Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Rīkojuma projektsPlāna projekts (Plāna projekts (Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam))Plāna projekts (Plāna projekts (1. pielikums_Plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un starptautisko organizāciju politikas plānošanas dokumentiem)MK sēdes protokollēmuma projekts
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valdības rīcības plāna 7.1 pasākums paredz KNAB izstrādāt un apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026. – 2027.gadam.
Mērķa apraksts
Plāna mērķis ir stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu.
Plānā izvirzīti četri vēlamo pārmaiņu virzieni publiskajā pārvaldē:
1) Informācijas atklātība, institūciju darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalības veicināšana;
2) Institucionālās noturības un integritātes stiprināšana;
3) Korupcijas risku samazināšana publiskajos iepirkumos;
4) Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana.
Plānā izvirzīti četri vēlamo pārmaiņu virzieni publiskajā pārvaldē:
1) Informācijas atklātība, institūciju darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalības veicināšana;
2) Institucionālās noturības un integritātes stiprināšana;
3) Korupcijas risku samazināšana publiskajos iepirkumos;
4) Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana.
Politikas jomas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas politika
Teritorija
Latvijas teritorija
Norises laiks
29.08.2025. - 28.09.2025.
Informācija
KNAPP 2026–2027 izstrādes ietvaros KNAB izveidoja darba grupu. Tās sastāvā iekļautas kopumā 36 publiskās pārvaldes iestādes (tostarp nozaru ministrijas un to padotības iestādes), kā arī 6 nevalstiskās organizācijas. Darba grupas locekļi plāna projektam snieguši vairāk nekā 60 priekšlikumu. KNAB organizējis divas darba grupas sanāksmes, kā arī starpinstitūciju diskusijas ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Plāna īstenošanai ir tieša ietekme uz fiziskām personām, jo paredzēti pasākumi, kas palielinās iedzīvotāju piekļuvi pārskatāmai informācijai par publiskā sektora darbību, nodrošinās drošas un ērtas iespējas ziņot par pārkāpumiem, kā arī stiprinās trauksmes cēlēju aizsardzību, tostarp psiholoģisko atbalstu. Pasākumi vērsti arī uz korupcijas risku mazināšanu ikdienas saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām. Uzlabota publisko iepirkumu integritāte un praktizēti ētikas standarti publiskajā pārvaldē ilgtermiņā veicinās godīgu konkurenci, kvalitatīvākus pakalpojumus un lielāku uzticēšanos valsts institūcijām.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
- publiskas personas institūcijas
Skaidrojums un ietekme
Plānā paredzētie pasākumi uzlabos publisko iepirkumu caurspīdīgumu un ieviesīs integritātes paktus, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. NVO finanšu atklātības stiprināšana, interešu konflikta novēršana un lobēšanas caurskatāmība nodrošinās skaidrākus noteikumus publiskā un privātā sektora sadarbībā, savukārt risku pārvaldības attīstība palīdzēs organizācijām savlaicīgi mazināt korupcijas riskus un stiprināt reputāciju.
Sagatavoja
Līga Bernharde (KNAB)
Atbildīgā persona
Māra Priedīte (KNAB)
Izsludināšanas datums
29.08.2025. 16:17
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Līga Stafecka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Priekšlikums papildināt 1.rīcības virzienu ar pasākumu 1.2.:
Pasākums:
Veicināt valsts finansējuma politiskajām partijām izlietojuma caurskatāmību, nodrošinot datu publicēšanu KNAB mājas lapā un/ vai Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā.
Darbības rezultāts:
Nodrošināta piekļuve informācijai par valsts finansējuma politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām izlietojumu detalizētā skatā (plašāk nekā tikai kopējais finansējums katrai no likumā definētajām mērķgrupām), atspoguļojot visas partiju izmaksas, kas segtas no valsts finansējuma.
Rezultatīvais rādītājs:
Nodrošināta datu par politisko partiju valsts finansējuma izlietojumu pieejamība KNAB mājas lapā un/vai Latvijas Atvērto datu portālā.
Atbildīgā institūcija:
KNAB
Termiņš:
2026.gada IV ceturksnis.
Pamatojums:
Kopš 2018. gada būtiski pieaudzis valsts budžeta finansējums politiskajām partijām. 2024. gadā partijām piešķirtais finansējums sasniedz 6 647 979 eiro. Latvijā valsts finansējums partijām audzis visstraujāk Baltijas valstīs, taču atšķirībā no kaimiņvalstīm politisko partiju biedru skaitu nav izdevies būtiski palielināt, lai gan tas bija viens no finansējuma ieviešanas mērķiem.
Pašlaik sabiedrībai nav iespējams uzzināt detalizēti, kā partijas izlieto valsts budžeta līdzekļus. Publiski pieejama ir tikai vispārīga informācija par kopējām summām pa likumā noteiktajām kategorijām. Piemēram, ja partija norāda tēriņus “darbības saturiskai nodrošināšanai” (semināri, kongresi, konferences, pētījumi, aptaujas, jauniešu pasākumi, konsultācijas), sabiedrībai nav iespējas uzzināt, cik līdzekļu reāli izlietots katram no šiem mērķiem. Tāpat nav skaidrs, vai finansējums tiešām palīdz audzēt politisko priekšlikumu kvalitāti, vai arī tas lielākoties tiek iztērēts, piemēram, dārgu partiju kongresu rīkošanai.
