Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešamību pārskatīt slimnīcu tīkla organizēšanu vairākkārt Latvijai ir norādījuši ārvalstu eksperti. Arī Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?” secināja, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums Latvijā nav līdzvērtīgs un to ir nepieciešams pārskatīt, jo viena līmeņa iestādēs pastāv būtiskas atšķirības gan veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, gan kvalitātē. To galvenokārt ietekmē nepietiekams speciālistu skaits un nespēja nodrošināt nepieciešamo speciālistu diennakts dežūras, kas negatīvi ietekmē pacientu drošību, vienlīdzīgas aprūpes pieejamību un veselības aprūpes sistēmas finansējuma efektīvu izlietojumu.
Ievērojot minēto, tika izstrādāts informatīvais ziņojums (25-TA-2558, izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2026.gada 13.janvāra sēdē (prot.Nr.1 51.§)), kurā sniegts situācijas apraksts un norādīta turpmākā rīcība stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas pilnveidošanai.
Ievērojot minēto, tika izstrādāts informatīvais ziņojums (25-TA-2558, izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2026.gada 13.janvāra sēdē (prot.Nr.1 51.§)), kurā sniegts situācijas apraksts un norādīta turpmākā rīcība stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas pilnveidošanai.
Mērķa apraksts
Nodrošināt informatīvajā ziņojumā "Par slimnīcu tīklu" ietverto pasākumu īstenošanu, kas paredz stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu trīs līmeņos un tajos nodrošināmo pakalpojumu profilus, kā arī pārskatīt prasības neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba organizācijai un personālam.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
18.05.2026. - 01.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 13.3. apakšpunktam, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus vai iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7., 9. un 11. pantam.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Sagatavoja
Irita Kuzma (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
18.05.2026. 14:58
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1067/2
Fiziska persona
Es nepiekrītu slimnīcu tīkla reformai tās pašreizējā formā. Uzskatu, ka šāda reforma var būtiski pasliktināt veselības aprūpes pieejamību reģionos, īpaši cilvēkiem ārpus lielajām pilsētām. Slimnīcu pakalpojumu samazināšana vai centralizācija nozīmē ilgāku ceļu līdz medicīniskajai palīdzībai, lielākas rindas un augstāku risku pacientu veselībai neatliekamās situācijās.
20.05.2026. 15:17
26-TA-1067/5
Fiziska persona
Es neatbalstu slimnīcu tīkla reformu, jo uzskatu, ka veselības aprūpei jābūt pieejamai ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzīvesvietas. Reģionālās slimnīcas nav tikai ēkas — tās ir cilvēku drošības garantija kritiskos brīžos. Ja pakalpojumi tiks samazināti vai pārcelti uz lielajām pilsētām, daudziem pacientiem palīdzība kļūs grūtāk sasniedzama un novēlota.
20.05.2026. 15:22
26-TA-1067/6
Fiziska persona
Nevar prasīt cilvēkiem dzīvot reģionos, ja vienlaikus tiek samazināta pieeja ārstiem un slimnīcām.
20.05.2026. 15:43
26-TA-1067/10
Fiziska persona
Iebilstu , nekam nav jāmainās , lai viss paliek
20.05.2026. 17:41
26-TA-1067/11
Mārīte Buse - Dobeles un apkārtnes slimnīca
Nedrīkst samazināt jau tā nelielo slimnīcu skaitu... Ko darīt mediķiem pirmspensijas vecumā, kurus nekur citur darbā neņems?
20.05.2026. 19:10
26-TA-1067/12
Fiziska persona
Iebilstu, iedzīvotāji laukos arī grib saņemt medicīnisku palīdzību, ne vienmēr ir jābrauc uz galvaspilsētu. Tas diskriminē, rada nevienlīdzību, neveicina vēlmi dzīvot ārpus galvaspilsētas, it sevišķi jaunajām ģimenēm, kas vēlas veidot uzņēmējdarbību vietās ārpus Rīgas. Sievietēm ir būtiski dzemdēt bērnus mierīgā vidē, bez stresa, nevis kā plānots, sadzīt visas kā dzemdējamās mašīnas vienuviet, nedomājot par pašu galveno-bērnu. Mierīga, droša vide ir 90% panākumu dzemdībās. Drošības sajūtu nerada,,konveijers".
21.05.2026. 09:09
26-TA-1067/14
Irina Ljale
Es nepiekrītu slimnīcu reformām, jo katrā novadā ir jābūt slimnīcām, kur jebkurš cilvēks var saņemt kvalitatīvu palīdzību.
21.05.2026. 14:03
26-TA-1067/15
Natalija Spruntule
Nepiekritu,jo katrs lauku iedzivotajs ir tiesigs saņemt medicinisku palīdzibu tuvakaja slimnīca.
21.05.2026. 14:05
26-TA-1067/16
Valentīna Skapoviča
Nepekritu slimnicu reformai
21.05.2026. 16:00
26-TA-1067/18
Fiziska persona
Labrīt!Sagrāvt ir vienkarši!Uzcelt grūti!!!Es par Dobeles Dzemdību nodaļu.Nerunājot par to ka mēs atgriežamies dr.Francmaņa laikos,1924 gadā,mēs nicinam nost kolektīvu,attieksmi,komfortu,uzticību.
Valsts ar apskažāmo pārliecību posta visu kas kalpo cilvēkiem.Vai kāds aizdomājās kā jūtīsies dzemdētāja no pierobežas veicot ceļu līdz Jelgavai vai Jūrmalai.Vai kāds aizdomājās par drošību jaundzimušam,kas dzims NMPD mašīnā.Vai visiem ir jādzemdē lielajās iestādes?
Vieglāk atmest 1924gadā neka rūpēties par personālu, pacientu drošību un komfortu.
NEPRĀTA DARBI!!!
Valsts ar apskažāmo pārliecību posta visu kas kalpo cilvēkiem.Vai kāds aizdomājās kā jūtīsies dzemdētāja no pierobežas veicot ceļu līdz Jelgavai vai Jūrmalai.Vai kāds aizdomājās par drošību jaundzimušam,kas dzims NMPD mašīnā.Vai visiem ir jādzemdē lielajās iestādes?
Vieglāk atmest 1924gadā neka rūpēties par personālu, pacientu drošību un komfortu.
NEPRĀTA DARBI!!!
28.05.2026. 09:15
26-TA-1067/19
Sigita Upmale
Noteikumu konsolidētā versija
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība
Iebildums
MK noteikumu projektā nav uzsvars likts uz veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību un nepārtrauktas neatliekamās palīdzības nodrošināšanu, bet uz līdzekļu pārdali, esošā budžeta ietvaros. Reformas rezultātā palielināties slodze universitātes slimnīcām un būs apgrūtināta pakalpojumu pieejamību reģionos. Reforma ir izstrādāta, neizvērtējot ilgtermiņa ietekmi, un pašreizējais modelis nenodrošina slimnīcu ilgtspējai nepieciešamos resursus.
Diskusijās tiek uzsvērts jautājums par speciālistu trūkumu reģionos. Limbažu slimnīca ir ieguldījusi lielus resursus, lai speciālistus piesaistītu, bet plānotās izmaiņas (uzņemšanas nodaļas neesamība un speciālistu loka sašaurināšana) veicinās speciālistu virzību uz augstākā līmeņa stacionāriem, kas ietekmēs Limbažu slimnīcas konkurētspēju un pakalpojuma pieejamību novada iedzīvotājiem, kā arī novada viesiem.
Personāla trūkums ir valsts problēma, un to nevar risināt veicot slimnīcu reformu, nonemot dzīvībai svarīgus pakalpojumus iedzīvotājiem. Grozījumos nav paredzēti konkrēti risinājumi darbaspēka trūkuma risināšanai.Reformām jābūt pakāpeniskām ar ilgtermiņa redzējumu Šobrīd virzītās plānotās izmaiņas ir formālas un ierobežo pacientu iespējas pēc savlaicīgas akūtas un/ vai neatliekamās palīdzības saņemšanas tuvāk dzīves vietai.
Papildu pielāgoti risinājumi paredzēti arī Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļām, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamībā un prasību nodrošināt ārstniecības sasniedzamību aptuveni 60 minūšu laikā apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.
Slimnīcu izvērtējums nav pilnīgs. Papildu pielāgojumi saglabājot uzņemšanas nodaļu ir nodrošināmi arī Limbažu slimnīcai. Vienīgā daudzprofilu ārstniecības iestāde starp Rīgu un Valmieru , kas apkalpo gan 28762 novada iedzīvotājus, Saulkrastu un Rīgas novadu iedzīvotājus, nodrošinot;
1) pakalpojuma pieejamību reģionā;
2) atbalstu primārajai aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem (reģiona attīstības balsts, drošiba, civilā aizsardzība un krīžu gatavība)
3)neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu
Limbažu slimnīcā ir saglabājama neatliekamās mediciniskās palīdzības saņemšana un šī brīža pieejamo speciļaistu klāstts, lai nodrošinātu prasību ārstniecības sasniedzamību aptuveni 60 minūšu laikā novada teritorijas iedzīvotājiem.
Salacgrīvas iedzīvotājiem attālums līdz daudzprofilu slimnīcai Valmierā ir 91.5km ( nokļūšanas laiks 1st.10min.),līdz RAKUS 94.9km ( nokļūšanas laiks 1st.18 min.). līdz PSKUS 112 km ( nokļūšanas laiks 2st.3 min.)
Ainažu iedzīvotājiem līdz Valmierai 86,9 km ( nokļūšanas laiks 1st.6 min.), līdz RAKUS 107 km ( nokļūšanas laiks 1st.23 min.). līdz PSKUS 118 km ( nokļūšanas laiks 2st.19 min) Sasniedzamība 60 minūšu laikā nav iespējama no Salacgrīvas pagasta Ķirbizīem, Pāles, Limbažu pagasta Kajciema.
Tāpat jāņem vērā, ka Limbažu novads ir Latvijas ārējā robeža, kuru šķērso A1 šoseja ar tiltu pār Salacu (stratēģiski svarīgs objekts), tuvu Ādažu poligonam, novadā ir mazā osta. Šie ir apstākļi kuri jāņem vērā domājot par reģiona drošibu, civilo aizsardzību un krīžu gatavību
Izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz neatliekamās palīdzības pieejamību reģionos.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
Visiem viena līmeņa stacionāriem iekļaut vienādus samaksas noteikumus un finansēšanas modeli.
Daudzprofilu slimnīcām noteikt vienoto izlīdzināto gultas dienas tarifu 156 EUR, reģionālajām 142EUR, lokālajām 108 EUR.
Atlikt reformas ieviešanu, atkārtoti izvērtējot tās ietekmi.
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība
Iebildums
MK noteikumu projektā nav uzsvars likts uz veselības aprūpes pakalpojuma pieejamību un nepārtrauktas neatliekamās palīdzības nodrošināšanu, bet uz līdzekļu pārdali, esošā budžeta ietvaros. Reformas rezultātā palielināties slodze universitātes slimnīcām un būs apgrūtināta pakalpojumu pieejamību reģionos. Reforma ir izstrādāta, neizvērtējot ilgtermiņa ietekmi, un pašreizējais modelis nenodrošina slimnīcu ilgtspējai nepieciešamos resursus.
Diskusijās tiek uzsvērts jautājums par speciālistu trūkumu reģionos. Limbažu slimnīca ir ieguldījusi lielus resursus, lai speciālistus piesaistītu, bet plānotās izmaiņas (uzņemšanas nodaļas neesamība un speciālistu loka sašaurināšana) veicinās speciālistu virzību uz augstākā līmeņa stacionāriem, kas ietekmēs Limbažu slimnīcas konkurētspēju un pakalpojuma pieejamību novada iedzīvotājiem, kā arī novada viesiem.
Personāla trūkums ir valsts problēma, un to nevar risināt veicot slimnīcu reformu, nonemot dzīvībai svarīgus pakalpojumus iedzīvotājiem. Grozījumos nav paredzēti konkrēti risinājumi darbaspēka trūkuma risināšanai.Reformām jābūt pakāpeniskām ar ilgtermiņa redzējumu Šobrīd virzītās plānotās izmaiņas ir formālas un ierobežo pacientu iespējas pēc savlaicīgas akūtas un/ vai neatliekamās palīdzības saņemšanas tuvāk dzīves vietai.
Papildu pielāgoti risinājumi paredzēti arī Tukuma un Bauskas slimnīcu uzņemšanas nodaļām, ņemot vērā šo slimnīcu nozīmi neatliekamās palīdzības pieejamībā un prasību nodrošināt ārstniecības sasniedzamību aptuveni 60 minūšu laikā apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem.
Slimnīcu izvērtējums nav pilnīgs. Papildu pielāgojumi saglabājot uzņemšanas nodaļu ir nodrošināmi arī Limbažu slimnīcai. Vienīgā daudzprofilu ārstniecības iestāde starp Rīgu un Valmieru , kas apkalpo gan 28762 novada iedzīvotājus, Saulkrastu un Rīgas novadu iedzīvotājus, nodrošinot;
1) pakalpojuma pieejamību reģionā;
2) atbalstu primārajai aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem (reģiona attīstības balsts, drošiba, civilā aizsardzība un krīžu gatavība)
3)neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu
Limbažu slimnīcā ir saglabājama neatliekamās mediciniskās palīdzības saņemšana un šī brīža pieejamo speciļaistu klāstts, lai nodrošinātu prasību ārstniecības sasniedzamību aptuveni 60 minūšu laikā novada teritorijas iedzīvotājiem.
Salacgrīvas iedzīvotājiem attālums līdz daudzprofilu slimnīcai Valmierā ir 91.5km ( nokļūšanas laiks 1st.10min.),līdz RAKUS 94.9km ( nokļūšanas laiks 1st.18 min.). līdz PSKUS 112 km ( nokļūšanas laiks 2st.3 min.)
