Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās ar šo darbību riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK-10, F63.0), raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli. Ņemot vērā Veselības ministrijas 2019. gada jūnijā publicētajā pētījumā “Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, videospēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (turpmāk – Veselības ministrijas pētījums) secināto, personu loks, kuru varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana, tajā skaitā loterijas, pētījuma respondentu vidū ir 6,4 %. Attiecinot šo respondentu grupu uz ģenerālkopu, Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē varētu ciest 79 119 personas 15 - 64 gadu vecumā, no kurām 16 162 personām problēmas ir smagākajā pakāpē.[1]
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
[1] Pētījums pieejams: http://esparveselibu.lv/jaunumi/petijums-par-procesu-atkaribu-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-atkariba-izplatibu-latvijas-iedzivotaju-vidu-un-ietekmejosiem-riska-faktoriem/
Mērķa apraksts
Likumprojekts veicinās sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
06.04.2023. - 28.04.2023.
Informācija
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabinetā 2021. gada 14. jūlijā pieņemtajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdē (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdē (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumos minētajiem uzdevumiem.
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2019. gada 1. oktobra sēdē (prot. Nr. 44, 7.§) un 2018. gada 27. marta sēdē (prot. Nr. 17, 5.§) protokollēmumos minētajiem uzdevumiem.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Sandra Gačicka (FM)
Atbildīgā persona
Ieva Skumpe (FM)
Izsludināšanas datums
06.04.2023. 18:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Reklāmas asociācija
Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) iebilst pret 82.panta papildināšanu ar 12. punktu, ar kuru Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiek pilnvarota kontrolēt tās pieņemto lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
LRA ieskatā nav vērtēts, kā šo normu varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā. Nav vērtēts šīs normas samērīgums un tas, ka to varēs piemērot tikai Latvijā reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm, jo uz ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm neattiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, attiecīgi arī ierosinātā norma neattieksies, bet piekļuves ierobežošana tām tiktu uzskatīta, pirmkārt, par nesamērīgu līdzekli, otrkārt, šāda piekļuves ierobežošana faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm. Ņemot vērā to, ka būs neiespējami liegt piekļuvi ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kurās tiek eksponēta azartspēļu reklāma, piekļuves liegšanu būs iespējams vērst tikai pret Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm, ja tajās parādītos reklāma, nav izvērtēts, cik lielā mērā šīs normas stāšanās spēkā pasliktinātu Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu, kuras atrodas globālas konkurences pozīcijās, konkurences spējas. Izložu un azartspēļu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt šādu lēmumu par piekļuves ierobežošanu.
Kopumā LRA iebildumi ir balstīti sekojošos apsvērumos:
Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot savas elektroniskās ierīces – viedtālruni, datoru vai viedtelevizoru, u.c. ir iespējas patērēt saturu internetā, izmantojot Latvijā vai ārzemēs reģistrētas tīmekļvietnes. Uz Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, kā to nosaka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļa, taču ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas Republikas likumdošanu. Globālie reklāmas tīkli darbojas tā, ka reklāma internetā var tikt eksponēta brīdī, kad cilvēks savas ierīces ekrānā atver interneta pārlūku, lai kādā tīmekļvietnē iepazītos ar tās saturu. Visas tīmekļvietnes atrodas saslēgtas vienā tīklā. Tīmekļvietnei pilnībā nav iespējams kontrolēt reklāmas, kas tiek eksponētas tās satura galalietotāja ekrānā brīdī, kad tas skatās saturu, ņemot vērā to, ka globālajā tīmeklī nemitīgi notiek informācijas apmaiņa, tsk. reklāmas eksponēšana, izmantojot hipersaites. Pēc šī principa darbojas daudzi (vairāk nekā 100) globāli automatizētas reklāmas tīkli.
Ņemot vērā tikko aprakstīto kontekstu, pēc šis normas stāšanās spēkā:
Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu (mediju) situācija būs tāda, ka pat, ja tiešsaistes tīmekļvietne ir bloķējusi kādas nevēlamas reklāmas kategorijas eksponēšanu saviem lietotājiem, sistēmas ir apejamas un reklāma var tikt eksponēta Latvijas iedzīvotājam. Ja norma tiks ieviesta, Latvijā reģistrētās tīmekļvietnes tiks pakļautas piekļuves ierobežošanas riskam. Šis risks ir praktiski nenovēršams un grūti vadāms. Vienlaikus būtu nesamērīgi prasīt Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm pilnībā bloķēt azartspēļu kategorijas reklāmu, jo šādu reklāmu tās drīkst pilnīgi legāli eksponēt apmeklētājiem, kas nav identificējami kā Latvijas iedzīvotāji.
