Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"

Publiskā apspriešana

Nepieciešams precizēt tiesisko regulējumu un uzlabot zvejas limitu izmantošanas efektivitāti iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, kā arī mazināt ziņu iesniegšanas un uzraudzības administratīvo slogu pašvaldībām, un efektīvāk izmantot elektroniskās dokumentu aprites dotās iespējas.

Noteikt ka pašvaldības var izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos; noteikt pienākumu, ka, iznomājot ūdenstilpi zivsaimnieciskiem mērķiem, Zivju fonda dotācijas veidošanai ieskaitāma daļa no kopējās nomas maksas; norādīt Eiropas Savienībā pastāvošos nosacījumus, lai varētu izvērtēt nomnieka atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai zvejas tiesību nomas maksas samazinājuma pielietojuma gadījumos; mazināt administratīvo slogu pašvaldībām un Lauku atbalsta dienestam.

Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

Visa Latvijas teritorija

13.10.2025. - 27.10.2025.

janis.abele@zm.gov.lv; tālr.: 67027823

Ja komerczvejai pagarinās nomas līguma termiņu, priekšroka būs dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Šādi tiks izslēgts nosacījums, ka tāda pati kārtība ir piemērojama arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, lai dotu iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.

Nomas maksas samazinājumu netiks piemērots pašpatēriņa zvejai, jo pašpatēriņam vienlaicīgi var zvejot tikai ar vienu zvejas rīku. Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumā (turpmāk - parauglīgums) tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.
 

Pašvaldība, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, noteiks tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai, kas saistīti ar nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu (nozvejas apjoms, zvejā pavadītās dienas, zvejas rīku limits u.c.) izmantošanas līmeni iepriekšējā nomas periodā vai gadā.

Pašvaldības varēs izvērtēt nomniekiem iedalīto zvejas limitu izmantošanas efektivitāti, un samazināt šos limitus to neefektīvas izmantošanas gadījumos.

Ja ūdenstilpe, ievērojot tiesību aktus par publisko ūdeņu nomu, tiks iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas piekto punktu, pašvaldībai ūdenstilpes nomas maksā būs jāiekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas, par veikto maksājumu sniedzot attiecīgu informāciju informācijas sistēmā noteikumu Nr. 918 102.punktā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldībām tikai reizi gadā (pašlaik - divas reizes gadā) būs jāapkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanas, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas pašvaldībai būs jāiesniedz informācijas sistēmā līdz 15.janvārim – par iepriekšējo gadu.

Ja komerczvejai pagarinās nomas līguma termiņu, priekšroka būs dodama iepriekšējam nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus. Šādi tiks izslēgts nosacījums, ka tāda pati kārtība ir piemērojama arī pašpatēriņa zvejniekam, jo pašpatēriņam nomas līgumi tiek slēgti tikai uz gadu, dodot iespēju arī citiem interesentiem nodarboties ar pašpatēriņa zveju.

Lai izvērtētu nomnieka, kas veic komerczveju, atbilstību de minimis atbalsta piešķiršanai atbilstoši Komisijas regulai Nr. 717/2014, būs jāievēro konkrēti noteikumi un nosacījumi, kas attiecas uz mazākas nozīmes (de minimis) atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē.

Parauglīgumā tiks noteikts, ka Iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, būs tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nomnieks šādai Iznomātāja rīcībai nepiekritīs un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds būs risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu. Parauglīgumā būs norādīti konkrēti likuma panti vai pārkāpumi, kuru izdarīšanas gadījumā ir izbeidzams nomas līgums.

Jānis Ābele (ZM)

Liene Jansone (ZM)

13.10.2025. 12:05