Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Papildu dokumenti (Akaslejas pļavas)Papildu dokumenti (Āpezera pļavas)Papildu dokumenti (Bebrupes pļavas)Papildu dokumenti (Bērzkalnu pļavas)Papildu dokumenti (Birztiņas pļavas)Papildu dokumenti (Bišu pļavas)Papildu dokumenti (Brizules pļavas)Papildu dokumenti (Buivas pļavas)Papildu dokumenti (Burzovas pļavas)Papildu dokumenti (Dambīšu pļavas)Papildu dokumenti (Dienvidsusējas pļavas)Papildu dokumenti (Dūmeles pļavas)Papildu dokumenti (Dūņu pļavas)Papildu dokumenti (Elenengofas pļavas)Papildu dokumenti (Gaiļu kalns (paplašinājums))Papildu dokumenti (Gardauņa pļavas)Papildu dokumenti (Grundzāles pļavas)Papildu dokumenti (Iršupītes un Sumuldas upes pļavas)Papildu dokumenti (Jaunanna (paplašinājums))Papildu dokumenti (Jānēnu pļavas)Papildu dokumenti (Kalna Cimbuļu pļavas)Papildu dokumenti (Kaukuru pļavas)Papildu dokumenti (Kroņrendas pļavas)Papildu dokumenti (Ķikuru pļavas)Papildu dokumenti (Lētīžas pļavas)Papildu dokumenti (Liedes pļavas)Papildu dokumenti (Maitiķu avoti un pļavas)Papildu dokumenti (Mugurves pļavas (paplašinājums))Papildu dokumenti (Ošas un Sumankas upes pļavas)Papildu dokumenti (Pilupes pļavas)Papildu dokumenti (Platgalvju pļavas)Papildu dokumenti (Plenčovu pļavas)Papildu dokumenti (Puisānu pļavas)Papildu dokumenti (Rindas un Stendes ieleja)Papildu dokumenti (Sitas un Pededzes paliene (paplašinājums))Papildu dokumenti (Strantes pļavas)Papildu dokumenti (Užavas viduspļavas)Papildu dokumenti (Vasu kalna pļavas)Papildu dokumenti (Vārtājas pļavas)Papildu dokumenti (Vesetnieku pļavas)Papildu dokumenti (Veteraucu pļavas)Papildu dokumenti (Vīķu ezera pļavas)Papildu dokumenti (Zvirgzdes meži un pļavas)
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. Nr.2019/2304 norādīja, ka Latvijas Republikas Natura 2000 teritoriju saraksts ir nepietiekams (2 sugām un 3 ES nozīmes biotopiem, tai skaitā Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (biotopa kods 6270*), Staignāju mežiem (9080*)), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā.
Eiropas Savienības nozīmes biotops Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā ir sastopams 24 967 ha platībā, Natura 2000 teritorijas statuss noteikts tikai 20%. Tā kā biotops ir prioritārs, tad atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām, aizsardzības līmenim jātuvojas 60%.
Eiropas Savienības nozīmes biotops Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā ir sastopams 24 967 ha platībā, Natura 2000 teritorijas statuss noteikts tikai 20%. Tā kā biotops ir prioritārs, tad atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām, aizsardzības līmenim jātuvojas 60%.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt 39 jaunus dabas liegumus un paplašināt 4 esošus dabas liegumus, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (6270*).
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
18 novadi - Aizkraukles, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas un Ventspils novados
Norises laiks
20.11.2024. - 20.12.2024.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji tiek informēti individuāli (vēstuļu formātā).
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji tiek informēti individuāli (vēstuļu formātā).
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā. Sabiedrība kopumā.
Skaidrojums un ietekme
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas vai attiecīgo individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (3 paplašinātajiem dabas liegumiem) dabas lieguma zonas prasības (attiecībā uz zālājiem KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
Juridiskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Skaidrojums un ietekme
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas vai attiecīgo individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (3 paplašinātajiem dabas liegumiem) dabas lieguma zonas prasības (attiecībā uz zālājiem KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
Sagatavoja
Diāna Saulīte (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
15.11.2024. 18:23
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ričards Šmits - dabā gājējs
Iebilstu, pret jaunu dabas liegumu izveidi Sēlijas teritorijā, jo dabas liegumu esamība konkrētajās vietās kavē teritorijas atīstību. Turklāt - nav pieejams pietiekošs informācijas apjoms, lai būtu iespējams izvērtēt dabas liegumu nepieciešamību šajās teritorijās:
1. anketas aizpildītas pavirši - nav norādīti aizsargājamie augi, kas atrodami šajās teritorijās;
2. dažiem dabas liegumiem pat nav norādīts teritorijas zemes izmantošanas veids;
3. dažām teritorijām nav korekti norādītas īpašumu formas teritorijā.
Jāvērš uzmanība, ka iepriekšējā dabas liegumu izveidošanas etapā 2023. gadā, kad tika izveidoti 74 jauni dabas liegumi, nevienam no liegumiem nav izveidota publiskā infrastruktūra, kas kaut kādā veidā attīsta teritoriju. Papildus tam, pēc dabas liegumu izveides visas veicamās darbības būs jāsaskaņo ar dabas aizsrdzības pārvaldi, kas ir liels birokrātiskais slogs gan zemes īpašniekiem, gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šajā teritorijā.
1. anketas aizpildītas pavirši - nav norādīti aizsargājamie augi, kas atrodami šajās teritorijās;
2. dažiem dabas liegumiem pat nav norādīts teritorijas zemes izmantošanas veids;
3. dažām teritorijām nav korekti norādītas īpašumu formas teritorijā.
Jāvērš uzmanība, ka iepriekšējā dabas liegumu izveidošanas etapā 2023. gadā, kad tika izveidoti 74 jauni dabas liegumi, nevienam no liegumiem nav izveidota publiskā infrastruktūra, kas kaut kādā veidā attīsta teritoriju. Papildus tam, pēc dabas liegumu izveides visas veicamās darbības būs jāsaskaņo ar dabas aizsrdzības pārvaldi, kas ir liels birokrātiskais slogs gan zemes īpašniekiem, gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šajā teritorijā.
21.11.2024. 22:23
Guntars Stepiņš
Iebilstu par jaunu dabas liegumu izveidošanu, jo jau ir daudz bezjēdzīgu liegumu. Kā piemēru varu minēt, man piederošajā īpašumā izveidotais liegums, vietā, kur padomju laikos viss liegums bija nošķūrēts ar buldozeri vairāku simtu hektāru platībā. Tur tagad esot vērtīgas sugas.... Kuras, kārkli, niedres, zāle parastā vai arī dolomīta šķembas!
22.11.2024. 09:47
Raimonds Pētersons - Mežzinātņu maģistrs
Iebilstu pret papildus dabas liegumu izvietošanu Latvijas teritorijā, jo uzskatu, ka Latvijā ir pietiekami plašas un daudzveidīgas teritorijas, kuras netiek apsaimniekotas un ir izveidojušās dabiski, jo valsts teritorija ir tik reti apdzīvota, ka lielu daļu platības valsts iedzīvotāji nemaz neapsaimnieko. Neapsaimniekotajās platībās izveidojas dabiskas pļavas un cita veida teritorijas, kas veicina dabas daudzveidību un tuvina mūsu valsts zemi dabiskai un naturālai videi. 2010. gadā Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji apsekojot 2,43 miljonus hektārus, kuri Latvijā ir noteikti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, konstatēja ka vairāk nekā 15% no tās ir neapļauti, aizauguši ar nezālēm un krūmiem. Tā ir ievērojama platība, ja ņem vērā, ka kopumā Latvija valsts teritorija ir 6,46 miljonus hektāru liela. Ir pagājuši 14 gadi un ticu, ka šobrīd šis procents ir vēl lielāks.
Uzskatu, ka Latvija atrodas situācijā, kurā pretēji visiem šiem plānotajiem liegumiem, tieši būtu jāveicina platību apsaimniekošana un zemes izmantošana pārtikas ražošanai, kokmateriāla ražošanai un dažādu citu izejvielu ražošanai un iegūšanai, tādā veidā stiprinot valsts ekonomiku, paaugstinot ikgadējo IKP rādītāju un uzlabojot kopējo iedzīvotāju labklājību. Diemžēl jāatzīst, ka šī plānotā papildus liegumu izvietošana valsti Latviju tikai dzīs dziļāk un dziļāk nabadzībā un nelaimē.
Mg. Silv. Raimonds Pētersons
Uzskatu, ka Latvija atrodas situācijā, kurā pretēji visiem šiem plānotajiem liegumiem, tieši būtu jāveicina platību apsaimniekošana un zemes izmantošana pārtikas ražošanai, kokmateriāla ražošanai un dažādu citu izejvielu ražošanai un iegūšanai, tādā veidā stiprinot valsts ekonomiku, paaugstinot ikgadējo IKP rādītāju un uzlabojot kopējo iedzīvotāju labklājību. Diemžēl jāatzīst, ka šī plānotā papildus liegumu izvietošana valsti Latviju tikai dzīs dziļāk un dziļāk nabadzībā un nelaimē.
Mg. Silv. Raimonds Pētersons
22.11.2024. 13:09
Andris Senkāns
Iebilstu, pret jaunu dabas liegumu izveidi Denvidsusējas pļavās. Dažus gadus atpakaļ Dabas aizsardzības pārvalde veica minētās teritorjas apsekošanu, un esošās BDUZ teritorijas, tika papildinātas ar jaunām. Vietējie iedzīvotāji pakārtoja savu saimniecisko darbību saskaņā ar noteiktajām prasībām, un nav saprotama vēlme tās vēl pastiprināt. Gadījumā, ja kā arguments tiek minēts jaunu sugu atklāšana, tad manuprāt, tas tieši pierāda līdzšinējā stāvokļa efektivitāti un pietiekamību, kas ļauj šādām sugām rasties un izplatīties. Ieguvumus no šādām izmaņām neredzu, tikai birokrātijas sloga palieliāšanos.
27.11.2024. 11:13
Aija Avotiņa
Iebilstu pret vienpusīgu dabas liegumu noteikšanu principā visā Latvijas teritorijā,ja tajos tiek iekļauti privātīpašumi. Privātīpašniekiem ir jābūt līdz noteikšanas un atteikšanās iespējām. Šis līdzinās īpašuma konfiskācijai ,lai ,šajā gadījumā, sasniegtu EU noteiktos mērķus,kurus Latvija patlaban vēl nav sasniegusi.
Noteiktie apsaimniekošanas ierobežojumi šajās teritorijās ierobežo jau tā tik grūtajās peļņas iespējām lauku saimniecībām.
Ir pietiekoši daudz saimniecību ,kuras vēlas bioloģiski saimniekot , varbūt varētu tām atvieglot sertificēšanas procedūru un motivēt, kā arī sniegt informāciju par bioloģisko saimniekošanu, ieskaitot bioloģisko pļavu attīstības iespējām plašākam cilvēku lokam.
Noslēgumā vēlos atzīmēt,ka apspriešanas/iebildumu iesniegšanas laiks vienu mēnesi pirms lēmuma pieņemšanas ir pilnībā neakceptējams !
Noteiktie apsaimniekošanas ierobežojumi šajās teritorijās ierobežo jau tā tik grūtajās peļņas iespējām lauku saimniecībām.
Ir pietiekoši daudz saimniecību ,kuras vēlas bioloģiski saimniekot , varbūt varētu tām atvieglot sertificēšanas procedūru un motivēt, kā arī sniegt informāciju par bioloģisko saimniekošanu, ieskaitot bioloģisko pļavu attīstības iespējām plašākam cilvēku lokam.
Noslēgumā vēlos atzīmēt,ka apspriešanas/iebildumu iesniegšanas laiks vienu mēnesi pirms lēmuma pieņemšanas ir pilnībā neakceptējams !
01.12.2024. 11:37
Santa Šmite - "Sēlijas laivas"
Biedrība “Sēlijas laivas” iebilst pret dabas lieguma izveidošanu “Dienvidsusējas pļavas” 400.11 ha platībā. Dabas lieguma izveidošana būtiski traucēs dabas tūrisma attīstību Sēlijā.