Ainažu iedzīvotājiem līdz Valmierai 86,9 km ( nokļūšanas laiks 1st.6 min.), līdz RAKUS 107 km ( nokļūšanas laiks 1st.23 min.). līdz PSKUS 118 km ( nokļūšanas laiks 2st.19 min) Sasniedzamība 60 minūšu laikā nav iespējama no Salacgrīvas pagasta Ķirbizīem, Pāles, Limbažu pagasta Kajciema.
Tāpat jāņem vērā, ka Limbažu novads ir Latvijas ārējā robeža, kuru šķērso A1 šoseja ar tiltu pār Salacu (stratēģiski svarīgs objekts), tuvu Ādažu poligonam, novadā ir mazā osta. Šie ir apstākļi kuri jāņem vērā domājot par reģiona drošibu, civilo aizsardzību un krīžu gatavību
Izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz neatliekamās palīdzības pieejamību reģionos.
Noteikumu konsolidētā versija
Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
Iebildums
Visiem viena līmeņa stacionāriem iekļaut vienādus samaksas noteikumus un finansēšanas modeli.
Daudzprofilu slimnīcām noteikt vienoto izlīdzināto gultas dienas tarifu 156 EUR, reģionālajām 142EUR, lokālajām 108 EUR.
Atlikt reformas ieviešanu, atkārtoti izvērtējot tās ietekmi.
28.05.2026. 17:30
26-TA-1067/20
Vitālijs Litvins
Nepiekrītu Jelgavas slimnīcas bērnu nodaļas pakalpojuma klāsta samazināšanai vai slēgšanai. 185.14 punktā minēto iestāžu sarakstā papildināt ar SIA "Jelgavas slimnīca". Jelgava ir pilsēta ar 60000 iedzīvotāju skaitu. Tuvākā ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā, kas ir 40 km attālumā, kura ir tā jau pārslogota pakalpojumu pieejamībā. Jelgavas slimnīca nodrošina pakalpojumus Jelgavas, Dobeles, Bauskas novadu iedzīvotājiem.
29.05.2026. 13:02
26-TA-1067/21
Agris Vilks
DOBELES NOVADA PAŠVALDĪBAS VIEDOKLIS
par tiesību akta projektu 26-TA-1067
“Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””
Dobeles novada pašvaldība, izvērtējot Veselības ministrijas virzīto slimnīcu tīkla reformas modeli un tā iespējamo ietekmi uz Dobeles novada, tā apkārtnes, kā arī visas valsts iedzīvotājiem kopumā, piedāvāto regulējuma redakciju tās pašreizējā formā neatbalsta un aicina to būtiski pārstrādāt.
Pašvaldība atbalsta veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu, racionālu resursu izmantošanu un pacientu drošības stiprināšanu, tomēr uzskata, ka piedāvātais modelis neatrisina vairākas būtiskas sistēmiskas problēmas un vienlaikus rada jaunus, nopietnus riskus reģionu iedzīvotājiem.
Īpaši satraucoši ir tas, ka reforma faktiski samazina veselības aprūpes pieejamību lokālajās slimnīcās, kaut vienlaikus publiski tiek deklarēts pretējais.
Veselības ministrija publiskajā komunikācijā savā mājas lapas vietnē ir norādījusi, ka lokālajās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ārsta pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši slimnīcas profilam un pacientu plūsmai, paredzot diennakts dežūras vai atsevišķos gadījumos internista vai ķirurga darbu, bet pārējā laikā ārstniecības procesu organizējot dežūrrežīmā ar slimnīcā pieejamo speciālistu iesaisti. Šāds formulējums rada nopietnus jautājumus par tā praktisko īstenojamību, pacientu drošību un atbilstību ārstniecības personu profesionālās kompetences principiem. Valsts nevar vienlaikus prasīt ārstniecības personām strādāt savas sertificētās profesionālās kompetences robežās un vienlaikus veidot sistēmu, kurā vienas specialitātes ārsts faktiski spiests aizvietot citas specialitātes ārstu.
Pašvaldība norāda uz Ārstniecības likumā noteikto, kurš nosaka, ka ārstniecības personas patstāvīgi nodarbojas ar ārstniecību atbilstoši noteiktajai profesionālajai kompetencei un konkrētajai specialitātei. Tas nozīmē, ka internists un ķirurgs nav savstarpēji aizvietojamas profesijas, jo katrai ir atšķirīga profesionālā sagatavotība, kompetence, ārstniecības algoritmi un atbildības ietvars.
Ja lokālajā slimnīcā uzņemšanas nodaļā dežūrē tikai internists, bet pacientam nepieciešama neatliekama ķirurģiska palīdzība, ārsts, protams, drīkst un viņam ir pienākums stabilizēt pacientu un organizēt turpmāku ārstēšanu. Taču tas nevar tikt interpretēts kā pilnvērtīga ķirurģiskās palīdzības aizvietošana. Līdzīgi — ķirurgs nevar kļūt par internistu tikai tādēļ, ka konkrētajā dienā sistēma neparedz cita speciālista pieejamību.
Ja reforma praksē paredz modeli, kurā viena specialitāte regulāri aizvieto citu, rodas ne vien pacientu drošības risks, bet arī iespējama pretruna ar Ārstniecības likuma profesionālās kompetences principu. Savukārt, ja ministrijas iecere ir tikai pacientu sākotnēja stabilizācija un tālāka pārvešana, tad tas skaidri un nepārprotami jānosaka normatīvajā regulējumā un jānodrošina atbilstošs finansējums, transports, algoritmi un personāls.
Dobeles slimnīcas valdes sniegtā informācija par reformas ietekmi uz veselības iestādes darbu ir sekojoša: SIA Dobeles un apkārtnes slimnīcā pašlaik uzņemšanas nodaļā šobrīd esošais finansējums nodrošina 6 ārstus, 6 vidējā personāla speciālistiem un 5 pārējam personālam. Gada kopējais finansējums uzņemšanas nodaļai (fiksētais) līdz šim ir 2,47 milj. EUR gadā. Pēc reformas uzņemšanas nodaļā 24/7 režīmā plānots nodrošināt viena ārsta pieejamību, kas varētu būt vai nu internajā specialitātē vai ķirurgs, viens vidējā personāla darbinieks, viens sanitārs, viens radiologa asistents vai radiogrāfers; attālināti radiologs no plkst.16:00-8:00 rītā, kas tiks apmaksāts šajā laikā 50% apmērā no ārstam paredzētās samaksas. Īstenojot reformu pēc šobrīd virzītā scenārija aprēķinātais finansējums Dobeles slimnīcas uzņemšanas nodaļai gadā samazināsies par 1,7 milj. EUR. Netiks apmaksāta pacientu observācija, kuras iepriekšējais gada finansējums bija 130 tūkst. EUR. Pagaidām nav apstiprināta informācija par profiliem, kādus plānots saglabāt diennakts stacionārā, taču prognozes liecina, ka valsts apmaksāto pacientu skaits ievērojami samazināsies.
Tādējādi faktiski reformas rezultātā būtiski tiks samazināta uzņemšanas nodaļas kapacitāte, t.sk. finansējums un speciālistu pieejamība, vienlaikus pieaugot pacientu pārvešanas nepieciešamībai uz citām ārstniecības iestādēm. Tas faktiski nozīmē pakalpojuma attālināšanu no iedzīvotāja, nevis tā pieejamības uzlabošanu.
Īpaši satraucoša ir iespējamā situācija, kad novada iedzīvotājiem neatliekamās palīdzības saņemšana kļūst atkarīga nevis no medicīniskās vajadzības, bet no konkrētajā dienā dežūrējošā speciālista profila. Tas rada nevienlīdzīgu pieejamību un tiesiski grūti aizstāvamu situāciju pacientu tiesību un veselības aprūpes kvalitātes aspektā.
Vienlaikus pašvaldība norāda arī uz būtisku reģionālās attīstības risku. Piem. Dobeles un apkārtnes slimnīca nav tikai ārstniecības iestāde. Tā ir kritiskās infrastruktūras objekts, viens no lielākajiem darba devējiem, profesionālo kompetenču centrs un BŪTISKS drošības elements civilās aizsardzības sistēmā. Būtiska stacionāro profilu samazināšana rada sekas ne tikai veselības aprūpei, bet arī nodarbinātībai, investīciju videi, jauno speciālistu piesaistei un sabiedrības uzticībai valstij kopumā.
Īpaši jāņem vērā arī tas, ka jau ilggadēji ilgstošā publiska nenoteiktība par lokālo slimnīcu nākotni jau šobrīd negatīvi ietekmē personāla piesaisti reģionos. Dobeles slimnīcas vadība ir norādījusi uz grūtībām piesaistīt ārstus ilgtermiņa darbam, bet piedāvātais modelis šīs problēmas nevis risina, bet padziļina.
Pašvaldība uzskata, ka valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu un prognozējamu veselības aprūpi iespējami tuvu dzīvesvietai, nevis radīt sistēmu, kurā pieejamība tiek aizstāta ar transportēšanu un teorētisku speciālistu sasniedzamību citviet.
Šobrīd rodas priekšstats, ka piedāvātā reforma modelē nevis pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, bet gan veselības aprūpes imitāciju, kas tiek pielāgota “no augšas” administratīvi noteiktam finansējuma apjomam. Šāda pieeja rada situāciju, kurā risks tiek pārlikts uz pacientu, neatliekamās palīdzības sistēmu, ģimenēm un citām ārstniecības iestādēm, vienlaikus palielinot ārstēšanas novēlošanas riskus. Prakse rāda, ka sekmīgai pacienta atveseļošanas gaitai pēc gūtām traumām vissvarīgākā ir tieši nekavējoši sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības operativitāte un kvalitāte.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Dobeles novada pašvaldība aicina:
pārskatīt lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļu minimālās prasības un nodrošināt pacientiem prognozējamu neatliekamās palīdzības pieejamību vairākās pamatspecialitātēs;
skaidri normatīvajā regulējumā definēt ārstniecības procesa robežas situācijās, kad lokālajā slimnīcā pieejams tikai vienas specialitātes ārsts, nepieļaujot profesionālās kompetences robežu izplūšanu;
pirms reformas ieviešanas veikt detalizētu ietekmes izvērtējumu par pacientu drošību, transportēšanas laiku, personāla pieejamību, civilās aizsardzības aspektiem un sociālekonomisko ietekmi uz reģioniem;
saglabāt tādu veselības aprūpes pieejamības līmeni, kas Dobeles novada iedzīvotājiem nodrošina savlaicīgu palīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas un konkrētās dienas dežūrārsta specialitātes;
radīt darbspējīgu veselības aprūpes sistēmu, kurā vienkāršākos un biežāk nepieciešamos veselības pakalpojumus ir iespējams kompetenti nodrošināt tuvāk nodokļu maksātāju dzīvesvietai vienlīdzīgi visas valsts teritorijā, augstākas kapacitātes centros koncentrējot tikai sarežģītākos ārstniecības gadījumus;
sagatavoto tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"” (projekta ID 26-TA-1067) atgriezt izstrādātājam tā rūpīgai pārstrādei.
Dobeles novada pašvaldība piekrīt, ka veselības aprūpes reforma ir nepieciešama, taču tā nedrīkst tikt īstenota uz reģionu iedzīvotāju veselības drošības, ārstniecības kvalitātes un tiesiskās skaidrības rēķina.
par tiesību akta projektu 26-TA-1067
“Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība””
Dobeles novada pašvaldība, izvērtējot Veselības ministrijas virzīto slimnīcu tīkla reformas modeli un tā iespējamo ietekmi uz Dobeles novada, tā apkārtnes, kā arī visas valsts iedzīvotājiem kopumā, piedāvāto regulējuma redakciju tās pašreizējā formā neatbalsta un aicina to būtiski pārstrādāt.
Pašvaldība atbalsta veselības aprūpes kvalitātes paaugstināšanu, racionālu resursu izmantošanu un pacientu drošības stiprināšanu, tomēr uzskata, ka piedāvātais modelis neatrisina vairākas būtiskas sistēmiskas problēmas un vienlaikus rada jaunus, nopietnus riskus reģionu iedzīvotājiem.
Īpaši satraucoši ir tas, ka reforma faktiski samazina veselības aprūpes pieejamību lokālajās slimnīcās, kaut vienlaikus publiski tiek deklarēts pretējais.
Veselības ministrija publiskajā komunikācijā savā mājas lapas vietnē ir norādījusi, ka lokālajās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ārsta pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši slimnīcas profilam un pacientu plūsmai, paredzot diennakts dežūras vai atsevišķos gadījumos internista vai ķirurga darbu, bet pārējā laikā ārstniecības procesu organizējot dežūrrežīmā ar slimnīcā pieejamo speciālistu iesaisti. Šāds formulējums rada nopietnus jautājumus par tā praktisko īstenojamību, pacientu drošību un atbilstību ārstniecības personu profesionālās kompetences principiem. Valsts nevar vienlaikus prasīt ārstniecības personām strādāt savas sertificētās profesionālās kompetences robežās un vienlaikus veidot sistēmu, kurā vienas specialitātes ārsts faktiski spiests aizvietot citas specialitātes ārstu.
Pašvaldība norāda uz Ārstniecības likumā noteikto, kurš nosaka, ka ārstniecības personas patstāvīgi nodarbojas ar ārstniecību atbilstoši noteiktajai profesionālajai kompetencei un konkrētajai specialitātei. Tas nozīmē, ka internists un ķirurgs nav savstarpēji aizvietojamas profesijas, jo katrai ir atšķirīga profesionālā sagatavotība, kompetence, ārstniecības algoritmi un atbildības ietvars.
Ja lokālajā slimnīcā uzņemšanas nodaļā dežūrē tikai internists, bet pacientam nepieciešama neatliekama ķirurģiska palīdzība, ārsts, protams, drīkst un viņam ir pienākums stabilizēt pacientu un organizēt turpmāku ārstēšanu. Taču tas nevar tikt interpretēts kā pilnvērtīga ķirurģiskās palīdzības aizvietošana. Līdzīgi — ķirurgs nevar kļūt par internistu tikai tādēļ, ka konkrētajā dienā sistēma neparedz cita speciālista pieejamību.
Ja reforma praksē paredz modeli, kurā viena specialitāte regulāri aizvieto citu, rodas ne vien pacientu drošības risks, bet arī iespējama pretruna ar Ārstniecības likuma profesionālās kompetences principu. Savukārt, ja ministrijas iecere ir tikai pacientu sākotnēja stabilizācija un tālāka pārvešana, tad tas skaidri un nepārprotami jānosaka normatīvajā regulējumā un jānodrošina atbilstošs finansējums, transports, algoritmi un personāls.
Dobeles slimnīcas valdes sniegtā informācija par reformas ietekmi uz veselības iestādes darbu ir sekojoša: SIA Dobeles un apkārtnes slimnīcā pašlaik uzņemšanas nodaļā šobrīd esošais finansējums nodrošina 6 ārstus, 6 vidējā personāla speciālistiem un 5 pārējam personālam. Gada kopējais finansējums uzņemšanas nodaļai (fiksētais) līdz šim ir 2,47 milj. EUR gadā. Pēc reformas uzņemšanas nodaļā 24/7 režīmā plānots nodrošināt viena ārsta pieejamību, kas varētu būt vai nu internajā specialitātē vai ķirurgs, viens vidējā personāla darbinieks, viens sanitārs, viens radiologa asistents vai radiogrāfers; attālināti radiologs no plkst.16:00-8:00 rītā, kas tiks apmaksāts šajā laikā 50% apmērā no ārstam paredzētās samaksas. Īstenojot reformu pēc šobrīd virzītā scenārija aprēķinātais finansējums Dobeles slimnīcas uzņemšanas nodaļai gadā samazināsies par 1,7 milj. EUR. Netiks apmaksāta pacientu observācija, kuras iepriekšējais gada finansējums bija 130 tūkst. EUR. Pagaidām nav apstiprināta informācija par profiliem, kādus plānots saglabāt diennakts stacionārā, taču prognozes liecina, ka valsts apmaksāto pacientu skaits ievērojami samazināsies.
Tādējādi faktiski reformas rezultātā būtiski tiks samazināta uzņemšanas nodaļas kapacitāte, t.sk. finansējums un speciālistu pieejamība, vienlaikus pieaugot pacientu pārvešanas nepieciešamībai uz citām ārstniecības iestādēm. Tas faktiski nozīmē pakalpojuma attālināšanu no iedzīvotāja, nevis tā pieejamības uzlabošanu.
Īpaši satraucoša ir iespējamā situācija, kad novada iedzīvotājiem neatliekamās palīdzības saņemšana kļūst atkarīga nevis no medicīniskās vajadzības, bet no konkrētajā dienā dežūrējošā speciālista profila. Tas rada nevienlīdzīgu pieejamību un tiesiski grūti aizstāvamu situāciju pacientu tiesību un veselības aprūpes kvalitātes aspektā.
Vienlaikus pašvaldība norāda arī uz būtisku reģionālās attīstības risku. Piem. Dobeles un apkārtnes slimnīca nav tikai ārstniecības iestāde. Tā ir kritiskās infrastruktūras objekts, viens no lielākajiem darba devējiem, profesionālo kompetenču centrs un BŪTISKS drošības elements civilās aizsardzības sistēmā. Būtiska stacionāro profilu samazināšana rada sekas ne tikai veselības aprūpei, bet arī nodarbinātībai, investīciju videi, jauno speciālistu piesaistei un sabiedrības uzticībai valstij kopumā.
Īpaši jāņem vērā arī tas, ka jau ilggadēji ilgstošā publiska nenoteiktība par lokālo slimnīcu nākotni jau šobrīd negatīvi ietekmē personāla piesaisti reģionos. Dobeles slimnīcas vadība ir norādījusi uz grūtībām piesaistīt ārstus ilgtermiņa darbam, bet piedāvātais modelis šīs problēmas nevis risina, bet padziļina.
Pašvaldība uzskata, ka valstij ir pienākums nodrošināt kvalitatīvu un prognozējamu veselības aprūpi iespējami tuvu dzīvesvietai, nevis radīt sistēmu, kurā pieejamība tiek aizstāta ar transportēšanu un teorētisku speciālistu sasniedzamību citviet.
Šobrīd rodas priekšstats, ka piedāvātā reforma modelē nevis pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, bet gan veselības aprūpes imitāciju, kas tiek pielāgota “no augšas” administratīvi noteiktam finansējuma apjomam. Šāda pieeja rada situāciju, kurā risks tiek pārlikts uz pacientu, neatliekamās palīdzības sistēmu, ģimenēm un citām ārstniecības iestādēm, vienlaikus palielinot ārstēšanas novēlošanas riskus. Prakse rāda, ka sekmīgai pacienta atveseļošanas gaitai pēc gūtām traumām vissvarīgākā ir tieši nekavējoši sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības operativitāte un kvalitāte.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Dobeles novada pašvaldība aicina:
pārskatīt lokālo slimnīcu uzņemšanas nodaļu minimālās prasības un nodrošināt pacientiem prognozējamu neatliekamās palīdzības pieejamību vairākās pamatspecialitātēs;
skaidri normatīvajā regulējumā definēt ārstniecības procesa robežas situācijās, kad lokālajā slimnīcā pieejams tikai vienas specialitātes ārsts, nepieļaujot profesionālās kompetences robežu izplūšanu;
pirms reformas ieviešanas veikt detalizētu ietekmes izvērtējumu par pacientu drošību, transportēšanas laiku, personāla pieejamību, civilās aizsardzības aspektiem un sociālekonomisko ietekmi uz reģioniem;
saglabāt tādu veselības aprūpes pieejamības līmeni, kas Dobeles novada iedzīvotājiem nodrošina savlaicīgu palīdzību neatkarīgi no dzīvesvietas un konkrētās dienas dežūrārsta specialitātes;
radīt darbspējīgu veselības aprūpes sistēmu, kurā vienkāršākos un biežāk nepieciešamos veselības pakalpojumus ir iespējams kompetenti nodrošināt tuvāk nodokļu maksātāju dzīvesvietai vienlīdzīgi visas valsts teritorijā, augstākas kapacitātes centros koncentrējot tikai sarežģītākos ārstniecības gadījumus;
sagatavoto tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"” (projekta ID 26-TA-1067) atgriezt izstrādātājam tā rūpīgai pārstrādei.
Dobeles novada pašvaldība piekrīt, ka veselības aprūpes reforma ir nepieciešama, taču tā nedrīkst tikt īstenota uz reģionu iedzīvotāju veselības drošības, ārstniecības kvalitātes un tiesiskās skaidrības rēķina.
29.05.2026. 16:10
26-TA-1067/22
Sarmīte Villere
Labdien!
LR Neatliekamās medicīnas asociācija lūdz MK noteikumos Nr.555 veikt sekojošus papildinājumus:
1. Iekļaut uzņemšanas nodaļu komandās dežūrrežīmā (24X7)Neatliekamās medicīnas ārstus, POCUS un tūlītēji pieejamos laboratoriskos izmeklējumus.Uzņemšanas nodaļās nonāk nediferencēti pacienti,darba diagnozes noteikšanai un diferenciāldiagnozes veikšanai nepieciešami izmeklējumi un Neatliekamā medicīnā praktizējoši ārsti ar noteiktu kompetenci.
2. Noteikt pārejas periodu, lai VM,slimnīcu vadība sadarbībā ar pašvaldībām panāktu Neatliekamās medicīnas ārstu ataudzi.Uz doto brīdi Neatliekamās medicīnas ārstu skaits nav pietiekams, bet rezidentūrā(5 gadi) studē 28 rezidenti, tiesa gan dalīti no 1-5 kursam.
3.Paredzēt finansējumu uzņemšanas nodaļām minēto funkciju nodrošināšanai, tai skaitā POCUS, laboratorijas un ārstu darba samaksai .Šāda pieeja ļaus kvalitatīvi izvērtēt pacientus,un tikai nepieciešamības gadījumā no zemāka līmeņa slimnīcām virzīt uz augstāka līmeņa slimnīcām pamatoti un uz zinātnē balstītiem kritērijiem.
LR Neatliekamās medicīnas asociācija lūdz MK noteikumos Nr.555 veikt sekojošus papildinājumus:
1. Iekļaut uzņemšanas nodaļu komandās dežūrrežīmā (24X7)Neatliekamās medicīnas ārstus, POCUS un tūlītēji pieejamos laboratoriskos izmeklējumus.Uzņemšanas nodaļās nonāk nediferencēti pacienti,darba diagnozes noteikšanai un diferenciāldiagnozes veikšanai nepieciešami izmeklējumi un Neatliekamā medicīnā praktizējoši ārsti ar noteiktu kompetenci.
2. Noteikt pārejas periodu, lai VM,slimnīcu vadība sadarbībā ar pašvaldībām panāktu Neatliekamās medicīnas ārstu ataudzi.Uz doto brīdi Neatliekamās medicīnas ārstu skaits nav pietiekams, bet rezidentūrā(5 gadi) studē 28 rezidenti, tiesa gan dalīti no 1-5 kursam.
3.Paredzēt finansējumu uzņemšanas nodaļām minēto funkciju nodrošināšanai, tai skaitā POCUS, laboratorijas un ārstu darba samaksai .Šāda pieeja ļaus kvalitatīvi izvērtēt pacientus,un tikai nepieciešamības gadījumā no zemāka līmeņa slimnīcām virzīt uz augstāka līmeņa slimnīcām pamatoti un uz zinātnē balstītiem kritērijiem.
29.05.2026. 16:24
26-TA-1067/23
Fiziska persona
Neatbalstu bērnu nodaļas likvidēšanu Jelgavas slimnīcā. Ir nācies to izmantot un priecājos, ka nav jāskrien uz Rīgu vēlā vakara stundā ar slimu bērnu.
29.05.2026. 18:25
26-TA-1067/24
Fiziska persona
Es iebilstu pret Jelgavas pilsētas slimnīca bērnu nodaļas slēgšanu.
Bērnu medicīniskā aprūpe Jelgavā un apkārtējos novados ir ļoti svarīga daudzām ģimenēm. Ne visiem vecākiem ir iespēja steidzami doties uz Rīgu vai citām pilsētām, īpaši naktīs vai akūtos gadījumos.
Bērnu nodaļas slēgšana radīs lielāku slodzi citām slimnīcām un var apdraudēt savlaicīgu palīdzības saņemšanu bērniem. Ģimenēm ar maziem bērniem pieejama medicīniskā palīdzība tuvāk dzīvesvietai ir būtiska drošībai un veselībai.
Bērnu medicīniskā aprūpe Jelgavā un apkārtējos novados ir ļoti svarīga daudzām ģimenēm. Ne visiem vecākiem ir iespēja steidzami doties uz Rīgu vai citām pilsētām, īpaši naktīs vai akūtos gadījumos.
Bērnu nodaļas slēgšana radīs lielāku slodzi citām slimnīcām un var apdraudēt savlaicīgu palīdzības saņemšanu bērniem. Ģimenēm ar maziem bērniem pieejama medicīniskā palīdzība tuvāk dzīvesvietai ir būtiska drošībai un veselībai.
29.05.2026. 18:37
26-TA-1067/25
Fiziska persona
Nepiekrītu Jelgavas slimnīcas bērnu nodaļas slēgšanai. Nokļūšana uz slimnīcu daudzām ģimenēm nebūs iespējama, steidzamos gadījumos risks nesaņemt savlaicīgu palidzibu pieaugs.
29.05.2026. 19:28
26-TA-1067/28
Edgars Siliņš
Vēlos norādīt, ka turpmākais ir mans personīgais (neatliekamās medicīnas ārsta) viedoklis un neatspoguļo manu darbadevēju viedokļus.
Anotācijā norādīts, ka MK555 izmaiņu (turpmāk – Projekta) izstrādē piedalījās NVO. Lūdzu skaidrot, kādas. Tāpat nepieciešams norādīt, kādi neatliekamās medicīnas speciālisti tika iesastīti Projekta izstrādē (jo VM un NVD štatā nealgo neatliekamās medicīnas speciālistus).
Norādu, ka Latvijas slimnīcu biedrība (turpmāk – LSB) nepiedalījās Projekta izstrādē un VM kategoriski nedalījās ar pieejamo informāciju un jebkādiem pieņemtajiem kritērijiem. Pieeja ir pretēja VM postulētajam (25-TA-2558) “..informatīvā ziņojuma projekta atbalstīšanas gadījumā katrs plānotais pasākums tiks izskatīts un apspriests ar Latvijas Slimnīcu biedrību un slimnīcām, lai vienotos par optimālākajiem risinājumiem. Pēc savstarpējas vienošanās tiks sagatavoti un veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.”
Anotācijā VM norāda, ka slimnīcām tiks noteikti nodrošināmie pakalpojumi, kuri norādīti 6.pielikumā. Vēlos vērst uzmanību, ka 6.pielikumā (gan esošajā, gan Projekta) ir uzskaitīti tikai apmaksas nosacījumi atsevišķām programmām un atsevišķām slimnīcām, nevis nodrošināmo pakalpojumu apjoms (un to dalījums obligātajos/izvēles).
Anotācijā norādīts, ka ir vienoti observācija kritēriji, bet tie nekur nav atrodami. 2025.gada aprīlī tika izsūtīta vēstuli par observāciju, bet tai lielākoties ir informatīvs raksturs. Anotācijas 4.pielikumā ir observācijas aprēķins, kurā redzams, ka tiek izmantots jau iepriekš ieteikts kritērijs – konkrēts procents no visas UZN pacientu plūsmas (šajā gadījumā 20%). Jau iepriekš tiku norādījis uz izteiktu datu heterogenitāti, kad tika veikti 2024.gada aprēķini. Dinamikā vērojams, ka dati sāk palikt viendabīgāki un OBS ir ap 20% pacientu. Jaunajos aprēķinos visām slimnīcām noteikts maksimālais procents 20%, kas tiek izmantots aprēķinos (lūdzu skaidrot kāpēc BKUS šis procents ir 53% ? Nav noslēpums, ka bērnu populācijā OBS tiek izmantota krietni biežāk. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu attieksmi, tad OBS aprēķinos pārējās slimnīcās arī jāatdala bērni, kuriem tiktu izmantots aktuālais OBS procents un pieaugušie tiktu limitēto uz 20%. Vai arī skaidrot, kāpēc šāda pieeja nevarētu tikt attiecināta arī uz pārējām slimnīcām valstī).
Uzņemšanas nodaļu (UZN) speciālistu skaita aprēķinu VM publiski nav norādījusi, kā arī vērā ņemtos pieņēmumus nav deklarējusi. Pacientu skaits UZN ir publiski pieejams. Esmu veicis aprēķinus ne tikai par noslogotību ārstiem, bet arī pārējam personālam (pieejams linkā):
https://docs.google.com/spreadsheets/d/1Hp8khmfeVzalJzUY5QJJBKrMh5537wsS/edit?usp=sharing&ouid=104235166176864594708&rtpof=true&sd=true
Redzams, ka Projekta rezultātā pacientu noslodze uz 1 ārstu nedaudz izlīdzināsies (jāņem vērā, ka reģionos pacientu skaits ir mazāks, bet dežūrārsts vienalga jānodrošina 24/7. Tāpēc nav objektīvi salīdzināt 1 pacienta izmaksas. Līdzvērtīgs būtu piedāvājums slēgt VUGD posteņus, jo reģionā ir pārāk maz ugunsgrēku un viena ugunsgrēka izmaksas ir augstākas nekā citur).
Pilnīgi dramatiska aina paveras uz māsu un māsu palīgu noslodzi – aprūpes personāla skaits ir pilnīgi “izpīpēts no gaisa” kā rezultātā JPS 1 māsai paredzēts apkalpot 45 pacientus diennaktī (neiespējami), kamēr KUS 6 – 8 pacientus. Līdzīga dramatiski sliktāka situācija ir visās pārējās slimnīcās ārpus Rīgas. Manuprāt, pacientu skaits uz 1 māsu ir objektīvāks salīdzināmais rādītājs, nekā uz 1 ārstu, jo māsa aprūpē gan ķirurģisku, gan terapeitisku, gan ginekoloģisku pacientu, gan bērnus.
Tāpat VM savā analīzē nav ņēmis vērā noslodzi starp ārstu specialitātēm (ķirurgs, terapeits utml). Ja VM vēlētos šādi analizēt datus, tad piedāvāju savu palīdzību datu analīzē (bet tikai, ja ir nopietna vēlēšanās).
Nav saprotams, kāpēc visām slimnīcām ir atšifrēti dežūrārsti, izņemot KUS. Ņemot vērā lielās finanšu pozīcijas un jau ierobežoto finansējumu, vēlos saņemt no VM skaidrojumu, kādi dežūrārsti ietilpst sadaļā “Citi speciālisti” un vai tie tiešām visi ir ārsti (jo aprēķināti kā ārsti)?
Ņemot vērā, ka Dobeles, Līvānu un Preiļu slimnīcām paredzēts finansējuma samazinājums par 25%, nepieciešams saņemt skaidrojumu vai VM ir veikusi šādas masīvas finanšu izmaiņas ietekmes aprēķinu konkrētajām slimnīcām? Visiem ir zināms, ka šobrīd UZN tāmes finansējums šķērsdotē diennakts stacionāru pilnīgi visās slimnīcās valstīs - šādas finansējuma izmaiņas nozīmē minēto slimnīcu bankrotu. Lūdzu komentēt.
Lūdzu sniegt detalizētu pamatojumu, kāpēc vairāk slimnīcās tiek likvidēts pediatrijas profils (it īpaši tik lielā pilsētā kā Jelgava)? Ja VM atsaucas uz metodiskās vadības institūciju secinājumiem, tad tos nepieciešams publicēt (pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu).
Projektā nav atrodam skaidrojums, kas notiks ar DRG aprēķinu 2027.gadā un turpmāk. Šogad negaidīti DRG maksājuma aprēķinā slimnīcas tika sadalītas 2 grozos (nelikumīgi? Jo netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips? VM joprojām nav sniegusi atbildi 10 dienu laikā, kā to nosaka Iesniegumu likums slimnīcai, kura uzdeva jautājumus tieši par šīm izmaiņām), papildus katrai no KUS ir individuāls aprēķins. Tā kā slimnīcu līmeņi pilnībā tiek mainīti, bet stacionāra finansējuma izmaiņu aprēķinā tiek izmantotas esošās vērtības. Nepieciešams papildināt Projektu ar skaidrojumu par plānotajām DRG izmaiņām, kā arī papildināt MK555 14.pielikumu ar punktu, ka DRG bāzes tarifa aprēķinam visas slimnīcas tiek grupētas kopā.
Ja šīs izmaiņas tiks pieņemtas, tad mans ieteikums visiem pacientiem būs – brauciet uz Rīgu ar savām mašīnām. Reģionā iespējas palīdzēt būs niecīgas un nepieņemamas.
Anotācijā norādīts, ka MK555 izmaiņu (turpmāk – Projekta) izstrādē piedalījās NVO. Lūdzu skaidrot, kādas. Tāpat nepieciešams norādīt, kādi neatliekamās medicīnas speciālisti tika iesastīti Projekta izstrādē (jo VM un NVD štatā nealgo neatliekamās medicīnas speciālistus).
Norādu, ka Latvijas slimnīcu biedrība (turpmāk – LSB) nepiedalījās Projekta izstrādē un VM kategoriski nedalījās ar pieejamo informāciju un jebkādiem pieņemtajiem kritērijiem. Pieeja ir pretēja VM postulētajam (25-TA-2558) “..informatīvā ziņojuma projekta atbalstīšanas gadījumā katrs plānotais pasākums tiks izskatīts un apspriests ar Latvijas Slimnīcu biedrību un slimnīcām, lai vienotos par optimālākajiem risinājumiem. Pēc savstarpējas vienošanās tiks sagatavoti un veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos.”
Anotācijā VM norāda, ka slimnīcām tiks noteikti nodrošināmie pakalpojumi, kuri norādīti 6.pielikumā. Vēlos vērst uzmanību, ka 6.pielikumā (gan esošajā, gan Projekta) ir uzskaitīti tikai apmaksas nosacījumi atsevišķām programmām un atsevišķām slimnīcām, nevis nodrošināmo pakalpojumu apjoms (un to dalījums obligātajos/izvēles).
Anotācijā norādīts, ka ir vienoti observācija kritēriji, bet tie nekur nav atrodami. 2025.gada aprīlī tika izsūtīta vēstuli par observāciju, bet tai lielākoties ir informatīvs raksturs. Anotācijas 4.pielikumā ir observācijas aprēķins, kurā redzams, ka tiek izmantots jau iepriekš ieteikts kritērijs – konkrēts procents no visas UZN pacientu plūsmas (šajā gadījumā 20%). Jau iepriekš tiku norādījis uz izteiktu datu heterogenitāti, kad tika veikti 2024.gada aprēķini. Dinamikā vērojams, ka dati sāk palikt viendabīgāki un OBS ir ap 20% pacientu. Jaunajos aprēķinos visām slimnīcām noteikts maksimālais procents 20%, kas tiek izmantots aprēķinos (lūdzu skaidrot kāpēc BKUS šis procents ir 53% ? Nav noslēpums, ka bērnu populācijā OBS tiek izmantota krietni biežāk. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu attieksmi, tad OBS aprēķinos pārējās slimnīcās arī jāatdala bērni, kuriem tiktu izmantots aktuālais OBS procents un pieaugušie tiktu limitēto uz 20%. Vai arī skaidrot, kāpēc šāda pieeja nevarētu tikt attiecināta arī uz pārējām slimnīcām valstī).
Uzņemšanas nodaļu (UZN) speciālistu skaita aprēķinu VM publiski nav norādījusi, kā arī vērā ņemtos pieņēmumus nav deklarējusi. Pacientu skaits UZN ir publiski pieejams. Esmu veicis aprēķinus ne tikai par noslogotību ārstiem, bet arī pārējam personālam (pieejams linkā):
https://docs.google.com/spreadsheets/d/1Hp8khmfeVzalJzUY5QJJBKrMh5537wsS/edit?usp=sharing&ouid=104235166176864594708&rtpof=true&sd=true
Redzams, ka Projekta rezultātā pacientu noslodze uz 1 ārstu nedaudz izlīdzināsies (jāņem vērā, ka reģionos pacientu skaits ir mazāks, bet dežūrārsts vienalga jānodrošina 24/7. Tāpēc nav objektīvi salīdzināt 1 pacienta izmaksas. Līdzvērtīgs būtu piedāvājums slēgt VUGD posteņus, jo reģionā ir pārāk maz ugunsgrēku un viena ugunsgrēka izmaksas ir augstākas nekā citur).
Pilnīgi dramatiska aina paveras uz māsu un māsu palīgu noslodzi – aprūpes personāla skaits ir pilnīgi “izpīpēts no gaisa” kā rezultātā JPS 1 māsai paredzēts apkalpot 45 pacientus diennaktī (neiespējami), kamēr KUS 6 – 8 pacientus. Līdzīga dramatiski sliktāka situācija ir visās pārējās slimnīcās ārpus Rīgas. Manuprāt, pacientu skaits uz 1 māsu ir objektīvāks salīdzināmais rādītājs, nekā uz 1 ārstu, jo māsa aprūpē gan ķirurģisku, gan terapeitisku, gan ginekoloģisku pacientu, gan bērnus.
Tāpat VM savā analīzē nav ņēmis vērā noslodzi starp ārstu specialitātēm (ķirurgs, terapeits utml). Ja VM vēlētos šādi analizēt datus, tad piedāvāju savu palīdzību datu analīzē (bet tikai, ja ir nopietna vēlēšanās).
Nav saprotams, kāpēc visām slimnīcām ir atšifrēti dežūrārsti, izņemot KUS. Ņemot vērā lielās finanšu pozīcijas un jau ierobežoto finansējumu, vēlos saņemt no VM skaidrojumu, kādi dežūrārsti ietilpst sadaļā “Citi speciālisti” un vai tie tiešām visi ir ārsti (jo aprēķināti kā ārsti)?
Ņemot vērā, ka Dobeles, Līvānu un Preiļu slimnīcām paredzēts finansējuma samazinājums par 25%, nepieciešams saņemt skaidrojumu vai VM ir veikusi šādas masīvas finanšu izmaiņas ietekmes aprēķinu konkrētajām slimnīcām? Visiem ir zināms, ka šobrīd UZN tāmes finansējums šķērsdotē diennakts stacionāru pilnīgi visās slimnīcās valstīs - šādas finansējuma izmaiņas nozīmē minēto slimnīcu bankrotu. Lūdzu komentēt.
Lūdzu sniegt detalizētu pamatojumu, kāpēc vairāk slimnīcās tiek likvidēts pediatrijas profils (it īpaši tik lielā pilsētā kā Jelgava)? Ja VM atsaucas uz metodiskās vadības institūciju secinājumiem, tad tos nepieciešams publicēt (pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu).
Projektā nav atrodam skaidrojums, kas notiks ar DRG aprēķinu 2027.gadā un turpmāk. Šogad negaidīti DRG maksājuma aprēķinā slimnīcas tika sadalītas 2 grozos (nelikumīgi? Jo netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips? VM joprojām nav sniegusi atbildi 10 dienu laikā, kā to nosaka Iesniegumu likums slimnīcai, kura uzdeva jautājumus tieši par šīm izmaiņām), papildus katrai no KUS ir individuāls aprēķins. Tā kā slimnīcu līmeņi pilnībā tiek mainīti, bet stacionāra finansējuma izmaiņu aprēķinā tiek izmantotas esošās vērtības. Nepieciešams papildināt Projektu ar skaidrojumu par plānotajām DRG izmaiņām, kā arī papildināt MK555 14.pielikumu ar punktu, ka DRG bāzes tarifa aprēķinam visas slimnīcas tiek grupētas kopā.
Ja šīs izmaiņas tiks pieņemtas, tad mans ieteikums visiem pacientiem būs – brauciet uz Rīgu ar savām mašīnām. Reģionā iespējas palīdzēt būs niecīgas un nepieņemamas.
30.05.2026. 13:04
26-TA-1067/29
Gatis Mišins
IEBILDUMI
Izpētot publiskajā telpā pieejamo informāciju un plānus saistībā ar slimnīcu tīkla optimizāciju, kas paredz Jelgavas pilsētas slimnīcas Bērnu nodaļas slēgšanu vai tās pakalpojumu klāsta finansējuma samazināšanu, es izsaku kategorisku iebildumu pret šādu lēmumu.
Uzskatu, ka Bērnu nodaļas likvidēšana vai tās funkciju sašaurināšana tieši apdraud bērnu tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Pieprasu pilnā apmērā saglabāt Bērnu nodaļas darbību un tās līdzšinējo finansējumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārslodze
Lai gan ģeogrāfiski Jelgava atrodas salīdzinoši tuvu galvaspilsētai, BKUS jau šobrīd saskaras ar kritisku pārslodzi. Slimnīcas uzņemšanas nodaļa un speciālisti ikdienā strādā uz kapacitātes robežas, nodrošinot pakalpojumus Rīgas pilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem. Papildu pacientu plūsmas novirzīšana no Jelgavas un visa Zemgales reģiona uz BKUS neatgriezeniski pagarinās gaidīšanas rindas, palielinās slogu uz galvaspilsētas medicīnas personālu un radīs riskus bērnu veselībai novēlotas palīdzības sniegšanas dēļ.
2. Reģionālā pieejamība un Jelgavas kā centra nozīme
Jelgavas pilsētas slimnīca ir stratēģiski nozīmīgs medicīnas centrs, kas ir visātrāk un ērtāk sasniedzams visiem Zemgales novada iedzīvotājiem (tostarp Dobeles, Tukuma, Bauskas un citu apkārtējo novadu ģimenēm). Likvidējot nodaļu Jelgavā, reģiona iedzīvotājiem tiek atņemta vienīgā tuvākā specializētā stacionārā palīdzība bērniem, piespiežot mērot nesamērīgi tālu ceļu krīzes situācijās.
3. Sabiedriskā transporta infrastruktūras krīze
Plānojot pakalpojumu centralizāciju Rīgā, netiek ņemta vērā reālā situācija ar sabiedrisko transportu Latvijā. Reģionālo autobusu reisu samazināšana un vilcienu satiksmes nepilnības rada situāciju, kurā ģimenēm bez privātā transporta nokļūšana uz Rīgu (un jo īpaši atgriešanās mājās nakts stundās vai ar slimu bērnu) ir praktiski neiespējama vai finansiāli nepavelkama. Veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no pacienta vecāku materiālā stāvokļa vai transporta esamības.
4. Papildu slogs un izmaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD)
Bērnu nodaļas slēgšana nepielūdzami palielinās to gadījumu skaitu, kad vecāki būs spiesti izsaukt NMPD, lai nodrošinātu bērna transportēšanu uz Rīgu. Katra pacienta vešana uz BKUS nozīmē ilgstošu NMPD brigādes prombūtni no sava pamata dežūras reģiona Zemgalē, kas var apdraudēt citu kritisku pacientu glābšanu. Tas radīs milzīgu papildu finansiālo un logistikas slogu valsts budžetam un NMPD resursiem, kas ir pretrunā ar efektivitātes principiem.
Veselības aprūpes pieejamības samazināšana reģionos nedrīkst tikt attaisnota ar "optimizāciju" uz bērnu veselības rēķina. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut Bērnu nodaļas slēgšanu Jelgavas slimnīcā un ir kategoriski nepieļaujami samazināt tās pakalpojumu klāsta sniegšanas finansējumu.
Aicinu ministram un Ministru kabinetam rīkoties tālredzīgi, saglabāt nodaļu pilnvērtīgā statusā un nodrošināt stabilu valsts finansējumu Jelgavas slimnīcai, garantējot drošību mūsu bērniem un mieru Zemgales ģimenēm.
Izpētot publiskajā telpā pieejamo informāciju un plānus saistībā ar slimnīcu tīkla optimizāciju, kas paredz Jelgavas pilsētas slimnīcas Bērnu nodaļas slēgšanu vai tās pakalpojumu klāsta finansējuma samazināšanu, es izsaku kategorisku iebildumu pret šādu lēmumu.
Uzskatu, ka Bērnu nodaļas likvidēšana vai tās funkciju sašaurināšana tieši apdraud bērnu tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Pieprasu pilnā apmērā saglabāt Bērnu nodaļas darbību un tās līdzšinējo finansējumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārslodze
Lai gan ģeogrāfiski Jelgava atrodas salīdzinoši tuvu galvaspilsētai, BKUS jau šobrīd saskaras ar kritisku pārslodzi. Slimnīcas uzņemšanas nodaļa un speciālisti ikdienā strādā uz kapacitātes robežas, nodrošinot pakalpojumus Rīgas pilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem. Papildu pacientu plūsmas novirzīšana no Jelgavas un visa Zemgales reģiona uz BKUS neatgriezeniski pagarinās gaidīšanas rindas, palielinās slogu uz galvaspilsētas medicīnas personālu un radīs riskus bērnu veselībai novēlotas palīdzības sniegšanas dēļ.
2. Reģionālā pieejamība un Jelgavas kā centra nozīme
Jelgavas pilsētas slimnīca ir stratēģiski nozīmīgs medicīnas centrs, kas ir visātrāk un ērtāk sasniedzams visiem Zemgales novada iedzīvotājiem (tostarp Dobeles, Tukuma, Bauskas un citu apkārtējo novadu ģimenēm). Likvidējot nodaļu Jelgavā, reģiona iedzīvotājiem tiek atņemta vienīgā tuvākā specializētā stacionārā palīdzība bērniem, piespiežot mērot nesamērīgi tālu ceļu krīzes situācijās.
3. Sabiedriskā transporta infrastruktūras krīze
Plānojot pakalpojumu centralizāciju Rīgā, netiek ņemta vērā reālā situācija ar sabiedrisko transportu Latvijā. Reģionālo autobusu reisu samazināšana un vilcienu satiksmes nepilnības rada situāciju, kurā ģimenēm bez privātā transporta nokļūšana uz Rīgu (un jo īpaši atgriešanās mājās nakts stundās vai ar slimu bērnu) ir praktiski neiespējama vai finansiāli nepavelkama. Veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no pacienta vecāku materiālā stāvokļa vai transporta esamības.
4. Papildu slogs un izmaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD)
Bērnu nodaļas slēgšana nepielūdzami palielinās to gadījumu skaitu, kad vecāki būs spiesti izsaukt NMPD, lai nodrošinātu bērna transportēšanu uz Rīgu. Katra pacienta vešana uz BKUS nozīmē ilgstošu NMPD brigādes prombūtni no sava pamata dežūras reģiona Zemgalē, kas var apdraudēt citu kritisku pacientu glābšanu. Tas radīs milzīgu papildu finansiālo un logistikas slogu valsts budžetam un NMPD resursiem, kas ir pretrunā ar efektivitātes principiem.
Veselības aprūpes pieejamības samazināšana reģionos nedrīkst tikt attaisnota ar "optimizāciju" uz bērnu veselības rēķina. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut Bērnu nodaļas slēgšanu Jelgavas slimnīcā un ir kategoriski nepieļaujami samazināt tās pakalpojumu klāsta sniegšanas finansējumu.
Aicinu ministram un Ministru kabinetam rīkoties tālredzīgi, saglabāt nodaļu pilnvērtīgā statusā un nodrošināt stabilu valsts finansējumu Jelgavas slimnīcai, garantējot drošību mūsu bērniem un mieru Zemgales ģimenēm.
31.05.2026. 11:20
26-TA-1067/30
Fiziska persona
IEBILDUMI
pret plānotajām izmaiņām bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā Zemgales reģionā
Izpētot publiskajā telpā pieejamo informāciju un plānus saistībā ar slimnīcu tīkla optimizāciju, kas paredz Jelgavas pilsētas slimnīcas Bērnu nodaļas slēgšanu vai tās pakalpojumu klāsta finansējuma samazināšanu, es izsaku kategorisku iebildumu pret šādu lēmumu.
Uzskatu, ka Bērnu nodaļas likvidēšana vai tās funkciju sašaurināšana tieši apdraud bērnu tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Pieprasu pilnā apmērā saglabāt Bērnu nodaļas darbību un tās līdzšinējo finansējumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārslodze
Lai gan ģeogrāfiski Jelgava atrodas salīdzinoši tuvu galvaspilsētai, BKUS jau šobrīd saskaras ar kritisku pārslodzi. Slimnīcas uzņemšanas nodaļa un speciālisti ikdienā strādā uz kapacitātes robežas, nodrošinot pakalpojumus Rīgas pilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem. Papildu pacientu plūsmas novirzīšana no Jelgavas un visa Zemgales reģiona uz BKUS neatgriezeniski pagarinās gaidīšanas rindas, palielinās slogu uz galvaspilsētas medicīnas personālu un radīs riskus bērnu veselībai novēlotas palīdzības sniegšanas dēļ.
2. Reģionālā pieejamība un Jelgavas kā centra nozīme
Jelgavas pilsētas slimnīca ir stratēģiski nozīmīgs medicīnas centrs, kas ir visātrāk un ērtāk sasniedzams visiem Zemgales novada iedzīvotājiem (tostarp Dobeles, Tukuma, Bauskas un citu apkārtējo novadu ģimenēm). Likvidējot nodaļu Jelgavā, reģiona iedzīvotājiem tiek atņemta vienīgā tuvākā specializētā stacionārā palīdzība bērniem, piespiežot mērot nesamērīgi tālu ceļu krīzes situācijās.
3. Sabiedriskā transporta infrastruktūras krīze
Plānojot pakalpojumu centralizāciju Rīgā, netiek ņemta vērā reālā situācija ar sabiedrisko transportu Latvijā. Reģionālo autobusu reisu samazināšana un vilcienu satiksmes nepilnības rada situāciju, kurā ģimenēm bez privātā transporta nokļūšana uz Rīgu (un jo īpaši atgriešanās mājās nakts stundās vai ar slimu bērnu) ir praktiski neiespējama vai finansiāli nepavelkama. Veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no pacienta vecāku materiālā stāvokļa vai transporta esamības.
4. Papildu slogs un izmaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD)
Bērnu nodaļas slēgšana nepielūdzami palielinās to gadījumu skaitu, kad vecāki būs spiesti izsaukt NMPD, lai nodrošinātu bērna transportēšanu uz Rīgu. Katra pacienta vešana uz BKUS nozīmē ilgstošu NMPD brigādes prombūtni no sava pamata dežūras reģiona Zemgalē, kas var apdraudēt citu kritisku pacientu glābšanu. Tas radīs milzīgu papildu finansiālo un logistikas slogu valsts budžetam un NMPD resursiem, kas ir pretrunā ar efektivitātes principiem.
Veselības aprūpes pieejamības samazināšana reģionos nedrīkst tikt attaisnota ar "optimizāciju" uz bērnu veselības rēķina. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut Bērnu nodaļas slēgšanu Jelgavas slimnīcā un ir kategoriski nepieļaujami samazināt tās pakalpojumu klāsta sniegšanas finansējumu.
Aicinu ministram un Ministru kabinetam rīkoties tālredzīgi, saglabāt nodaļu pilnvērtīgā statusā un nodrošināt stabilu valsts finansējumu Jelgavas slimnīcai, garantējot drošību mūsu bērniem un mieru Zemgales ģimenēm.
pret plānotajām izmaiņām bērnu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā Zemgales reģionā
Izpētot publiskajā telpā pieejamo informāciju un plānus saistībā ar slimnīcu tīkla optimizāciju, kas paredz Jelgavas pilsētas slimnīcas Bērnu nodaļas slēgšanu vai tās pakalpojumu klāsta finansējuma samazināšanu, es izsaku kategorisku iebildumu pret šādu lēmumu.
Uzskatu, ka Bērnu nodaļas likvidēšana vai tās funkciju sašaurināšana tieši apdraud bērnu tiesības uz savlaicīgu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi. Pieprasu pilnā apmērā saglabāt Bērnu nodaļas darbību un tās līdzšinējo finansējumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārslodze
Lai gan ģeogrāfiski Jelgava atrodas salīdzinoši tuvu galvaspilsētai, BKUS jau šobrīd saskaras ar kritisku pārslodzi. Slimnīcas uzņemšanas nodaļa un speciālisti ikdienā strādā uz kapacitātes robežas, nodrošinot pakalpojumus Rīgas pilsētas un Pierīgas iedzīvotājiem. Papildu pacientu plūsmas novirzīšana no Jelgavas un visa Zemgales reģiona uz BKUS neatgriezeniski pagarinās gaidīšanas rindas, palielinās slogu uz galvaspilsētas medicīnas personālu un radīs riskus bērnu veselībai novēlotas palīdzības sniegšanas dēļ.
2. Reģionālā pieejamība un Jelgavas kā centra nozīme
Jelgavas pilsētas slimnīca ir stratēģiski nozīmīgs medicīnas centrs, kas ir visātrāk un ērtāk sasniedzams visiem Zemgales novada iedzīvotājiem (tostarp Dobeles, Tukuma, Bauskas un citu apkārtējo novadu ģimenēm). Likvidējot nodaļu Jelgavā, reģiona iedzīvotājiem tiek atņemta vienīgā tuvākā specializētā stacionārā palīdzība bērniem, piespiežot mērot nesamērīgi tālu ceļu krīzes situācijās.
3. Sabiedriskā transporta infrastruktūras krīze
Plānojot pakalpojumu centralizāciju Rīgā, netiek ņemta vērā reālā situācija ar sabiedrisko transportu Latvijā. Reģionālo autobusu reisu samazināšana un vilcienu satiksmes nepilnības rada situāciju, kurā ģimenēm bez privātā transporta nokļūšana uz Rīgu (un jo īpaši atgriešanās mājās nakts stundās vai ar slimu bērnu) ir praktiski neiespējama vai finansiāli nepavelkama. Veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no pacienta vecāku materiālā stāvokļa vai transporta esamības.
4. Papildu slogs un izmaksas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD)
Bērnu nodaļas slēgšana nepielūdzami palielinās to gadījumu skaitu, kad vecāki būs spiesti izsaukt NMPD, lai nodrošinātu bērna transportēšanu uz Rīgu. Katra pacienta vešana uz BKUS nozīmē ilgstošu NMPD brigādes prombūtni no sava pamata dežūras reģiona Zemgalē, kas var apdraudēt citu kritisku pacientu glābšanu. Tas radīs milzīgu papildu finansiālo un logistikas slogu valsts budžetam un NMPD resursiem, kas ir pretrunā ar efektivitātes principiem.
Veselības aprūpes pieejamības samazināšana reģionos nedrīkst tikt attaisnota ar "optimizāciju" uz bērnu veselības rēķina. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut Bērnu nodaļas slēgšanu Jelgavas slimnīcā un ir kategoriski nepieļaujami samazināt tās pakalpojumu klāsta sniegšanas finansējumu.
Aicinu ministram un Ministru kabinetam rīkoties tālredzīgi, saglabāt nodaļu pilnvērtīgā statusā un nodrošināt stabilu valsts finansējumu Jelgavas slimnīcai, garantējot drošību mūsu bērniem un mieru Zemgales ģimenēm.
31.05.2026. 20:28
26-TA-1067/31
Fiziska persona
Šī projekta īstenošana, manuprāt, neveicina cilvēku labklājību, apgrūtina pakalpojumu pieejamību un neveicina dzīves attīstību ārpus pilsētām (un šobrīd pat izskatās, ka arī ārpus valstspilsetām).
Pēc projekta apraksta ir grūti saprast, kā vecāka gada gājuma iedzīvotāji, kuri dzīvo attālākos novada laukos, kuriem nav personīgā mašīna un varbūt arī radinieki ar mašīnu, bet labākajā gadījumā vienu reizi dienā no un vienu reizi dienā uz ciemu braucošs autobuss, varētu nokļūt pie ārsta uz Rīgu, jo nebūs īsti skaidrs, vai lokālajā slimnīcā šodien strāda ķirurgs vai internists un vai palīdzību tur varēs saņemt.
Ja viss tagad tiks pārvirzīts uz lielajām slimnīcām, kur jau tagad ir lielas rindas, kā to ir plānots risināt, kad pieprasījums pieaugs vairākkārtīgi?
Tas pats jautājums ir par palīdzības sniegšanu bērniem, ja gan Dobelē, gan Jelgavā plānots noņemt pediatru.
Varbūt tomēr labāk kā slēgt ko ciet vai mazināt (jo vajadzības gadījumā atjaunot būs ļoti grūti), ir iespēja veicināt ārstu piesaisti lokālajās slimnīcās.
Lūgums nesasteigt ar šī projekta pieņemšanu un rast risinājumu, kas veicinās pozitīvas pārmaiņas.
Pēc projekta apraksta ir grūti saprast, kā vecāka gada gājuma iedzīvotāji, kuri dzīvo attālākos novada laukos, kuriem nav personīgā mašīna un varbūt arī radinieki ar mašīnu, bet labākajā gadījumā vienu reizi dienā no un vienu reizi dienā uz ciemu braucošs autobuss, varētu nokļūt pie ārsta uz Rīgu, jo nebūs īsti skaidrs, vai lokālajā slimnīcā šodien strāda ķirurgs vai internists un vai palīdzību tur varēs saņemt.
Ja viss tagad tiks pārvirzīts uz lielajām slimnīcām, kur jau tagad ir lielas rindas, kā to ir plānots risināt, kad pieprasījums pieaugs vairākkārtīgi?
Tas pats jautājums ir par palīdzības sniegšanu bērniem, ja gan Dobelē, gan Jelgavā plānots noņemt pediatru.
Varbūt tomēr labāk kā slēgt ko ciet vai mazināt (jo vajadzības gadījumā atjaunot būs ļoti grūti), ir iespēja veicināt ārstu piesaisti lokālajās slimnīcās.
Lūgums nesasteigt ar šī projekta pieņemšanu un rast risinājumu, kas veicinās pozitīvas pārmaiņas.
31.05.2026. 22:25
26-TA-1067/32
Fiziska persona
Nepiekrītu šādai reformai. IR jāattīsta reģioni nevis jāiznicina. Dobelē slimnīcu nedrīks slēgt! Jau tā ir praktiski neiespējami tikt pie Rīgas ārstiem: problēmas ar pierakstu laikiem-ārstu pieejamība, stāvlaukumi, sabiedriskais transports no reģioniem, satiksmes intensitāte Rīgā, darba kavēšana. Neiznīciniet Latvijas reģionus!
31.05.2026. 22:33
26-TA-1067/34
Fiziska persona
Es nepiekrītu slimnīcas reformai, jo cilvēkiem reģionos medicīniskā palīdzība kļūs grūtāk pieejama. Ne visiem ir iespēja ātri nokļūt uz lielajām pilsētām, īpaši neatliekamās situācijās. Slimnīcām jābūt tuvāk cilvēkiem, nevis arvien tālāk.
01.06.2026. 12:54
26-TA-1067/35
Santa Markova
SIA “Rīgas Dzemdību nams” viedoklis, iebildumi un priekšlikumi
par tiesību akta “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" projektu (turpmāk – Projekts).
1. Vispārīgi apsvērumi
Slimnīcu tīkla reforma kopumā ir konceptuāli atbalstāms pasākumu kopums, kas vērsts uz veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas stiprināšanu, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, cilvēkresursu efektīvāku izmantošanu un publisko finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu.
Vienlaikus šādu strukturālu pārmaiņu izstrādei un ieviešanai, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem labas pārvaldības principiem un Ministru kabineta noteikumiem par tiesību aktu sākotnējās ietekmes izvērtēšanu (2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”), jābalstās datos, visaptverošā ietekmes izvērtējumā un savlaicīgā dialogā ar iesaistītajām pusēm.
SIA “Rīgas Dzemdību nams “ (turpmāk – Rīgas Dzemdību nams”) nodrošina aptuveni vienu trešdaļu no visiem perinatālās aprūpes pakalpojumiem Latvijā un būtisku daļu augsta riska grūtniecību un dzemdību aprūpes. Tomēr ārstniecības iestāde nav tikusi iesaistīta diskusijās par plānoto reformas risinājumu ietekmi uz perinatālās aprūpes organizāciju un ilgtermiņa attīstību.
Tas apgrūtina ilgtermiņa cilvēkresursu, infrastruktūras un investīciju plānošanu, kā arī nerada pārliecību par pilnvērtīgu reformas ietekmes izvērtējumu. Sagaidām, ka gala lēmumi tiks pieņemti, sabalansējot pacientu intereses, pakalpojumu pieejamību, reģionālās īpatnības, cilvēkresursu pieejamību un publiskā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka strukturālās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu organizācijā tiek īstenotas vienlaikus ar atbilstošām finansēšanas modeļa izmaiņām, cilvēkresursu plānošanu un pakalpojumu pieejamības izvērtējumu.
2. Finansēšanas modeļa metodikas konsekvences nepieciešamība
Iepazīstoties ar Projekta 6. pielikumu, nerodas pārliecība, ka deklarētais mērķis - nodrošināt Informatīvajā ziņojumā (Par Slimnīcu tīklu ietverto pasākumu īstenošanu, kas paredz stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu trīs līmeņos un tajos nodrošināmo pakalpojumu profilus, kā arī pārskatīt prasības neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba organizācijai un personālam, tiek realizēts konsekventi, pēc vienotiem principiem balstīts datos un novērsīs Uzņemšanas nodaļu finansējuma izmantošanu citu stacionāra pakalpojumu subsidēšanai , kas bija viens no 2025. gadā publicētā Valsts kontroles ziņojuma par Slimnīcu tīklu ieteikumiem.
Projekta apspriešanas laikā pēc tā publicēšanas ārsta posteņa neiekļaušana Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļā tika pamatota ar argumentu, ka attiecīgais ārsts neveic darbu tikai Uzņemšanas nodaļā, bet vienlaikus ir iesaistīts arī stacionāra pacientu ārstēšanas procesā.
Saprotam, ka, ņemot vērā pēdējo gadu finansējuma ierobežojumus, cilvēkresursu trūkumu un nepieciešamību nodrošināt efektīvu personāla izmantošanu, šāda darba organizācija ir izveidojusies ļoti daudzās Latvijas stacionārajās ārstniecības iestādēs. Tomēr, analizējot Projekta 6. pielikumā ietverto Uzņemšanas nodaļu un dežūrārstu posteņu sadalījumu, nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par principiem, pēc kuriem šie posteņi noteikti.
No Projekta izriet, ka atsevišķām ārstniecības iestādēm paredzēti Uzņemšanas nodaļas ārstu posteņi, citām – dežūrārstu posteņi, savukārt vēl citām vienlaikus paredzēti gan Uzņemšanas nodaļas ārsti, gan dežūrārsti. Šādas atšķirības konstatējamas arī viena līmeņa ārstniecības iestāžu starpā.
Ja Projekta pamatprincips ir tāds, ka Uzņemšanas nodaļas finansējums paredzēts tikai tiem speciālistiem, kuri veic darbu vienīgi Uzņemšanas nodaļā un netiek iesaistīti stacionāra pacientu ārstēšanā, tad no Projekta nav iespējams pārliecināties, ka šāds princips tiks ievērots vienveidīgi.
Piemēram, rodas jautājums, vai specializētajās traumatoloģijas slimnīcās paredzētie Uzņemšanas nodaļas traumatologi, kā arī daudzprofilu slimnīcās paredzētie ginekologi, anesteziologi un citi speciālisti faktiski tiks nodarbināti tikai Uzņemšanas nodaļas funkciju veikšanai un netiks iesaistīti stacionāra pacientu ārstēšanas procesā.
Līdz ar to nav viennozīmīgi skaidrs:
1) kādā veidā praksē tiks nodrošināts, ka Uzņemšanas nodaļas finansējums faktiski tiek izmantots tādu funkciju nodrošināšanai, kuras nav tieši saistītas ar Uzņemšanas nodaļas darbību un vai šis princips ievērots konsekventi;
2) pēc kādiem kritērijiem vienos gadījumos speciālistu iesaiste stacionāra darbā tiek uzskatīta par pamatu posteņa nefinansēšanai, bet citos gadījumos analoģiski posteņi tiek saglabāti;
3) kā tiks veikta prasību ievērošanas kontrole un uzraudzība.
Bez šādas informācijas nav iespējams pārliecināties, ka Projekta mērķi tiek īstenoti konsekventi un vienādi attiecībā uz visām ārstniecības iestādēm.
Tehnisks precizējums:
Lūdzu precizēt, iespējama kļūda – Risinājuma apraksts 1.3.- maksājumu dežūrārsta postenim stacionārā (ārsts, kurš nodrošina pakalpojumu darba dienās no plkst. 20.00 līdz 8.00, kā arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti, gan neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā (pēc nepieciešamības), gan stacionāra nodaļā) (Noteikumu projekta 1.10.apakšpunkts).
Gan aprēķinos , gan tālākajā redakcijā dežūrārsta apmaksātais laiks ir noteiks darba dienās no plkst. 16.00 līdz 8.00, kā arī brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. Pēc šāda laika ekvivalenta veikti arī finanšu aprēķini.
3. Vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principu ievērošana
Lai nodrošinātu tiesisku, caurskatāmu un objektīvi pamatotu Uzņemšanas nodaļu finansēšanas modeļa ieviešanu, prasībām attiecībā uz personāla sastāvu, dežūru režīmu, pieejamajiem speciālistiem un darba organizāciju jābūt skaidri definētām, vienoti interpretējamām un balstītām uz visām ārstniecības iestādēm vienādi piemērojamiem kritērijiem.
No vienlīdzības, tiesiskās paļāvības, samērīguma un labas pārvaldības principiem izriet pienākums salīdzināmās situācijās esošas ārstniecības iestādes vērtēt pēc vienādiem kritērijiem, savukārt atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja tā balstīta objektīvos un pārbaudāmos apsvērumos.
Tomēr, iepazīstoties ar Projektu, rodas jautājumi par kritēriju vienveidīgu piemērošanu. Projektā konstatējamas būtiskas atšķirības Uzņemšanas nodaļu personāla sastāvā un finansēšanā ārstniecības iestādēs, kuras pēc pakalpojumu profila un sniegto pakalpojumu rakstura šķietami atrodas salīdzināmās situācijās. Piemēram, ārstniecības iestādēs ar līdzīgu dzemdību palīdzības un pediatriskās aprūpes profilu atšķiras pieeja pediatra iekļaušanai Uzņemšanas nodaļas sastāvā vai dežūrārstu skaitā un attiecīgi finansēšanas modelī. (zemāka līmeņa slimnīcā ar mazāku dzemdību skaitu speciālists apmaksāts 24/7, daudzprofilu slimnīcās (kuras nav Perinatālās aprūpes centri), apmaksāts dežūrārsts ( 16 stundas).
Līdz ar to nav iespējams pārliecināties:
1)kādi objektīvi kritēriji izmantoti obligātā personāla sastāva noteikšanai;
2)kādēļ līdzīgos darbības apstākļos tiek piemēroti atšķirīgi risinājumi;
3)kā izvērtēta šo atšķirību atbilstība vienlīdzīgas attieksmes principam.
Iespējams, ka atšķirīgajai pieejai pastāv medicīnisks, organizatorisks vai juridisks pamatojums, tomēr tas no Projekta nav izsecināms. Tādēļ nepieciešams detalizēts skaidrojums par izmantotajiem kritērijiem, veikto izvērtējumu un pieņemto lēmumu apsvērumiem.
Kopumā Uzņemšanas nodaļu finansējuma nodalīšana no pārējo stacionāro pakalpojumu apmaksas ir atbalstāma, jo pēc būtības tā ir gatavības finansējuma forma, kuras mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu pacientu uzņemšanu un neatliekamās palīdzības pieejamību neatkarīgi no pakalpojumu apjoma. Šādā aspektā Uzņemšanas nodaļu finansējums konceptuāli neatšķiras no citiem gatavības finansējuma mehānismiem, tostarp dežūrārstu posteņu finansēšanas, atšķiras noteiktais finansējuma apmērs.
Tādēļ, pilnveidojot slimnīcu finansēšanas modeli, būtu apsverama vienotu principu piemērošana visiem diennakts gatavības pakalpojumiem. Gadījumos, kad neatliekamā palīdzība un pacientu aprūpes nepārtrauktība tiek nodrošināta ar dežūrārstu posteņu starpniecību 24/7 režīmā, būtu izvērtējama arī atbilstoša šo posteņu finansēšana kā gatavības pakalpojums. Tas nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju dažādiem pakalpojumu organizācijas modeļiem, veicinātu finansēšanas sistēmas caurskatāmību un efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu.
4. Projekta izstrādes procesa caurskatāmība, iesaiste un ietekmes izvērtējums
Lūdzam sniegt detalizētu informāciju par Projekta izstrādes procesu, tostarp izmantoto metodiku, izvērtēšanas kritērijiem, aprēķinu pieņēmumiem un apsvērumiem, uz kuru pamata noteikts finansējamo posteņu skaits dažādu līmeņu ārstniecības iestādēm.
Rīgas Dzemdību namam nav zināma projekta izstrādes darba grupa, izmantotā metodika vai veikto aprēķinu pamatojums. Tāpat projekta sagatavošanas laikā nav notikušas konsultācijas par plānoto izmaiņu ietekmi uz iestādes darbību un perinatālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.
No Projekta anotācijas un pievienotajiem materiāliem nav izsecināms, ka būtu veikts detalizēts izvērtējums par plānoto izmaiņu ietekmi uz perinatālās aprūpes sistēmu kopumā, tai skaitā augsta riska grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpes pieejamību.
Ņemot vērā, ka attiecīgās izmaiņas skar valsts finansējuma sadali un var būtiski ietekmēt ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, uzskatām, ka projekta sagatavošanā būtu nodrošināms augstāks caurskatāmības, iesaistes un publiski pieejama pamatojuma līmenis.
5. Iebildumi par Uzņemšanas nodaļas darba plānojumu un paredzēto speciālistu skaitu
Īpašas bažas viedokļa sniedzošai iestādei rada Projekta 6. pielikumā paredzētais Uzņemšanas nodaļas personāla sastāvs Rīgas Dzemdību namam, jo šāds plānojums reāli apdraud pakalpojuma kvalitāti un pacientu drošību.
Saskaņā ar Projektu Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļā paredzēts viens vecmātes postenis un viens māsas postenis, savukārt nav paredzēts ne ārsta postenis, ne māsas palīga postenis.
Īpaši vēršam uzmanību uz to, ka, cik noprotams no Projekta, Rīgas Dzemdību nams ir vienīgā stacionārā ārstniecības iestāde, kurai Uzņemšanas nodaļā nav paredzēts māsas palīga postenis. Iespējams, tā ir tehniska kļūda, jo Projektā nav sniegts skaidrojums šāda risinājuma pamatojumam, kā arī nav identificējami objektīvi kritēriji, kas pamatotu atšķirīgu pieeju attiecībā uz Rīgas Dzemdību namu.
Turklāt nav skaidrs, kā paredzētais personāla modelis korelē ar Rīgas Dzemdību nama faktiski nodrošināto neatliekamās palīdzības, pacientu uzņemšanas un dzemdību palīdzības funkciju apjomu.
Līdz ar to rodas pamatotas šaubas, vai Projektā paredzētais personāla nodrošinājums pilnā apmērā ļaus nodrošināt Uzņemšanas nodaļas funkciju izpildi un vai attiecībā uz Rīgas Dzemdību namu nav piemērota atšķirīga pieeja bez pietiekami identificējama pamatojuma.
Vēršama uzmanību, ka pat stingri nodalot Uzņemšanas nodaļas un pārējo stacionāra ārstniecisko struktūrvienību darbu (ja plānots novērst pārējo stacionāra pakalpojumu iespējamo subsidēšanu no Uzņemšanas nodaļai paredzētā finansējuma), kritiskais personāls, bez kura pakalpojumu nodrošināt nav iespējams ir vismaz trīs diennakts darbinieki Uzņemšanas nodaļā.
Pašlaik paredzētie divi 24/7 posteņi neatbilst pacientu drošības un pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamajam- uzņemot un pārvietojot pacienti kritiskā situācijā, dzīvību apdraudošu perinatālu sarežģījumu gadījumā mātei vai bērnam, ir nepieciešamas vismaz divas personas. Ja šajā laikā Uzņemšanas nodaļā steidzama hospitalizācija vai palīdzība nepieciešama vēl kādai pacientei, nodaļā ilgstošu laiku var nebūt neviena, kurš palīdzību sniedz vai pieaicina papildus speciālistus.
Tāpat vēršam uzmanību, ka kritiskais personāls, ņemot vērā pakalpojuma specifiku, ir vismaz divas vecmātes 24/7 režīmā. Pašlaik Projektā paredzēta vecmāte un māsa. Māsa postenis būtu vēlams, bet ne obligāts, ja pieejamais finansējums ir ierobežots.
Skaidrojam, ka gan pašlaik, gan turpmāk Uzņemšanas nodaļas vecmātes (pašlaik dienas laikā trīs, diennakts režīmā divas) vecmātes un māsu palīgi tiek nodarbināti tikai un vienīgi Uzņemšanas nodaļā, tā kā jebkādi pakalpojuma dubultā finansējuma riski ir izslēgti.
6. Iebildums par radiologa un radiogrāfera neiekļaušanu apmaksājamo dežūrārstu skaitā Rīgas Dzemdību namam
Iebilstam pret Projektā paredzēto pieeju, ka Rīgas Dzemdību namam netiek paredzēts finansējums radiologa un radiogrāfera nodrošināšanai, lai gan ārstniecības iestāde nodrošina valstī lielāko augsta riska grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpes apjomu, tostarp jaundzimušo intensīvās terapijas pakalpojumu ar 7 gultām un ik gadu aprūpē aptuveni 30 ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimušus jaundzimušos.
Jāatzīmē, ka Rīgas Dzemdību nams ir vienīgā stacionārā ārstniecības iestāde, kura sniedz neatliekamo dzemdību palīdzību un jaundzimušo intensīvās terapijas pakalpojumus, turklāt valstī vislielākajā apjomā, kurai kā fiksētā maksājuma daļa nav paredzēta ne radiologa, ne radiogrāfera apmaksa. Piekrītam, ka šim nav jābūt Uzņemšanas nodaļas postenim, jo tā ir tikai neliela darba daļa, bet apmaksājams dežūrārsta darbs,
Radioloģisko izmeklējumu pieejamība šādā ārstniecības iestādē nav vērtējama kā papildu vai sekundārs pakalpojums, bet gan kā neatņemama augsta riska perinatālās un neonatālās aprūpes sastāvdaļa. Īpaši priekšlaikus dzimušiem un kritiski slimiem jaundzimušajiem radioloģiskā diagnostika ir nepieciešama savlaicīgai respiratoru, neiroloģisku un citu dzīvību apdraudošu komplikāciju diagnostikai un ārstēšanas taktikas noteikšanai.
Starptautiskās vadlīnijas un pētījumi uzsver, ka augsta riska jaundzimušo aprūpei jābūt organizētai pēc riskam atbilstošas aprūpes principa, nodrošinot nepieciešamos diagnostikas un ārstniecības resursus ārstniecības iestādē, kurā bērns atrodas. American Academy of Pediatrics rekomendācijās par jaundzimušo aprūpes līmeņiem norādīts, ka augstāka līmeņa jaundzimušo aprūpes struktūrām jānodrošina atbilstoši diagnostikas, konsultatīvie un multidisciplinārie resursi. Savukārt Pasaules Veselības organizācijas standarti mazu un slimu jaundzimušo aprūpei uzsver savlaicīgas, drošas, integrētas un nepārtrauktas aprūpes nozīmi, lai mazinātu novēršamu mirstību, invaliditāti un ilgtermiņa veselības sekas.
Īpaši būtiski ir tas, ka priekšlaikus dzimušu jaundzimušo transportēšana pirmajās dzīves dienās pati par sevi ir saistīta ar paaugstinātu komplikāciju risku. Pētījumos konstatēts, ka priekšlaikus dzimušiem bērniem, kuri tiek transportēti pirmajās 72 dzīves stundās, ir paaugstināts smagas intraventrikulāras asiņošanas risks, kas savukārt ir saistīts ar mirstību, neiroloģiskām komplikācijām un ilgtermiņa attīstības traucējumiem. Līdz ar to Projekata sastādītāju rekomendācija kritiski slimu vai ļoti priekšlaikus dzimušu jaundzimušo pārvest uz citu ārstniecības iestādi radioloģisko izmeklējumu veikšanai nav uzskatāma par pacientu drošībai atbilstošu risinājumu un ir pretrunā riskam atbilstošas neonatālās aprūpes principiem.
Šāda pieeja ir arī pretrunā Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” loģikai, kas dzemdību palīdzības un jaundzimušo aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai paredz nepieciešamās diagnostikas pieejamību, tostarp radioloģiskos izmeklējumus. Ja ārstniecības iestādei normatīvi tiek izvirzīta prasība nodrošināt izmeklējumu pieejamību, tad finansēšanas modelim jābūt saskaņotam ar šo prasību izpildi.
Nav pamatoti Rīgas Dzemdību nama radiologa un radiogrāfera nepieciešamību vērtēt tikai pēc absolūta radioloģijas izmeklējumu skaita salīdzinājuma ar daudzprofilu stacionāriem. Šāds salīdzinājums nav korekts, jo jaundzimušo intensīvās terapijas kvalitātes mērķis nav palielināt pacientu un izmeklējumu skaitu, bet gan nodrošināt savlaicīgu, mērķētu diagnostiku, novērst komplikācijas, samazināt intensīvās terapijas nepieciešamību un nepieļaut nevajadzīgu kritiski slimu jaundzimušo transportēšanu. Perinatālajā un neonatālajā aprūpē lielāks pacientu skaits intensīvajā terapijā pats par sevi nav kvalitātes rādītājs; tieši pretēji — kvalitātes mērķis ir droša grūtniecības un dzemdību vadība, komplikāciju profilakse un agrīna ārstēšana, kas mazina nepieciešamību pēc ilgstošas intensīvās terapijas.
Perinatālajā aprūpē kvalitātes mērķis nav palielināt intensīvās terapijas pacientu skaitu, bet gan savlaicīgi novērst komplikācijas un samazināt nepieciešamību pēc intensīvās terapijas. Līdz ar to zemāks pacientu skaits jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā noteiktās situācijās liecina par efektīvu, komplikāciju profilaksi un kvalitatīvu perinatālo aprūpi, nevis par mazāku resursu nepieciešamību.
Vienlaikus DRG finansēšanas modelis primāri balstās ārstēšanas epizožu skaitā un sarežģītībā, savukārt terciārā līmeņa perinatālajā aprūpē būtiska izmaksu daļa ir saistīta ar pastāvīgas gatavības nodrošināšanu. Radiologa un radiogrāfera pieejamība ir gatavības resurss, kas nepieciešams neatkarīgi no konkrētā izmeklējumu skaita. Finansēšanas modelis, kas neņem vērā šādas gatavības izmaksas, rada risku nepietiekami finansēt augsta līmeņa perinatālās aprūpes centrus un nonāk pretrunā pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas mērķiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Projektā paredzēt Rīgas Dzemdību namam finansējumu radiologa un radiogrāfera nodrošināšanai atbilstoši faktiskajai ārstniecības iestādes lomai valsts perinatālās aprūpes sistēmā, sniegtās aprūpes sarežģītībai un normatīvajām prasībām par radioloģisko izmeklējumu pieejamību. Pretējā gadījumā tiek radīta neatbilstība starp ārstniecības iestādei izvirzītajām kvalitātes un drošības prasībām un šo prasību izpildei nepieciešamo valsts finansējumu.
Punkti uz kuriem tieši attiecas Projektā veicamās izmaiņas
6. pielikums - Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi
1.1. neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā un stacionāra nodaļā dežūrārsta dežūru nodrošināšanai nepieciešamās ārstniecības personas un citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas un to skaits:
1.1.4.3. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams"
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu skaits (24/ 7)
Citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas – viens (1) māsas palīgs 24/7
Māsa, vecmāte, nosakot ne mazāk kā divas (2) vecmātes
Dežūrārsti :
Radiologs (attālināti)– viens (1)
Radiologa asistents, radiogrāfers – 1 .
Ja finansējums ir kritiski nepietiekams, pašreizējā situācija pieļaujams arī radiogrāferam 2027. gadā noteikt darbu daļēji attālināti – mājas dežūras ar ierašanos darba pienākumu pildīšanai klātienē līdz 30 minūšu laikā.
Atbilstoši 1.1.4.3. veiktajām izmaiņām, aktualizējams 1.2.4.3. punktā noteiktais finansējuma apmērs. - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Dzemdību nams"
7.DRG sistēmas loma stacionārās aprūpes finansēšanā – nepieciešamība pēc vairāku komponentu apmaksas modeļa
Racionālai un efektīvai finanšu plānošanai izmaiņas valsts apmaksāto pakalpojumu apmaksas sistēmā veicamas kompleksi. Stacionārās veselības aprūpes finansēšanas pilnveidošanā Latvijā nepieciešams pārskatīt DRG (Diagnosis Related Groups) sistēmas lomu, nosakot to kā vienu no vairākiem savstarpēji papildinošiem apmaksas mehānismiem, nevis vienīgo slimnīcu finansēšanas instrumentu. Starptautiskā pieredze liecina, ka DRG sistēmas primārā funkcija ir kompensēt ārstēšanas epizodes intensitāti, resursu patēriņu un klīnisko sarežģītību, savukārt citas slimnīcu funkcijas tiek finansētas ar papildu mehānismiem.
OECD un Eiropas Veselības sistēmu un politikas observatorijas pētījumi norāda, ka nevienā attīstītā veselības aprūpes sistēmā slimnīcu finansēšana netiek balstīta tikai uz DRG principu. Līdztekus aktivitātē balstītai apmaksai (activity-based funding) tiek izmantoti bāzes jeb gatavības maksājumi, finansējums stratēģisko funkciju nodrošināšanai, kā arī dažādi korekcijas mehānismi īpaši sarežģītiem pacientiem un pakalpojumiem. Šāda pieeja ļauj sabalansēt efektivitātes stimulus ar veselības sistēmai nepieciešamo pieejamību, kvalitāti un ilgtspēju.
Īpaši būtiski tas ir dzemdību palīdzībā, kur ievērojama daļa izmaksu saistīta nevis ar konkrētas ārstēšanas epizodes intensitāti, bet ar nepārtrauktas gatavības uzturēšanu. Dzemdību blokam, operāciju zālēm, anestezioloģijas, neonatoloģijas un intensīvās terapijas kapacitātei jābūt pieejamai 24 stundas diennaktī neatkarīgi no konkrētajā dienā notikušo dzemdību skaita. Tādēļ tikai uz DRG balstīta finansēšana pilnvērtīgi neatspoguļo faktiskās izmaksas un rada risku nepietiekami finansēt sabiedrībai kritiski nozīmīgus pakalpojumus.
Ņemot vērā minēto, stacionārās aprūpes finansēšanas modelis būtu veidojams no vairākiem savstarpēji papildinošiem komponentiem:
1)Bāzes jeb gatavības finansējums, kas nodrošina slimnīcas infrastruktūras, diennakts dežūru, neatliekamās palīdzības un minimālās kapacitātes uzturēšanu.
2)DRG apmaksa, kuras uzdevums ir kompensēt ārstēšanas epizodes intensitāti, resursu patēriņu un klīnisko sarežģītību.
3)Piemaksas par sarežģītību, kas ņem vērā pacientu komorbiditāti, komplikācijas, multidisciplināras aprūpes nepieciešamību un augsta riska klīniskos gadījumus.
4)Korekcijas ilgstošai hospitalizācijai, ja uzturēšanās ilgumu nosaka medicīniski vai sociāli faktori, kurus pilnībā neatspoguļo standarta DRG grupējums.
5)Atsevišķs finansējums universitāšu slimnīcu stratēģiskajām funkcijām, tostarp speciālistu sagatavošanai, rezidentūras nodrošināšanai, klīniskajai pētniecībai, inovācijām un metodiskajai vadībai nacionālā līmenī.
8. Finansēšanas modeļa atbilstība valsts noteiktajām kvalitātes un drošības prasībām
Projekta piedāvātā pieeja aktualizē plašāku jautājumu par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas modeļa atbilstību valsts noteiktajām kvalitātes un pacientu drošības prasībām.
Normatīvais regulējums paredz ārstniecības iestādēm pienākumu nodrošināt diennakts gatavību, savlaicīgu diagnostiku, multidisciplināru aprūpi un nepārtrauktu augstas sarežģītības pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus finansēšanas modelis ne vienmēr pilnvērtīgi kompensē šo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo gatavības kapacitāti.
Šī problēma nav attiecināma tikai uz Rīgas Dzemdību namu. Tā skar visas ārstniecības iestādes, kuras nodrošina augstas sarežģītības un terciāra līmeņa pakalpojumus, tostarp klīniskās universitāšu slimnīcas, kur būtiska izmaksu daļa saistīta ar nepārtrauktas gatavības, augsti specializētu speciālistu un stratēģiskās kapacitātes uzturēšanu.
Ja finansēšanas modelis pilnvērtīgi neņem vērā šīs funkcijas, veidojas neatbilstība starp valsts noteiktajām prasībām un šo prasību izpildei pieejamo finansējumu. Šāda pieeja ilgtermiņā nav ilgtspējīga ne no pacientu drošības, ne veselības aprūpes sistēmas noturības, ne labas pārvaldības viedokļa.
Valsts nevar vienlaikus prasīt terciāra līmeņa pakalpojumu kvalitātes un drošības standartu un finansēt tos pēc modeļa kā zema riska, epizodisku pakalpojumu. pilnvērtīgi nekompensējot šo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo gatavības kapacitāti.
9. Priekšlikumu apkopojums Projekta precizēšanai
Ņemot vērā minēto, lūdzam:
1) Publiskot un skaidrot metodiku, kas izmantota Uzņemšanas nodaļu finansēšanas modeļa izstrādē;
2) Sniegt detalizētu pamatojumu kritērijiem, pēc kuriem noteikts finansējamo posteņu skaits un speciālistu sastāvs dažādās ārstniecības iestādēs;
3) Skaidrot, vai un kā praksē tiks nodrošināts, ka Uzņemšanas nodaļām paredzētais finansējums netiek novirzīts citu stacionāra funkciju apmaksas segšanai, īpaši ierobežota finansējuma apstākļos.
4) Izvērtēt Projekta atbilstību vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principiem;
5) Pārskatīt Projekta 6. pielikumā Rīgas Dzemdību namam noteikto Uzņemšanas nodaļas un dežūrārstu personāla sastāvu;
6) Atkārtoti izvērtēt ārsta posteņa neiekļaušanas pamatojumu un nodrošināt vienādu kritēriju piemērošanu visām ārstniecības iestādēm salīdzināmās situācijās.
7) Izvērtēt iespēju vismaz vienu katras specialitātes dežūrārsta posteni finansēt 24/7 režīmā.( kā kritisko pakalpojumu sniegšanas gatavības finansējumu);
8) Reformas mērķu sasniegšanai, respektējot gan pacientu, gan stacionāro ārstniecības iestāžu intereses, pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeli;
9) Atbilstoši atklātības, tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principiem, turpmākās reformas aktivitātes neveikt bez atklāta konstruktīva dialoga ar iesaistītajām pusē.
Kopsavilkums
Rīgas Dzemdību nams atbalsta reformas mērķi stiprināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pacientu drošību, vienlaikus nodrošinot racionālu un efektīvu veselības aprūpes budžeta līdzekļu un cilvēkresursu izmantošanu. Tāpat atbalstām nepieciešamību veidot caurskatāmu un objektīvos kritērijos balstītu uzņemšanas nodaļu un neatliekamās palīdzības finansēšanas sistēmu.
Vienlaikus uzskatām, ka pašreizējā projekta redakcijā nav pietiekami pamatota izmantotās metodikas konsekvence, caurskatāmība un vienlīdzīga piemērošana visām ārstniecības iestādēm. Tādēļ lūdzam pārskatīt Projekta 6. pielikumu, nodrošinot vienotus, objektīvus un pārbaudāmus kritērijus uzņemšanas nodaļu un dežūrārstu sastāva noteikšanai.
Aicinām reformas turpmāko virzību balstīt atklātā un konstruktīvā dialogā ar ārstniecības iestādēm, profesionālajām organizācijām, pacientu pārstāvjiem un citiem nozares partneriem. Tikai uz pierādījumiem balstīta un caurskatāma lēmumu pieņemšana ļaus sasniegt reformas mērķus, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp pacientu tiesībām uz drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, pakalpojumu pieejamību un publisko resursu efektīvu izmantošanu.
Vienlaikus uzskatām, ka Slimnīcu tīkla pārveidei jānotiek ciešā sasaistē ar veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas pilnveidi. Esošā apmaksas sistēma daudzos profilos pilnvērtīgi neatspoguļo faktiskās pakalpojumu sniegšanas izmaksas, īpaši augstas sarežģītības un terciārā līmeņa pakalpojumu sniedzējiem. Tādēļ ilgtermiņā nepieciešams veidot taisnīgus, caurskatāmus un uz faktiskajām izmaksām balstītus finansēšanas mehānismus, kas sekmē veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju kopumā.
Rīgas Dzemdību nams ir gatavs iesaistīties reformas pilnveidošanā un sniegt profesionālu ieguldījumu tādu risinājumu izstrādē, kas balstīti datos, objektīvos kritērijos un labas pārvaldības principos.
01.06.2026. 13:21
26-TA-1067/36
Fiziska persona
SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) ierosina pārskatīt un aktualizēt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 6. pielikumā noteiktās personālnodrošinājuma normas, lai tās atbilstu faktiskajai ārstniecības pakalpojumu sniegšanas situācijai, pacientu plūsmai, specializētā ārstniecības profila specifikai un ārstniecības infrastruktūras attīstībai.
Īpaši attiecībā uz neatliekamās radioloģijas pakalpojumu organizāciju Slimnīca norāda, ka Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tiek nodarbināti divi sertificēti radiologi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nodrošina ārstu stažieru un radioloģijas rezidentu tiešu uzraudzību un vadību. Līdz ar to ārsti stažieri nav uzskatāmi par patstāvīgu un pilnvērtīgu pakalpojumu nodrošinošu ārstniecības personālu, jo ārstniecības darbību tie drīkst veikt tikai sertificēta ārsta uzraudzībā.
Savukārt attiecībā uz radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietām Slimnīca norāda, ka pēc jaunās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas atvēršanas no 2024. gada pakalpojuma sniegšanai iepriekšējo divu radioloģisko posteņu vietā tiek nodrošināti četri pilnvērtīgi posteņi – divi datortomogrāfijas kabineti un divi rentgenoloģijas kabineti. Attiecīgi, lai nodrošinātu minēto posteņu nepārtrauktu darbību, kā arī radiogrāferu iesaisti neatliekamo traumatoloģisko operāciju laikā un mobilās rentgenogrāfijas funkciju nodrošināšanu, objektīvi ir nepieciešamas četras radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietas.
Papildus jāņem vērā, ka kopš brīža, kad Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 6. pielikuma 1.2.1.2. punktā tika noteiktas divas radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietas, pacientu plūsma ir pieaugusi par vairāk nekā 15 procentiem, kas būtiski ietekmē nepieciešamo personāla resursu apjomu.
Ņemot vērā minēto, Slimnīca ierosina precizēt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 6. pielikuma normas, paredzot:
palielināt radiologa asistenta/radiogrāfera posteņu skaitu no diviem uz četriem posteņiem;
paredzēt vienu papildu neatliekamās medicīnas ārsta posteni laika posmā no plkst. 9.00 līdz 22.00;
paredzēt vienu papildu ķirurga posteni stacionāra “Biķernieki” uzņemšanas nodaļā, lai nodrošinātu nepārtrauktu specializētās neatliekamās palīdzības sniegšanu pacientiem ar apdegumiem, apsaldējumiem un strutainās ķirurģijas profila saslimšanām;
paredzēt vienu papildu traumatologa, ortopēda posteni, ņemot vērā neatliekamās traumatoloģiskās palīdzības apjomu un pacientu plūsmu;
samazināt par vienu posteni anesteziologa, reanimatologa amata vietu, atbilstoši faktiskajai pakalpojuma organizācijai un ārstniecības personāla noslodzes izvērtējumam.
Minēto posteņu nepieciešamība un precizējumi izriet no faktiskās pakalpojuma organizācijas, specializētā ārstniecības profila, infrastruktūras attīstības un pacientu plūsmas pieauguma un to nodrošināšana esošā normatīvā regulējuma ietvaros nav iespējama bez virsstundu darba piesaistes.
Īpaši attiecībā uz neatliekamās radioloģijas pakalpojumu organizāciju Slimnīca norāda, ka Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tiek nodarbināti divi sertificēti radiologi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nodrošina ārstu stažieru un radioloģijas rezidentu tiešu uzraudzību un vadību. Līdz ar to ārsti stažieri nav uzskatāmi par patstāvīgu un pilnvērtīgu pakalpojumu nodrošinošu ārstniecības personālu, jo ārstniecības darbību tie drīkst veikt tikai sertificēta ārsta uzraudzībā.
Savukārt attiecībā uz radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietām Slimnīca norāda, ka pēc jaunās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas atvēršanas no 2024. gada pakalpojuma sniegšanai iepriekšējo divu radioloģisko posteņu vietā tiek nodrošināti četri pilnvērtīgi posteņi – divi datortomogrāfijas kabineti un divi rentgenoloģijas kabineti. Attiecīgi, lai nodrošinātu minēto posteņu nepārtrauktu darbību, kā arī radiogrāferu iesaisti neatliekamo traumatoloģisko operāciju laikā un mobilās rentgenogrāfijas funkciju nodrošināšanu, objektīvi ir nepieciešamas četras radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietas.
Papildus jāņem vērā, ka kopš brīža, kad Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 6. pielikuma 1.2.1.2. punktā tika noteiktas divas radiologa asistenta/radiogrāfera amata vietas, pacientu plūsma ir pieaugusi par vairāk nekā 15 procentiem, kas būtiski ietekmē nepieciešamo personāla resursu apjomu.
Ņemot vērā minēto, Slimnīca ierosina precizēt Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 6. pielikuma normas, paredzot:
palielināt radiologa asistenta/radiogrāfera posteņu skaitu no diviem uz četriem posteņiem;
paredzēt vienu papildu neatliekamās medicīnas ārsta posteni laika posmā no plkst. 9.00 līdz 22.00;
paredzēt vienu papildu ķirurga posteni stacionāra “Biķernieki” uzņemšanas nodaļā, lai nodrošinātu nepārtrauktu specializētās neatliekamās palīdzības sniegšanu pacientiem ar apdegumiem, apsaldējumiem un strutainās ķirurģijas profila saslimšanām;
paredzēt vienu papildu traumatologa, ortopēda posteni, ņemot vērā neatliekamās traumatoloģiskās palīdzības apjomu un pacientu plūsmu;
samazināt par vienu posteni anesteziologa, reanimatologa amata vietu, atbilstoši faktiskajai pakalpojuma organizācijai un ārstniecības personāla noslodzes izvērtējumam.
Minēto posteņu nepieciešamība un precizējumi izriet no faktiskās pakalpojuma organizācijas, specializētā ārstniecības profila, infrastruktūras attīstības un pacientu plūsmas pieauguma un to nodrošināšana esošā normatīvā regulējuma ietvaros nav iespējama bez virsstundu darba piesaistes.
01.06.2026. 16:42
Atlasīti 26 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25