Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674 "Noteikumi par dabas liegumiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Papildu dokumenti (Akaslejas pļavas)Papildu dokumenti (Āpezera pļavas)Papildu dokumenti (Bebrupes pļavas)Papildu dokumenti (Bērzkalnu pļavas)Papildu dokumenti (Birztiņas pļavas)Papildu dokumenti (Bišu pļavas)Papildu dokumenti (Brizules pļavas)Papildu dokumenti (Buivas pļavas)Papildu dokumenti (Burzovas pļavas)Papildu dokumenti (Dambīšu pļavas)Papildu dokumenti (Dienvidsusējas pļavas)Papildu dokumenti (Dūmeles pļavas)Papildu dokumenti (Dūņu pļavas)Papildu dokumenti (Elenengofas pļavas)Papildu dokumenti (Gaiļu kalns (paplašinājums))Papildu dokumenti (Gardauņa pļavas)Papildu dokumenti (Grundzāles pļavas)Papildu dokumenti (Iršupītes un Sumuldas upes pļavas)Papildu dokumenti (Jaunanna (paplašinājums))Papildu dokumenti (Jānēnu pļavas)Papildu dokumenti (Kalna Cimbuļu pļavas)Papildu dokumenti (Kaukuru pļavas)Papildu dokumenti (Kroņrendas pļavas)Papildu dokumenti (Ķikuru pļavas)Papildu dokumenti (Lētīžas pļavas)Papildu dokumenti (Liedes pļavas)Papildu dokumenti (Maitiķu avoti un pļavas)Papildu dokumenti (Mugurves pļavas (paplašinājums))Papildu dokumenti (Ošas un Sumankas upes pļavas)Papildu dokumenti (Pilupes pļavas)Papildu dokumenti (Platgalvju pļavas)Papildu dokumenti (Plenčovu pļavas)Papildu dokumenti (Puisānu pļavas)Papildu dokumenti (Rindas un Stendes ieleja)Papildu dokumenti (Sitas un Pededzes paliene (paplašinājums))Papildu dokumenti (Strantes pļavas)Papildu dokumenti (Užavas viduspļavas)Papildu dokumenti (Vasu kalna pļavas)Papildu dokumenti (Vārtājas pļavas)Papildu dokumenti (Vesetnieku pļavas)Papildu dokumenti (Veteraucu pļavas)Papildu dokumenti (Vīķu ezera pļavas)Papildu dokumenti (Zvirgzdes meži un pļavas)
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Eiropas Komisija 2019. gada 27. novembra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. Nr.2019/2304 norādīja, ka Latvijas Republikas Natura 2000 teritoriju saraksts ir nepietiekams (2 sugām un 3 ES nozīmes biotopiem, tai skaitā Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (biotopa kods 6270*), Staignāju mežiem (9080*)), kā prasīts Biotopu direktīvas 4. panta 1. punktā.
Eiropas Savienības nozīmes biotops Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām Latvijā ir sastopams 24 967 ha platībā, Natura 2000 teritorijas statuss noteikts tikai 20%. Tā kā biotops ir prioritārs, tad atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām, aizsardzības līmenim jātuvojas 60%.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt 39 jaunus dabas liegumus un paplašināt 4 esošus dabas liegumus, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopiem, galvenokārt pļavu biotopam - Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (6270*).
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
18 novadi - Aizkraukles, Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Madonas, Rēzeknes, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas un Ventspils novados
Norises laiks
20.11.2024. - 20.12.2024.
Informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji tiek informēti individuāli (vēstuļu formātā).
Fiziskās personas
  • Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā. Sabiedrība kopumā.
Skaidrojums un ietekme
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas vai attiecīgo individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (3 paplašinātajiem dabas liegumiem) dabas lieguma zonas prasības (attiecībā uz zālājiem KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
Juridiskās personas
  • Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas lieguma teritorijā.
Skaidrojums un ietekme
Dabas liegumos ietvertās teritorijas apsaimniekošanā būs jāievēro Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5.sadaļas vai attiecīgo individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (3 paplašinātajiem dabas liegumiem) dabas lieguma zonas prasības (attiecībā uz zālājiem KLP prasības ir līdzvērtīgas). Meža nogabalos ierobežota galvenā un kopšanas cirte, kā arī nosacījumi sanitārajai cirtei.
Sagatavoja
Diāna Saulīte (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
15.11.2024. 18:23