Sēlija ir bagāta dabas aizsargājamajām teritorijām. Te atrodas divi – Augšzemes un Augšdaugavas – aizsargājamie ainavu apvidi. Septiņi dabas parki – Daugavas ielejas, Daugavas loku, Dvietes palienes, Medumu ezeraines, Saukas, Silenes un Sventes. No 261 Latvijas dabas lieguma Sēlijā atrodas 39 dabas liegumi. Savukārt Jēkabpils novadā, kurā reģistrēta biedrība “Sēlijas laivas”, vien ir 28 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Novada teritorijā ir izvietots viens dabas rezervāts – Teiču dabas rezervāts, Atašienes pagastā, kur iekļaujas abas dabas rezervāta teritorijā noteiktās funkcionālās zonas: stingrā režīma zona (novada teritorijā aizņem 2494 ha) un regulējamā režīma zona (novada teritorijā aizņem 5104 ha). Bez īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novadā ir arī vietējas nozīmes dabas teritorijas – dabas parks “Rogaļu grava” Kūku pagastā, aizsargājamā aleja “Jostu aleja” Vīpes pagastā, Zasas muižas parks, Rubenes dabas parks, Daugavas krāce “Gārde” (Ābeļu pagasts), Daugavas Ābeļu salas un Zvankas salas, dabas parks “Laukezers”. Novadā ir vairāki pagasti, kuros īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un mikroliegumu platības ir ievērojamas, piemēram, Atašienes pagastā tās aizņem gandrīz pusi no kopējās pagasta teritorijas – 46,4%, Saukas pagastā tās aizņem gandrīz ceturto daļu pagasta platības – 24,8%, Ābeļu pagastā 22,0% un Elkšņu pagastā 20,8% no kopējās pagasta platības.
Jēkabpils novads atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajā administrācijā, kurā kopā atrodas 12 novadi. Viennozīmīgi pārāk liela teritorija, ko administrēt. Tas redzams dabas aizsargājamo teritoriju neesošajā infrastruktūrā, šo teritoriju kontroles un uzraugošās funkcijas nepilnīgā veikšanā, kā arī vides pasākumu nepieejamībā Sēlijas reģionā un Jēkabpils novadā.
Tik liela īpaši aizsargājamo dabas teritoriju koncentrācija rada būtisku disbalansu starp dabas aizsardzību un teritorijas attīstību. Kā norāda prakse - normatīvie akti un to piemērošana – dabas aizsardzības jautājumi bieži izslēdz jebkādus ar saimnieciskajām darbībām saistāmus jautājumus. Papildus bažas par šo jautājumu rada līdzšinējā biedrības “Sēlijas laivas” saimnieciskās darbības veikšanas pieredze dabas aizsargājamā teritorijā – dabas parkā “Dvietes paliene”.Biedrība popularizē palu ūdeņu un visa reģiona pozitīvo atpazīstamību, kā arī veicina reģionam sociālekonomisko pienesumu šajā teritorijā jau četrus gadus. Palu laivošana Dvietes palienē ir viens no retajiem ekotūrisma magnētiem nesezonā. Visos esošajos plānošanas dokumentos par dabas parka “Dvietes paliene” aizsardzību minēts, ka nepieciešama dabas tūrisma/ekotūrisma attīstība. Savukārt Latvijas tūrisma attīstības rīcības plānā 2021. – 2027. gadam akcentēts, ka dabas tūrisma attīstības jomā uzsvars tiek likts uz tādu aktivitāšu atbalstu, kas veicina tīklveida nišas produktu attīstību, piemēram, putnu vērošana, makšķerēšana, medības u.c., īpaši izceļot to produktu izveidi un attīstību, ko var piedāvāt ārpus tradicionālās tūrisma sezonas. Lai gan politisko dokumentu formātā tiek veidota labvēlīga augsne dabas tūrisma attīstīšanai ciešā mijiedarbībā ar dabas aizsardzību – realitāte ir pavisam cita.
REALITĀTES fakts NR.1
Zemnieki dabas parka teritorijā veido putnu atbaidītājus (pārsvarā Augšdaugavas novada Dvietes pagasta Berzaukas upes tuvumā), kas ir skaļš, šāvienam līdzīgs troksnis, lai saņemtu kompensācijas par putnu nodarītajiem zaudējumiem.
Savukārt, mums, ekotūrisma pakalpojuma sniedzējiem, Dabas aizsardzības pārvalde aizliedz doties cauri Berzaukas upei ar tūristu grupu - caur šiem skaņas lielgabaliem – jo laivotāji rada traucējumu putniem. Informējot, ka migrējošie putni, ir ļoti jutīgi pret traucējumu, jo katrs traucējums putniem lieki zaudēt dzīvības uzturēšanai nepieciešamo enerģiju. Ļoti jutīgi pret traucējumu ir visi putni ļoti aukstā laikā vai citādi nelabvēlīgos laika apstākļos. Lai netiktu traucēti migrējošie putni, kuri atpūšas applūstošajās Dvietes palienes pļavās – ir jāievēro sekojoši nosacījumi:
- jāievēro klusums,
- nedrīkst tuvoties putniem.
- nedrīkst pārvietoties ar motorizētu transportu.
Kā jau minēts iepriekš, realitāte ir cita.
REALITĀTES fakts NR.2. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumos tiek izšķirtas tikai divas zonas: dabas parka un dabas lieguma zona, bet dabas parks “Dvietes paliene” ir samērā milzīga teritorija, kura faktiski sadalāma daudz vairākās daļās – katra ar savu mazo ekosistēmu.
Praktizējoši ekotūrisma speciālisti, kas dabas parkā atrodas regulāri, redz būtiskas atšķirības – teritorijas nelielā attālumā būtiski cita no citas atšķiras. Vēršoties pie ornitologiem, saņēmām atbildi, ka teritorijā, kurā biedrība strādāja: Putnu sala un Skuķu ezera skatu tornis – laikā, kad tiek piedāvāta palu laivošana, pārsvarā neligzdo putni, kas jūtīgi pret ārējiem kairinājumiem un nenotiek arī ūdens putnu ligzdošana, jo šāds ūdens līmenis ir pārāk augsts, lai droši veidotu ligzdas. Un dažādu sugu pīles, lielie ķīri dzērves, jūras ērglis un mazais ērglis un migrējošos putnus kā baltpieres zosis, garkakļi, sējas zosis, gaigalas, paugurknābja gulbji, ķīvītes, cekulpīles, platknābji, zvirbuļu vanags un baltvēderi - laivu tuvums tos ietekmē nebūtiski.
Dabas aizsardzības pārvaldei ekotūrisma attīstīšanas ierobežošanai atbūdas laikā vienīgais pamatojums ir ar putnu labjūti saistītie jautājumi. Šie jautājumi ir pārāk daudzšķautņaini un neviennozīmīgi vērtējami.
REALITĀTES fakts NR. 3
Mēs esam ilgstoši aicinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju atbūdas laikā aktīvi sniegt komentārus par dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību, rīkoties proaktīvi – pirms sezonas sākt plašu informatīvo kampaņu, bet tāda nav bijusi. Nevar nepieminēt, ka mūsu savstarpējā komunikācija brīžiem ir ļoti smagnēja. Kādēļ tā? Tas neveicina savstarpējo izpratni. Mērķis taču mums visiem viens - strādāt, lai sabalansētu dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību.
REALITĀTES fakts NR.4. dabas parka individuālajos noteikumos teikts, ka drīkst laivot individuāli, savukārt organizētu pasākumu un gidētu grupu braucienu organizēšanai tiek veidoti būtiski birokrātiskie šķēršļi.
Kā rāda praktiskā pieredze, zinošs gids ir būtiska dabas aizsardzības sastāvdaļa. Cilvēku izpratne par dabas teritorijām, savvaļas dzīvniekiem un putniem mēdz būt ļoti savdabīga. Kā rāda praktiskā pieredze, zinoši gidi, kuri pavada braucējus visu maršrutu, norādot par uzvedības normām šajā teritorijā, gan informējot par dabas vērtībām un to aizsardzības nozīmīgumu, ir neatsverama komponente, kuras ietekmē būtiski samazinās pārkāpumi, kas saistāmi ar vides ētikas un dabas aizsardzības jautājumiem.
Un nobeigumā, Sēlija ir reģions, kurā būtiski izceļas nomales efekts – šeit ir ieraugāmi vieni no vissliktākajiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī, un tam nepalīdz ne mazattīstītais ceļu tīkls, ne skolu, VUGD posteņu un pasta nodaļu aizslēgšana. Šāds ir ikdienas izaicinājumu fons, dzīvojot Sēlijā. Tādēļ ļoti svarīga loma ir valsts politikai par reģionālās ekonomikas stimulēšanu, kas nav savienojama ar plašu īpašu aizsargājamu dabas teritoriju izveidošanu.
Sēlija ir bagāta dabas aizsargājamajām teritorijām. Te atrodas divi – Augšzemes un Augšdaugavas – aizsargājamie ainavu apvidi. Septiņi dabas parki – Daugavas ielejas, Daugavas loku, Dvietes palienes, Medumu ezeraines, Saukas, Silenes un Sventes. No 261 Latvijas dabas lieguma Sēlijā atrodas 39 dabas liegumi. Savukārt Jēkabpils novadā, kurā reģistrēta biedrība “Sēlijas laivas”, vien ir 28 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Novada teritorijā ir izvietots viens dabas rezervāts – Teiču dabas rezervāts, Atašienes pagastā, kur iekļaujas abas dabas rezervāta teritorijā noteiktās funkcionālās zonas: stingrā režīma zona (novada teritorijā aizņem 2494 ha) un regulējamā režīma zona (novada teritorijā aizņem 5104 ha). Bez īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novadā ir arī vietējas nozīmes dabas teritorijas – dabas parks “Rogaļu grava” Kūku pagastā, aizsargājamā aleja “Jostu aleja” Vīpes pagastā, Zasas muižas parks, Rubenes dabas parks, Daugavas krāce “Gārde” (Ābeļu pagasts), Daugavas Ābeļu salas un Zvankas salas, dabas parks “Laukezers”. Novadā ir vairāki pagasti, kuros īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un mikroliegumu platības ir ievērojamas, piemēram, Atašienes pagastā tās aizņem gandrīz pusi no kopējās pagasta teritorijas – 46,4%, Saukas pagastā tās aizņem gandrīz ceturto daļu pagasta platības – 24,8%, Ābeļu pagastā 22,0% un Elkšņu pagastā 20,8% no kopējās pagasta platības.
Jēkabpils novads atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajā administrācijā, kurā kopā atrodas 12 novadi. Viennozīmīgi pārāk liela teritorija, ko administrēt. Tas redzams dabas aizsargājamo teritoriju neesošajā infrastruktūrā, šo teritoriju kontroles un uzraugošās funkcijas nepilnīgā veikšanā, kā arī vides pasākumu nepieejamībā Sēlijas reģionā un Jēkabpils novadā.
Tik liela īpaši aizsargājamo dabas teritoriju koncentrācija rada būtisku disbalansu starp dabas aizsardzību un teritorijas attīstību. Kā norāda prakse - normatīvie akti un to piemērošana – dabas aizsardzības jautājumi bieži izslēdz jebkādus ar saimnieciskajām darbībām saistāmus jautājumus. Papildus bažas par šo jautājumu rada līdzšinējā biedrības “Sēlijas laivas” saimnieciskās darbības veikšanas pieredze dabas aizsargājamā teritorijā – dabas parkā “Dvietes paliene”.Biedrība popularizē palu ūdeņu un visa reģiona pozitīvo atpazīstamību, kā arī veicina reģionam sociālekonomisko pienesumu šajā teritorijā jau četrus gadus. Palu laivošana Dvietes palienē ir viens no retajiem ekotūrisma magnētiem nesezonā. Visos esošajos plānošanas dokumentos par dabas parka “Dvietes paliene” aizsardzību minēts, ka nepieciešama dabas tūrisma/ekotūrisma attīstība. Savukārt Latvijas tūrisma attīstības rīcības plānā 2021. – 2027. gadam akcentēts, ka dabas tūrisma attīstības jomā uzsvars tiek likts uz tādu aktivitāšu atbalstu, kas veicina tīklveida nišas produktu attīstību, piemēram, putnu vērošana, makšķerēšana, medības u.c., īpaši izceļot to produktu izveidi un attīstību, ko var piedāvāt ārpus tradicionālās tūrisma sezonas. Lai gan politisko dokumentu formātā tiek veidota labvēlīga augsne dabas tūrisma attīstīšanai ciešā mijiedarbībā ar dabas aizsardzību – realitāte ir pavisam cita.
REALITĀTES fakts NR.1
Zemnieki dabas parka teritorijā veido putnu atbaidītājus (pārsvarā Augšdaugavas novada Dvietes pagasta Berzaukas upes tuvumā), kas ir skaļš, šāvienam līdzīgs troksnis, lai saņemtu kompensācijas par putnu nodarītajiem zaudējumiem.
