Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanas kārtību, veselības aprūpes pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555).
Ir saņemti un apkopoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Nacionālā veselības dienesta priekšlikumi Noteikumu Nr.555 pilnveidei un precizēšanai. Ievērojot minēto, lai aktualizētu Noteikumos Nr.555 ietverto tiesisko regulējumu, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””.
Ir saņemti un apkopoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Nacionālā veselības dienesta priekšlikumi Noteikumu Nr.555 pilnveidei un precizēšanai. Ievērojot minēto, lai aktualizētu Noteikumos Nr.555 ietverto tiesisko regulējumu, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””.
Mērķa apraksts
Pilnveidot un precizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas, saņemšanas un apmaksas kārtību, tai skaitā uzlabot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanas kārtību un kvalitāti.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
13.08.2026. - 12.09.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus vai iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7., 9. un 11. pantam.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kā arī ārstniecības iestādes, kas noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Sagatavoja
Irita Kuzma (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
13.08.2026. 16:26
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-2497/1
Ramona Sātika - Veselības aprūpes darba devēju asociācija
VADDA iebilst pret projekta 1.14 punktā piedāvāto MK noteikumu 69.punkta jauno redakciju. Projektā paredzēts noteikt ģimenes ārstiem un speciālistiem papildu pienākumu – gadījumos, kad apmeklējuma laikā pacientam tiek izrakstīts nosūtījums cita speciālista konsultācijas, izmeklējuma vai cita veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, “kopīgi ar pacientu izvēlēties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu, informēt pacientu par nepieciešamību pieteikties attiecīgajā ārstniecības iestādē”.
VADDA ieskatā šāda pienākuma noteikšana nav pietiekami pamatota un rada vairākus būtiskus riskus.
Pacienta tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi, ārstu ir nostiprinātas likumā. Piedāvātā redakcija praksē var radīt situācijas, kurās ārsta norādītā ārstniecības iestāde vai speciālists tiek uztverts kā noteikta vai prioritāra izvēle, tādējādi potenciāli ierobežojot pacienta brīvas izvēles iespējas, ja šādai konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlei nav objektīva pamatojuma.
Piedāvātā redakcija ārstniecības personām rada jaunu administratīvu pienākumu, neparedzot atbilstošus digitālus risinājumus un resursus tā izpildei. VADDA jau vairākkārt ir vērsusi Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Digitālās veselības centra uzmanību uz nepieciešamību digitalizācijas procesus veidot tā, lai tie reāli atvieglotu ārstniecības personu darbu, mazinātu administratīvo slogu un kļūdu iespējamību, nevis radītu jaunus manuāli veicamus pienākumus.
Vienlaikus ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām arvien tiek noteiktas jaunas prasības gan ar normatīvo aktu grozījumiem, gan papildu kontroles mehānismiem, taču tiem ne vienmēr seko atbilstoša veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana vai tādi digitalizācijas risinājumi, kas nodrošinātu jauno pienākumu efektīvu izpildi. Rezultātā ārstniecības iestādēm šo prasību izpilde prasa papildu finanšu, personāla un laika resursus, savukārt ārstniecības personām palielinās administratīvais slogs un laiks, kas jāvelta informācijas meklēšanai un pārbaudei dažādās informācijas sistēmās un avotos.
Projekta 1.14. punktā paredzētais pienākums šo administratīvo slogu vēl vairāk palielinātu, jo ārstam konsultācijas laikā būtu ne tikai jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis, jāpieņem lēmums par nepieciešamo turpmāko diagnostiku vai ārstēšanu un jāizsniedz nosūtījums, bet arī jāiesaistās konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlē. Nav samērīgi ārstniecības personai uzlikt šādu administratīvu funkciju situācijā, kad veselības aprūpes sistēmā jau pastāv būtisks ārstniecības personu, tostarp ārstu, trūkums.
Turklāt, prezentējot jauno e-pieraksta sistēmu, tās izstrādātāji ir norādījuši, ka pieraksta veikšanai līdz konkrēta laika apstiprināšanai var būt nepieciešamas līdz pat 15 minūtēm. Ja paredzēts, ka ārstam konsultācijas laikā jāiesaistās arī pakalpojuma saņemšanas vietas piemeklēšanā un pieraksta procesā, tas var būtiski samazināt laiku, ko ārsts var veltīt savam primārajam uzdevumam – pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai, diagnostikai un ārstēšanai.
VADDA jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne visi pacienti varēs patstāvīgi izmantot e-pieraksta platformu un veikt tajā pierakstu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Tādēļ vienlaikus ar e-pieraksta risinājuma ieviešanu ir nepieciešams nodrošināt alternatīvu atbalsta mehānismu pacientiem, kuriem digitālo prasmju, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespējams patstāvīgi izmantot attiecīgo digitālo risinājumu. Protams, arī turpmāk pacientam saglabāsies iespēja sazināties ar konkrētu ārstniecības iestādi un pieteikties pakalpojuma saņemšanai telefoniski. Tomēr šāds risinājums ir pietiekams galvenokārt situācijās, kad pacients jau zina, kurā ārstniecības iestādē vēlas saņemt attiecīgo pakalpojumu. Savukārt pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība gan piemērotas pakalpojuma saņemšanas vietas atrašanā, gan pieraksta veikšanā, mūsu ieskatā valstij būtu jānodrošina centralizēts atbalsta pakalpojums. Šādu atbalstu būtu iespējams nodrošināt, piemēram, izmantojot esošo valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu vai izveidojot citu centralizētu atbalsta risinājumu.
Ņemot vērā minēto, VADDA aicina precizēt projekta 1.14. punktā piedāvāto Ministru kabineta noteikumu 69. punkta redakciju, izslēdzot vispārīgu pienākumu ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam kopīgi ar pacientu izvēlēties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu. Šādu pienākumu būtu pamatoti saglabāt tikai normatīvajā regulējumā skaidri noteiktos gadījumos, piemēram, saistībā ar ļaundabīgo audzēju diagnostiku, kā arī citos īpašos gadījumos, kad pacienta veselības stāvokļa vai nepieciešamās veselības aprūpes steidzamības dēļ ir objektīvi pamatota ārstniecības personas iesaiste konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlē.
VADDA iebilst pret piedāvāto Noteikumu Nr. 555 189. punkta redakciju, jo tajā nav nepārprotami noteikta pakalpojumu apmaksas kārtība gadījumos, kad dienas stacionārā plānotas operācijas laikā intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas nepieciešamības dēļ operācijas apjoms ir nekavējoties jāpaplašina un jāveic lielā ķirurģiskā operācija, kas nav attiecīgā dienas stacionāra pakalpojuma saistošā manipulācija.