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ričards Šmits - dabā gājējs
Iebilstu, pret jaunu dabas liegumu izveidi Sēlijas teritorijā, jo dabas liegumu esamība konkrētajās vietās kavē teritorijas atīstību. Turklāt - nav pieejams pietiekošs informācijas apjoms, lai būtu iespējams izvērtēt dabas liegumu nepieciešamību šajās teritorijās:
1. anketas aizpildītas pavirši - nav norādīti aizsargājamie augi, kas atrodami šajās teritorijās;
2. dažiem dabas liegumiem pat nav norādīts teritorijas zemes izmantošanas veids;
3. dažām teritorijām nav korekti norādītas īpašumu formas teritorijā.

Jāvērš uzmanība, ka iepriekšējā dabas liegumu izveidošanas etapā 2023. gadā, kad tika izveidoti 74 jauni dabas liegumi, nevienam no liegumiem nav izveidota publiskā infrastruktūra, kas kaut kādā veidā attīsta teritoriju. Papildus tam, pēc dabas liegumu izveides visas veicamās darbības būs jāsaskaņo ar dabas aizsrdzības pārvaldi, kas ir liels birokrātiskais slogs gan zemes īpašniekiem, gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem šajā teritorijā.
21.11.2024. 22:23
Guntars Stepiņš
Iebilstu par jaunu dabas liegumu izveidošanu, jo jau ir daudz bezjēdzīgu liegumu. Kā piemēru varu minēt, man piederošajā īpašumā izveidotais liegums, vietā, kur padomju laikos viss liegums bija nošķūrēts ar buldozeri vairāku simtu hektāru platībā. Tur tagad esot vērtīgas sugas.... Kuras, kārkli, niedres, zāle parastā vai arī dolomīta šķembas!
22.11.2024. 09:47
Raimonds Pētersons - Mežzinātņu maģistrs
Iebilstu pret papildus dabas liegumu izvietošanu Latvijas teritorijā, jo uzskatu, ka Latvijā ir pietiekami plašas un daudzveidīgas teritorijas, kuras netiek apsaimniekotas un ir izveidojušās dabiski, jo valsts teritorija ir tik reti apdzīvota, ka lielu daļu platības valsts iedzīvotāji nemaz neapsaimnieko. Neapsaimniekotajās platībās izveidojas dabiskas pļavas un cita veida teritorijas, kas veicina dabas daudzveidību un tuvina mūsu valsts zemi dabiskai un naturālai videi. 2010. gadā Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji apsekojot 2,43 miljonus hektārus, kuri Latvijā ir noteikti kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, konstatēja ka vairāk nekā 15% no tās ir neapļauti, aizauguši ar nezālēm un krūmiem. Tā ir ievērojama platība, ja ņem vērā, ka kopumā Latvija valsts teritorija ir 6,46 miljonus hektāru liela. Ir pagājuši 14 gadi un ticu, ka šobrīd šis procents ir vēl lielāks. 
Uzskatu, ka Latvija atrodas situācijā, kurā pretēji visiem šiem plānotajiem liegumiem, tieši būtu jāveicina platību apsaimniekošana un zemes izmantošana pārtikas ražošanai, kokmateriāla ražošanai un dažādu citu izejvielu ražošanai un iegūšanai, tādā veidā stiprinot valsts ekonomiku, paaugstinot ikgadējo IKP rādītāju un uzlabojot kopējo iedzīvotāju labklājību. Diemžēl jāatzīst, ka šī plānotā papildus liegumu izvietošana valsti Latviju tikai dzīs dziļāk un dziļāk nabadzībā un nelaimē.  