Savukārt, mums, ekotūrisma pakalpojuma sniedzējiem, Dabas aizsardzības pārvalde aizliedz doties cauri Berzaukas upei ar tūristu grupu - caur šiem skaņas lielgabaliem – jo laivotāji rada traucējumu putniem. Informējot, ka migrējošie putni, ir ļoti jutīgi pret traucējumu, jo katrs traucējums putniem lieki zaudēt dzīvības uzturēšanai nepieciešamo enerģiju. Ļoti jutīgi pret traucējumu ir visi putni ļoti aukstā laikā vai citādi nelabvēlīgos laika apstākļos. Lai netiktu traucēti migrējošie putni, kuri atpūšas applūstošajās Dvietes palienes pļavās – ir jāievēro sekojoši nosacījumi:
- jāievēro klusums,
- nedrīkst tuvoties putniem.
- nedrīkst pārvietoties ar motorizētu transportu.
Kā jau minēts iepriekš, realitāte ir cita.
REALITĀTES fakts NR.2. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumos tiek izšķirtas tikai divas zonas: dabas parka un dabas lieguma zona, bet dabas parks “Dvietes paliene” ir samērā milzīga teritorija, kura faktiski sadalāma daudz vairākās daļās – katra ar savu mazo ekosistēmu.
Praktizējoši ekotūrisma speciālisti, kas dabas parkā atrodas regulāri, redz būtiskas atšķirības – teritorijas nelielā attālumā būtiski cita no citas atšķiras. Vēršoties pie ornitologiem, saņēmām atbildi, ka teritorijā, kurā biedrība strādāja: Putnu sala un Skuķu ezera skatu tornis – laikā, kad tiek piedāvāta palu laivošana, pārsvarā neligzdo putni, kas jūtīgi pret ārējiem kairinājumiem un nenotiek arī ūdens putnu ligzdošana, jo šāds ūdens līmenis ir pārāk augsts, lai droši veidotu ligzdas. Un dažādu sugu pīles, lielie ķīri dzērves, jūras ērglis un mazais ērglis un migrējošos putnus kā baltpieres zosis, garkakļi, sējas zosis, gaigalas, paugurknābja gulbji, ķīvītes, cekulpīles, platknābji, zvirbuļu vanags un baltvēderi - laivu tuvums tos ietekmē nebūtiski.
Dabas aizsardzības pārvaldei ekotūrisma attīstīšanas ierobežošanai atbūdas laikā vienīgais pamatojums ir ar putnu labjūti saistītie jautājumi. Šie jautājumi ir pārāk daudzšķautņaini un neviennozīmīgi vērtējami.
REALITĀTES fakts NR. 3
Mēs esam ilgstoši aicinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju atbūdas laikā aktīvi sniegt komentārus par dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību, rīkoties proaktīvi – pirms sezonas sākt plašu informatīvo kampaņu, bet tāda nav bijusi. Nevar nepieminēt, ka mūsu savstarpējā komunikācija brīžiem ir ļoti smagnēja. Kādēļ tā? Tas neveicina savstarpējo izpratni. Mērķis taču mums visiem viens - strādāt, lai sabalansētu dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību.
REALITĀTES fakts NR.4. dabas parka individuālajos noteikumos teikts, ka drīkst laivot individuāli, savukārt organizētu pasākumu un gidētu grupu braucienu organizēšanai tiek veidoti būtiski birokrātiskie šķēršļi.
Kā rāda praktiskā pieredze, zinošs gids ir būtiska dabas aizsardzības sastāvdaļa. Cilvēku izpratne par dabas teritorijām, savvaļas dzīvniekiem un putniem mēdz būt ļoti savdabīga. Kā rāda praktiskā pieredze, zinoši gidi, kuri pavada braucējus visu maršrutu, norādot par uzvedības normām šajā teritorijā, gan informējot par dabas vērtībām un to aizsardzības nozīmīgumu, ir neatsverama komponente, kuras ietekmē būtiski samazinās pārkāpumi, kas saistāmi ar vides ētikas un dabas aizsardzības jautājumiem.
Un nobeigumā, Sēlija ir reģions, kurā būtiski izceļas nomales efekts – šeit ir ieraugāmi vieni no vissliktākajiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī, un tam nepalīdz ne mazattīstītais ceļu tīkls, ne skolu, VUGD posteņu un pasta nodaļu aizslēgšana. Šāds ir ikdienas izaicinājumu fons, dzīvojot Sēlijā. Tādēļ ļoti svarīga loma ir valsts politikai par reģionālās ekonomikas stimulēšanu, kas nav savienojama ar plašu īpašu aizsargājamu dabas teritoriju izveidošanu.
02.12.2024. 08:55
Andris Mazuriņš - Andris - zemes īpašnieks
Kategoriski IEBILSTU pret dabas lieguma izveidi!!!
Iebilstu, par cik mūsu ģimenei pieder ap 50 ha lauksaimniecības zemes un tagad apmēram 32 ha būs zem lieguma! Vairāk par 50%!
Un man personīgi liegums ierobežos visu manu lauksaimniecības zemes īpašumu!
Kurš vispār šo visu zīmēja (karti), kurš izvēlējas, ka tieši šeit būs tiek liels liegums?!!!
Tak paņemiet no Dienvisusējas upes 10 metrus uz katru pusi un veidojiet liegumu, kāpēc zemju īpašniekiem tagad ir jācieš, ka visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme tagad būs lieguma teritorijā.
Un kas tur ar tām informatīvajām vēstulēm - vēl joprojām kā zemes īpašnieks neesmu tādu saņēmis, drīz beigsies publiskā apspriešana un es šo informāciju uzzinu no sociālajiem tīkliem, vai tas ir normāli?! Vai tas ir ar nolūku darīts, lai zemju īpašnieki nevarētu iebilst? Un beigās tiktu nostādīti fakta priekšā?
Un vēl par šo -
"Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru Nr. 2019/2304 par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (6270*)."
Ja es pareizi saprotu ta par šo būs "jānorēķinās" parastajam lauksaimniekam, par to, lai Eiropas Komisija neuzliek sodu!!!
Tad rodās jautājums - ko atbildīgie ierēdņi visu šo laiku darīja? Man viss šis "projekts" liekās sasteigts un nepamatots.
Var taču atrast tam piemērotākas vietas, kas netraucē lauksainiecisko darbību...
Iebilstu, par cik mūsu ģimenei pieder ap 50 ha lauksaimniecības zemes un tagad apmēram 32 ha būs zem lieguma! Vairāk par 50%!
Un man personīgi liegums ierobežos visu manu lauksaimniecības zemes īpašumu!
Kurš vispār šo visu zīmēja (karti), kurš izvēlējas, ka tieši šeit būs tiek liels liegums?!!!
Tak paņemiet no Dienvisusējas upes 10 metrus uz katru pusi un veidojiet liegumu, kāpēc zemju īpašniekiem tagad ir jācieš, ka visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme tagad būs lieguma teritorijā.
Un kas tur ar tām informatīvajām vēstulēm - vēl joprojām kā zemes īpašnieks neesmu tādu saņēmis, drīz beigsies publiskā apspriešana un es šo informāciju uzzinu no sociālajiem tīkliem, vai tas ir normāli?! Vai tas ir ar nolūku darīts, lai zemju īpašnieki nevarētu iebilst? Un beigās tiktu nostādīti fakta priekšā?
Un vēl par šo -
"Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru Nr. 2019/2304 par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (6270*)."
Ja es pareizi saprotu ta par šo būs "jānorēķinās" parastajam lauksaimniekam, par to, lai Eiropas Komisija neuzliek sodu!!!
Tad rodās jautājums - ko atbildīgie ierēdņi visu šo laiku darīja? Man viss šis "projekts" liekās sasteigts un nepamatots.
Var taču atrast tam piemērotākas vietas, kas netraucē lauksainiecisko darbību...
06.12.2024. 15:48
Agris Meilerts - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Finieris Mežs"
NEPIEKRĪTAM jaunu dabas liegumu veidošanai, kamēr nav atrisināts jautājums par pienācīgām kompensācijām zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem!
Par “Maitiķu avoti un pļavas”:
Nepiekrītam plānotajām dabas lieguma robežām. Publiskā apspriešana tika uzsākta 20.11.2024., savukārt īpašniekam paziņojums par jauna lieguma izveidošanas plānu tika atsūtīts tikai 06.12.2024. Tā ir necieņa pret zemes īpašniekiem.
Iezīmētās lieguma robežas iet ārpus atrastajiem biotopiem. Zemes īpašnieks 2018.gadā respektējot tajā laikā esošo biotopu, blakus ir ierīkojis plantāciju mežu kā arī veicis krājas kopšanas cirtes vairākos meža nogabalos. Tagad plānotais liegums ir daļēji iezīmēts gan plantāciju mežā, gan arī izkoptajos meža nogabalos ignorējot zemes īpašnieka investīcijas un saimnieciskās darbības plānus.
Par līdz šim atrastajiem biotopiem nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši. Pie kam biotopi parādās jaunās vietās. Esošo biotopu robežas tiek mainītas. Īpašnieks par biotopiem uzzina tikai post factum. Šādos apstākļos nav iespējam plānot savu saimniecisko darbību.
Par “Rindas un Stendes ieleja”:
Par līdz šim atrastajiem biotopiem nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši. Pie kam biotopi parādās jaunās vietās. Esošo biotopu robežas tiek mainītas. Īpašnieks par biotopiem uzzina tikai post factum. Šādos apstākļos nav iespējam plānot savu saimniecisko darbību.
Par “Maitiķu avoti un pļavas”:
Nepiekrītam plānotajām dabas lieguma robežām. Publiskā apspriešana tika uzsākta 20.11.2024., savukārt īpašniekam paziņojums par jauna lieguma izveidošanas plānu tika atsūtīts tikai 06.12.2024. Tā ir necieņa pret zemes īpašniekiem.
Iezīmētās lieguma robežas iet ārpus atrastajiem biotopiem. Zemes īpašnieks 2018.gadā respektējot tajā laikā esošo biotopu, blakus ir ierīkojis plantāciju mežu kā arī veicis krājas kopšanas cirtes vairākos meža nogabalos. Tagad plānotais liegums ir daļēji iezīmēts gan plantāciju mežā, gan arī izkoptajos meža nogabalos ignorējot zemes īpašnieka investīcijas un saimnieciskās darbības plānus.
Par līdz šim atrastajiem biotopiem nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši. Pie kam biotopi parādās jaunās vietās. Esošo biotopu robežas tiek mainītas. Īpašnieks par biotopiem uzzina tikai post factum. Šādos apstākļos nav iespējam plānot savu saimniecisko darbību.
Par “Rindas un Stendes ieleja”:
Par līdz šim atrastajiem biotopiem nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši. Pie kam biotopi parādās jaunās vietās. Esošo biotopu robežas tiek mainītas. Īpašnieks par biotopiem uzzina tikai post factum. Šādos apstākļos nav iespējam plānot savu saimniecisko darbību.
09.12.2024. 08:56
Fiziska persona
Atbildot uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 11.novembra vēstuli Nr. 1-13/6633 sniedzu viedokli par Jēkabpils novadā plānoto dabas liegumu “Platgalvju pļavas”.
Dabas liegumā “Platgalvju pļavas” ir plānots iekļaut Dignājas pagasta teritorijā esošās zemes platības ar kadastra apzīmējumiem 56520040006; 56520040008 un 56520040023.
Vēlos vērst uzmanību, ka uz zemes platības ar kadastra apzīmējumu 56520040006 atrodas dzīvojamā māja, kā arī blakus zemes un meža platības, pie kuriem var piebraukt un veikt apsaimniekošanas darbus tikai un vienīgi izmantojot platības, kuras ir plānotas iekļaut dabas liegumā, t.i. ir ierīkota ceļa nobrauktuve un citas iespējas piekļūt tām nav. Līdz ar to norādītajās pļavās nav iespējams ievērot MK 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.1.punktā noteikto aizliegumu.
Papildus norādu, ka platībās ir veikta meliorācija, kas ir pretrunā ar minēto noteikumu 16.17. punktu. Norādītās un blakus esošās zemes platības tiek izmantotas, lai veiktu aktīvu saimniecisko darbību. Vienlaikus nav izprotama dabas lieguma plānotā teritorija, tajā iekļaujot atsevišķas, nesaistītas teritorijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 56520040006; 56520040008 un 56520040023 nav iekļaujamas dabas lieguma “Platgalvju pļavas” teritorijā.
Iebilstu arī Dignājas pagasta zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 56520020027 un 56520020066 iekļaušanai dabas lieguma “Dūņu pļavas” teritorijā. Minētās zemes vienības atrodas tiešā valsts autoceļa Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (V783) tuvumā un no šīm teritorijām ir ērta piekļuve Daugavas upei, ko izmanto laivotāji, makšķernieki un citi ūdens tūristi.
