Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Valsts atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība rudzu maizes programmas īstenošanai izglītības iestādēs
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tradicionālā rudzu maize ir svarīga latviešu materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Rudzu maize ir ne vien tradicionāls un vēsturisks Latvijai raksturīgs pārtikas produkts, bet tai ir būtiska vieta Latvijas iedzīvotāju uzturā.
Tomēr gan veselības apsvērumu dēļ (glutēna nepanesība), gan dažādu citu faktoru ietekmē arvien vairāk palielinās dažādu citu maizes veidu popularitāte, rudzu maizes popularitātei un atpazīstamībai, kā arī tās patēriņam samazinoties, tādēļ nepieciešams veicināt rudzu maizes kā nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības.
Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" aprakstā norādīts, ka 33,3 procenti aptaujāto respondentu rupjmaizi neēd vispār, bet 39,2 procenti apēd dienā 1–2 šķēles rupjmaizes. Savukārt baltmaizi no aptaujātajiem respondentiem nemaz neēd 47,4 procenti, bet 1–2 šķēles dienā apēd 29,9 procenti respondentu. Saldskābmaizi nemaz neēd 73,9 procenti respondentu, bet graudu un kliju maizi – 66,4 procenti respondentu. Šajā aptaujā piedalījās 3503 respondenti.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati par maizes ražošanas apjomu liecina par maizes patēriņa samazināšanos Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijā ražotas svaigas maizei galvenais tirgus ir pašu valsts (t. i., eksports ir maznozīmīgs). Proti, pēc CSP datiem, laikā no 2015. līdz 2022. gadam Latvijā saražots kopumā par 42 % mazāk maizes, tostarp par 69% mazāk rudzu maizes. Taču arī kviešu-rudzu maizes, baltmaizes un saldskābmaizes ražošana ir samazinājusies (attiecīgi par 53 %, 26 % un 54 %). Palielinājusies (par 21%) ir tikai dažādu citu veidu maizes ražošana, kuras īpatsvars kopējā maizes veidu struktūrā ir neliels (3,3 % 2022. gadā), lai gan ražošanas apjoms ir pieaudzis.
Kā liecina Latvijas Maiznieku biedrības tīmekļvietnē publicētā informācija, no rudzu maizes šķēles gatavota sviestmaize var būt pilnvērtīga un bagātīgu maltīte arī mūsdienās. Maize rada sāta sajūtu, jo "pēc sentēvu receptēm raudzētā un ceptā rupjmaizē veidojas garšas un aromāts, kas rosina ēstgribu, bet uzturvērtība ir tik augsta, ka pietiek ar vienu riku, lai rastu sātu, jo ilgais fermentizācijas process uzlabo miltos esošo barības vielu sagremojamību, rosina ēstgribu. Pateicoties ilgstošajam raudzēšanas procesam ar dabīgo ieraugu, rudzu maizē saglabājas visi vērtīgie vitamīni, šķiedrvielas, minerālvielas un savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un neļauj pārēsties [...] Latvijā rudzu maize, dažādas graudu, sēklu un kliju maizes ir vieni no galvenajiem un vienkāršā veidā uzņemamajiem šķiedrvielu avotiem." Tāpat Latvijas Maiznieku biedrības mājaslapā publicētajā informācijā teikts, ka rudzu maizē ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, B un PP grupas vitamīni un organiskās skābes, šķiedrvielas un minerālvielas – dzelzs, cinks, kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs, magnijs.
Tomēr gan veselības apsvērumu dēļ (glutēna nepanesība), gan dažādu citu faktoru ietekmē arvien vairāk palielinās dažādu citu maizes veidu popularitāte, rudzu maizes popularitātei un atpazīstamībai, kā arī tās patēriņam samazinoties, tādēļ nepieciešams veicināt rudzu maizes kā nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības.
Slimību profilakses un kontroles centra 2018. gada pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums" aprakstā norādīts, ka 33,3 procenti aptaujāto respondentu rupjmaizi neēd vispār, bet 39,2 procenti apēd dienā 1–2 šķēles rupjmaizes. Savukārt baltmaizi no aptaujātajiem respondentiem nemaz neēd 47,4 procenti, bet 1–2 šķēles dienā apēd 29,9 procenti respondentu. Saldskābmaizi nemaz neēd 73,9 procenti respondentu, bet graudu un kliju maizi – 66,4 procenti respondentu. Šajā aptaujā piedalījās 3503 respondenti.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati par maizes ražošanas apjomu liecina par maizes patēriņa samazināšanos Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijā ražotas svaigas maizei galvenais tirgus ir pašu valsts (t. i., eksports ir maznozīmīgs). Proti, pēc CSP datiem, laikā no 2015. līdz 2022. gadam Latvijā saražots kopumā par 42 % mazāk maizes, tostarp par 69% mazāk rudzu maizes. Taču arī kviešu-rudzu maizes, baltmaizes un saldskābmaizes ražošana ir samazinājusies (attiecīgi par 53 %, 26 % un 54 %). Palielinājusies (par 21%) ir tikai dažādu citu veidu maizes ražošana, kuras īpatsvars kopējā maizes veidu struktūrā ir neliels (3,3 % 2022. gadā), lai gan ražošanas apjoms ir pieaudzis.