Mg. Silv. Raimonds Pētersons
22.11.2024. 13:09
Andris Senkāns
Iebilstu, pret jaunu dabas liegumu izveidi Denvidsusējas pļavās. Dažus gadus atpakaļ Dabas aizsardzības pārvalde veica minētās teritorjas apsekošanu, un esošās BDUZ teritorijas, tika papildinātas ar jaunām. Vietējie iedzīvotāji pakārtoja savu saimniecisko darbību saskaņā ar noteiktajām prasībām, un nav saprotama vēlme  tās vēl pastiprināt. Gadījumā, ja kā arguments tiek minēts jaunu sugu atklāšana, tad manuprāt, tas tieši pierāda līdzšinējā stāvokļa efektivitāti un pietiekamību, kas ļauj šādām sugām rasties un izplatīties. Ieguvumus no šādām izmaņām neredzu, tikai birokrātijas  sloga palieliāšanos.
27.11.2024. 11:13
Aija Avotiņa
Iebilstu pret vienpusīgu dabas liegumu noteikšanu principā visā Latvijas teritorijā,ja tajos tiek iekļauti privātīpašumi. Privātīpašniekiem ir jābūt līdz noteikšanas un atteikšanās iespējām. Šis līdzinās īpašuma konfiskācijai ,lai ,šajā gadījumā, sasniegtu EU noteiktos mērķus,kurus Latvija patlaban vēl nav sasniegusi. 
Noteiktie apsaimniekošanas ierobežojumi šajās teritorijās ierobežo jau tā tik grūtajās peļņas iespējām lauku saimniecībām. 
Ir pietiekoši daudz saimniecību ,kuras vēlas bioloģiski saimniekot , varbūt varētu tām atvieglot sertificēšanas procedūru un motivēt, kā arī sniegt informāciju par bioloģisko saimniekošanu, ieskaitot bioloģisko pļavu attīstības iespējām plašākam cilvēku lokam. 
Noslēgumā vēlos atzīmēt,ka apspriešanas/iebildumu iesniegšanas laiks vienu mēnesi pirms lēmuma pieņemšanas ir pilnībā neakceptējams ! 
01.12.2024. 11:37
Santa Šmite - "Sēlijas laivas"
Biedrība “Sēlijas laivas” iebilst pret dabas lieguma izveidošanu “Dienvidsusējas pļavas” 400.11 ha platībā. Dabas lieguma izveidošana būtiski traucēs dabas tūrisma attīstību Sēlijā.

Sēlija ir bagāta dabas aizsargājamajām teritorijām. Te atrodas divi – Augšzemes un Augšdaugavas – aizsargājamie ainavu apvidi. Septiņi dabas parki – Daugavas ielejas, Daugavas loku, Dvietes palienes, Medumu ezeraines, Saukas, Silenes un Sventes. No 261 Latvijas dabas lieguma Sēlijā atrodas 39 dabas liegumi. Savukārt Jēkabpils novadā, kurā reģistrēta biedrība “Sēlijas laivas”, vien ir 28 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Novada teritorijā ir izvietots viens dabas rezervāts – Teiču dabas rezervāts, Atašienes pagastā, kur iekļaujas abas dabas rezervāta teritorijā noteiktās funkcionālās zonas: stingrā režīma zona (novada teritorijā aizņem 2494 ha) un regulējamā režīma zona (novada teritorijā aizņem 5104 ha). Bez īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novadā ir arī vietējas nozīmes dabas teritorijas – dabas parks “Rogaļu grava” Kūku pagastā, aizsargājamā aleja “Jostu aleja” Vīpes pagastā, Zasas muižas parks, Rubenes dabas parks, Daugavas krāce “Gārde” (Ābeļu pagasts), Daugavas Ābeļu salas un Zvankas salas, dabas parks “Laukezers”. Novadā ir vairāki pagasti, kuros īpaši aizsargājamu dabas teritoriju un mikroliegumu platības ir ievērojamas, piemēram, Atašienes pagastā tās aizņem gandrīz pusi no kopējās pagasta teritorijas – 46,4%, Saukas pagastā tās aizņem gandrīz ceturto daļu pagasta platības – 24,8%, Ābeļu pagastā 22,0% un Elkšņu pagastā 20,8% no kopējās pagasta platības.