Ārzemēs reģistrēto mediju un tīmekļvietņu situācija: ar šīs normas stāšanos spēkā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiks pilnvarota pieņemt lēmumu liegt piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kuru atvēršanas brīdī lietotājam tiek eksponēta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, un kontrolēt šī lēmuma izpildi. Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto globālo reklāmas tīklu funkcionēšanu, piemēram, 2023. gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes, kā, piemēram, bet ne tikai: forbes.com, youtube.com, facebook.com, wikipedia.org, flashscore.com, gsmarena.com, dailymail.co.uk, yahoo.com, 9gag.com, mobile.de, ebay.com, u.c (kopējais lapu skaits, kuras potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni 2 miljoni.) Lai realizētu plānoto normu bez milzīga administratīvā sloga un taisnīgi, t.i. pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu katrai tīmekļvietnei, kurā parādās azartspēļu reklāma, un kontrolētu šī lēmuma izpildi, faktiski būtu jāatslēdz Latvijas iedzīvotāju pieeja ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes vietnēm. Roas pamatots jautājums, kā to iespējams realizēt tehniski un cik samērīgi tas ir?
Reklāmas tīklos ir pieslēgtas miljoniem tiešsaistes vietņu, ieskaitot Latvijas medijus, ārzemju medijus, sociālos medijus.
Globālās automatizēto reklāmu sistēmas ir izveidotas tā, ka praktiski nav iespējams identificēt reklāmas apmaksātāju – reklāmdevēju un maksāšanas avotu. Jebkura fiziska vai juridiska persona var reklamēties šajā tiešsaistes vidē un ir praktiski neiespējami izsekot šo reklāmu līdz reklāmdevējam.
Azartspēļu biznesā ir interaktīvo spēļu ražotāji un spēļu operatori, līdzīgi, kā auto biznesā ir ražotāji un auto dīleri. Operatorus var iedalīt 2 grupās - Latvijā licencēti un nelicencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta un licencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji nevar reklamēties, taču, ņemot vērā globālās tiešsaistes reklāmas sistēmas priekšrocības un trūkumus, brīvi tiešsaistē reklamējas nelicencēti pakalpojumu sniedzēji un to reklāma sasniedz Latvijas iedzīvotājus. Spēļu ražotāji, kuri ir reģistrēti ārpus Latvijas jurisdikcijas, nav ierobežoti izvietot savas reklāmas un var reklamēt savu spēļu zīmolus tiešsaistē, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotājus. Faktiski pastāv tāda situācija, ka brīvi reklamēties nevar tikai Latvijā licencētie azartspēļu pakalpojumu sniedzēji Latvijā reģistrētajos medijos.
Spēles, aplikācijas, mobilās lietotnes, kas ir pieejamas viedierīču lietotājiem, ir reklāmas kanāls, kas vispār netiek kontrolēts, turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kuras tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek galalietotāja viedierīces ekrānā, aplikācijas izmantošanas laikā. Saskaņā ar datiem no Statista.com 2022. gada 3. ceturksnī Google Play veikalā bija pieejamas 3,553,050, Amazon Appstore – 483,328 aplikācijas, spēles un citas mobilās lietotnes.
Daudzi uzņēmumi interneta piekļuvei pilnīgi legāli izmanto virtuālos privātos tīklus vai importētus IP adrešu resursus, tādējādi pastāv iespēja, ka ierīces lietotājs piekļūst internetam ar citas jurisdikcijas IP adresi, pašam par to nezinot. Attiecīgi šādam lietotājam var tikt eksponētas visas reklāmas, kas ir atļautas atbilstošajā jurisdikcijā, bet aizliegtas Latvijā. Tādējādi ir jautājums, vai gadījumā, ja šāds lietotājs iesniegtu sūdzību Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai par it kā azartspēļu reklāmas aizlieguma pārkāpumu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu iespējams konstatēt, ka faktiski pēc būtības nekāds pārkāpums nav noticis, jo reklāmas eksponēšanas brīdī lietotājs nav bijis identificējams, kā Latvijas iedzīvotājs, uz kuru attiektos aizliegums eksponēt azartspēļu reklāmu.
