likuma uzstādījums par neatkarīgu padomes locekļu, kuri būtu ar līdzvērtīgu darba pieredzi privātajā sektorā, piesaisti darbam valsts kapitālsabiedrībās.
Līdzšinējā amatu savienošanas prakse var likt apšaubīt, cik rūpīgi un izsvērti tiek pieņemti lēmumi par atļaujas došanu amatu savienošanai konkrētiem amatu savienošanas gadījumiem. Piemēram, gadījums, ka iestādes vadītājs pilda padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, vai gadījums, ka ierēdnis ilgstoši pilda valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa (kas ir pilnas slodzes amats) pienākumus, var likt domāt, ka izvērtējumi par iespēju savienot amatus, iespējams, netiek veikti pilnvērtīgi, jo īpaši attiecībā uz amatpersonas iespējām savienot esošo darba slodzi ar papildus slodzi citā amatā.
Situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas lielā skaitā apvieno savus amatus ministrijā ar amatiem tās pašas ministrijas turējumā esošās valsts kapitālsabiedrībās, rada risku par iespējamiem interešu konfliktiem, kuri var rasties, amatpersonai veicot pienākumus ministrijā (nozares politikas veidotājs un politikas īstenošanas uzraudzītājs) un pienākumus tās pašas ministrijas turējumā esošā valsts kapitālsabiedrībā (nozares politikas īstenotājs).
Amatu savienošana ir pietiekami bieži izplatīta prakse, jo īpaši civildienesta augstu amatpersonu vidū. Tas rada riskus, ka augstas amatpersonas, ņemot vērā to plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus savus amata pienākumus.
Mērķa apraksts
Valsts kanceleja, izpildot Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumā minēto, virza sabiedriskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Likumprojekta mērķis ir samērīgi ierobežot valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi, nodrošinot, ka amatpersonas pilnvērtīgi un ar atbilstošu rūpību un darba ieguldījumu izpilda savus amata pienākumus, tādēļ likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt pilnas slodzes un nepilnas slodzes amata definīcijas, kā arī noteikt amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru, proti, ka vairākos valsts amatpersonas atalgotos amatos kopējai amatu pienākumu izpildei patērētais laiks, kas nedrīkst pārsniegt 125% no normālā darba laika. Tas ir pamatojams ar apsvērumu, ka jebkurai nodarbinātai personai nepieciešams arī pietiekams atpūtas laiks, lai tā varētu pilnvērtīgi veikt visus savus amata pienākumus, jo īpaši, ja tā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.
Politikas jomas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
03.07.2023. - 31.07.2023.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
- Valsts amatpersonas, kuras savieno amatus
Skaidrojums un ietekme
Tiks ierobežots amatu skaits un veids, kādus valsts amatpersonām būs atļauts savienot.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Vladislavs Vesperis (VK)
Atbildīgā persona
Pēteris Vilks (VK)
Izsludināšanas datums
30.06.2023. 14:09
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Inese Brūdere
Šī vai publiskas personas likuma kontekstā, lūdzu izvērtēt, kādas sociālās garantijas valsts nodrošina pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kā uzrauga šī likuma piemērošanu pašvaldībās. Pašvaldību kapitālsabiedrību valdei, kas nereti ir viena valdes locekļa personā, ir pilnvarota milzīga atbildība, tai skaitā, labas pārvaldības principu, sociālā taisnīguma, pretkorupcijas utt utjpr principu īstenošana kapitālsabiedrībās, taču attiecībā uz valdi šo principu īstenošana notiek atšķirīgi un valdei sociālo garantiju praktiski nav.
Priekšlikums izskatīt un ieviest, šī likuma un /vai publiskas personas pārvaldības likuma grozījumos, atlīdzības likuma nosacījumus attiecībā uz sociālajām garantijām pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
Priekšlikums izskatīt un ieviest, šī likuma un /vai publiskas personas pārvaldības likuma grozījumos, atlīdzības likuma nosacījumus attiecībā uz sociālajām garantijām pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļiem.
08.07.2023. 14:55
Agnija Birule - Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna"
Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" vērš uzmanību uz to, ka izvēloties konkursā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļus, ir jāņem vērā tas, kādus un cik amatus kandidāts ieņem arī privātajā sektorā un vai kopā tie neveido 125% no normālā darba laika.
125 % no normālā darba laika būtu jāattiecas arī uz padomes un valdes locekļiem, kuru papildu strādā arī privātajā sektorā. Nepilnības amatu savienošanā izgaismoja 2023. gada sākumā konflikts Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Slimnīcas padomes vadītāja Tīna Kukka demonstrēja nekompetenci un sabiedrībai trūka pārliecības tam, ka viņa pārzina amata pienākumus un attiecību veidošanu ar valdi. Apskatot Tīnas Kukkas amatpersonas deklarāciju, atklājās, ka viņa ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Tas viss sabiedrībai lika uzdot jautājumu, kā gan viņa visu var paspēt savienot un sniegt katram uzņēmumam pievienoto vērtību un sekmēt tā attīstību ilgtermiņā. Šāda amatu savienošana ir nevēlama un traucē veiksmīgi īstenot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību ilgtermiņa attīstību sabiedrības interesēs.
Delna piekrīt, ka samērīgi organizēta amatu savienošanas prakse nodrošina interešu konfliktu iespējamības mazināšanos, pilnvērtīgāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi, lielāku sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei. Grozījumos ietvertais ierrobežojums strādāt 125% no normālā darba laika ir saprotams un pamatots, un solis ceļā uz pilnvērtīgu pienākumu izpildi, taču tam ir jāatiecas ne tikai uz valsts sektorā nodarbinātajiem, bet arī tiem, kas darbu valsts sektorā apvieno ar darbu privātajā sektorā.
125 % no normālā darba laika būtu jāattiecas arī uz padomes un valdes locekļiem, kuru papildu strādā arī privātajā sektorā. Nepilnības amatu savienošanā izgaismoja 2023. gada sākumā konflikts Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā. Slimnīcas padomes vadītāja Tīna Kukka demonstrēja nekompetenci un sabiedrībai trūka pārliecības tam, ka viņa pārzina amata pienākumus un attiecību veidošanu ar valdi. Apskatot Tīnas Kukkas amatpersonas deklarāciju, atklājās, ka viņa ir ne tikai slimnīcas padomes priekšsēdētāja, viņai ir pilna laika darbs bankā "Luminor", viņa ir iesaistījusies topošās bankas "Indexo" izveidē, viņa ir arī akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" padomes locekle. Tas viss sabiedrībai lika uzdot jautājumu, kā gan viņa visu var paspēt savienot un sniegt katram uzņēmumam pievienoto vērtību un sekmēt tā attīstību ilgtermiņā. Šāda amatu savienošana ir nevēlama un traucē veiksmīgi īstenot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību ilgtermiņa attīstību sabiedrības interesēs.
Delna piekrīt, ka samērīgi organizēta amatu savienošanas prakse nodrošina interešu konfliktu iespējamības mazināšanos, pilnvērtīgāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi, lielāku sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei. Grozījumos ietvertais ierrobežojums strādāt 125% no normālā darba laika ir saprotams un pamatots, un solis ceļā uz pilnvērtīgu pienākumu izpildi, taču tam ir jāatiecas ne tikai uz valsts sektorā nodarbinātajiem, bet arī tiem, kas darbu valsts sektorā apvieno ar darbu privātajā sektorā.
20.07.2023. 15:11