Jēkabpils novads atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālajā administrācijā, kurā kopā atrodas 12 novadi. Viennozīmīgi pārāk liela teritorija, ko administrēt. Tas redzams dabas aizsargājamo teritoriju neesošajā infrastruktūrā, šo teritoriju kontroles un uzraugošās funkcijas nepilnīgā veikšanā, kā arī vides pasākumu nepieejamībā Sēlijas reģionā un Jēkabpils novadā.

Tik liela īpaši aizsargājamo dabas teritoriju koncentrācija rada būtisku disbalansu starp dabas aizsardzību un teritorijas attīstību. Kā norāda prakse -  normatīvie akti un to piemērošana – dabas aizsardzības jautājumi bieži izslēdz jebkādus ar saimnieciskajām darbībām saistāmus jautājumus. Papildus bažas par šo jautājumu rada līdzšinējā biedrības “Sēlijas laivas” saimnieciskās darbības veikšanas pieredze dabas aizsargājamā teritorijā – dabas parkā “Dvietes paliene”.Biedrība popularizē palu ūdeņu un visa reģiona pozitīvo atpazīstamību, kā arī veicina reģionam sociālekonomisko pienesumu  šajā teritorijā jau četrus gadus. Palu laivošana Dvietes palienē ir viens no retajiem ekotūrisma magnētiem nesezonā. Visos esošajos plānošanas dokumentos par dabas parka “Dvietes paliene” aizsardzību minēts, ka nepieciešama dabas tūrisma/ekotūrisma attīstība. Savukārt Latvijas tūrisma attīstības rīcības plānā 2021. – 2027. gadam akcentēts, ka dabas tūrisma attīstības jomā uzsvars tiek likts uz tādu aktivitāšu atbalstu, kas veicina tīklveida nišas produktu attīstību, piemēram, putnu vērošana, makšķerēšana, medības u.c., īpaši izceļot to produktu izveidi un attīstību, ko var piedāvāt ārpus tradicionālās tūrisma sezonas. Lai gan politisko dokumentu formātā tiek veidota labvēlīga augsne dabas tūrisma attīstīšanai ciešā mijiedarbībā ar dabas aizsardzību – realitāte ir pavisam cita.

REALITĀTES fakts NR.1
Zemnieki dabas parka teritorijā veido putnu atbaidītājus (pārsvarā Augšdaugavas novada Dvietes pagasta Berzaukas upes tuvumā), kas ir skaļš, šāvienam līdzīgs troksnis, lai saņemtu kompensācijas par putnu nodarītajiem zaudējumiem.

Savukārt, mums, ekotūrisma pakalpojuma sniedzējiem, Dabas aizsardzības pārvalde aizliedz doties cauri Berzaukas upei ar tūristu grupu - caur šiem skaņas lielgabaliem – jo laivotāji rada traucējumu putniem. Informējot, ka migrējošie putni, ir ļoti jutīgi pret traucējumu, jo katrs traucējums putniem lieki zaudēt dzīvības uzturēšanai nepieciešamo enerģiju. Ļoti jutīgi pret traucējumu ir visi putni ļoti aukstā laikā vai citādi nelabvēlīgos laika apstākļos. Lai netiktu traucēti migrējošie putni, kuri atpūšas applūstošajās Dvietes palienes pļavās – ir jāievēro sekojoši nosacījumi:
- jāievēro klusums,
- nedrīkst tuvoties putniem.
- nedrīkst pārvietoties ar motorizētu transportu.