Dabas liegumā “Platgalvju pļavas” ir plānots iekļaut Dignājas pagasta teritorijā esošās zemes platības ar kadastra apzīmējumiem 56520040006; 56520040008 un 56520040023.
Vēlos vērst uzmanību, ka uz zemes platības ar kadastra apzīmējumu 56520040006 atrodas dzīvojamā māja, kā arī blakus zemes un meža platības, pie kuriem var piebraukt un veikt apsaimniekošanas darbus tikai un vienīgi izmantojot platības, kuras ir plānotas iekļaut dabas liegumā, t.i. ir ierīkota ceļa nobrauktuve un citas iespējas piekļūt tām nav. Līdz ar to norādītajās pļavās nav iespējams ievērot MK 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.1.punktā noteikto aizliegumu.
Papildus norādu, ka platībās ir veikta meliorācija, kas ir pretrunā ar minēto noteikumu 16.17. punktu. Norādītās un blakus esošās zemes platības tiek izmantotas, lai veiktu aktīvu saimniecisko darbību. Vienlaikus nav izprotama dabas lieguma plānotā teritorija, tajā iekļaujot atsevišķas, nesaistītas teritorijas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 56520040006; 56520040008 un 56520040023 nav iekļaujamas dabas lieguma “Platgalvju pļavas” teritorijā.
Iebilstu arī Dignājas pagasta zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 56520020027 un 56520020066 iekļaušanai dabas lieguma “Dūņu pļavas” teritorijā. Minētās zemes vienības atrodas tiešā valsts autoceļa Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (V783) tuvumā un no šīm teritorijām ir ērta piekļuve Daugavas upei, ko izmanto laivotāji, makšķernieki un citi ūdens tūristi.
11.12.2024. 13:22
Dina Avotiņa - Brīvzemnieku pagasta zemnieka saimniecība "SILVAS"
Liegums "Buivas pļavas" ir vienīgais liegums visā Limbažu un Valmieras novadā.
ZS SILVAS īpašumā ir 28 ha, kur 25,58 ha tiek noteikts liegums. Blakus esošais 1,64 ha ir ZS nomā. Līdz šim saimniecība labprāt uzņēmās ik pa 5 gadu saistības BDUZ apsaimniekošanā, jo saimniecībā ir aitas.
Lieguma gadījumā, ZS nebūs iespējas mainīt saimniekošanas veidu uz īpašumā esošām zemēm.
Zemes pārdošanas gadījumā pastāv risks to nepārdot par adekvātu tirgus cenu, dēļ noteiktiem ierobežojumiem.
Šobrīd ZS SILVAS turpina iesākto dabas daudzveidības uzturēšanu, rēķinoties ar terminētu laiku. Ņemot vērā, ka liegums nebūs terminēts un ļoti būtiski ietekmēs saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā kompromiss uz lieguma platībām varētu būt:
1. Saņemt bioloģisko maksājumu - tās jau ir bioloģiskas (ZS nav sertificēta bio saimniecība dēļ augkopības nomas zemēs)
2. Saņemt Natura 2000 līdzvērtīgus maksājumus kā par meža zemēm
3. Saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides kā bioloģiskām saimniecībām.
4. Saņemt kompensāciju par būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumu.
ZS SILVAS šobrīd ir situācijas ķīlnieks kā vienīgā starp diviem novadiem, kas gatava sniegt ekoloģisko pakalpojumu sabiedrībai, taču tai pat laikā ir jābūt finansiālam balansam, 2-3 no šiem četriem nosacījumiem vajadzētu izpildīties.
ZS SILVAS īpašumā ir 28 ha, kur 25,58 ha tiek noteikts liegums. Blakus esošais 1,64 ha ir ZS nomā. Līdz šim saimniecība labprāt uzņēmās ik pa 5 gadu saistības BDUZ apsaimniekošanā, jo saimniecībā ir aitas.
Lieguma gadījumā, ZS nebūs iespējas mainīt saimniekošanas veidu uz īpašumā esošām zemēm.
Zemes pārdošanas gadījumā pastāv risks to nepārdot par adekvātu tirgus cenu, dēļ noteiktiem ierobežojumiem.
Šobrīd ZS SILVAS turpina iesākto dabas daudzveidības uzturēšanu, rēķinoties ar terminētu laiku. Ņemot vērā, ka liegums nebūs terminēts un ļoti būtiski ietekmēs saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā kompromiss uz lieguma platībām varētu būt:
1. Saņemt bioloģisko maksājumu - tās jau ir bioloģiskas (ZS nav sertificēta bio saimniecība dēļ augkopības nomas zemēs)
2. Saņemt Natura 2000 līdzvērtīgus maksājumus kā par meža zemēm
3. Saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides kā bioloģiskām saimniecībām.
4. Saņemt kompensāciju par būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumu.
ZS SILVAS šobrīd ir situācijas ķīlnieks kā vienīgā starp diviem novadiem, kas gatava sniegt ekoloģisko pakalpojumu sabiedrībai, taču tai pat laikā ir jābūt finansiālam balansam, 2-3 no šiem četriem nosacījumiem vajadzētu izpildīties.
11.12.2024. 19:53
Laimonis Ielejs - zemes īpašnieks
Vēstuli par jauna dabas lieguma noteikšanu Dienvidsusējas ielejā saņēmu tikai 2.decembrī 2024. gadā. Pirmais solis, lai internetā atrastu konkrētās teritorijas grafisko pielikumu bija sarežģīts. Pēc grafiskā pielikuma konstatēju, ka ar liegumu aprobežota simnieciskā darbība būs vairāk kā 400 ha teritorijas. Decembra sākumā masu mēdijos izskan arī citu iedzīvotāju protests par jauna lieguma noteikšanu Aknīstes pagastā.
Iebildumi: Kāpēc zemes īpašnieki tiek informēti tik vēlu – decembrī (sabiedriskās apspriešanas beigu termiņš 20.decembris) , ja kartes sagatavotas jau 2024. maija mēnesī. Informācijas vakums, liek svērties uz to, ka likumdevējs ir pretrunā ar citiem normatīviem dokumentiem, kuri aicina uzturēt saimniecisko darbību, lauksaimniecību, vairot darba vietas pierobežā tai skaitā Sēlijā. Bet ar šo dabas lieguma noteikšanu pilnībā ierobežo darbību, kas saistīta ar lauksaimniecību, lopkopību, amatniecību un tūrismu. No VARAM saņemtajā vēstulē nav informācijas par to, ko vispār varēs darīt šajā teritorijā , kā turpināt tās apsaimniekošanu? Vai zemes īpašniekiem būs kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem?
Iebildumi: Kāpēc zemes īpašnieki tiek informēti tik vēlu – decembrī (sabiedriskās apspriešanas beigu termiņš 20.decembris) , ja kartes sagatavotas jau 2024. maija mēnesī. Informācijas vakums, liek svērties uz to, ka likumdevējs ir pretrunā ar citiem normatīviem dokumentiem, kuri aicina uzturēt saimniecisko darbību, lauksaimniecību, vairot darba vietas pierobežā tai skaitā Sēlijā. Bet ar šo dabas lieguma noteikšanu pilnībā ierobežo darbību, kas saistīta ar lauksaimniecību, lopkopību, amatniecību un tūrismu. No VARAM saņemtajā vēstulē nav informācijas par to, ko vispār varēs darīt šajā teritorijā , kā turpināt tās apsaimniekošanu? Vai zemes īpašniekiem būs kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem?
17.12.2024. 12:02
Andis Malējs - Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks"
Meža īpašnieku kooperatīvs "Mežsaimnieks" iebilst pret turpmāku noteikumu grozījumu virzību.
Esam dziļi nobažījušies par veidu, kādā tiek izraudzītas jaunas dabas liegumu platības, neņemot vērā sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses. Plānots, ka jauni dabas liegumi tiks noteikti teritorijās, kurās līdz šim ir notikusi saimnieciskā darbība un kurās īpašnieki ir investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus, cerot nākotnē gūt no tām stabilus ienākumus. Ar šo liegumu izveidi īpašnieki tiek nostādīti fakta priekšā, ka viņu veiktās investīcijas ir norakstāmas zaudējumos, bet nākotnē apsaimniekotā platība neģenerēs plānotos ienākumus. Šāda situācija ir klaji netaisnīga un apdraud vietējās ekonomiskās attīstības iespējas.
Tāpat uzskatām, ka nav pieļaujams paplašināt dabas liegumu teritorijas, kamēr nav godprātīgi sakārtots adekvātu kompensāciju mehānisms par īpašniekiem nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt nav pieņemami, ka jauni liegumi tiek virzīti, savlaicīgi neinformējot par to īpašniekus, tādējādi liedzot viņiem iespēju adekvāti reaģēt un aizstāvēt savas intereses.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām pārtraukt šādu grozījumu virzīšanu, līdz tiek rasts taisnīgs risinājums un sabiedrības, tostarp zemes īpašnieku, sociālo un ekonomisko interešu ievērošana kļūst par būtisku lēmumu pieņemšanas sastāvdaļu dabas aizsardzības jomā.
Esam dziļi nobažījušies par veidu, kādā tiek izraudzītas jaunas dabas liegumu platības, neņemot vērā sabiedrības sociālās un ekonomiskās intereses. Plānots, ka jauni dabas liegumi tiks noteikti teritorijās, kurās līdz šim ir notikusi saimnieciskā darbība un kurās īpašnieki ir investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus, cerot nākotnē gūt no tām stabilus ienākumus. Ar šo liegumu izveidi īpašnieki tiek nostādīti fakta priekšā, ka viņu veiktās investīcijas ir norakstāmas zaudējumos, bet nākotnē apsaimniekotā platība neģenerēs plānotos ienākumus. Šāda situācija ir klaji netaisnīga un apdraud vietējās ekonomiskās attīstības iespējas.
Tāpat uzskatām, ka nav pieļaujams paplašināt dabas liegumu teritorijas, kamēr nav godprātīgi sakārtots adekvātu kompensāciju mehānisms par īpašniekiem nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt nav pieņemami, ka jauni liegumi tiek virzīti, savlaicīgi neinformējot par to īpašniekus, tādējādi liedzot viņiem iespēju adekvāti reaģēt un aizstāvēt savas intereses.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām pārtraukt šādu grozījumu virzīšanu, līdz tiek rasts taisnīgs risinājums un sabiedrības, tostarp zemes īpašnieku, sociālo un ekonomisko interešu ievērošana kļūst par būtisku lēmumu pieņemšanas sastāvdaļu dabas aizsardzības jomā.
17.12.2024. 14:06
Andris Jurgens - Īpašnieki
Kategoriski iebilstam pret liegumu “Dambīšu pļavas”
Pirmais moments kas pārsteidz ir tas, ka nav notikusi nekāda apspriešanās un izvērtēšana ar plānoto līgumu īpašniekiem. Mūsu gadījumā DAP priekšlikums datēts ar 25.07.2024., bet mēs par plānu izveidot liegumu uzzinam no sabiedriskajiem mēdijiem un oficiālu vēstuli saņemam tikai divas nedēļas pēc publiskās apspriešanas sākuma, kas nav īsti normāla situācija.
“Dambīšu pļavu” gadījumā plānotais liegums aizņem virs 40% no visas saimniecības LIZ zemes, lidz ar to tas ir nesamērīgi liels ierobežojums saimniecības attīstībai. Vai tiešām no nepilniem 25000 ha nevar atrast 20 ha, kuri aizņem mazāku % saimniecības LIZ zemes, līdz ar to arī ir mazāka ietekme uz saimniecības dzīvotspēju. Kā zināms ir saimniecības/ īpašnieki kuriem ir vēlme attīstīt šīs BDUZ pļavas, bet kurās nenotiek tik aktīva saimnieciskā darbība. Varbūt ierēdņiem vispirms vajadzētu skatīties šajā virzienā un veikt sava veida monitoringu. Rodas jautājums vai liegumi tika izvēlēti ņemot vērā tikai DAP datus, jeb arī skatoties gan DAP, gan LAD, gan LDC datus lai liegumi tiktu veidoti maksimāli mazu negatīvo ietekmi uz ražojošām saimniecībām.
Nav saprotama vēlme ieviest Dabas liegumus BDUZ 2.kategorijas pļavās, jo ES atbalsta maksājuma likme (kas būtībā ir galvenais instruments lauksaimniecības un vides mērķu sasniegšanas stimulēšanā ES) ir mazāka nekā sētajiem zālājiem, kur tauriņzieži vismaz 50% (EKO 2). Itkā tirgus ekonomikā vairāk maksā par to kas ir vērtīgāks/svarīgāks, bet atbalsta likmes rāda ka 2. kategorijas zālaji ES ir mazāk vajadzīgi nekā sētie tauriņžieži, līdz ar to nav loģiska pamatojuma lieguma izveidei.
Dabas liegums būtiski samazina zemes vērtību,kas ir svarīgi ne tikai pie zemes pārdošanas, bet arī pie kredītu saņemšanas gadījumā ja ķila ir nekustamais īpašums. Vai Valsts, kredītu saņemšanai, plāno izsniegt galvojumus, kas ir ekvivalenti Dabas lieguma radītajam ķīlas vērtības zudumam?
Varbūt pirms jaunu liegumu radīšanas VARAM un ZM beidzot vajadzētu izveidot adekvātu un motivējošu atbalsta mehānismu BDUZ uzturēšanai un attīstīšanai (lielakas atbalsta likmes, papildus punkti ES fondu projektos, utt.) un tikai tad ja tie nestrādā, atsevišķos gadījumos veidot dabas liegumus. Pašreiz, diemžēl, izskatās ka ierēdņi savas neizdarības sekas mēģina uzgrūst uz privatīpašnieku pleciem, iespējams, pārkāpjot to Satvermes 105. panta garantētās tiesības.
Kopumā pašreizējā VARAM īstenotā liegumu izveide BDUZ pļavās radīs negatīvas sekas vērtīgo zālāju saglabāšanā, jo iedrošinās ZM arī turpmāk noteikt neatbilstoši zemus atbalsta maksājumus par BDUZ pļavām, kā arī motivēs privātīpašniekus atbrīvoties no vērtīgajiem/ aizsargājamiem augiem savās zēmēs ar mērķi pasargāt tās no nepamatotiem liegumiem.
Pirmais moments kas pārsteidz ir tas, ka nav notikusi nekāda apspriešanās un izvērtēšana ar plānoto līgumu īpašniekiem. Mūsu gadījumā DAP priekšlikums datēts ar 25.07.2024., bet mēs par plānu izveidot liegumu uzzinam no sabiedriskajiem mēdijiem un oficiālu vēstuli saņemam tikai divas nedēļas pēc publiskās apspriešanas sākuma, kas nav īsti normāla situācija.
“Dambīšu pļavu” gadījumā plānotais liegums aizņem virs 40% no visas saimniecības LIZ zemes, lidz ar to tas ir nesamērīgi liels ierobežojums saimniecības attīstībai. Vai tiešām no nepilniem 25000 ha nevar atrast 20 ha, kuri aizņem mazāku % saimniecības LIZ zemes, līdz ar to arī ir mazāka ietekme uz saimniecības dzīvotspēju. Kā zināms ir saimniecības/ īpašnieki kuriem ir vēlme attīstīt šīs BDUZ pļavas, bet kurās nenotiek tik aktīva saimnieciskā darbība. Varbūt ierēdņiem vispirms vajadzētu skatīties šajā virzienā un veikt sava veida monitoringu. Rodas jautājums vai liegumi tika izvēlēti ņemot vērā tikai DAP datus, jeb arī skatoties gan DAP, gan LAD, gan LDC datus lai liegumi tiktu veidoti maksimāli mazu negatīvo ietekmi uz ražojošām saimniecībām.
Nav saprotama vēlme ieviest Dabas liegumus BDUZ 2.kategorijas pļavās, jo ES atbalsta maksājuma likme (kas būtībā ir galvenais instruments lauksaimniecības un vides mērķu sasniegšanas stimulēšanā ES) ir mazāka nekā sētajiem zālājiem, kur tauriņzieži vismaz 50% (EKO 2). Itkā tirgus ekonomikā vairāk maksā par to kas ir vērtīgāks/svarīgāks, bet atbalsta likmes rāda ka 2. kategorijas zālaji ES ir mazāk vajadzīgi nekā sētie tauriņžieži, līdz ar to nav loģiska pamatojuma lieguma izveidei.
Dabas liegums būtiski samazina zemes vērtību,kas ir svarīgi ne tikai pie zemes pārdošanas, bet arī pie kredītu saņemšanas gadījumā ja ķila ir nekustamais īpašums. Vai Valsts, kredītu saņemšanai, plāno izsniegt galvojumus, kas ir ekvivalenti Dabas lieguma radītajam ķīlas vērtības zudumam?
Varbūt pirms jaunu liegumu radīšanas VARAM un ZM beidzot vajadzētu izveidot adekvātu un motivējošu atbalsta mehānismu BDUZ uzturēšanai un attīstīšanai (lielakas atbalsta likmes, papildus punkti ES fondu projektos, utt.) un tikai tad ja tie nestrādā, atsevišķos gadījumos veidot dabas liegumus. Pašreiz, diemžēl, izskatās ka ierēdņi savas neizdarības sekas mēģina uzgrūst uz privatīpašnieku pleciem, iespējams, pārkāpjot to Satvermes 105. panta garantētās tiesības.
Kopumā pašreizējā VARAM īstenotā liegumu izveide BDUZ pļavās radīs negatīvas sekas vērtīgo zālāju saglabāšanā, jo iedrošinās ZM arī turpmāk noteikt neatbilstoši zemus atbalsta maksājumus par BDUZ pļavām, kā arī motivēs privātīpašniekus atbrīvoties no vērtīgajiem/ aizsargājamiem augiem savās zēmēs ar mērķi pasargāt tās no nepamatotiem liegumiem.
18.12.2024. 07:47
Nauris Porietis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "INDĀRES"
SIA Indāres, ir kategoriski pret mūsu īpašumu ar kadastra Nr. 56250050121 un 56580080131, iekļaušanu Dienvidsusējas pļavu dabas liegumā. Esam mežizstrādes uzņēmums un esam šajos īpašumos veikuši mākslīgo mežu ieaudzēšanu. Izveidojot dabas liegumu, mūsu īpašumos būs pilnībā ierobežota saimnieciskā darbība. Pirms ieceres izveidot dabas liegumu, netika veiktas pārrunas ar zemes īpašniekiem un nav izstrādāts atbalsta plāns par naudas kompensācijām iespējamos dabas liegumos. Izskatās ka Latvijā pārāk liela zaļo ietekme. Šādu dabas liegumu izveide, pazemina Latvijas konkureci pasaules tirgū un padara tukšākus latvijas novadus, uzņēmēji spiesti izputēt un darba spēks aizplūst uz lielajām pilsētām un ārzemēm.
19.12.2024. 16:46
Loreta Pižika - SIA "Daba Laba"
SIA “Daba Laba” iebilst pret lieguma “Rindas un Stendes ieleja” steidzamu veidošanu. Redzams, ka sagaidāmais ieguvums dabas aizsardzības, vietējās ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības jomās būs mazāks par zaudējumiem, ko nesīs ar likumu ierobežotas darbības teritorijas izveide.
SIA “Daba Laba” ir tūrisma uzņēmums, kas darbojas jau kopš 2009.gada un kā pirmais Ances ciemā sāka saudzīgā, dabai draudzīgā un neinzvazīvā (iespējami neveicot pārveidojumus) veidā rādīt cilvēkiem Ventspils novada Ances pagasta apkārtnes dabu. Ances ciemā tobrīd tūrisma plūsmas nebija, tagad ik gadu gada gaitā (arī pavasara, rudens un ziemas sezonā) uzņēmumu apmeklē ap 10 000 cilvēku. Uzņēmums izglīto cilvēkus dažādos dabas aizsardzības jautājumos, kā arī rūpējas, lai cilvēki ievērotu dabas aizsardzības prasības kā arī savāc no cilvēkiem atkritumus, gidi stāsta par dabas daudzveidību apkārtnē.
Paralēli tam, uzņēmuma apsaimniekošanā uz nomas līguma pamata ir Bioloģiski daudzveidīgo pļavu platības, kuras tagad paredzēts iekļaut veidojamā lieguma “Rindas un Stendes ieleja” platībās.
Uzņēmums atrodas Latvijas vismazāk apdzīvotajā vietā- uz 1km2 ir 1,43 iedzīvotāji. Savvaļas dzīvnieku blīvums uz 1km2 ir lielāks nekā cilvēku. Ances pagastā vietējie iedzīvotāji ir liela vērtība un katrs ir svarīgs, lai vieta pastāvētu un attīstītos. Iedzīvotāji ekonomiskās un labklājības vajadzības šādos apstākļos ir jāņem vērā līdzsvarojot tās ar dabas aizsardzības prasībām.
Vietējo iedzīvotāju saglabāšana attālos apvidos ir arī valsts drošības jautājums.
Uzņēmuma darbības laikā bioloģiskā daudzveidība ir vairojusies, nevis samazinājusies, par ko liecina arī šī iespēja apsvērt domu veidot jaunu liegumu vietā, kur tas iepriekš nav bijis.
Teritorijas, kur daba saglabājas un vairojas savā daudzveidībā, līdz šim ir veidojušās pateicoties cilvēka un dabas mijiedarbībai.
Uzskatām, ka jauna lieguma veidošana nav nepieciešama, pie tam, esošo liegumu apsaimniekošanā (30% Ances pagasta teritorijas jau ir lieguma teritorija) ir jāuzlabo sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Dabas Aizsardzības pārvaldi, jo tieši vietējie iedzīvotāji ir visvairāk ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā. Pasaules piemēri rāda, ka tieši vietējie iedzīvotāji rāda savas teritorijas viesiem dabas aizsardzības kultūru, pieskata mikroliegumu ievērošanu, ja tiem ļauj būt un strādāt savā zemē.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi (īpaši privātīpašumā) pieļaujami tikai iepriekš vienojoties par kompensācijas mehānismu un kopīgi apsverot ierobežojumu lietderīgumu. Piemēram, liegums nodarboties ar lauksaimniecību bioloģiski daudzveidīgās pļavās ir pretrunā ar Eiropas tiešo maksājumu shēmas prasībām, kas lielu daļu atbalsta- ekoshēmas piedāvā tikai lauksaimniekiem, kam ir dzīvnieki un lieguma gadījumā rodas ierobežojumi zaļai saimniekošanai, pastāv risks atteikties no attālu, sarežģītu lauku atbilstošas apsaimniekošanas vispār un dabas daudzveidība no tā zaudēs, izplatoties invazīvām sugām.
Lūdzam vēlreiz izskatīt dabas lieguma “Rindas un Stendes” ieleja veidošanas ieguvumus, riskus un lietderību. Lieguma veidošanas turpmākas virzības gadījumā lūdzam izskatīt kompensācijas mehānismu piemērošanu privātīpašumu zemēm, kuru apsaimniekošana tiks nopietni apgrūtināta un tās vērtība ar ierobežojumiem nopietni samazināta.
SIA “Daba Laba” iebilst pret lieguma “Rindas un Stendes ieleja” steidzamu veidošanu. Redzams, ka sagaidāmais ieguvums dabas aizsardzības, vietējās ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības jomās būs mazāks par zaudējumiem, ko nesīs ar likumu ierobežotas darbības teritorijas izveide.
SIA “Daba Laba” ir tūrisma uzņēmums, kas darbojas jau kopš 2009.gada un kā pirmais Ances ciemā sāka saudzīgā, dabai draudzīgā un neinzvazīvā (iespējami neveicot pārveidojumus) veidā rādīt cilvēkiem Ventspils novada Ances pagasta apkārtnes dabu. Ances ciemā tobrīd tūrisma plūsmas nebija, tagad ik gadu gada gaitā (arī pavasara, rudens un ziemas sezonā) uzņēmumu apmeklē ap 10 000 cilvēku. Uzņēmums izglīto cilvēkus dažādos dabas aizsardzības jautājumos, kā arī rūpējas, lai cilvēki ievērotu dabas aizsardzības prasības kā arī savāc no cilvēkiem atkritumus, gidi stāsta par dabas daudzveidību apkārtnē.
Paralēli tam, uzņēmuma apsaimniekošanā uz nomas līguma pamata ir Bioloģiski daudzveidīgo pļavu platības, kuras tagad paredzēts iekļaut veidojamā lieguma “Rindas un Stendes ieleja” platībās.
Uzņēmums atrodas Latvijas vismazāk apdzīvotajā vietā- uz 1km2 ir 1,43 iedzīvotāji. Savvaļas dzīvnieku blīvums uz 1km2 ir lielāks nekā cilvēku. Ances pagastā vietējie iedzīvotāji ir liela vērtība un katrs ir svarīgs, lai vieta pastāvētu un attīstītos. Iedzīvotāji ekonomiskās un labklājības vajadzības šādos apstākļos ir jāņem vērā līdzsvarojot tās ar dabas aizsardzības prasībām.