Šī norma – kontrolēt lēmuma par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, būtu prettiesiska, jo Azartspēļu un izložu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
LRA ieskatā nav pamata ieviest jaunas normas, kuras nestrādās. Būtu jāseko citu valstu piemēriem, kurās veiksmīgi funkcionē saprātīgi un sabalansēti azartspēļu reklāmas ierobežojumi.
LRA ieskatā nav vērtēts, kā šo normu varēs piemērot pēc tās stāšanās spēkā. Nav vērtēts šīs normas samērīgums un tas, ka to varēs piemērot tikai Latvijā reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm, jo uz ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes tīmekļvietnēm neattiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, attiecīgi arī ierosinātā norma neattieksies, bet piekļuves ierobežošana tām tiktu uzskatīta, pirmkārt, par nesamērīgu līdzekli, otrkārt, šāda piekļuves ierobežošana faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm. Ņemot vērā to, ka būs neiespējami liegt piekļuvi ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kurās tiek eksponēta azartspēļu reklāma, piekļuves liegšanu būs iespējams vērst tikai pret Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm, ja tajās parādītos reklāma, nav izvērtēts, cik lielā mērā šīs normas stāšanās spēkā pasliktinātu Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu, kuras atrodas globālas konkurences pozīcijās, konkurences spējas. Izložu un azartspēļu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt šādu lēmumu par piekļuves ierobežošanu.
Kopumā LRA iebildumi ir balstīti sekojošos apsvērumos:
Latvijas iedzīvotājiem, izmantojot savas elektroniskās ierīces – viedtālruni, datoru vai viedtelevizoru, u.c. ir iespējas patērēt saturu internetā, izmantojot Latvijā vai ārzemēs reģistrētas tīmekļvietnes. Uz Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm attiecas azartspēļu reklāmas aizliegums, kā to nosaka Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļa, taču ārzemēs reģistrētajiem medijiem nav pienākuma ievērot Latvijas Republikas likumdošanu. Globālie reklāmas tīkli darbojas tā, ka reklāma internetā var tikt eksponēta brīdī, kad cilvēks savas ierīces ekrānā atver interneta pārlūku, lai kādā tīmekļvietnē iepazītos ar tās saturu. Visas tīmekļvietnes atrodas saslēgtas vienā tīklā. Tīmekļvietnei pilnībā nav iespējams kontrolēt reklāmas, kas tiek eksponētas tās satura galalietotāja ekrānā brīdī, kad tas skatās saturu, ņemot vērā to, ka globālajā tīmeklī nemitīgi notiek informācijas apmaiņa, tsk. reklāmas eksponēšana, izmantojot hipersaites. Pēc šī principa darbojas daudzi (vairāk nekā 100) globāli automatizētas reklāmas tīkli.
Ņemot vērā tikko aprakstīto kontekstu, pēc šis normas stāšanās spēkā:
Latvijā reģistrēto tīmekļvietņu (mediju) situācija būs tāda, ka pat, ja tiešsaistes tīmekļvietne ir bloķējusi kādas nevēlamas reklāmas kategorijas eksponēšanu saviem lietotājiem, sistēmas ir apejamas un reklāma var tikt eksponēta Latvijas iedzīvotājam. Ja norma tiks ieviesta, Latvijā reģistrētās tīmekļvietnes tiks pakļautas piekļuves ierobežošanas riskam. Šis risks ir praktiski nenovēršams un grūti vadāms. Vienlaikus būtu nesamērīgi prasīt Latvijā reģistrētajām tīmekļvietnēm pilnībā bloķēt azartspēļu kategorijas reklāmu, jo šādu reklāmu tās drīkst pilnīgi legāli eksponēt apmeklētājiem, kas nav identificējami kā Latvijas iedzīvotāji.
Ārzemēs reģistrēto mediju un tīmekļvietņu situācija: ar šīs normas stāšanos spēkā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija tiks pilnvarota pieņemt lēmumu liegt piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām ārzemēs reģistrētajām tīmekļvietnēm, kuru atvēršanas brīdī lietotājam tiek eksponēta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, un kontrolēt šī lēmuma izpildi. Atsaucoties uz iepriekš aprakstīto globālo reklāmas tīklu funkcionēšanu, piemēram, 2023. gada janvārī Latvijas iedzīvotājiem tika eksponētas azartspēļu kategorijas reklāmas, atverot tādas tiešsaistes tīmekļvietnes, kā, piemēram, bet ne tikai: forbes.com, youtube.com, facebook.com, wikipedia.org, flashscore.com, gsmarena.com, dailymail.co.uk, yahoo.com, 9gag.com, mobile.de, ebay.com, u.c (kopējais lapu skaits, kuras potenciāli varētu atvērt Latvijas iedzīvotāji, ir aptuveni 2 miljoni.) Lai realizētu plānoto normu bez milzīga administratīvā sloga un taisnīgi, t.i. pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu katrai tīmekļvietnei, kurā parādās azartspēļu reklāma, un kontrolētu šī lēmuma izpildi, faktiski būtu jāatslēdz Latvijas iedzīvotāju pieeja ārzemēs reģistrētajām tiešsaistes vietnēm. Roas pamatots jautājums, kā to iespējams realizēt tehniski un cik samērīgi tas ir?
Reklāmas tīklos ir pieslēgtas miljoniem tiešsaistes vietņu, ieskaitot Latvijas medijus, ārzemju medijus, sociālos medijus.
Globālās automatizēto reklāmu sistēmas ir izveidotas tā, ka praktiski nav iespējams identificēt reklāmas apmaksātāju – reklāmdevēju un maksāšanas avotu. Jebkura fiziska vai juridiska persona var reklamēties šajā tiešsaistes vidē un ir praktiski neiespējami izsekot šo reklāmu līdz reklāmdevējam.
Azartspēļu biznesā ir interaktīvo spēļu ražotāji un spēļu operatori, līdzīgi, kā auto biznesā ir ražotāji un auto dīleri. Operatorus var iedalīt 2 grupās - Latvijā licencēti un nelicencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji. Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta un licencēti azartspēļu pakalpojumu sniedzēji nevar reklamēties, taču, ņemot vērā globālās tiešsaistes reklāmas sistēmas priekšrocības un trūkumus, brīvi tiešsaistē reklamējas nelicencēti pakalpojumu sniedzēji un to reklāma sasniedz Latvijas iedzīvotājus. Spēļu ražotāji, kuri ir reģistrēti ārpus Latvijas jurisdikcijas, nav ierobežoti izvietot savas reklāmas un var reklamēt savu spēļu zīmolus tiešsaistē, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotājus. Faktiski pastāv tāda situācija, ka brīvi reklamēties nevar tikai Latvijā licencētie azartspēļu pakalpojumu sniedzēji Latvijā reģistrētajos medijos.
Spēles, aplikācijas, mobilās lietotnes, kas ir pieejamas viedierīču lietotājiem, ir reklāmas kanāls, kas vispār netiek kontrolēts, turklāt nav iespējams identificēt visas tās lietotnes, kuras tiek izmantotas, lai reklamētu azartspēles, jo reklāmas ekspozīcija notiek galalietotāja viedierīces ekrānā, aplikācijas izmantošanas laikā. Saskaņā ar datiem no Statista.com 2022. gada 3. ceturksnī Google Play veikalā bija pieejamas 3,553,050, Amazon Appstore – 483,328 aplikācijas, spēles un citas mobilās lietotnes.
Daudzi uzņēmumi interneta piekļuvei pilnīgi legāli izmanto virtuālos privātos tīklus vai importētus IP adrešu resursus, tādējādi pastāv iespēja, ka ierīces lietotājs piekļūst internetam ar citas jurisdikcijas IP adresi, pašam par to nezinot. Attiecīgi šādam lietotājam var tikt eksponētas visas reklāmas, kas ir atļautas atbilstošajā jurisdikcijā, bet aizliegtas Latvijā. Tādējādi ir jautājums, vai gadījumā, ja šāds lietotājs iesniegtu sūdzību Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai par it kā azartspēļu reklāmas aizlieguma pārkāpumu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai būtu iespējams konstatēt, ka faktiski pēc būtības nekāds pārkāpums nav noticis, jo reklāmas eksponēšanas brīdī lietotājs nav bijis identificējams, kā Latvijas iedzīvotājs, uz kuru attiektos aizliegums eksponēt azartspēļu reklāmu.
