Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par konceptuālo ziņojumu "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija), tās dalībvalstis (tostarp Latvija) ir apņēmušās virzīties uz tajā noteikto mērķu sasniegšanu, t.i., funkcionēšanas novērtēšanu nostiprināt kā pamatprincipu invaliditātes noteikšanā. Tomēr bērniem, vērtējot atbilstību invaliditātes kritērijiem un invaliditātes smaguma pakāpi, tās ietekmi uz spējām veikt ikdienas darbības, kā kritērijs ir dominējis un turpina dominēt veselības traucējums un tā izpausmes orgānu sistēmu līmenī. Tieši šī iemesla dēļ sasniedzot pilngadību nereti rodas pretrunas, kad būtiski mainās invaliditātes noteikšanas kritēriji, no veselības traucējumiem (diagnozes) invaliditātes noteikšanā bērniem uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu pilngadīgām personām. Tāpat arī rodas neskaidrības, piemēram, novērtējot medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, kuru kritēriji arī būtiski mainās, sasniedzot pilngadību – no diagnozes (bērnu gadījumā) uz funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanu (pieaugušajiem).
Mērķa apraksts
Konceputuālais ziņojums "Invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveide bērniem" (turpmāk - Ziņojums) ir izstrādāts, lai veicinātu ANO Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanu, t.i., virzīties uz biopsihosociālo pieeju invaliditātes noteikšanā bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā pamatprincipu invaliditātes noteikšanā. Ziņojuma ir sniegti priekšlikumi invaliditātes novērtēšanas kritēriju maiņai bērniem, nostiprinot funkcionēšanas novērtēšanu kā vienu no pamatprincipiem invaliditātes noteikšanā un harmonizējot pārejas posmu no bērna ar invaliditāti uz pilngadīgas personas ar invaliditāti statusu.
Politikas jomas
Nodarbinātības un sociālā politika
Teritorija
Visa Latvijas teritorija
Norises laiks
29.06.2023. - 13.07.2023.
Informācija
Ziņojums izstrādāts atbilstoši Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.–2023. gadam paredzētajam 1.2. un 2.10.pasākumiem - ieviest funkcionēšanas novērtēšanā balstītu invaliditātes noteikšanu bērniem un pārskatīt personām ar invaliditāti virzītā finansiālā atbalsta mērķētību.
22.03.2023. un 12.06.2023. notika tikšanās ar bēru ar invaliditāti vecākiem un VNO pārstāvjiem, kuru laikā tika prezentēti konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi.
22.03.2023. un 12.06.2023. notika tikšanās ar bēru ar invaliditāti vecākiem un VNO pārstāvjiem, kuru laikā tika prezentēti konceptuālajā ziņojumā piedāvātie risinājumi.
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- bērni ar invaliditāti
- bērnu ar invaliditāti likumiskie pārstāvji
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Zanda Beinare (LM)
Atbildīgā persona
Ingus Alliks (LM)
Izsludināšanas datums
29.06.2023. 12:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
1. Bērniem ar neārstējamu invaliditāti no dzimšanas lūdzu atcelt attiecināt pilngadības statusu. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums- kad jāpierāda atkal ka nav rīcībspējīga un vecākiem caur tiesu jākļūst par apgādniekiem. Šis bērns vienalga āru 20 gados ir bērns, tikai pieaudzis bērns.
un Atbalsts ir vajadzīgs tieši vairāk nevis mazāk.
jo daudzu pakalpojumi pēc 18 gadiem vairs nav pieejami, arī tie kas bija bez maksas, piem. zobārsts.
2. Asistenta pakalpojuma sniegšanai degvielas izdevumu griesti ir pazemināti no 120 nevis tieši paaugstināti ko tak degvielas cenas ir ļoti augušas.
3. Netiek apmaksāta visa izdevumu summa par degvielu bērna ar invaliditāti nogādāšanu uz skolu.
4. Tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai jābūt individuāli piemērojamai, arī rehabilitācijas pakalpojumiem.
5.Bēdīga situācija ir bērniem ar invaliditāti pēc skolas beigšanas, netiek nodrošināts dienas centrs, pēc skolas beigšanas mamma ar pieaugušo bērnu spiesta saputo mājās.
6 Primāri ja lemj par kādiem jautājumiem tad vispirms jājautā to saņēmējiem ko vēlas un ko vajag. Cilvēks it kā ir svarīgāks, bet realitātē papīri ir svarīgāki.
Par maz informācijas mēs saņemam, par iespējām, pakalpojumiem.
Vispār cilvekiem ar invaliditāti pakalpojumos un to sniegšanā , procesos ir ļoti daudz neloģiskas un nesaprotamas birokrātijas.
Vai ir kādas organizācijas kas mūs aizstāv, pārzina mūsu vajadzības mūsu tiesības, kura apkopo mūsu vajadzības, un aiznes tas līdz likuma lēmejiem?
un Atbalsts ir vajadzīgs tieši vairāk nevis mazāk.
jo daudzu pakalpojumi pēc 18 gadiem vairs nav pieejami, arī tie kas bija bez maksas, piem. zobārsts.
2. Asistenta pakalpojuma sniegšanai degvielas izdevumu griesti ir pazemināti no 120 nevis tieši paaugstināti ko tak degvielas cenas ir ļoti augušas.
3. Netiek apmaksāta visa izdevumu summa par degvielu bērna ar invaliditāti nogādāšanu uz skolu.
4. Tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai jābūt individuāli piemērojamai, arī rehabilitācijas pakalpojumiem.
5.Bēdīga situācija ir bērniem ar invaliditāti pēc skolas beigšanas, netiek nodrošināts dienas centrs, pēc skolas beigšanas mamma ar pieaugušo bērnu spiesta saputo mājās.
6 Primāri ja lemj par kādiem jautājumiem tad vispirms jājautā to saņēmējiem ko vēlas un ko vajag. Cilvēks it kā ir svarīgāks, bet realitātē papīri ir svarīgāki.
Par maz informācijas mēs saņemam, par iespējām, pakalpojumiem.
Vispār cilvekiem ar invaliditāti pakalpojumos un to sniegšanā , procesos ir ļoti daudz neloģiskas un nesaprotamas birokrātijas.
Vai ir kādas organizācijas kas mūs aizstāv, pārzina mūsu vajadzības mūsu tiesības, kura apkopo mūsu vajadzības, un aiznes tas līdz likuma lēmejiem?
09.07.2023. 12:04