Vietējo iedzīvotāju saglabāšana attālos apvidos ir arī valsts drošības jautājums.
Uzņēmuma darbības laikā bioloģiskā daudzveidība ir vairojusies, nevis samazinājusies, par ko liecina arī šī iespēja apsvērt domu veidot jaunu liegumu vietā, kur tas iepriekš nav bijis.
Teritorijas, kur daba saglabājas un vairojas savā daudzveidībā, līdz šim ir veidojušās pateicoties cilvēka un dabas mijiedarbībai.
Uzskatām, ka jauna lieguma veidošana nav nepieciešama, pie tam, esošo liegumu apsaimniekošanā (30% Ances pagasta teritorijas jau ir lieguma teritorija) ir jāuzlabo sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Dabas Aizsardzības pārvaldi, jo tieši vietējie iedzīvotāji ir visvairāk ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā. Pasaules piemēri rāda, ka tieši vietējie iedzīvotāji rāda savas teritorijas viesiem dabas aizsardzības kultūru, pieskata mikroliegumu ievērošanu, ja tiem ļauj būt un strādāt savā zemē.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi (īpaši privātīpašumā) pieļaujami tikai iepriekš vienojoties par kompensācijas mehānismu un kopīgi apsverot ierobežojumu lietderīgumu. Piemēram, liegums nodarboties ar lauksaimniecību bioloģiski daudzveidīgās pļavās ir pretrunā ar Eiropas tiešo maksājumu shēmas prasībām, kas lielu daļu atbalsta- ekoshēmas piedāvā tikai lauksaimniekiem, kam ir dzīvnieki un lieguma gadījumā rodas ierobežojumi zaļai saimniekošanai, pastāv risks atteikties no attālu, sarežģītu lauku atbilstošas apsaimniekošanas vispār un dabas daudzveidība no tā zaudēs, izplatoties invazīvām sugām.
Lūdzam vēlreiz izskatīt dabas lieguma “Rindas un Stendes” ieleja veidošanas ieguvumus, riskus un lietderību. Lieguma veidošanas turpmākas virzības gadījumā lūdzam izskatīt kompensācijas mehānismu piemērošanu privātīpašumu zemēm, kuru apsaimniekošana tiks nopietni apgrūtināta un tās vērtība ar ierobežojumiem nopietni samazināta.
SIA “Daba Laba” ir tūrisma uzņēmums, kas darbojas jau kopš 2009.gada un kā pirmais Ances ciemā sāka saudzīgā, dabai draudzīgā un neinzvazīvā (iespējami neveicot pārveidojumus) veidā rādīt cilvēkiem Ventspils novada Ances pagasta apkārtnes dabu. Ances ciemā tobrīd tūrisma plūsmas nebija, tagad ik gadu gada gaitā (arī pavasara, rudens un ziemas sezonā) uzņēmumu apmeklē ap 10 000 cilvēku. Uzņēmums izglīto cilvēkus dažādos dabas aizsardzības jautājumos, kā arī rūpējas, lai cilvēki ievērotu dabas aizsardzības prasības kā arī savāc no cilvēkiem atkritumus, gidi stāsta par dabas daudzveidību apkārtnē.
Paralēli tam, uzņēmuma apsaimniekošanā uz nomas līguma pamata ir Bioloģiski daudzveidīgo pļavu platības, kuras tagad paredzēts iekļaut veidojamā lieguma “Rindas un Stendes ieleja” platībās.
Uzņēmums atrodas Latvijas vismazāk apdzīvotajā vietā- uz 1km2 ir 1,43 iedzīvotāji. Savvaļas dzīvnieku blīvums uz 1km2 ir lielāks nekā cilvēku. Ances pagastā vietējie iedzīvotāji ir liela vērtība un katrs ir svarīgs, lai vieta pastāvētu un attīstītos. Iedzīvotāji ekonomiskās un labklājības vajadzības šādos apstākļos ir jāņem vērā līdzsvarojot tās ar dabas aizsardzības prasībām.
Vietējo iedzīvotāju saglabāšana attālos apvidos ir arī valsts drošības jautājums.
Uzņēmuma darbības laikā bioloģiskā daudzveidība ir vairojusies, nevis samazinājusies, par ko liecina arī šī iespēja apsvērt domu veidot jaunu liegumu vietā, kur tas iepriekš nav bijis.
Teritorijas, kur daba saglabājas un vairojas savā daudzveidībā, līdz šim ir veidojušās pateicoties cilvēka un dabas mijiedarbībai.
Uzskatām, ka jauna lieguma veidošana nav nepieciešama, pie tam, esošo liegumu apsaimniekošanā (30% Ances pagasta teritorijas jau ir lieguma teritorija) ir jāuzlabo sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Dabas Aizsardzības pārvaldi, jo tieši vietējie iedzīvotāji ir visvairāk ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā. Pasaules piemēri rāda, ka tieši vietējie iedzīvotāji rāda savas teritorijas viesiem dabas aizsardzības kultūru, pieskata mikroliegumu ievērošanu, ja tiem ļauj būt un strādāt savā zemē.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi (īpaši privātīpašumā) pieļaujami tikai iepriekš vienojoties par kompensācijas mehānismu un kopīgi apsverot ierobežojumu lietderīgumu. Piemēram, liegums nodarboties ar lauksaimniecību bioloģiski daudzveidīgās pļavās ir pretrunā ar Eiropas tiešo maksājumu shēmas prasībām, kas lielu daļu atbalsta- ekoshēmas piedāvā tikai lauksaimniekiem, kam ir dzīvnieki un lieguma gadījumā rodas ierobežojumi zaļai saimniekošanai, pastāv risks atteikties no attālu, sarežģītu lauku atbilstošas apsaimniekošanas vispār un dabas daudzveidība no tā zaudēs, izplatoties invazīvām sugām.
Lūdzam vēlreiz izskatīt dabas lieguma “Rindas un Stendes” ieleja veidošanas ieguvumus, riskus un lietderību. Lieguma veidošanas turpmākas virzības gadījumā lūdzam izskatīt kompensācijas mehānismu piemērošanu privātīpašumu zemēm, kuru apsaimniekošana tiks nopietni apgrūtināta un tās vērtība ar ierobežojumiem nopietni samazināta.
SIA “Daba Laba” iebilst pret lieguma “Rindas un Stendes ieleja” steidzamu veidošanu. Redzams, ka sagaidāmais ieguvums dabas aizsardzības, vietējās ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības jomās būs mazāks par zaudējumiem, ko nesīs ar likumu ierobežotas darbības teritorijas izveide.
SIA “Daba Laba” ir tūrisma uzņēmums, kas darbojas jau kopš 2009.gada un kā pirmais Ances ciemā sāka saudzīgā, dabai draudzīgā un neinzvazīvā (iespējami neveicot pārveidojumus) veidā rādīt cilvēkiem Ventspils novada Ances pagasta apkārtnes dabu. Ances ciemā tobrīd tūrisma plūsmas nebija, tagad ik gadu gada gaitā (arī pavasara, rudens un ziemas sezonā) uzņēmumu apmeklē ap 10 000 cilvēku. Uzņēmums izglīto cilvēkus dažādos dabas aizsardzības jautājumos, kā arī rūpējas, lai cilvēki ievērotu dabas aizsardzības prasības kā arī savāc no cilvēkiem atkritumus, gidi stāsta par dabas daudzveidību apkārtnē.
Paralēli tam, uzņēmuma apsaimniekošanā uz nomas līguma pamata ir Bioloģiski daudzveidīgo pļavu platības, kuras tagad paredzēts iekļaut veidojamā lieguma “Rindas un Stendes ieleja” platībās.
Uzņēmums atrodas Latvijas vismazāk apdzīvotajā vietā- uz 1km2 ir 1,43 iedzīvotāji. Savvaļas dzīvnieku blīvums uz 1km2 ir lielāks nekā cilvēku. Ances pagastā vietējie iedzīvotāji ir liela vērtība un katrs ir svarīgs, lai vieta pastāvētu un attīstītos. Iedzīvotāji ekonomiskās un labklājības vajadzības šādos apstākļos ir jāņem vērā līdzsvarojot tās ar dabas aizsardzības prasībām.
Vietējo iedzīvotāju saglabāšana attālos apvidos ir arī valsts drošības jautājums.
Uzņēmuma darbības laikā bioloģiskā daudzveidība ir vairojusies, nevis samazinājusies, par ko liecina arī šī iespēja apsvērt domu veidot jaunu liegumu vietā, kur tas iepriekš nav bijis.
Teritorijas, kur daba saglabājas un vairojas savā daudzveidībā, līdz šim ir veidojušās pateicoties cilvēka un dabas mijiedarbībai.
Uzskatām, ka jauna lieguma veidošana nav nepieciešama, pie tam, esošo liegumu apsaimniekošanā (30% Ances pagasta teritorijas jau ir lieguma teritorija) ir jāuzlabo sadarbība starp vietējiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem un Dabas Aizsardzības pārvaldi, jo tieši vietējie iedzīvotāji ir visvairāk ieinteresēti dabas daudzveidības saglabāšanā. Pasaules piemēri rāda, ka tieši vietējie iedzīvotāji rāda savas teritorijas viesiem dabas aizsardzības kultūru, pieskata mikroliegumu ievērošanu, ja tiem ļauj būt un strādāt savā zemē.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi (īpaši privātīpašumā) pieļaujami tikai iepriekš vienojoties par kompensācijas mehānismu un kopīgi apsverot ierobežojumu lietderīgumu. Piemēram, liegums nodarboties ar lauksaimniecību bioloģiski daudzveidīgās pļavās ir pretrunā ar Eiropas tiešo maksājumu shēmas prasībām, kas lielu daļu atbalsta- ekoshēmas piedāvā tikai lauksaimniekiem, kam ir dzīvnieki un lieguma gadījumā rodas ierobežojumi zaļai saimniekošanai, pastāv risks atteikties no attālu, sarežģītu lauku atbilstošas apsaimniekošanas vispār un dabas daudzveidība no tā zaudēs, izplatoties invazīvām sugām.
Lūdzam vēlreiz izskatīt dabas lieguma “Rindas un Stendes” ieleja veidošanas ieguvumus, riskus un lietderību. Lieguma veidošanas turpmākas virzības gadījumā lūdzam izskatīt kompensācijas mehānismu piemērošanu privātīpašumu zemēm, kuru apsaimniekošana tiks nopietni apgrūtināta un tās vērtība ar ierobežojumiem nopietni samazināta.
19.12.2024. 20:59
Fiziska persona
Nodibinot liegumus pļavu aizsardzībai, tiek uzsākts pļavu biotopu pastāvēšanai būtisks process, kas ietver aktīvu un ilgstošu darbību, jo šādi biotopi var pastāvēt tikai ar aktīvu cilvēka rīcību
BVZ pļavu pastāvēšanā jāiesaista sabiedrība plašā tvērumā, patstāvīgi, bez starpnieka organizācijām, kurām ir šaurs tvērumus un, kā rāda realizētie miljonu vērtie projekti, nesasniedz būtiskus uzlabojumus dabisko pļavu pastāvēšanā.
Jaunie BVZ liegumi vairāk kā 80 % skar privātīpašumus, kas nākotnē noteiks pļavas īpašniekiem pienākumu uzturēt šos zālājus labā stāvokli, t.i. īpašniekam būs jāpieņem lēmums par pļavas apsaimniekošanu. Uzskatu, ka ieviešot jaunu regulējumu, būtiski piešķirt pienācīgus resursus pļavu īpašniekiem, lai viņi paši var uzņemties biotopu uzturēšanu un projektu resursu apgūšanu.
Latvijas mērķi – 10 000 ha BVZ nevarēs sasniegt tikai pļavas noganot, jo lielākā daļa šo pļavu īpašnieku nav zemnieki, kuri nodarbojas ar lopkopību. Arī patreiz pieejamais mobilais ganāmpulks nenodrošina pļavas apsaimniekošanu ilgtermiņā un ir dārgs maksas pakalpojums, tāpēc jau laikus ir jāparedz programmas/projekti, kas būtu vērsti uz pļavu apsaimniekošanu un būtu pieejami pļavu īpašniekiem.
Vēlos norādīt, ka pļavas īpašnieks pieņem lēmumu par savu īpašumu un trešo personu iejaukšanās bez saskaņojuma ar īpašnieku nav likumīga, pat ne cēlu/nepieciešamu mērķu vārdā. Īpašnieka tiesības ir noteiktas Civillikuma normās, kur īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.
Tā kā īpašuma tiesība ir absolūta tiesība, tā ir spēkā attiecībā pret visām trešajām personām, kurām ir pienākums atturēties no īpašuma aizskaršanas. Proti, īpašniekam pēc vispārēja noteikuma ir tiesība aizliegt jebkurai citai personai ietekmēt viņa īpašumu, tostarp aizliegt to lietot vai izmantot.
Nav jautājumu par to, ka, lai ievērotu sabiedrības vispārējās intereses, ar normatīvo aktu palīdzību var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumus, t.i., šajā gadījumā – paredzēt noteiktu režīmu īpašuma apsaimniekošanā. Ja šāds īpašs režīms tiek noteikts, tā noteicējam - valstij - ir pienākums kompensēt īpašniekam ierobežojuma rezultātā radītos izdevumus un nodrošināt instrumentus (piem.investīciju projektus) šo pļavu uzturēšanai.
BVZ pļavu pastāvēšanā jāiesaista sabiedrība plašā tvērumā, patstāvīgi, bez starpnieka organizācijām, kurām ir šaurs tvērumus un, kā rāda realizētie miljonu vērtie projekti, nesasniedz būtiskus uzlabojumus dabisko pļavu pastāvēšanā.
Jaunie BVZ liegumi vairāk kā 80 % skar privātīpašumus, kas nākotnē noteiks pļavas īpašniekiem pienākumu uzturēt šos zālājus labā stāvokli, t.i. īpašniekam būs jāpieņem lēmums par pļavas apsaimniekošanu. Uzskatu, ka ieviešot jaunu regulējumu, būtiski piešķirt pienācīgus resursus pļavu īpašniekiem, lai viņi paši var uzņemties biotopu uzturēšanu un projektu resursu apgūšanu.
Latvijas mērķi – 10 000 ha BVZ nevarēs sasniegt tikai pļavas noganot, jo lielākā daļa šo pļavu īpašnieku nav zemnieki, kuri nodarbojas ar lopkopību. Arī patreiz pieejamais mobilais ganāmpulks nenodrošina pļavas apsaimniekošanu ilgtermiņā un ir dārgs maksas pakalpojums, tāpēc jau laikus ir jāparedz programmas/projekti, kas būtu vērsti uz pļavu apsaimniekošanu un būtu pieejami pļavu īpašniekiem.
Vēlos norādīt, ka pļavas īpašnieks pieņem lēmumu par savu īpašumu un trešo personu iejaukšanās bez saskaņojuma ar īpašnieku nav likumīga, pat ne cēlu/nepieciešamu mērķu vārdā. Īpašnieka tiesības ir noteiktas Civillikuma normās, kur īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.
Tā kā īpašuma tiesība ir absolūta tiesība, tā ir spēkā attiecībā pret visām trešajām personām, kurām ir pienākums atturēties no īpašuma aizskaršanas. Proti, īpašniekam pēc vispārēja noteikuma ir tiesība aizliegt jebkurai citai personai ietekmēt viņa īpašumu, tostarp aizliegt to lietot vai izmantot.
Nav jautājumu par to, ka, lai ievērotu sabiedrības vispārējās intereses, ar normatīvo aktu palīdzību var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumus, t.i., šajā gadījumā – paredzēt noteiktu režīmu īpašuma apsaimniekošanā. Ja šāds īpašs režīms tiek noteikts, tā noteicējam - valstij - ir pienākums kompensēt īpašniekam ierobežojuma rezultātā radītos izdevumus un nodrošināt instrumentus (piem.investīciju projektus) šo pļavu uzturēšanai.
19.12.2024. 21:38
Mareks Mazuriņš - zemes īpašnieks
Iebilstu pret jauna dabas lieguma izveidi ''Dienvidsusējas pļavas'' No man īpašumā esošajiem zemes gabaliem,lielākā daļa būs zem lieguma.Publiskā apspriešana tika izsludināta 20.11.2024,bet informatīvo vēstuli saņēmu 02.12.2024. tas ir nepieņemami.Vienpusēja lieguma izveide īpašniekus nostāda fakta priekšā,jābūt izvēles iespējām.Iebilstu pret liegumu,kamēr nav atrisināts jautājums par adekvātām kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.LAD maksājums tā nav kompensācija to saņem visi zemju īpašnieki.Nav nekādas konkrētas informācijas kā apsaimniekot pļavas liegumā.Un vai šeit netiek pārkāptas Cilvēktiesības uz īpašumu....
19.12.2024. 22:49
Dace Novada - Dace Novada, zemes īpašniece
IEBILSTU pret vienpusīgu jaunu liegumu izveidi visā Latvijas teritorijā tik milzīgos apmēros. Vai sekojot ES direktīvām, ir izvērtēti visi faktori par un pret? Vai kāds ir skaidrojis situāciju, vai tikai akli pildījis? Šo teritoriju Latvijā jau tā ir daudz, to var redzēt aizsargājamo teritoriju kartē. Nesamērīgi ar Latvijas platību.
KATEGORISKI IEBILSTU pret lieguma izveidi Dienvidsusējas ielejā 400 ha platībā, jo tā lielākajā daļā skar privātīpašnieku intereses. Vispirms jau informācijas trūkums vai pat slēpšana, īpašnieku informēšana novēloti ir nerēķināšanās ar cilvēku viedokli un interesēm (vēstuli saņēmu 6.12.2024.). Izstrādājot projektu netika sabiedrībā diskutēts par šo. Daudziem īpašniekiem, tai skaitā man , tā ir nozīmīga īpašuma daļa, kura legāli tiek “nacionalizēta” vai “konfiscēta”? Kā lai citādi nosauc pēkšņu šādu platību saimnieciskās darbības ierobežošanu. Ja tas ir BVZ, tad jau šobrīd īpašnieki tos kopj atbilstoši prasībām. Lieguma statuss uzliks ierobežojumus, ko nebūs iespējams izpildīt. Dabiskās pļavas tiek izmantotas lopbarības savākšanai, ļoti niecīga daļa noganīšanai. Tātad zemniekiem būs mazākas iespējas sagatavot kvalitatīvu lopbarību, jo pāraugusi zāle nebūs vērtīga(ja plaušanas laiks būs vēlu).
Prognozējamā lieguma teritorija atrodas diezgan ekonomiski neaktīvā zonā. Katrs cilvēks, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību ir vērtība. Ir jāatbalsta gan jaunās ģimenes, kas pārceļas uz šo nomali, veido savus biznesu un nodrošina iedzīvotājus ar darba vietām, attīsta tūrismu un Sēlijas atpazīstamību(kā “Sēlijas laivas”), rūpējas par demogrāfisko situāciju. Atņemot šo iespēju darboties, teritorijas kļūs vēl mazapdzīvotākas. Tātad nebūs cilvēku, kas šīs pļavas kops.
Nesakārtota ir kompensāciju sistēma, tās ir neadekvāti mazas. Vēlreiz- lieguma veidošana ir legālas represijas pret zemes īpašniekiem. Lieguma teritorija skar arī lielāko daļu mantotā privātā meža, kas kalpo kā investīcija manai ģimenei- bērniem. Prognozējamā lieguma teritorijā ir iekļautas arī 20 gadīgas jaunaudzes un tikko veiktie stādījumi. Šis nav saprotams. Iedzīvotāji apmeklē kursus (nepieciešami, lai apsaimniekotu BVZ), rūpējas par vidi, tas netiek ņemts vērā.
Daba pastāv mūžīgā mainībā. Kur šobrīd ir mežs, bija purvājs. Dienvidsusēja 20gs. tika taisnota, bagarēta, lauksaimniecības zemes meliorētas. Atbalstu projekta atlikšanu, lai sakārtotu šīs lietas starp dabas aizsardzības un cilvēka izdzīvošanas vajadzībām.
KATEGORISKI IEBILSTU pret lieguma izveidi Dienvidsusējas ielejā 400 ha platībā, jo tā lielākajā daļā skar privātīpašnieku intereses. Vispirms jau informācijas trūkums vai pat slēpšana, īpašnieku informēšana novēloti ir nerēķināšanās ar cilvēku viedokli un interesēm (vēstuli saņēmu 6.12.2024.). Izstrādājot projektu netika sabiedrībā diskutēts par šo. Daudziem īpašniekiem, tai skaitā man , tā ir nozīmīga īpašuma daļa, kura legāli tiek “nacionalizēta” vai “konfiscēta”? Kā lai citādi nosauc pēkšņu šādu platību saimnieciskās darbības ierobežošanu. Ja tas ir BVZ, tad jau šobrīd īpašnieki tos kopj atbilstoši prasībām. Lieguma statuss uzliks ierobežojumus, ko nebūs iespējams izpildīt. Dabiskās pļavas tiek izmantotas lopbarības savākšanai, ļoti niecīga daļa noganīšanai. Tātad zemniekiem būs mazākas iespējas sagatavot kvalitatīvu lopbarību, jo pāraugusi zāle nebūs vērtīga(ja plaušanas laiks būs vēlu).
Prognozējamā lieguma teritorija atrodas diezgan ekonomiski neaktīvā zonā. Katrs cilvēks, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību ir vērtība. Ir jāatbalsta gan jaunās ģimenes, kas pārceļas uz šo nomali, veido savus biznesu un nodrošina iedzīvotājus ar darba vietām, attīsta tūrismu un Sēlijas atpazīstamību(kā “Sēlijas laivas”), rūpējas par demogrāfisko situāciju. Atņemot šo iespēju darboties, teritorijas kļūs vēl mazapdzīvotākas. Tātad nebūs cilvēku, kas šīs pļavas kops.
Nesakārtota ir kompensāciju sistēma, tās ir neadekvāti mazas. Vēlreiz- lieguma veidošana ir legālas represijas pret zemes īpašniekiem. Lieguma teritorija skar arī lielāko daļu mantotā privātā meža, kas kalpo kā investīcija manai ģimenei- bērniem. Prognozējamā lieguma teritorijā ir iekļautas arī 20 gadīgas jaunaudzes un tikko veiktie stādījumi. Šis nav saprotams. Iedzīvotāji apmeklē kursus (nepieciešami, lai apsaimniekotu BVZ), rūpējas par vidi, tas netiek ņemts vērā.
Daba pastāv mūžīgā mainībā. Kur šobrīd ir mežs, bija purvājs. Dienvidsusēja 20gs. tika taisnota, bagarēta, lauksaimniecības zemes meliorētas. Atbalstu projekta atlikšanu, lai sakārtotu šīs lietas starp dabas aizsardzības un cilvēka izdzīvošanas vajadzībām.
19.12.2024. 23:57
Ances aktīvo iedzīvotāju kopa
Ances ciema iedzīvotāju viedoklis
Ances iedzīvotāji iebilst pret vēl viena lieguma izveidošanu Ances pagasta teritorijā, kur 30% teritorijas jau ir noteikts dabas liegums. Šobrīd nav saprotams lieguma “Rindas un Stendes ieleja” veidošanas mērķis- iedzīvotāji neredz un nerada apdraudējumu dabas daudzveidībai šajās teritorijās, kur šobrīd nav lieli saimnieciskās darbības plāni un nav sagaidāms tūrisma plūsmas pieplūdums, kas būtiski ietekmētu esošo situāciju. Tieši pretēji- Ances pagastā novērojams, ka pēdējo gadu laikā ir jauni dabas daudzveidības atjaunošanās gadījumi.
Ja veidojam liegumu, tad pretī vēlamies redzēt ieguvumu. Vai iedzīvotāji varēs baudīt kādu citu tūrisma un vietējo iedzīvotāju labklājības uzlabojumu- piemēram, skatu torni augstākajā punktā, lai no vietas, kur dzīvojam- meža masīva vidū- redzētu jūru pāri kokiem? Kāds ir iedzīvotāju ieguvums no lieguma veidošanas?
Ances pagastā iedzīvotāju ir vismazāk Latvijā, skatoties uz 1km2, un dzīvnieku blīvums viens no lielākajiem. Ances populācijas pamatu veido vietējie vairākās paaudzēs, kas labi pārzina apkārtējos mežus, dzīvniekus, augus. Ances skolas skolotājas vairākas paaudzes skolojušas botānikā un zooloģijā, pēdējos pastāvēšanas gadus Ances skola bija arī Ekoskola- vietējie ir labi pazīstami ar dabas aizsardzības jautājumiem un tos vairums ievēro.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, īpaši Ancē, kur katrs iedzīvotājs ir svarīgs, tāpēc ir nopietni vērā ņemamas arī ekonomiskās intereses- vai ir iespējams izaudzēt labību un dārzeņus piemājas dārzā? Šobrīd ik dienu pagasta iedzīvotāji rēķinās ar briežu apciemojumiem dārzos, laukos, vilku postījumiem ganāmpulkiem un pat suņiem piemājas pagalmā. Ja jaunā teritorijā nosaka medību aizliegumu, vilku populācija var vairoties vēl plašāk un aitu ganāmpulka turēšana nebūs iespējama. Teļu dzimšanas periodā būs jānodrošina vēl lielāka apsardze. Briežu populācijas vairošanās gadījumā jau tā sarežģītos (zemes auglības dēļ) apstākļos, būs vēl grūtāk izaudzēt lauksaimniecības kultūraugus.