Kā jau minēts iepriekš, realitāte ir cita.

REALITĀTES fakts NR.2. Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumos tiek izšķirtas tikai divas zonas: dabas parka un dabas lieguma zona, bet dabas parks “Dvietes paliene” ir samērā milzīga teritorija, kura faktiski sadalāma daudz vairākās daļās – katra ar savu mazo ekosistēmu.

Praktizējoši ekotūrisma speciālisti, kas dabas parkā atrodas regulāri, redz būtiskas atšķirības – teritorijas nelielā attālumā būtiski cita no citas atšķiras. Vēršoties pie ornitologiem, saņēmām atbildi, ka teritorijā, kurā biedrība strādāja: Putnu sala un Skuķu ezera skatu tornis – laikā, kad tiek piedāvāta palu laivošana, pārsvarā neligzdo putni, kas jūtīgi pret ārējiem kairinājumiem un nenotiek arī ūdens putnu ligzdošana, jo šāds ūdens līmenis ir pārāk augsts, lai droši veidotu ligzdas. Un dažādu sugu pīles, lielie ķīri dzērves, jūras ērglis un mazais ērglis un migrējošos putnus kā baltpieres zosis, garkakļi, sējas zosis, gaigalas, paugurknābja gulbji, ķīvītes, cekulpīles, platknābji, zvirbuļu vanags un baltvēderi - laivu tuvums tos ietekmē nebūtiski.

Dabas aizsardzības pārvaldei ekotūrisma attīstīšanas ierobežošanai atbūdas laikā vienīgais pamatojums ir ar putnu labjūti saistītie jautājumi. Šie jautājumi ir pārāk daudzšķautņaini un neviennozīmīgi vērtējami.

REALITĀTES fakts NR. 3
Mēs esam ilgstoši aicinājuši Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju atbūdas laikā aktīvi sniegt komentārus par dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību, rīkoties proaktīvi – pirms sezonas sākt plašu informatīvo kampaņu, bet tāda nav bijusi. Nevar nepieminēt, ka mūsu savstarpējā komunikācija brīžiem ir ļoti smagnēja. Kādēļ tā? Tas neveicina savstarpējo izpratni. Mērķis taču mums visiem viens - strādāt, lai sabalansētu dabas aizsardzības un ekotūrisma mijiedarbību.

REALITĀTES fakts NR.4. dabas parka individuālajos noteikumos teikts, ka drīkst laivot individuāli, savukārt organizētu pasākumu un gidētu grupu braucienu organizēšanai tiek veidoti būtiski birokrātiskie šķēršļi.

Kā rāda praktiskā pieredze, zinošs gids ir būtiska dabas aizsardzības sastāvdaļa. Cilvēku izpratne par dabas teritorijām, savvaļas dzīvniekiem un putniem mēdz būt ļoti savdabīga. Kā rāda praktiskā pieredze, zinoši gidi, kuri pavada braucējus visu maršrutu, norādot par uzvedības normām šajā teritorijā, gan informējot par dabas vērtībām un to aizsardzības nozīmīgumu, ir neatsverama komponente, kuras ietekmē būtiski samazinās pārkāpumi, kas saistāmi ar vides ētikas un dabas aizsardzības jautājumiem.

Un nobeigumā, Sēlija ir reģions, kurā būtiski izceļas nomales efekts – šeit ir ieraugāmi vieni no vissliktākajiem ekonomiskajiem rādītājiem valstī,  un tam nepalīdz ne mazattīstītais ceļu tīkls, ne skolu, VUGD posteņu un  pasta nodaļu aizslēgšana. Šāds ir ikdienas izaicinājumu fons, dzīvojot Sēlijā. Tādēļ ļoti svarīga loma ir valsts politikai par reģionālās ekonomikas stimulēšanu, kas nav savienojama ar plašu īpašu aizsargājamu dabas teritoriju izveidošanu.

 
02.12.2024. 08:55
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk