Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sfēru apvienošana un padziļinātas pārbaudes ieviešana būvspeciālistu uzraudzībā atbilstoši Saeimā 2023.gada 27.aprīlī pieņemtajam likumam “Grozījumi Būvniecības likumā”, sodu par būvspeciālistu pārkāpumiem pārskatīšana un sagrupēšana pēc smaguma pakāpes, termiņa noteikšana kompetences pārbaudes eksāmena kārtošanai, maznozīmīga pārkāpuma definēšana, kā ar ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde.
Mērķa apraksts
Būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sfēru apvienošana un padziļinātas pārbaudes ieviešana būvspeciālistu uzraudzībā atbilstoši Saeimā 2023.gada 27.aprīlī pieņemtajam likumam “Grozījumi Būvniecības likumā”, sodu par būvspeciālistu pārkāpumiem pārskatīšana un sagrupēšana pēc smaguma pakāpes, termiņa noteikšana kompetences pārbaudes eksāmena kārtošanai, maznozīmīga pārkāpuma definēšana, kā ar ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka katrā darbības sfērā var būt tikai viena kompetences pārbaudes iestāde.
Politikas jomas
Būvniecības politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
29.09.2023. - 13.10.2023.
Informācija
-
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Gusts Sproģis (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
28.09.2023. 10:48
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Sandis Dejus - Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija"
Biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” (turpmāk - biedrība) apvieno Latvijas teritorijā darbojošos 50 nozares uzņēmumus, no kuriem 39 (biedri) ir ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina aptuveni 96 % no Latvijā sniegtajiem centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Biedrības biedri nodarbina vairāk nekā 100 sertificētus būvspeciālistus, kā arī ar citu uzņēmumu būvspeciālistiem ikdienā plaši sadarbojas projektu saskaņošanā, būvniecības darbu īstenošanā un uzraudzībā. Biedrība pārstāv ūdenssaimniecības nozares uzņēmumus, lai iestātos par Latvijas ūdenssaimniecības nozares interešu aizstāvību un kopīgi veicinātu ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu attīstību. Centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi ir kritiski svarīgi gan sabiedrības uzturēšanai, gan jebkuras uzņēmējdarbībās īstenošanai, līdz ar to tiem jābūt gan tehniski, gan finansiāli pieejamiem.
Biedrība ir iepazinusies ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu un kopumā atbalsta tajā iestrādātās izmaiņas, kas pilnveidotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu. Biedrības ieskatā nav iespējama ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības, siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, kā arī saldēšanas sistēmu sfēru apvienošana. Biedrības ieskatā jomas ir pārāk atšķirīgas un Latvijā īstenotās studiju programmas, piemēram, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē ir pārāk plašas, lai kvalitatīvi apgūtu katrā nozarē nepieciešamās zināšanas. Šādi plaša profila speciālisti rada riskus sabiedrības drošībai plānojot, projektējot un būvējot iekārtas, tīklus un tehnoloģijas, kā arī vides aizsardzībai šo tehnoloģiju izmantošanas laikā. Jau šobrīd ir daudz speciālistu “uz papīra”, kas profesionālajā darbībā lielu daļu no risinājumiem neizprot, it sevišķi dažādas tehnoloģiskās iekārtas. Iespējamā apvienošana radītu vēl plašāku praktiski nezinošu speciālistu īpatsvaru nozarē. Biedrības ieskatā būtu jāpilnveido arī augstskolās īstenotās studiju programmas, lai būtu iespējama atsevišķa specializācija un secīga iespējama būvspeciālista sertifikāta iegūšana atsevišķās jomās:
-) ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas;
-) siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;
-) saldēšanas sistēmas.
Esošajās studiju programmās netiek nodrošināta padziļināta zināšanu apguve kādā no jomām, līdz ar to sagatavotie speciālisti visbiežāk ir spējīgi risināt tikai tipveida problēmas un projektēt vai būvēt līnijveida būves. Līdz ar to, sarežģītāku projektu izstrādē un realizācijā visbiežāk var piedalīties tikai ļoti ierobežots speciālistu skaits ar atbilstošām zināšanām vai pieredzi. Dažkārt nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus. Iezīmējot problemātiku - Latvijā nav vairāk par 2 zinošiem speciālistiem, kas var pilnvērtīgi aprēķināt un izprojektēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Atsevišķas jomas ir jāsaglabā, nevis jāapvieno. Biedrības ieskatā Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozaru uzņēmumiem ir jāveido attiecīgo jomu atpazīstamības un prestiža celšanas kampaņas, lai:
-) paaugstinātu studējošo skaitu atbilstošajās specialitātes;
-) nodrošinātu faktiski nepieciešamo būvspeciālistu skaitu šobrīd un nākotnē.
Šobrīd ūdenssaimniecības nozarē ir kritiski zems nodarbināto būvspeciālistu skaits, kā arī to vidējais vecums liecina par iespējami drīzu masveida pensionēšanos, līdz ar to radot valstiska mēroga problēmas. Vēršam uzmanību uz to, ka gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes jomas ir kritiski svarīgas sabiedrības uzturēšanai un klasificējamas pie kritiskās infrastruktūras. Ņemot vērā iepriekš minēto - šo jomu uzturēšana valstiskā mērogā ir nepārvērtējami svarīga.
Turklāt, ūdenssaimniecības jomas speciālistu sagatavošanai būtiski jāatšķiras no potenciāli pievienojamo jomu speciālistu sagatavošanas, jo ūdenssaimniecības nozarē ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne bioloģijā, reaktoru teorijās un ķīmijā, kas saistītas ar ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajiem procesiem. Ūdenssaimniecības nozares speciālistiem nepieciešamas zināšanas vides aizsardzības un piesārņojumu novēršanas jautājumos. Piemēram, šādas zināšanas nav vajadzīgas saldēšanas jomas speciālistiem.
Lai gan biedrība nav tieši iesaistīta būvspeciālistu izglītošanā un sertifikācijā, paužam gatavību aktīvi iesaistīties procesos, kas saistīti ar nozares speciālistu sagatavošanu, viņu zināšanu pilnveidi un to kvalitatīvu pārbaudi, jo novērojam salīdzinoši zemu zināšanu līmeni nozares speciālistu, tajā skaitā būvspeciālistu, vidū.
Biedrība ir iepazinusies ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu un kopumā atbalsta tajā iestrādātās izmaiņas, kas pilnveidotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanu. Biedrības ieskatā nav iespējama ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības, siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu, kā arī saldēšanas sistēmu sfēru apvienošana. Biedrības ieskatā jomas ir pārāk atšķirīgas un Latvijā īstenotās studiju programmas, piemēram, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē ir pārāk plašas, lai kvalitatīvi apgūtu katrā nozarē nepieciešamās zināšanas. Šādi plaša profila speciālisti rada riskus sabiedrības drošībai plānojot, projektējot un būvējot iekārtas, tīklus un tehnoloģijas, kā arī vides aizsardzībai šo tehnoloģiju izmantošanas laikā. Jau šobrīd ir daudz speciālistu “uz papīra”, kas profesionālajā darbībā lielu daļu no risinājumiem neizprot, it sevišķi dažādas tehnoloģiskās iekārtas. Iespējamā apvienošana radītu vēl plašāku praktiski nezinošu speciālistu īpatsvaru nozarē. Biedrības ieskatā būtu jāpilnveido arī augstskolās īstenotās studiju programmas, lai būtu iespējama atsevišķa specializācija un secīga iespējama būvspeciālista sertifikāta iegūšana atsevišķās jomās:
-) ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas;
-) siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;
-) saldēšanas sistēmas.
Esošajās studiju programmās netiek nodrošināta padziļināta zināšanu apguve kādā no jomām, līdz ar to sagatavotie speciālisti visbiežāk ir spējīgi risināt tikai tipveida problēmas un projektēt vai būvēt līnijveida būves. Līdz ar to, sarežģītāku projektu izstrādē un realizācijā visbiežāk var piedalīties tikai ļoti ierobežots speciālistu skaits ar atbilstošām zināšanām vai pieredzi. Dažkārt nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus. Iezīmējot problemātiku - Latvijā nav vairāk par 2 zinošiem speciālistiem, kas var pilnvērtīgi aprēķināt un izprojektēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Atsevišķas jomas ir jāsaglabā, nevis jāapvieno. Biedrības ieskatā Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozaru uzņēmumiem ir jāveido attiecīgo jomu atpazīstamības un prestiža celšanas kampaņas, lai:
-) paaugstinātu studējošo skaitu atbilstošajās specialitātes;
-) nodrošinātu faktiski nepieciešamo būvspeciālistu skaitu šobrīd un nākotnē.
Šobrīd ūdenssaimniecības nozarē ir kritiski zems nodarbināto būvspeciālistu skaits, kā arī to vidējais vecums liecina par iespējami drīzu masveida pensionēšanos, līdz ar to radot valstiska mēroga problēmas. Vēršam uzmanību uz to, ka gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes jomas ir kritiski svarīgas sabiedrības uzturēšanai un klasificējamas pie kritiskās infrastruktūras. Ņemot vērā iepriekš minēto - šo jomu uzturēšana valstiskā mērogā ir nepārvērtējami svarīga.
Turklāt, ūdenssaimniecības jomas speciālistu sagatavošanai būtiski jāatšķiras no potenciāli pievienojamo jomu speciālistu sagatavošanas, jo ūdenssaimniecības nozarē ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas un izpratne bioloģijā, reaktoru teorijās un ķīmijā, kas saistītas ar ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskajiem procesiem. Ūdenssaimniecības nozares speciālistiem nepieciešamas zināšanas vides aizsardzības un piesārņojumu novēršanas jautājumos. Piemēram, šādas zināšanas nav vajadzīgas saldēšanas jomas speciālistiem.
Lai gan biedrība nav tieši iesaistīta būvspeciālistu izglītošanā un sertifikācijā, paužam gatavību aktīvi iesaistīties procesos, kas saistīti ar nozares speciālistu sagatavošanu, viņu zināšanu pilnveidi un to kvalitatīvu pārbaudi, jo novērojam salīdzinoši zemu zināšanu līmeni nozares speciālistu, tajā skaitā būvspeciālistu, vidū.
11.10.2023. 15:50
Juris Kalniņš - Latvijas melioratoru biedrība
Grozījumi MK noteikumos Nr.169.
Izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“12.2. ne mazāk kā divus gadus pēdējo septiņu gadu laikā attiecīgās darbības sfēras būvspeciālista uzraudzībā ir izpildījusi kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālo praktiskā darba pieredzes programmu”;
Izteikt 40.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“40.2. būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi par tēmām, kuras būvspeciālists papildu nav apguvis.";
Sakārtot 51.punkta normas.
Šādā redakcijā iznāk, ka ar 51.punktu (51.1. 51.4.) nosaka pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku, nenorādot uz kādu laiku, bet 51.5. apakšpunktā noteikts konkrēts periods no trim mēnešiem līdz vienam gadam, un 51.6.apakšpunktā – no viena gada līdz pieciem gadiem.
Piemēram, 51.punktu izteikt šādā redakcijā:
“51. Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku:
51.1. līdz būvspeciālists izpilda noteiktos pienākumus:
51.1.1. ja būvspeciālists šo noteikumu 46. punktā noteiktajā termiņā nav ievadījis šo noteikumu 44.5. un 44.6. apakšpunktā minēto informāciju vai nav izpildījis šo noteikumu 44.7. apakšpunktā minēto pienākumu;
51.1.2. ja būvspeciālists kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nav izpildījis šo noteikumu 44.8. apakšpunktā minēto pienākumu;
51.1.3. ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz šo noteikumu 44.8. apakšpunktā minēto kompetences pārbaudi;
51.1.4. saņemta informācija no Valsts valodas centra, ka Latvijas Republikā profesionālo kvalifikāciju ieguvuša būvspeciālista valsts valodas lietojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam.
51.2. no trim mēnešiem līdz vienam gadam:
51.2.1. ja tās rīcībā ir informācija, ka prokurors ir pieņēmis lēmumu saukt pie kriminālatbildības būvspeciālistu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
51.2.2. būvspeciālistam nākamo divu gadu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētās pārbaudes sekmīgas nokārtošanas piemērots vismaz viens brīdinājums
51.2.2. būveksperts vai būvuzraudzības veicējs nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu;
51.2.3. būveksperts nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību dokumentēt ekspertīzes veikšanas gaitu un glabāt ekspertīzes dokumentāciju.
51.3. no viena gada līdz pieciem gadiem:
51.3.1. būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;
51.3.2. nav konstatējami pierādījumi, ka būvspeciālists pats kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis darbus, par kuriem viņš parakstījies kā atbildīgais būvspeciālists;
51.3.3. būveksperts ir nepamatoti sniedzis pozitīvu vai negatīvu ekspertīzes atzinumu;
51.3.4. būvspeciālists būvniecības procesā ir veicis darbības, tai skaitā šo noteikumu 41. vai 50. punktā minētās, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi;
51.3.5. būvspeciālists, pildot būvinspektora amata pienākumus, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu vai ir veicis darbības vai pieļāvis 51.6.5. būvspeciālists, pildot būvinspektora amata pienākumus, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu vai ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi.".
Attiecīgi grozīt normas punktos un apakšpunktos, kas izriet no mūsu ieteikuma 51.punktā.
Izteikt 12.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“12.2. ne mazāk kā divus gadus pēdējo septiņu gadu laikā attiecīgās darbības sfēras būvspeciālista uzraudzībā ir izpildījusi kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālo praktiskā darba pieredzes programmu”;
Izteikt 40.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
“40.2. būvspeciālistam piecus gadus kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi par tēmām, kuras būvspeciālists papildu nav apguvis.";
Sakārtot 51.punkta normas.
Šādā redakcijā iznāk, ka ar 51.punktu (51.1. 51.4.) nosaka pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku, nenorādot uz kādu laiku, bet 51.5. apakšpunktā noteikts konkrēts periods no trim mēnešiem līdz vienam gadam, un 51.6.apakšpunktā – no viena gada līdz pieciem gadiem.
Piemēram, 51.punktu izteikt šādā redakcijā:
“51. Kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot sūdzību vai kompetences pārbaudes iestādes rīcībā esošo informāciju par būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem, pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku:
51.1. līdz būvspeciālists izpilda noteiktos pienākumus:
51.1.1. ja būvspeciālists šo noteikumu 46. punktā noteiktajā termiņā nav ievadījis šo noteikumu 44.5. un 44.6. apakšpunktā minēto informāciju vai nav izpildījis šo noteikumu 44.7. apakšpunktā minēto pienākumu;
51.1.2. ja būvspeciālists kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā termiņā nav izpildījis šo noteikumu 44.8. apakšpunktā minēto pienākumu;
51.1.3. ja būvspeciālists atkārtoti nav nokārtojis vai, nepaziņojot kompetences pārbaudes iestādei objektīvu neierašanās iemeslu, nav ieradies uz šo noteikumu 44.8. apakšpunktā minēto kompetences pārbaudi;
51.1.4. saņemta informācija no Valsts valodas centra, ka Latvijas Republikā profesionālo kvalifikāciju ieguvuša būvspeciālista valsts valodas lietojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam valsts valodas zināšanu un prasmju apjomam.
51.2. no trim mēnešiem līdz vienam gadam:
51.2.1. ja tās rīcībā ir informācija, ka prokurors ir pieņēmis lēmumu saukt pie kriminālatbildības būvspeciālistu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būvniecības jomā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
51.2.2. būvspeciālistam nākamo divu gadu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētās pārbaudes sekmīgas nokārtošanas piemērots vismaz viens brīdinājums
51.2.2. būveksperts vai būvuzraudzības veicējs nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu;
51.2.3. būveksperts nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību dokumentēt ekspertīzes veikšanas gaitu un glabāt ekspertīzes dokumentāciju.
51.3. no viena gada līdz pieciem gadiem:
51.3.1. būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;
51.3.2. nav konstatējami pierādījumi, ka būvspeciālists pats kontrolējis, vadījis vai tieši izpildījis darbus, par kuriem viņš parakstījies kā atbildīgais būvspeciālists;
51.3.3. būveksperts ir nepamatoti sniedzis pozitīvu vai negatīvu ekspertīzes atzinumu;
51.3.4. būvspeciālists būvniecības procesā ir veicis darbības, tai skaitā šo noteikumu 41. vai 50. punktā minētās, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi;
51.3.5. būvspeciālists, pildot būvinspektora amata pienākumus, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu vai ir veicis darbības vai pieļāvis 51.6.5. būvspeciālists, pildot būvinspektora amata pienākumus, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, nav izpildījis būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto prasību par neatkarības ievērošanu vai ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas varēja būtiski apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību vai vidi.".
Attiecīgi grozīt normas punktos un apakšpunktos, kas izriet no mūsu ieteikuma 51.punktā.
12.10.2023. 11:56