Šādas situācijas klīniskajā praksē var rasties neparedzami. Piemēram, laparoskopiskas operācijas laikā asiņošanas, dobā orgāna bojājuma vai citas komplikācijas dēļ var būt nepieciešama laparotomija, asiņošanas apturēšana, perforācijas sašūšana, zarnas rezekcija vai cita apjomīgāka ķirurģiska iejaukšanās. Šādos gadījumos pacienta drošības un veselības interesēs nepieciešamā ārstniecība ir jānodrošina nekavējoties. Normatīvais regulējums nedrīkst radīt situāciju, kurā medicīniski nepieciešama un faktiski veikta operācija netiek apmaksāta tikai tādēļ, ka sākotnēji pacients uzņemts dienas stacionārā un konkrētā manipulācija nav bijusi iepriekš plānota vai iekļauta dienas stacionāra saistošo manipulāciju sarakstā. Tāpat apmaksas nosacījumi nedrīkst radīt motivāciju pacientu pārvest uz citu ārstniecības iestādi vai formāli mainīt ārstēšanas organizāciju tikai finansēšanas vai pakalpojuma klasifikācijas nosacījumu dēļ, ja nepieciešamo ārstniecību konkrētajā ārstniecības iestādē iespējams nodrošināt nekavējoties un atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Lai novērstu atšķirīgas regulējuma interpretācijas un ārstniecības iestādei nerastos nepamatots sniegtā pakalpojuma neapmaksas risks, VADDA ierosina 189. punktu papildināt ar šādu normu:
“Šā punkta apmaksas ierobežojumu nepiemēro, ja lielā ķirurģiskā operācija nebija plānota, personu uzņemot dienas stacionārā, bet kļuva nekavējoties nepieciešama intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas operācijas apjoma paplašināšanas dēļ. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda operācijas apjoma maiņas pamatojumu, un dienests apmaksā faktiski sniegtos un medicīniski pamatotos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši piemērojamajam samaksas veidam, nepieļaujot viena un tā paša pakalpojuma dubultu apmaksu.”
Vienlaikus VADDA aicina pirms grozījumu spēkā stāšanās manipulāciju sarakstā nepārprotami identificēt dienas stacionāra pakalpojumiem saistošās manipulācijas, kā arī noteikt skaidru norēķinu kārtību gadījumiem, kad intraoperatīvas komplikācijas, operācijas apjoma paplašināšanas vai pacienta veselības stāvokļa dēļ sākotnēji dienas stacionārā uzsāktais ārstēšanas gadījums ir turpināms kā diennakts stacionāra ārstēšanas gadījums.
VADDA ieskatā pirms Projekta turpmākas virzības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt nepārprotami saprotamam ne tikai tam, kādas manipulācijas un pakalpojumi tiks apmaksāti, bet arī tam, kā tiks veikti norēķini klīniski pamatotās situācijās, kad faktiskā ārstēšanas gaita objektīvu un iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ atšķiras no sākotnēji plānotās. Finansēšanas regulējums nedrīkst ietekmēt ārstniecības personas lēmumu par pacientam konkrētajā situācijā medicīniski nepieciešamo ārstēšanu
Attiecībā uz Projektam pievienotajiem pielikumiem par veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu VADDA aicina pirms projekta tālākās virzības vispirms tos izdiskutēt, prezentēt pakalpojumu sniedzējiem. Projekta 8. un 9. pielikums ir sagatavots sarežģītā un grūti pārskatāmā veidā, tādēļ no piedāvātās redakcijas nav iespējams nepārprotami identificēt plānotās izmaiņas un izvērtēt to ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat nav saprotams, pēc kādiem principiem turpmāk paredzēts noteikt un sadalīt finansējumu – vai finansējuma plānošana un sadale tiks balstīta objektīvos, iepriekš definētos un datos pamatotos kritērijos, vai arī tiks saglabāta līdzšinējā pieeja, kuras ietvaros finansējuma sadales principi pakalpojumu sniedzējiem nav pietiekami caurskatāmi.
Vienlaikus nav saprotams atsevišķu Projektā paredzēto izņēmumu pamatojums, kuru rezultātā konkrētām ārstniecības iestādēm jau Ministru kabineta noteikumu līmenī var tikt radīti atšķirīgi nosacījumi salīdzinājumā ar citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, nav skaidrs Projekta 8. pielikuma 2.4. punktā ietvertā regulējuma objektīvais pamatojums un tas, vai tā piemērošanas rezultātā visām ārstniecības iestādēm tiek nodrošināti vienlīdzīgi un salīdzināmi nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, VADDA biedri aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu pirms Projekta turpmākas virzības prezentēt Projekta 8. un 9. pielikumā paredzētās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, skaidrojot gan plānoto izmaiņu būtību un mērķi, gan finansējuma aprēķināšanas un sadales principus, izmantotos kritērijus un paredzēto izņēmumu pamatojumu. Tikai pēc minētās informācijas saņemšanas un apspriešanas ar pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams pilnvērtīgi izvērtēt piedāvāto regulējumu un sniegt par to viedokli pēc būtības.
VADDA ieskatā šāda pienākuma noteikšana nav pietiekami pamatota un rada vairākus būtiskus riskus.
Pacienta tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi, ārstu ir nostiprinātas likumā. Piedāvātā redakcija praksē var radīt situācijas, kurās ārsta norādītā ārstniecības iestāde vai speciālists tiek uztverts kā noteikta vai prioritāra izvēle, tādējādi potenciāli ierobežojot pacienta brīvas izvēles iespējas, ja šādai konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlei nav objektīva pamatojuma.
Piedāvātā redakcija ārstniecības personām rada jaunu administratīvu pienākumu, neparedzot atbilstošus digitālus risinājumus un resursus tā izpildei. VADDA jau vairākkārt ir vērsusi Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Digitālās veselības centra uzmanību uz nepieciešamību digitalizācijas procesus veidot tā, lai tie reāli atvieglotu ārstniecības personu darbu, mazinātu administratīvo slogu un kļūdu iespējamību, nevis radītu jaunus manuāli veicamus pienākumus.
Vienlaikus ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām arvien tiek noteiktas jaunas prasības gan ar normatīvo aktu grozījumiem, gan papildu kontroles mehānismiem, taču tiem ne vienmēr seko atbilstoša veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana vai tādi digitalizācijas risinājumi, kas nodrošinātu jauno pienākumu efektīvu izpildi. Rezultātā ārstniecības iestādēm šo prasību izpilde prasa papildu finanšu, personāla un laika resursus, savukārt ārstniecības personām palielinās administratīvais slogs un laiks, kas jāvelta informācijas meklēšanai un pārbaudei dažādās informācijas sistēmās un avotos.
Projekta 1.14. punktā paredzētais pienākums šo administratīvo slogu vēl vairāk palielinātu, jo ārstam konsultācijas laikā būtu ne tikai jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis, jāpieņem lēmums par nepieciešamo turpmāko diagnostiku vai ārstēšanu un jāizsniedz nosūtījums, bet arī jāiesaistās konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlē. Nav samērīgi ārstniecības personai uzlikt šādu administratīvu funkciju situācijā, kad veselības aprūpes sistēmā jau pastāv būtisks ārstniecības personu, tostarp ārstu, trūkums.
Turklāt, prezentējot jauno e-pieraksta sistēmu, tās izstrādātāji ir norādījuši, ka pieraksta veikšanai līdz konkrēta laika apstiprināšanai var būt nepieciešamas līdz pat 15 minūtēm. Ja paredzēts, ka ārstam konsultācijas laikā jāiesaistās arī pakalpojuma saņemšanas vietas piemeklēšanā un pieraksta procesā, tas var būtiski samazināt laiku, ko ārsts var veltīt savam primārajam uzdevumam – pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanai, diagnostikai un ārstēšanai.
VADDA jau vairākkārt ir norādījusi, ka ne visi pacienti varēs patstāvīgi izmantot e-pieraksta platformu un veikt tajā pierakstu veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Tādēļ vienlaikus ar e-pieraksta risinājuma ieviešanu ir nepieciešams nodrošināt alternatīvu atbalsta mehānismu pacientiem, kuriem digitālo prasmju, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespējams patstāvīgi izmantot attiecīgo digitālo risinājumu. Protams, arī turpmāk pacientam saglabāsies iespēja sazināties ar konkrētu ārstniecības iestādi un pieteikties pakalpojuma saņemšanai telefoniski. Tomēr šāds risinājums ir pietiekams galvenokārt situācijās, kad pacients jau zina, kurā ārstniecības iestādē vēlas saņemt attiecīgo pakalpojumu. Savukārt pacientiem, kuriem nepieciešama palīdzība gan piemērotas pakalpojuma saņemšanas vietas atrašanā, gan pieraksta veikšanā, mūsu ieskatā valstij būtu jānodrošina centralizēts atbalsta pakalpojums. Šādu atbalstu būtu iespējams nodrošināt, piemēram, izmantojot esošo valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu vai izveidojot citu centralizētu atbalsta risinājumu.
Ņemot vērā minēto, VADDA aicina precizēt projekta 1.14. punktā piedāvāto Ministru kabineta noteikumu 69. punkta redakciju, izslēdzot vispārīgu pienākumu ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam kopīgi ar pacientu izvēlēties veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietu. Šādu pienākumu būtu pamatoti saglabāt tikai normatīvajā regulējumā skaidri noteiktos gadījumos, piemēram, saistībā ar ļaundabīgo audzēju diagnostiku, kā arī citos īpašos gadījumos, kad pacienta veselības stāvokļa vai nepieciešamās veselības aprūpes steidzamības dēļ ir objektīvi pamatota ārstniecības personas iesaiste konkrētas pakalpojuma saņemšanas vietas izvēlē.
VADDA iebilst pret piedāvāto Noteikumu Nr. 555 189. punkta redakciju, jo tajā nav nepārprotami noteikta pakalpojumu apmaksas kārtība gadījumos, kad dienas stacionārā plānotas operācijas laikā intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas nepieciešamības dēļ operācijas apjoms ir nekavējoties jāpaplašina un jāveic lielā ķirurģiskā operācija, kas nav attiecīgā dienas stacionāra pakalpojuma saistošā manipulācija.
Šādas situācijas klīniskajā praksē var rasties neparedzami. Piemēram, laparoskopiskas operācijas laikā asiņošanas, dobā orgāna bojājuma vai citas komplikācijas dēļ var būt nepieciešama laparotomija, asiņošanas apturēšana, perforācijas sašūšana, zarnas rezekcija vai cita apjomīgāka ķirurģiska iejaukšanās. Šādos gadījumos pacienta drošības un veselības interesēs nepieciešamā ārstniecība ir jānodrošina nekavējoties. Normatīvais regulējums nedrīkst radīt situāciju, kurā medicīniski nepieciešama un faktiski veikta operācija netiek apmaksāta tikai tādēļ, ka sākotnēji pacients uzņemts dienas stacionārā un konkrētā manipulācija nav bijusi iepriekš plānota vai iekļauta dienas stacionāra saistošo manipulāciju sarakstā. Tāpat apmaksas nosacījumi nedrīkst radīt motivāciju pacientu pārvest uz citu ārstniecības iestādi vai formāli mainīt ārstēšanas organizāciju tikai finansēšanas vai pakalpojuma klasifikācijas nosacījumu dēļ, ja nepieciešamo ārstniecību konkrētajā ārstniecības iestādē iespējams nodrošināt nekavējoties un atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Lai novērstu atšķirīgas regulējuma interpretācijas un ārstniecības iestādei nerastos nepamatots sniegtā pakalpojuma neapmaksas risks, VADDA ierosina 189. punktu papildināt ar šādu normu:
“Šā punkta apmaksas ierobežojumu nepiemēro, ja lielā ķirurģiskā operācija nebija plānota, personu uzņemot dienas stacionārā, bet kļuva nekavējoties nepieciešama intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas operācijas apjoma paplašināšanas dēļ. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda operācijas apjoma maiņas pamatojumu, un dienests apmaksā faktiski sniegtos un medicīniski pamatotos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši piemērojamajam samaksas veidam, nepieļaujot viena un tā paša pakalpojuma dubultu apmaksu.”
Vienlaikus VADDA aicina pirms grozījumu spēkā stāšanās manipulāciju sarakstā nepārprotami identificēt dienas stacionāra pakalpojumiem saistošās manipulācijas, kā arī noteikt skaidru norēķinu kārtību gadījumiem, kad intraoperatīvas komplikācijas, operācijas apjoma paplašināšanas vai pacienta veselības stāvokļa dēļ sākotnēji dienas stacionārā uzsāktais ārstēšanas gadījums ir turpināms kā diennakts stacionāra ārstēšanas gadījums.
VADDA ieskatā pirms Projekta turpmākas virzības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt nepārprotami saprotamam ne tikai tam, kādas manipulācijas un pakalpojumi tiks apmaksāti, bet arī tam, kā tiks veikti norēķini klīniski pamatotās situācijās, kad faktiskā ārstēšanas gaita objektīvu un iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ atšķiras no sākotnēji plānotās. Finansēšanas regulējums nedrīkst ietekmēt ārstniecības personas lēmumu par pacientam konkrētajā situācijā medicīniski nepieciešamo ārstēšanu
Attiecībā uz Projektam pievienotajiem pielikumiem par veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu VADDA aicina pirms projekta tālākās virzības vispirms tos izdiskutēt, prezentēt pakalpojumu sniedzējiem. Projekta 8. un 9. pielikums ir sagatavots sarežģītā un grūti pārskatāmā veidā, tādēļ no piedāvātās redakcijas nav iespējams nepārprotami identificēt plānotās izmaiņas un izvērtēt to ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat nav saprotams, pēc kādiem principiem turpmāk paredzēts noteikt un sadalīt finansējumu – vai finansējuma plānošana un sadale tiks balstīta objektīvos, iepriekš definētos un datos pamatotos kritērijos, vai arī tiks saglabāta līdzšinējā pieeja, kuras ietvaros finansējuma sadales principi pakalpojumu sniedzējiem nav pietiekami caurskatāmi.
Vienlaikus nav saprotams atsevišķu Projektā paredzēto izņēmumu pamatojums, kuru rezultātā konkrētām ārstniecības iestādēm jau Ministru kabineta noteikumu līmenī var tikt radīti atšķirīgi nosacījumi salīdzinājumā ar citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, nav skaidrs Projekta 8. pielikuma 2.4. punktā ietvertā regulējuma objektīvais pamatojums un tas, vai tā piemērošanas rezultātā visām ārstniecības iestādēm tiek nodrošināti vienlīdzīgi un salīdzināmi nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, VADDA biedri aicina Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu pirms Projekta turpmākas virzības prezentēt Projekta 8. un 9. pielikumā paredzētās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, skaidrojot gan plānoto izmaiņu būtību un mērķi, gan finansējuma aprēķināšanas un sadales principus, izmantotos kritērijus un paredzēto izņēmumu pamatojumu. Tikai pēc minētās informācijas saņemšanas un apspriešanas ar pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams pilnvērtīgi izvērtēt piedāvāto regulējumu un sniegt par to viedokli pēc būtības.
01.09.2026. 13:04
25-TA-2497/3
Edgars Siliņš
Kategoriski iebilstams piedāvājums
1.16.
izteikt 117. punktu šādā redakcijā:
"117. Personu, kurai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nepieciešams noteikt vai precizēt diagnozi, kā arī dzemdētāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādā no tās atrašanās vietas uz tuvāko atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. Ārstniecības iestāde personu (pacientu) pārņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīža.";
- slimnīcu UZN nav bezizmēra. Ir saprotams iniciatīvas avots, bet netiek ņemts vērā apdraudējums pacientam. Ja UZN ir 10 pacienti un 2 māsas (vai 1 māsa pēc Slimnīcu tīkla reformas no 1.janvāra), pacientam ar NMPD brigādes personālu ir drošāk, nekā UZN nodaļā (var tieši novērot pacientu, ievadīt medikamentus, "stabilizēt" stāvokli). Ja šāds pacients tiktu uzgrūsts UZN, tad tiktu apdraudēts gan atvestais pacients, gan jau 10 esošie (draudi pacientam vairākkārtīgi pierādīti starptautiskos pētījumos - gan medikamentu kļūdas, gan mirstība).
Esmu kategoriski pret, kamēr VM pati nav veikusi izpēti un ieviesusi vadlīnijas par drošu pacientu:personāla attiecību UZN un citās akūta profila nodaļās. Šis ir vājš mēģinājums risināt UZN nodaļu problēmas no VM puses - tikai izdot noteikumus, nevis praktiski iedziļināties problēmas saknē.
1.16.
izteikt 117. punktu šādā redakcijā:
"117. Personu, kurai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nepieciešams noteikt vai precizēt diagnozi, kā arī dzemdētāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde nogādā no tās atrašanās vietas uz tuvāko atbilstoša profila stacionāro ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. Ārstniecības iestāde personu (pacientu) pārņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīža.";
- slimnīcu UZN nav bezizmēra. Ir saprotams iniciatīvas avots, bet netiek ņemts vērā apdraudējums pacientam. Ja UZN ir 10 pacienti un 2 māsas (vai 1 māsa pēc Slimnīcu tīkla reformas no 1.janvāra), pacientam ar NMPD brigādes personālu ir drošāk, nekā UZN nodaļā (var tieši novērot pacientu, ievadīt medikamentus, "stabilizēt" stāvokli). Ja šāds pacients tiktu uzgrūsts UZN, tad tiktu apdraudēts gan atvestais pacients, gan jau 10 esošie (draudi pacientam vairākkārtīgi pierādīti starptautiskos pētījumos - gan medikamentu kļūdas, gan mirstība).
Esmu kategoriski pret, kamēr VM pati nav veikusi izpēti un ieviesusi vadlīnijas par drošu pacientu:personāla attiecību UZN un citās akūta profila nodaļās. Šis ir vājš mēģinājums risināt UZN nodaļu problēmas no VM puses - tikai izdot noteikumus, nevis praktiski iedziļināties problēmas saknē.
10.09.2026. 11:53
25-TA-2497/4
Aļona Mikitina - "Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija"
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) piedāvā Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 2.11. apakšpunktā un jaunajā 4.3.5. apakšpunktā ietveramo regulējumu apvienot, visus gadījumus, kuros uztura speciālista sniegtās ambulatorās veselības aprūpes konsultācijas tiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem, nosakot vienuviet, un attiecīgi papildināt noteikumu 4.3. apakšpunktu ar jaunu 4.3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
“4.3.5. uztura speciālista sniegtas ambulatorās veselības aprūpes konsultācijas:
4.3.5.1. multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtajos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumos;
4.3.5.2. pacientiem reto slimību kabinetā, enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā vai funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību;
4.3.5.3. pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām;
4.3.5.4. pacientiem ar III pakāpes aptaukošanos;
4.3.5.5. pacientiem ar onkoloģisku slimību un aptaukošanos;
4.3.5.6. grūtniecēm ar glikozes tolerances traucējumiem, gestācijas diabētu vai cukura diabētu, aptaukošanos II un III pakāpi;
4.3.5.7. pacientiem, kuriem noteiktas medicīniskā papilduztura, enterālās barošanas vai parenterālās barošanas indikācijas;
4.3.5.8. bērniem ar aptaukošanos, ja ķermeņa masas indekss pārsniedz 95. procentīli atbilstoši vecumam un dzimumam;
4.3.5.9. bērniem, kuriem diagnosticētas slimības vai veselības traucējumu dēļ nepieciešama specifiska, medicīniski pamatota uztura terapija uzturvielu nepanesības vai malabsorbcijas gadījumā.”
Par par prognozējamo pacientu un konsultāciju skaitu
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotu finansējumu, LDUSA piedāvā sākotnēji noteikt ierobežotu valsts apmaksāto uztura speciālista konsultāciju skaitu.
Pacientiem, kuriem konsultācija tiek nodrošināta atbilstoši Noteikumu Nr. 555 jaunajos 4.3.5.4., 4.3.5.5., 4.3.5.6. un 4.3.5.8. apakšpunktos noteiktajām indikācijām, paredzēt līdz trīm valsts apmaksātām uztura speciālista konsultācijām.
Savukārt pacientiem, kuriem noteiktas medicīniskā papilduztura, enterālās vai parenterālās barošanas indikācijas (4.3.5.2., 4.3.5.3. 4.3.5.7., 4.3.5.9. apakšpunkts), ņemot vērā nepieciešamību dinamikā izvērtēt pacienta uztures stāvokli, uztura terapijas efektivitāti un nepieciešamības gadījumā to koriģēt, LDUSA rosina paredzēt pacientam līdz sešām valsts apmaksātām uztura speciālista konsultācijām 12 mēnešu periodā, nepieciešamības gadījumā paredzot iespēju pamatotos izņēmuma gadījumos nodrošināt arī lielāku konsultāciju skaitu.
Asociācijas ieskatā šāda pieeja ļautu paplašināt valsts apmaksāta uztura speciālista pakalpojuma pieejamību prioritārajām pacientu grupām, vienlaikus nodrošinot kontrolējamu un prognozējamu pakalpojuma finansiālo ietekmi.
Par ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesu
LDUSA lūdz vienlaikus izvērtēt iespēju Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 paredzēt risinājumu, kas mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesā.
LDUSA atkārtoti lūdz izvērtēt iespēju noteikt, ka uztura speciālists e-veselībā vai citā informācijas sistēmā var patstāvīgi noformēt atzinumu, iesniegumu, piteikumu, nosūtījumu vai citu dokumentu, kas kalpotu par pamatu ārstnieciskās pārtikas saņemšanai bez nepieciešamības atkārtoti iesaistīt ārstējošo ārstu.
Kā piemēru šāda risinājuma formulējumam var izmantot Ministru kabineta noteikumos Nr. 878 paredzēto pieeju, kur tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai noteiktos gadījumos ir pieļaujams ārstējošā ārsta vai funkcionālā speciālista – ergoterapeita, fizioterapeita, tehniskā ortopēda vai audiologopēda – atzinums.
Šāda pieeja ļautu skaidrāk noteikt uztura speciālista kompetenci, vienkāršot ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesu un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu gan pacientam, gan ārstējošajam ārstam.
“4.3.5. uztura speciālista sniegtas ambulatorās veselības aprūpes konsultācijas:
4.3.5.1. multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtajos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumos;
4.3.5.2. pacientiem reto slimību kabinetā, enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinetā, onkoloģisko pacientu psihoemocionālā atbalsta kabinetā vai funkcionālo speciālistu kabinetā, nodrošinot psihiatrisko palīdzību;
4.3.5.3. pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām;
4.3.5.4. pacientiem ar III pakāpes aptaukošanos;
4.3.5.5. pacientiem ar onkoloģisku slimību un aptaukošanos;
4.3.5.6. grūtniecēm ar glikozes tolerances traucējumiem, gestācijas diabētu vai cukura diabētu, aptaukošanos II un III pakāpi;
4.3.5.7. pacientiem, kuriem noteiktas medicīniskā papilduztura, enterālās barošanas vai parenterālās barošanas indikācijas;
4.3.5.8. bērniem ar aptaukošanos, ja ķermeņa masas indekss pārsniedz 95. procentīli atbilstoši vecumam un dzimumam;
4.3.5.9. bērniem, kuriem diagnosticētas slimības vai veselības traucējumu dēļ nepieciešama specifiska, medicīniski pamatota uztura terapija uzturvielu nepanesības vai malabsorbcijas gadījumā.”
Par par prognozējamo pacientu un konsultāciju skaitu
Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotu finansējumu, LDUSA piedāvā sākotnēji noteikt ierobežotu valsts apmaksāto uztura speciālista konsultāciju skaitu.
Pacientiem, kuriem konsultācija tiek nodrošināta atbilstoši Noteikumu Nr. 555 jaunajos 4.3.5.4., 4.3.5.5., 4.3.5.6. un 4.3.5.8. apakšpunktos noteiktajām indikācijām, paredzēt līdz trīm valsts apmaksātām uztura speciālista konsultācijām.
Savukārt pacientiem, kuriem noteiktas medicīniskā papilduztura, enterālās vai parenterālās barošanas indikācijas (4.3.5.2., 4.3.5.3. 4.3.5.7., 4.3.5.9. apakšpunkts), ņemot vērā nepieciešamību dinamikā izvērtēt pacienta uztures stāvokli, uztura terapijas efektivitāti un nepieciešamības gadījumā to koriģēt, LDUSA rosina paredzēt pacientam līdz sešām valsts apmaksātām uztura speciālista konsultācijām 12 mēnešu periodā, nepieciešamības gadījumā paredzot iespēju pamatotos izņēmuma gadījumos nodrošināt arī lielāku konsultāciju skaitu.
Asociācijas ieskatā šāda pieeja ļautu paplašināt valsts apmaksāta uztura speciālista pakalpojuma pieejamību prioritārajām pacientu grupām, vienlaikus nodrošinot kontrolējamu un prognozējamu pakalpojuma finansiālo ietekmi.
Par ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesu
LDUSA lūdz vienlaikus izvērtēt iespēju Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 paredzēt risinājumu, kas mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesā.
LDUSA atkārtoti lūdz izvērtēt iespēju noteikt, ka uztura speciālists e-veselībā vai citā informācijas sistēmā var patstāvīgi noformēt atzinumu, iesniegumu, piteikumu, nosūtījumu vai citu dokumentu, kas kalpotu par pamatu ārstnieciskās pārtikas saņemšanai bez nepieciešamības atkārtoti iesaistīt ārstējošo ārstu.
Kā piemēru šāda risinājuma formulējumam var izmantot Ministru kabineta noteikumos Nr. 878 paredzēto pieeju, kur tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai noteiktos gadījumos ir pieļaujams ārstējošā ārsta vai funkcionālā speciālista – ergoterapeita, fizioterapeita, tehniskā ortopēda vai audiologopēda – atzinums.
Šāda pieeja ļautu skaidrāk noteikt uztura speciālista kompetenci, vienkāršot ārstnieciskās pārtikas saņemšanas procesu un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu gan pacientam, gan ārstējošajam ārstam.
10.09.2026. 16:50
25-TA-2497/5
Artūrs Bērziņš - "Latvijas Slimnīcu biedrība"
1. Grozījumu 1.16. (117. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Norma uzliek iestādei absolūtu pienākumu, kura izpilde nav pilnībā tās kontrolē (vienlaicīgas brigādes, masveida notikums, pārpildīta uzņemšanas nodaļa), un jebkurš kavējums padara iestādi formāli vainojamu. Uzņemšanas nodaļas kapacitāte nav neierobežota — pārslodzes gadījumā formāla pārņemšana apdraud gan pārvesto, gan esošos pacientus. Nav noteiktas drošas pacientu–personāla attiecības, tāpēc norma risina slodzi formāli, nevis pēc būtības.
Piedāvātā redakcija: "117. […] Ārstniecības iestāde personu (pacientu) pārņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīža vismaz 75 % gadījumu." Norma piemērojama tikai pēc tam, kad noteiktas drošas pacientu–personāla attiecības uzņemšanas un akūta profila nodaļās un izveidots izpildes uzskaites mehānisms.
2. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 7.4. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Projekts svītro ģeogrāfisko piesaisti (7.4.1.–7.4.3.) un aizstāj to ar nedefinētu jēdzienu "valsts noteiktās veselības aprūpes prioritātes", kas pieļauj atbrīvoto finansējumu novirzīt jebkurai iestādei. Tā zūd vienīgais mehānisms, kas noturēja līdzekļus reģionā; prioritātes nevar būt vienpusēji nosakāmas.
Piedāvātā redakcija: "7.4. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus novirza pārdalei starp stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu programmām, prioritāri tās pašas plānošanas reģiona ietvaros, ņemot vērā veselības aprūpes prioritātes, kas noteiktas, dienestam tās saskaņojot ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem."
3. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 9.2. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Pārvirzes elastības samazinājums no 15 % uz 5 % un 25 % izņēmuma svītrošana ierobežo iestāžu spēju pielāgot finansējumu faktiskajām vajadzībām un rindām; tas ir pretrunā ar rindu mazināšanas mērķi.
Piedāvātā redakcija: Saglabāt spēkā esošo 9.2. punkta redakciju — pārvirze līdz 15 %, saglabājot izņēmumu līdz 25 % starp speciālistu konsultācijām un starp dienas stacionāra pakalpojumiem.
4. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 5. un 7. punkts — pārplānošanas termiņi) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: Pusgada un deviņu mēnešu pārplānošana notiek pārāk vēlu, lai to varētu izmantot rindu mazināšanai; iestādes rezultātu uzzina novēloti. Nepieciešami fiksēti termiņi un iestāžu iesaiste.
Piedāvātā redakcija: Dienests informē iestādi par pārplānošanas rezultātu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc attiecīgā perioda beigām; iestādei ir tiesības līdz noteiktam datumam iesniegt savu pārdales priekšlikumu, ko dienests ņem vērā; pusgada pārplānošana veicama pēc iespējas agrāk, lai tā būtu izmantojama kārtējā gada pacientu plānošanā.
5. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 2.4. punkts) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: 2.4. punkts prioritāti piešķir daudzprofilu stacionāriem un tikai divām reģionālajām slimnīcām (Jelgava, Jēkabpils). Pēc tīkla izmaiņām reģionālo slimnīcu ir vairāk, un nav caurskatāmu kritēriju šādai izvēlei.
Piedāvātā redakcija: Skaidrot piemērotos kritērijus un tos vienādi attiecināt uz visām atbilstošā līmeņa reģionālajām slimnīcām.
6. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 3.3.4. punkts — DRG gultasdienas tarifs 108,47 EUR) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Tarifs vairākus gadus nav pārskatīts atbilstoši minimālās darba algas pieaugumam (2027. gadā atkārtoti palielinās); darbaspēks veido lielāko izmaksu daļu, tāpēc nemainīts tarifs nesedz reālās izmaksas.
Piedāvātā redakcija: Pamatot tarifa apmēru un piemērošanas tvērumu; pārskatīt to atbilstoši visu izmaksu izmaiņām.
7. Grozījumu 1.14. (69. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Vispārīgs pienākums kopīgi ar pacientu izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu rada nesamērīgu administratīvo slogu bez atbilstošiem rīkiem, patērē ārsta laiku personāla trūkuma apstākļos un var ierobežot pacienta brīvu izvēli.
Piedāvātā redakcija: Saglabāt 69. punkta spēkā esošo redakciju, attiecinot pienākumu tikai uz normatīvi skaidri noteiktiem gadījumiem (piem., ļaundabīgo audzēju diagnostika) vai gadījumiem, kad pacienta stāvokļa vai steidzamības dēļ ārstniecības personas iesaiste ir objektīvi pamatota.
8. Grozījumu 1.28. (189. punkts — dienas stacionāra apmaksa) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: Norma neapmaksā dienas stacionāru, ja veikta lielā ķirurģiskā operācija, kas nav saistošā manipulācija. Praksē tā var kļūt nekavējoties nepieciešama komplikācijas dēļ; faktiski veikts, medicīniski pamatots pakalpojums nedrīkst palikt neapmaksāts.
Piedāvātā redakcija: "Šā punkta apmaksas ierobežojumu nepiemēro, ja lielā ķirurģiskā operācija nebija plānota, personu uzņemot dienas stacionārā, bet kļuva nekavējoties nepieciešama intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas operācijas apjoma paplašināšanas dēļ. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda operācijas apjoma maiņas pamatojumu, un dienests apmaksā faktiski sniegtos un medicīniski pamatotos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši piemērojamajam samaksas veidam, nepieļaujot viena un tā paša pakalpojuma dubultu apmaksu." Papildus pirms normas spēkā stāšanās nepārprotami identificēt dienas stacionāra pakalpojumiem saistošās (pamata) manipulācijas.
9. 4. un 10. pielikums (jauni pakalpojumu sniedzēji) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Projekts iekļauj jaunus speciālistus (uztura speciālists, ergoterapeits rehabilitācijā; psihologi) esošā finansējuma ietvaros, neparedzot papildu finansējumu — tas rada priekšstatu par uzlabotu pieejamību bez reāla seguma.
Piedāvātā redakcija: Neieviest jaunus pakalpojumus vai sniedzējus bez atbilstoša finansējuma; attiecībā uz psihologiem paplašināt pretendentu loku, iekļaujot konsultatīvos psihologus.
Pamatojums: Norma uzliek iestādei absolūtu pienākumu, kura izpilde nav pilnībā tās kontrolē (vienlaicīgas brigādes, masveida notikums, pārpildīta uzņemšanas nodaļa), un jebkurš kavējums padara iestādi formāli vainojamu. Uzņemšanas nodaļas kapacitāte nav neierobežota — pārslodzes gadījumā formāla pārņemšana apdraud gan pārvesto, gan esošos pacientus. Nav noteiktas drošas pacientu–personāla attiecības, tāpēc norma risina slodzi formāli, nevis pēc būtības.
Piedāvātā redakcija: "117. […] Ārstniecības iestāde personu (pacientu) pārņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās brīža vismaz 75 % gadījumu." Norma piemērojama tikai pēc tam, kad noteiktas drošas pacientu–personāla attiecības uzņemšanas un akūta profila nodaļās un izveidots izpildes uzskaites mehānisms.
2. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 7.4. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Projekts svītro ģeogrāfisko piesaisti (7.4.1.–7.4.3.) un aizstāj to ar nedefinētu jēdzienu "valsts noteiktās veselības aprūpes prioritātes", kas pieļauj atbrīvoto finansējumu novirzīt jebkurai iestādei. Tā zūd vienīgais mehānisms, kas noturēja līdzekļus reģionā; prioritātes nevar būt vienpusēji nosakāmas.
Piedāvātā redakcija: "7.4. pārplānošanas rezultātā iegūtos finanšu līdzekļus novirza pārdalei starp stacionāro ārstniecības iestāžu veselības aprūpes pakalpojumu programmām, prioritāri tās pašas plānošanas reģiona ietvaros, ņemot vērā veselības aprūpes prioritātes, kas noteiktas, dienestam tās saskaņojot ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem."
3. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 9.2. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Pārvirzes elastības samazinājums no 15 % uz 5 % un 25 % izņēmuma svītrošana ierobežo iestāžu spēju pielāgot finansējumu faktiskajām vajadzībām un rindām; tas ir pretrunā ar rindu mazināšanas mērķi.
Piedāvātā redakcija: Saglabāt spēkā esošo 9.2. punkta redakciju — pārvirze līdz 15 %, saglabājot izņēmumu līdz 25 % starp speciālistu konsultācijām un starp dienas stacionāra pakalpojumiem.
4. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 5. un 7. punkts — pārplānošanas termiņi) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: Pusgada un deviņu mēnešu pārplānošana notiek pārāk vēlu, lai to varētu izmantot rindu mazināšanai; iestādes rezultātu uzzina novēloti. Nepieciešami fiksēti termiņi un iestāžu iesaiste.
Piedāvātā redakcija: Dienests informē iestādi par pārplānošanas rezultātu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc attiecīgā perioda beigām; iestādei ir tiesības līdz noteiktam datumam iesniegt savu pārdales priekšlikumu, ko dienests ņem vērā; pusgada pārplānošana veicama pēc iespējas agrāk, lai tā būtu izmantojama kārtējā gada pacientu plānošanā.
5. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 2.4. punkts) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: 2.4. punkts prioritāti piešķir daudzprofilu stacionāriem un tikai divām reģionālajām slimnīcām (Jelgava, Jēkabpils). Pēc tīkla izmaiņām reģionālo slimnīcu ir vairāk, un nav caurskatāmu kritēriju šādai izvēlei.
Piedāvātā redakcija: Skaidrot piemērotos kritērijus un tos vienādi attiecināt uz visām atbilstošā līmeņa reģionālajām slimnīcām.
6. Grozījumu 1.39. (14. pielikuma 3.3.4. punkts — DRG gultasdienas tarifs 108,47 EUR) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Tarifs vairākus gadus nav pārskatīts atbilstoši minimālās darba algas pieaugumam (2027. gadā atkārtoti palielinās); darbaspēks veido lielāko izmaksu daļu, tāpēc nemainīts tarifs nesedz reālās izmaksas.
Piedāvātā redakcija: Pamatot tarifa apmēru un piemērošanas tvērumu; pārskatīt to atbilstoši visu izmaksu izmaiņām.
7. Grozījumu 1.14. (69. punkts) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Vispārīgs pienākums kopīgi ar pacientu izvēlēties pakalpojuma saņemšanas vietu rada nesamērīgu administratīvo slogu bez atbilstošiem rīkiem, patērē ārsta laiku personāla trūkuma apstākļos un var ierobežot pacienta brīvu izvēli.
Piedāvātā redakcija: Saglabāt 69. punkta spēkā esošo redakciju, attiecinot pienākumu tikai uz normatīvi skaidri noteiktiem gadījumiem (piem., ļaundabīgo audzēju diagnostika) vai gadījumiem, kad pacienta stāvokļa vai steidzamības dēļ ārstniecības personas iesaiste ir objektīvi pamatota.
8. Grozījumu 1.28. (189. punkts — dienas stacionāra apmaksa) — PRIEKŠLIKUMS.
Pamatojums: Norma neapmaksā dienas stacionāru, ja veikta lielā ķirurģiskā operācija, kas nav saistošā manipulācija. Praksē tā var kļūt nekavējoties nepieciešama komplikācijas dēļ; faktiski veikts, medicīniski pamatots pakalpojums nedrīkst palikt neapmaksāts.
Piedāvātā redakcija: "Šā punkta apmaksas ierobežojumu nepiemēro, ja lielā ķirurģiskā operācija nebija plānota, personu uzņemot dienas stacionārā, bet kļuva nekavējoties nepieciešama intraoperatīvas komplikācijas vai medicīniski pamatotas operācijas apjoma paplašināšanas dēļ. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda operācijas apjoma maiņas pamatojumu, un dienests apmaksā faktiski sniegtos un medicīniski pamatotos veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši piemērojamajam samaksas veidam, nepieļaujot viena un tā paša pakalpojuma dubultu apmaksu." Papildus pirms normas spēkā stāšanās nepārprotami identificēt dienas stacionāra pakalpojumiem saistošās (pamata) manipulācijas.
9. 4. un 10. pielikums (jauni pakalpojumu sniedzēji) — IEBILDUMS.
Pamatojums: Projekts iekļauj jaunus speciālistus (uztura speciālists, ergoterapeits rehabilitācijā; psihologi) esošā finansējuma ietvaros, neparedzot papildu finansējumu — tas rada priekšstatu par uzlabotu pieejamību bez reāla seguma.
Piedāvātā redakcija: Neieviest jaunus pakalpojumus vai sniedzējus bez atbilstoša finansējuma; attiecībā uz psihologiem paplašināt pretendentu loku, iekļaujot konsultatīvos psihologus.
11.09.2026. 10:47
25-TA-2497/6
Inese Mauriņa - "ParSirdi.lv"
Atzinums par Noteikumu projekta 1.32.apakšpunktu (saskaņā ar Anotāciju (ex-ante) 25-TA-2497 punktu 2.18.)
Biedrība ParSirdi.lv un Latvijas Universitātes profesors, PSKUS kardiologs, Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs Gustavs Latkovskis atbalsta Noteikumu projektā paredzēto bērnu skrīninga programmas papildināšanu ar sirds un asinsvadu slimību riska skrīningu bērniem 5–11 gadu vecumā, tostarp ZBL holesterīna, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa noteikšanu.
Īpaši vēlamies uzsvērt šī skrīninga nozīmi ģimenes hiperholesterinēmijas (ĢH) savlaicīgā atklāšanā. ĢH ir viena no biežākajām iedzimtajām vielmaiņas slimībām, kurai raksturīgs izteikti paaugstināts ZBL holesterīna līmenis jau no bērnības. Neatklāta un neārstēta ĢH būtiski palielina ļoti agrīnas aterosklerotiskas sirds un asinsvadu slimības risku. Turklāt holesterīna līmeni ir svarīgi zināt ikvienam bērnam, jo paaugstināts holesterīns var kaitēt veselībai arī tad, ja bērnam nav ĢH. Agrīna diagnostika un ārstēšana ļauj mazināt ZBL holesterīna iedarbību uz asinsvadiem un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risku vēlāk dzīvē, samazinot priekšlaicīgus infarktu, insultus un nāves.
Holesterīna pārbaudi jau bērnībā iesaka arī svarīgākās starptautiskās vadlīnijas: 2026. gada ASV profesionālo asociāciju (ACC/AHA) vadlīnijas iesaka lipīdu profilu noteikt visiem bērniem 9–11 gadu vecumā, savukārt Eiropas (ESC/EAS) vadlīnijas iesaka bērnu pārbaudi uz ĢH sākt no 5 gadu vecuma. Arī jaunākajā Eiropas Aterosklerozes biedrības (EAS) 2026. gada publiskotajā ekspertu paziņojumā (consensus) valstis tiek aicinātas veidot populācijas līmeņa pediatriskas ĢH skrīninga programmas un ĢH diagnosticēt jau pirmajā dzīves desmitgadē.
Pediatriskā ĢH skrīninga nepieciešamību Eiropā aktīvi atbalsta arī FH Europe Foundation. MK Noetikumu projekts arī atbilst 2022. gada Prāgas deklarācijai, kas aicina sistemātisku ģimenes hiperholesterinēmijas skrīningu bērniem iekļaut valstu un Eiropas sirds un asinsvadu slimību profilakses stratēģijās.
Šāda pieeja ir saskaņā arī ar ES SAFE HEARTS Plan, kurā agrīna sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru atklāšana un skrīnings ir viens no būtiskajiem rīcības virzieniem.
Būtisks ieguvums ir arī iespēja, atklājot ĢH bērnam, identificēt citus ģimenes locekļus ar līdz šim neatklātu augstu kardiovaskulāro risku, veicot kaskādes skrīningu.
Uzskatām, ka šāda pieeja ļautu Latvijā ne tikai savlaicīgi identificēt bērnus ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku, bet arī atpazīt augsta riska ģimenes un veidot efektīvu ĢH agrīnas diagnostikas sistēmu, kas atbilst jaunākajām Eiropas rekomendācijām un SAFE HEARTS Plan mērķiem.
Biedrība ParSirdi.lv un Latvijas Universitātes profesors, PSKUS kardiologs, Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs Gustavs Latkovskis atbalsta Noteikumu projektā paredzēto bērnu skrīninga programmas papildināšanu ar sirds un asinsvadu slimību riska skrīningu bērniem 5–11 gadu vecumā, tostarp ZBL holesterīna, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa noteikšanu.
Īpaši vēlamies uzsvērt šī skrīninga nozīmi ģimenes hiperholesterinēmijas (ĢH) savlaicīgā atklāšanā. ĢH ir viena no biežākajām iedzimtajām vielmaiņas slimībām, kurai raksturīgs izteikti paaugstināts ZBL holesterīna līmenis jau no bērnības. Neatklāta un neārstēta ĢH būtiski palielina ļoti agrīnas aterosklerotiskas sirds un asinsvadu slimības risku. Turklāt holesterīna līmeni ir svarīgi zināt ikvienam bērnam, jo paaugstināts holesterīns var kaitēt veselībai arī tad, ja bērnam nav ĢH. Agrīna diagnostika un ārstēšana ļauj mazināt ZBL holesterīna iedarbību uz asinsvadiem un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risku vēlāk dzīvē, samazinot priekšlaicīgus infarktu, insultus un nāves.
Holesterīna pārbaudi jau bērnībā iesaka arī svarīgākās starptautiskās vadlīnijas: 2026. gada ASV profesionālo asociāciju (ACC/AHA) vadlīnijas iesaka lipīdu profilu noteikt visiem bērniem 9–11 gadu vecumā, savukārt Eiropas (ESC/EAS) vadlīnijas iesaka bērnu pārbaudi uz ĢH sākt no 5 gadu vecuma. Arī jaunākajā Eiropas Aterosklerozes biedrības (EAS) 2026. gada publiskotajā ekspertu paziņojumā (consensus) valstis tiek aicinātas veidot populācijas līmeņa pediatriskas ĢH skrīninga programmas un ĢH diagnosticēt jau pirmajā dzīves desmitgadē.
Pediatriskā ĢH skrīninga nepieciešamību Eiropā aktīvi atbalsta arī FH Europe Foundation. MK Noetikumu projekts arī atbilst 2022. gada Prāgas deklarācijai, kas aicina sistemātisku ģimenes hiperholesterinēmijas skrīningu bērniem iekļaut valstu un Eiropas sirds un asinsvadu slimību profilakses stratēģijās.
Šāda pieeja ir saskaņā arī ar ES SAFE HEARTS Plan, kurā agrīna sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru atklāšana un skrīnings ir viens no būtiskajiem rīcības virzieniem.
Būtisks ieguvums ir arī iespēja, atklājot ĢH bērnam, identificēt citus ģimenes locekļus ar līdz šim neatklātu augstu kardiovaskulāro risku, veicot kaskādes skrīningu.
Uzskatām, ka šāda pieeja ļautu Latvijā ne tikai savlaicīgi identificēt bērnus ar augstu sirds un asinsvadu slimību risku, bet arī atpazīt augsta riska ģimenes un veidot efektīvu ĢH agrīnas diagnostikas sistēmu, kas atbilst jaunākajām Eiropas rekomendācijām un SAFE HEARTS Plan mērķiem.
11.09.2026. 12:50
25-TA-2497/8
Laila Meija
4.3.5.1. punktu izteikt redakcijā: “grūtniecēm ar glikozes tolerances traucējumiem, gestācijas diabētu un aptaukošanos (sākot no aptaukošanās 1. pakāpes).”
Pievienot apakšpunkktu 5.3.5.4. “onkoloģiskajiem pacientiem (sākot no aptaukošanās 2. pakāpes).”
10. pielikuma 11 izteikt šādā redakcijā: “Enterālās un parenterālās barošanas kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.
Kabinetā pakalpojumus nodrošina, māsa, uztura speciālists un dietologs vai ārsts speciālists, kas specializējies enterālās un parenterālās barošans nodrošināšanā.
4.3.5.1. punktu izteikt redakcijā: “grūtniecēm ar glikozes tolerances traucējumiem, gestācijas diabētu un aptaukošanos (sākot no aptaukošanās 1. pakāpes).”
Pievienot apakšpunkktu 5.3.5.4. “onkoloģiskajiem pacientiem (sākot no aptaukošanās 2. pakāpes).”
10. pielikuma 11 izteikt šādā redakcijā: “Enterālās un parenterālās barošanas kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.
Kabinetā pakalpojumus nodrošina, māsa, uztura speciālists un dietologs vai ārsts speciālists, kas specializējies enterālās un parenterālās barošans nodrošināšanā.
Laila Meija,
VM galvenaisspeciālists jomā "Uzturs"
RAKUS Uztura un dietoloģijas centra un Klīniakās barošanas (Enterālās un parenterālās barošanas) kabineta vadītāja, pārstāvot kabineta interses
Pievienot apakšpunkktu 5.3.5.4. “onkoloģiskajiem pacientiem (sākot no aptaukošanās 2. pakāpes).”
10. pielikuma 11 izteikt šādā redakcijā: “Enterālās un parenterālās barošanas kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.
Kabinetā pakalpojumus nodrošina, māsa, uztura speciālists un dietologs vai ārsts speciālists, kas specializējies enterālās un parenterālās barošans nodrošināšanā.
4.3.5.1. punktu izteikt redakcijā: “grūtniecēm ar glikozes tolerances traucējumiem, gestācijas diabētu un aptaukošanos (sākot no aptaukošanās 1. pakāpes).”
Pievienot apakšpunkktu 5.3.5.4. “onkoloģiskajiem pacientiem (sākot no aptaukošanās 2. pakāpes).”
10. pielikuma 11 izteikt šādā redakcijā: “Enterālās un parenterālās barošanas kabineta darbību apmaksā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.
Kabinetā pakalpojumus nodrošina, māsa, uztura speciālists un dietologs vai ārsts speciālists, kas specializējies enterālās un parenterālās barošans nodrošināšanā.
Laila Meija,
VM galvenaisspeciālists jomā "Uzturs"
RAKUS Uztura un dietoloģijas centra un Klīniakās barošanas (Enterālās un parenterālās barošanas) kabineta vadītāja, pārstāvot kabineta interses
11.09.2026. 23:27
Atlasīti 6 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25