Sabiedrības līdzdalība

Par iespējamiem pasākumiem, kas vērsti uz mediācijas izmantošanas veicināšanu ar bērnu interesēm saistītu strīdu risināšanā

Publiskā apspriešana

 
Lai sekmētu pušu vēlmi risināt strīdu mediācijas ceļā, 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā tiesas ieteiktas mediācijas modelis civilprocesā. Atbilstoši šim modelim tiesas ieteikta mediācija ir piemērojama, risinot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā.

Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes īstenotās valsts programmas  “Mediācija ģimenes strīdos”  (turpmāk-Programma)  ietvaros ar minimālu valsts finansējuma atbalstu mediācija ir pierādījusi sevi kā efektīvu un personām saistošu strīdu risināšanas veidu. Programma tika uzsākta 2017. gadā, lai sekmētu mūsdienīgu ārpustiesas strīdu risināšanu ģimenes konfliktos un veicinātu pušu konflikta atrisināšanu vienošanās ceļā, kas pakārtoti mazina arī tiesu noslodzi. Programma tika īstenota arī 2018. gadā un atkal atsākta 2020. gadā. Programmas īstenošana tiek turpināta arī 2022. gadā, sniedzot valsts apmaksātas mediācijas pakalpojumu 5 stundu apjomā, bet personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu – 7 stundu apjomā.

Mediācijas likums noteic, ka mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Kā secināts pēc Tieslietu ministrijas uzdevuma veiktajā 2020. gada pētījumā “Pieeja tiesiskumam Latvijā” sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma un Civillikuma normām, ar bērna interesēm saistītus strīdus izšķir bāriņtiesa un vispārējās jurisdikcijas tiesa. Šobrīd neviens normatīvais akts neparedz strīdā iesaistītajām pusēm obligātu mediācijas izmantošanu domstarpību risināšanai.
Tādēļ, lai saglabātu mediācijas izmantošanas brīvprātības principu, bet veicinātu tās izmantošanu un vienlaikus nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi un vienveidīgi izprast šo strīdu izšķiršanas veidu, normatīvi kā obligāta būtu nosakāma viena sertificēta mediatora konsultācijas apmeklēšana pirms vēršanās bāriņtiesā vai prasības celšanas tiesā, tādējādi nodrošinot pusēm iespēju pieņemt informētu un objektīvi izsvērtu lēmumu par dalību mediācijā un konkrētā strīda iespējamu atrisinājumu savstarpējas vienošanās ceļā.



 

Informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma Nr. 18 39.§ 4. punktā uzdoto Labklājības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, pieaicinot Sertificētu mediatoru padomi, izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par iespējamiem pasākumiem, kas būtu vērsti uz mediācijas izmantošanas veicināšanu ar bērnu interesēm saistītu strīdu risināšanā.

Lai izpildītu minēto uzdevumu, Labklājības ministrija organizēja vairākas sanāksmes, pieaicinot gan Tieslietu ministriju un Sertificētu mediatoru padomi, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību viedokļa sniegšanai.

Lai veicinātu mediācijas pakalpojuma biežāku izmantošanu un rosinātu strīdus puses uzņemties atbildību par savu domstarpību risināšanu, mazinot domstarpību padziļināšanos, atbilstoši bērnu vislabākajām interesēm Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes ieskatā, ar ģimenes tiesībām saistītu strīdu risināšanā normatīvi būtu nosakāma obligāta sākotnējā konsultācija ar sertificētu mediatoru.

Sertificēta mediatora konsultācija un mediācija ir savstarpēji nošķirami jēdzieni. Obligātās mediatora konsultācijas raksturs izpaužas tajā, ka uz tiesību normas  pamata pusēm tiek uzlikts pienākums apmeklēt sertificētu mediatoru, lai saņemtu personificētu konsultāciju par mediācijas procesa iespējamību konkrēti viņu domstarpību gadījumā. Pārējās darbības puses veic labprātīgi, tajā skaitā, pieņem lēmumu par mediācijas pakalpojuma izmantošanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vienošanos vai bez tās.

Obligāta sertificēta mediatora konsultācija būtu arī instruments kā tiesai un bāriņtiesai pārliecināties, ka puses objektīvi ir izsvērušas mediācijas izmantošanu kā alternatīvu domstarpību risināšanas metodi. Gadījumā, ja puses jau ir motivētas risināt domstarpības, tās nav ierobežotas uzsākt vai turpināt uzsākto mediācijas procesu bez obligātas mediatora konsultācijas apmeklēšanas, kā arī situācijā, ja pēc mediatora konsultācijas saņemšanas puses vai viena puse atzīst, ka mediācijas ceļā domstarpības atrisināt nespēs vai to secinājis mediators, tas neietekmē tiesu un bāriņtiesu izšķirt strīdu.


 

Bērnu un ģimenes politika

-

11.10.2022. - 25.10.2022.

kristine.venta-kittele@lm.gov.lv, tālr.67021610
daiga.filipsone@lm.gov.lv, tālr. 67021590

-

-

Kristīne Venta-Kittele (LM)

Diāna Jakaite (LM)

11.10.2022. 16:59