Ances iedzīvotāji aicina izskatīt lieguma veidošanas lietderīgumu, jo tas izjauc esošo dabas un cilvēka interešu līdzsvaru pagasta teritorijā.
Ances pagastā nav citi objekti ar ko piesaistīt iedzīvotāju un viesu uzmanību kā daba un tās daudzveidība, tāpēc iedzīvotāji ir tieši ieinteresēti tās saglabāšanā, tomēr redz arī sevi kā ekomomikas virzītājspēku- kā cilvēkus- dažāda veida saimnieciskās darbības veicējus- šīs vietas un dabas saglabāšanas un attīstības sastāvdaļu.
Nodarboties ar jebkura veida uzņēmējdarbību pagastā, kas atrodas tālu no saimnieciskajiem centriem un lielceļiem ir nopietns izaicinājums jau līdz šim, gan darbaspēka pieejamības, gan servisa pakalpojumu pieejamības, gan piegāžu un loģistikas pieejamības dēļ, tāpēc ikviens jauns apgrūtinājums var skart katru iedzīvotāju un tam ir jābūt nopietni pamatotam un ar skaidri redzamu ieguvumu.
Vairāki zemes īpašnieki nav saņēmuši vēstuli no VARAM, iespējams, e-Latvija sasaistes ar e-pasta kastītēm vispārējās kļūdas dēļ, un tomēr, tā kā jautājums par lieguma veidošanu skar zemes īpašuma apsaimniekošanas veidus un nopietni maina zemes īpašuma vērtību, būtu nepieciešams vēlreiz pārliecināties, lai diskusija starp privātīpašniekiem un valsts interesēm būtu produktīva.
Ances iedzīvotāji aicina respektēt privātīpašuma būtību un veidojot liegumus skaidrot ieguvumus, kompensācijas mehānismus un izskatīt saimnieciskās darbības lieguma atcelšanas iespēju.
Ances iedzīvotāji: Aiva Bergsone, Aira Kajaka, Selga Puriņa, Ilze Grīnvalde, Baiba Manteja, Una Teibe, Loreta Pižika, Aivis Berents, Aigars Bergsons, Silvija Vīlaka, Maiga Otto, Uģis Izašars, Kristīne Grīnpūkala, Aigars Brauns, Sandra Liepiņa, Linda Liepiņa, Linards Bērziņš, Madara Krutova, Biruta Manteja, Inga Lepere, Mihails Grīnvalds, Liene Zeltiņa, Matīss Krauze, Sigita Rūmniece, Gatis Brauns, Estere Lepere, Ramona Bullena, Mārcis Kajaks, Jānis Blumbergs, Maija Jankovska, Matīss Grīnvalds, Gunta Grietēna, Kristīne Sviridjuka, Sandis Kuģenieks, Reinis Pižiks.
Ances iedzīvotāji iebilst pret vēl viena lieguma izveidošanu Ances pagasta teritorijā, kur 30% teritorijas jau ir noteikts dabas liegums. Šobrīd nav saprotams lieguma “Rindas un Stendes ieleja” veidošanas mērķis- iedzīvotāji neredz un nerada apdraudējumu dabas daudzveidībai šajās teritorijās, kur šobrīd nav lieli saimnieciskās darbības plāni un nav sagaidāms tūrisma plūsmas pieplūdums, kas būtiski ietekmētu esošo situāciju. Tieši pretēji- Ances pagastā novērojams, ka pēdējo gadu laikā ir jauni dabas daudzveidības atjaunošanās gadījumi.
Ja veidojam liegumu, tad pretī vēlamies redzēt ieguvumu. Vai iedzīvotāji varēs baudīt kādu citu tūrisma un vietējo iedzīvotāju labklājības uzlabojumu- piemēram, skatu torni augstākajā punktā, lai no vietas, kur dzīvojam- meža masīva vidū- redzētu jūru pāri kokiem? Kāds ir iedzīvotāju ieguvums no lieguma veidošanas?
Ances pagastā iedzīvotāju ir vismazāk Latvijā, skatoties uz 1km2, un dzīvnieku blīvums viens no lielākajiem. Ances populācijas pamatu veido vietējie vairākās paaudzēs, kas labi pārzina apkārtējos mežus, dzīvniekus, augus. Ances skolas skolotājas vairākas paaudzes skolojušas botānikā un zooloģijā, pēdējos pastāvēšanas gadus Ances skola bija arī Ekoskola- vietējie ir labi pazīstami ar dabas aizsardzības jautājumiem un tos vairums ievēro.
Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, īpaši Ancē, kur katrs iedzīvotājs ir svarīgs, tāpēc ir nopietni vērā ņemamas arī ekonomiskās intereses- vai ir iespējams izaudzēt labību un dārzeņus piemājas dārzā? Šobrīd ik dienu pagasta iedzīvotāji rēķinās ar briežu apciemojumiem dārzos, laukos, vilku postījumiem ganāmpulkiem un pat suņiem piemājas pagalmā. Ja jaunā teritorijā nosaka medību aizliegumu, vilku populācija var vairoties vēl plašāk un aitu ganāmpulka turēšana nebūs iespējama. Teļu dzimšanas periodā būs jānodrošina vēl lielāka apsardze. Briežu populācijas vairošanās gadījumā jau tā sarežģītos (zemes auglības dēļ) apstākļos, būs vēl grūtāk izaudzēt lauksaimniecības kultūraugus.
Ances iedzīvotāji aicina izskatīt lieguma veidošanas lietderīgumu, jo tas izjauc esošo dabas un cilvēka interešu līdzsvaru pagasta teritorijā.
Ances pagastā nav citi objekti ar ko piesaistīt iedzīvotāju un viesu uzmanību kā daba un tās daudzveidība, tāpēc iedzīvotāji ir tieši ieinteresēti tās saglabāšanā, tomēr redz arī sevi kā ekomomikas virzītājspēku- kā cilvēkus- dažāda veida saimnieciskās darbības veicējus- šīs vietas un dabas saglabāšanas un attīstības sastāvdaļu.
Nodarboties ar jebkura veida uzņēmējdarbību pagastā, kas atrodas tālu no saimnieciskajiem centriem un lielceļiem ir nopietns izaicinājums jau līdz šim, gan darbaspēka pieejamības, gan servisa pakalpojumu pieejamības, gan piegāžu un loģistikas pieejamības dēļ, tāpēc ikviens jauns apgrūtinājums var skart katru iedzīvotāju un tam ir jābūt nopietni pamatotam un ar skaidri redzamu ieguvumu.
Vairāki zemes īpašnieki nav saņēmuši vēstuli no VARAM, iespējams, e-Latvija sasaistes ar e-pasta kastītēm vispārējās kļūdas dēļ, un tomēr, tā kā jautājums par lieguma veidošanu skar zemes īpašuma apsaimniekošanas veidus un nopietni maina zemes īpašuma vērtību, būtu nepieciešams vēlreiz pārliecināties, lai diskusija starp privātīpašniekiem un valsts interesēm būtu produktīva.
Ances iedzīvotāji aicina respektēt privātīpašuma būtību un veidojot liegumus skaidrot ieguvumus, kompensācijas mehānismus un izskatīt saimnieciskās darbības lieguma atcelšanas iespēju.
Ances iedzīvotāji: Aiva Bergsone, Aira Kajaka, Selga Puriņa, Ilze Grīnvalde, Baiba Manteja, Una Teibe, Loreta Pižika, Aivis Berents, Aigars Bergsons, Silvija Vīlaka, Maiga Otto, Uģis Izašars, Kristīne Grīnpūkala, Aigars Brauns, Sandra Liepiņa, Linda Liepiņa, Linards Bērziņš, Madara Krutova, Biruta Manteja, Inga Lepere, Mihails Grīnvalds, Liene Zeltiņa, Matīss Krauze, Sigita Rūmniece, Gatis Brauns, Estere Lepere, Ramona Bullena, Mārcis Kajaks, Jānis Blumbergs, Maija Jankovska, Matīss Grīnvalds, Gunta Grietēna, Kristīne Sviridjuka, Sandis Kuģenieks, Reinis Pižiks.
20.12.2024. 16:48
Fiziska persona
Iebilstu, ka dabas lieguma “Platgalvju pļavas” teritorijā tiek iekļautas zemes platības neizvērtējot to nozīmi blakus īpašumu apsaimniekošanā. Nav loģiski dabas liegumā iekļaut teritorijas, kas tiek izmantotas, arī lai apsaimniekotu blakus esošos īpašumus (citu iespēju tiem piekļūt nav). Kas nozīmē, ka nav iespējams ievērot MK noteikumos Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” noteiktos aizliegumus.
Biotopu daudzveidību ir iesējams saglabāt arī neveidojot mākslīgus dabas liegumus. Šāds ministrijas lēmums nemotivē saglabāt dabiskās pļavas un biotopu daudzveidību.
Lai arī ir ierosināta Eiropas komisijas pārkāpumu procedūra pret Latviju, tas nav pamatojums nepārdomātai dabas lieguma teritorijas veidošanai, lieguma teritorijā iekļaujot nesaistītas teritorijas, neizsverot ietekmi uz blakus esošo teritoriju un īpašumu apsaimniekošanu.
Biotopu daudzveidību ir iesējams saglabāt arī neveidojot mākslīgus dabas liegumus. Šāds ministrijas lēmums nemotivē saglabāt dabiskās pļavas un biotopu daudzveidību.
Lai arī ir ierosināta Eiropas komisijas pārkāpumu procedūra pret Latviju, tas nav pamatojums nepārdomātai dabas lieguma teritorijas veidošanai, lieguma teritorijā iekļaujot nesaistītas teritorijas, neizsverot ietekmi uz blakus esošo teritoriju un īpašumu apsaimniekošanu.
20.12.2024. 22:34
Fiziska persona
Iebilstu manu īpašumu iekļaušanai dabas lieguma “Platgalvju pļavas” teritorijā.
Vēlos norādīt, ka īpašumos ir veikta meliorācija, kas būtībā ir pretrunā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.17.punktā noteikto.
Būtiski, ka uz zemes platības atrodas dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Lai tām piekļūtu un tās apsaimniekotu tiek izmantotas zemes platības, kuras tiek plānots iekļaut dabas liegumā. Papildus jāmin, ka manā īpašumā blakus esošajām zemes un meža platībām var piekļūt tikai izmantojot, zemes platību, kuru tiek plānots iekļaut dabas liegumā. Arī blakus zemes platību īpašnieki var piekļūt savam īpašumam šķērsojot manu īpašumu (ir atbilstoša ceļa nobrauktuve). Citu iespēju piekļūt īpašumiem, veikt to atbilstošu apsaimniekošanu nav, līdz ar to nav iespējams nodrošināt minēto MK noteikumu 16.1.punkta ievērošanu.
Kā īpašnieks esmu paļāvies uz esošo zemes izmantošanas veidu, savukārt pēkšņā VARAM iniciatīva veidot dabas liegumu, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu.
Uzskatu, ka plānotā dabas lieguma teritorijas atbilstība MK noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav rūpīgi izvērtēt.
Vēlos norādīt, ka īpašumos ir veikta meliorācija, kas būtībā ir pretrunā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.17.punktā noteikto.
Būtiski, ka uz zemes platības atrodas dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Lai tām piekļūtu un tās apsaimniekotu tiek izmantotas zemes platības, kuras tiek plānots iekļaut dabas liegumā. Papildus jāmin, ka manā īpašumā blakus esošajām zemes un meža platībām var piekļūt tikai izmantojot, zemes platību, kuru tiek plānots iekļaut dabas liegumā. Arī blakus zemes platību īpašnieki var piekļūt savam īpašumam šķērsojot manu īpašumu (ir atbilstoša ceļa nobrauktuve). Citu iespēju piekļūt īpašumiem, veikt to atbilstošu apsaimniekošanu nav, līdz ar to nav iespējams nodrošināt minēto MK noteikumu 16.1.punkta ievērošanu.
Kā īpašnieks esmu paļāvies uz esošo zemes izmantošanas veidu, savukārt pēkšņā VARAM iniciatīva veidot dabas liegumu, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu.
Uzskatu, ka plānotā dabas lieguma teritorijas atbilstība MK noteikumos noteiktajiem nosacījumiem nav rūpīgi izvērtēt.
20.12.2024. 22:46
Atlasīts 21 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25