Kā liecina Latvijas Maiznieku biedrības tīmekļvietnē publicētā informācija, no rudzu maizes šķēles gatavota sviestmaize var būt pilnvērtīga un bagātīgu maltīte arī mūsdienās. Maize rada sāta sajūtu, jo "pēc sentēvu receptēm raudzētā un ceptā rupjmaizē veidojas garšas un aromāts, kas rosina ēstgribu, bet uzturvērtība ir tik augsta, ka pietiek ar vienu riku, lai rastu sātu, jo ilgais fermentizācijas process uzlabo miltos esošo barības vielu sagremojamību, rosina ēstgribu. Pateicoties ilgstošajam raudzēšanas procesam ar dabīgo ieraugu, rudzu maizē saglabājas visi vērtīgie vitamīni, šķiedrvielas, minerālvielas un savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un neļauj pārēsties [...] Latvijā rudzu maize, dažādas graudu, sēklu un kliju maizes ir vieni no galvenajiem un vienkāršā veidā uzņemamajiem šķiedrvielu avotiem." Tāpat Latvijas Maiznieku biedrības mājaslapā publicētajā informācijā teikts, ka rudzu maizē ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, B un PP grupas vitamīni un organiskās skābes, šķiedrvielas un minerālvielas – dzelzs, cinks, kalcijs, fosfors, nātrijs, kālijs, magnijs.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt rudzu maizes kā tradicionāla, nozīmīga un reģionam raksturīga pārtikas produkta atpazīstamību un lietošanu uzturā jau no bērnības, kā arī noskaidrot rudzu maizes popularitāti jauniešu vidū
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
visa Latvijas teritorija
Norises laiks
18.06.2024. - 02.07.2024.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts dos iespēju pirmsskolas un 1.-9. klases izglītojamiem iesaistīties rudzu maizes popularizēšanas pasākumos, gan gūstot zināšanas par rudzu maizes nozīmi uzturā, gan degustēt rudzu maizi, iepazīstot tās garšu un izskatu.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Inga Orlova (ZM)
Atbildīgā persona
Zigmārs Ķikāns (ZM)
Izsludināšanas datums
17.06.2024. 16:06
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
MK noteikumu 3.punktā atbalsta pretendents ir biedrība vai nodibinājums, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.
Jautājums, cik Latvijā ir biedrības un nodibinājumi, kas atbilst 3.punktā noteiktiem kritērijiem. Pēc publiski pieejamās informācijas. vienīgā brīvprātīgā profesionālā organizācija, kas apvieno maizes un maizes izstrādājumu ražotājus ir Latvijas Mazinieku biedrība. Vai arī šie noteikumi ir paredzēti jau iepriekš manis norādītajai biedrībai MK noteikumu 5.punktā norādīto pasākumu īstenošanai.
Jautājums, cik Latvijā ir biedrības un nodibinājumi, kas atbilst 3.punktā noteiktiem kritērijiem. Pēc publiski pieejamās informācijas. vienīgā brīvprātīgā profesionālā organizācija, kas apvieno maizes un maizes izstrādājumu ražotājus ir Latvijas Mazinieku biedrība. Vai arī šie noteikumi ir paredzēti jau iepriekš manis norādītajai biedrībai MK noteikumu 5.punktā norādīto pasākumu īstenošanai.
20.06.2024. 14:35
Fiziska persona
MK noteikumu projektā nav ietverta informācija par sasniedzamajiem rādītājiem projekta īstenošanas rezultātā, kādai jābūt mērķa grupas aptverei, vai minimālās prasības MK noteikumu 5.punktā minēto pasākumu īstenošanā? Vai ir Latvijas reģionālais pārklājums u.tml.
20.06.2024. 14:44
Fiziska persona
Kā tiks pārbaudīti MK noteikumu 7.punktā ietvertie nosacījumi attiecībā par rudzu maizes izvirzītajām prasībām? Kā MK noteikumu 5.punktā norādītā pasākuma laikā tā dalībnieki gūs pārliecību, ka minētās prasības ir izpildītas? Piemēram, bērniem pirmsskolas izglītības iestādē piedāvājot jebkuru rudzu maizi zem MK noteikumu 7.punktā definētajiem kritērijiem?
20.06.2024. 14:49
Fiziska persona
Kāds ir MK noteikumu 7.4.apakšpunktā izvirzītās prasības pamatojums attiecībā par vismaz 80% rudzu miltu iekļaušanu no kopējā miltu daudzuma? Ņemo vērā, ka Latvijā nav normatīvā dokumenta, kas tieši nosaka, kas ir rudzu maize un kādam rudzu miltu īpatsvaram jābūt iekļautam, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, kā vadlīnijas kalpo LLU PTF asoc. prof. Kukulbergas grāmatas, kurās ir pieņemts, ka maizes sastāvā jābūt vismaz 90% rudzu miltiem no kopējā miltu pielietojuma. Ņemot vērā anotācijā norādītās bažas, par to, ka samazinās rudzu maizes patēriņš, rosinājums vismaz šādas kampaņas un pasākumu ietvaros piedāvāt iespējami kvalitatīvāku un ar vismaz 90% rudzu miltiem sastāvā.
20.06.2024. 15:20
Fiziska persona
Anotācijā ietvertais teikums, ka "[..ņemot vērā, ka iestādē nodrošinātās maltītes var nebūt pietiekamas daļai bērnu..]" liek šaubīgi raudzīties uz pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs piedāvāto maltītes uzturvērtību. Lūgums anotācijas aprasktā izvairīties no divdomīgiem apgalvojumiem.
20.06.2024. 15:27
Fiziska persona
MK noteikumu projektā nav norādīts vai rudzu maizes progarmma ir paredzēta kā atklāts projektu konkurss vai ierobežota atlase ar konkrētu potenciālo pasākumu īztenotāju, tostarp pakārtoti pie atklātas atbalsta pretendentu dalības nav norādīts vienam projektam pieejamais finansējums, atbalsta intensitāte, kā arī nepieciešamais līdzfinansējums u.tt.
20.06.2024. 15:33