Šī norma – kontrolēt lēmuma par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, būtu prettiesiska, jo Azartspēļu un izložu likuma esošā redakcija nepiešķir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīta azartspēļu reklāma liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
LRA ieskatā nav pamata ieviest jaunas normas, kuras nestrādās. Būtu jāseko citu valstu piemēriem, kurās veiksmīgi funkcionē saprātīgi un sabalansēti azartspēļu reklāmas ierobežojumi.
28.04.2023. 07:58
Latvijas Reklāmas asociācija
Priekšlikums: uzsākt darbu pie grozījumiem, ar kuriem aizstāt Azartspēļu un izložu likuma 41.panta 5. daļā pastāvošo vispārējo azartspēļu reklāmas aizliegumu, izstrādājot sabalansētus azartspēļu reklāmas ierobežojumus, kuri funkcionētu, ņemot vērā globālo konkurenci un reklāmas tirgus īpatnības, kā arī būtu taisnīgi pret Latvijā reģistrētajiem komersantiem.
28.04.2023. 08:13
Elīna Feldberga - Biedrība "Latvijas Raidorganizāciju asociācija"
Latvijas Raidorganizāciju asociācija, turpmāk – LRA, pievienojas biedrībai “Latvijas Reklāmas asociācija” un iebilst pret likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr.23-TA-890) 28.punktu ar kuru ir paredzēts grozīt Azartspēļu un izložu likuma 82.pantu, to papildinot ar jaunām Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas kompetencēm / uzdevumiem.
LRA ieskatā likumprojekta 28.punkts nav pietiekoši izsvērts pret sabiedrības interesēm, ievērojot to, ka:
Nedz likumprojektā, nedz citos spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta inspekcijas kompetence pieņemt šādus lēmumus, kur ar šo likumprojekta 28.punktu ir pateikta Inspekcijas kompetence uzraudzīt jau pieņemtos lēmumus;
Inspekcijas pieņemtos lēmumus faktiski pildīs tikai Latvijā reģistrētas tiešsaistes tīmekļvietnes, diemžēl ārzemēs reģistrētām tīmekļvietnēm Inspekcijas pieņemtais lēmums nav un nebūs saistošs;
Inspekcijas tiesības ierobežot šādas ārzemju tiešsaistes vietnes faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētām tīmekļvietnēm, tai skaitā Eiropas Savienībā reģistrētām tīmekļvietnēm, kas savukārt rada risku, ka Latvijas sabiedrība var tikt nepamatoti ierobežota informācijas pieejamības ziņā.
Atsaucoties uz iepriekš minēto, LRA aicina izvērtēt šo likumprojekta 28.punktu to pielāgojot faktiskajai situācijai interneta vidē, rodot risinājumu, kas būtu piemērots tirgū pastāvošiem apstākļiem un sabiedrības interesēm sabalansētiem azartspēļu reklāmas ierobežojumiem.
Ar cieņu
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
LRA ieskatā likumprojekta 28.punkts nav pietiekoši izsvērts pret sabiedrības interesēm, ievērojot to, ka:
Nedz likumprojektā, nedz citos spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta inspekcijas kompetence pieņemt šādus lēmumus, kur ar šo likumprojekta 28.punktu ir pateikta Inspekcijas kompetence uzraudzīt jau pieņemtos lēmumus;
Inspekcijas pieņemtos lēmumus faktiski pildīs tikai Latvijā reģistrētas tiešsaistes tīmekļvietnes, diemžēl ārzemēs reģistrētām tīmekļvietnēm Inspekcijas pieņemtais lēmums nav un nebūs saistošs;
Inspekcijas tiesības ierobežot šādas ārzemju tiešsaistes vietnes faktiski nozīmētu Latvijas iedzīvotājiem liegt pieeju ārzemēs reģistrētām tīmekļvietnēm, tai skaitā Eiropas Savienībā reģistrētām tīmekļvietnēm, kas savukārt rada risku, ka Latvijas sabiedrība var tikt nepamatoti ierobežota informācijas pieejamības ziņā.
Atsaucoties uz iepriekš minēto, LRA aicina izvērtēt šo likumprojekta 28.punktu to pielāgojot faktiskajai situācijai interneta vidē, rodot risinājumu, kas būtu piemērots tirgū pastāvošiem apstākļiem un sabiedrības interesēm sabalansētiem azartspēļu reklāmas ierobežojumiem.
Ar cieņu
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
28.04.2023. 16:30