KNAB informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām (partijām) izvērtējumu Latvijā no 2018. gada līdz 2023. gadam” minēti vairāki problemātiski piemēri: valsts finansējums izmantots naktskluba īrei, viesmīļu pakalpojumiem, “drug performance” vai aizkaru iegādei. Šādi izdevumi nav sabiedrībai pārskatāmi, lai gan caurskatāmība ir priekšnoteikums atbildīgai publisko līdzekļu izmantošanai.
Līdz ar to aicinām ieviest caurskatāmību šajā jomā, nodrošinot partiju izdevumu publiskošanu detalizētā līmenī, ļaujot sabiedrībai redzēt pilnu tēriņu struktūru un sekot līdzi tam, vai valsts finansējums patiešām tiek izmantots tā mērķim – stiprināt demokrātiju, veicināt kvalitatīvu politikas veidošanu un partiju ilgtspēju.
Priekšlikums papildināt 4.rīcības virzienu ar šādu pasākumu:
Pasākums:
Stiprināt KNAB spējas efektīvākam darbam korupcijas novēršanā un apkarošanā, veicot KNAB darbības izvērtējumu.
Darbības rezultāts:
Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, ar publiskā iepirkuma procedūras palīdzību nodrošināts KNAB līdzšinējā darba un sasniegto rezultātu neatkarīgs izvērtējums, izpildot E.Siliņas vadītās valdības Rīcības plāna uzdevuma nr. 007 pasākums nr. 7.8.
Rezultatīvais rādītājs:
Veikts izvērtējums par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem
Atbildīgā iestāde:
Valsts kanceleja
Līdzatbildībā iestāde:
KNAB
Termiņš:
Valdības rīcības plāna termiņš - 30.09.2026
Pamatojums:
KNAB kā pretkorupcijas iestāde pilda būtisku funkciju valsts demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, taču lielu daļu tā darba sabiedrība objektīvi nevar izvērtēt, jo nozīmīga informācija par izmeklēšanām un operatīvajām darbībām ir ierobežotas pieejamības vai slepena. Tas nozīmē, ka sabiedrības uzticība iestādei balstās nevis tiešā darba caurskatāmībā, bet gan tās institucionālajā kapacitātē, iekšējo procesu kvalitātē un sasniegtajiem rezultātiem. Neatkarīgs izvērtējums, kas veikts ar publiskā iepirkuma palīdzību, ļautu sistemātiski analizēt KNAB efektivitāti un procesu atbilstību labākajai starptautiskajai praksei, sniedzot pamatu iestādes kapacitātes stiprināšanai un resursu optimālai izmantošanai. Līdzīgi izvērtējumi citās valstīs, piemēram, Ukrainas Nacionālajā pretkorupcijas birojā, ir devuši būtiskus secinājumus par institucionālajiem izaicinājumiem un palīdzējuši palielināt sabiedrības uzticēšanos, kā arī nostiprināt starptautisku partneru pārliecību par iestādes neatkarību un profesionalitāti. Šāda pieeja nodrošinātu, ka arī Latvijā KNAB turpmākā attīstība balstās pierādījumos un objektīvā analīzē, veicinot gan iestādes efektivitāti, gan plašāku atbildību par sabiedrībai tik nozīmīgu uzdevumu – korupcijas novēršanu un apkarošanu. Dažādi korupcijas mērījumi uzrāda stagnējošu fāzi korupcijas novēršanā un apkarošanā, tai skaitā mērījumi par KNAB godīguma novērtējumu, kur aptuveni trešdaļa uzskata iestādi par godīgu, kamēr aptuveni tik pat nevar novērtēt (KNAB pasūtītās Latvijas faktu veiktās sabiedriskās domas aptaujas).
Pasākums:
Veicināt valsts finansējuma politiskajām partijām izlietojuma caurskatāmību, nodrošinot datu publicēšanu KNAB mājas lapā un/ vai Latvijas Atvērto datu portālā mašīnlasāmā formātā.
Darbības rezultāts:
Nodrošināta piekļuve informācijai par valsts finansējuma politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām izlietojumu detalizētā skatā (plašāk nekā tikai kopējais finansējums katrai no likumā definētajām mērķgrupām), atspoguļojot visas partiju izmaksas, kas segtas no valsts finansējuma.
Rezultatīvais rādītājs:
Nodrošināta datu par politisko partiju valsts finansējuma izlietojumu pieejamība KNAB mājas lapā un/vai Latvijas Atvērto datu portālā.
Atbildīgā institūcija:
KNAB
Termiņš:
2026.gada IV ceturksnis.
Pamatojums:
Kopš 2018. gada būtiski pieaudzis valsts budžeta finansējums politiskajām partijām. 2024. gadā partijām piešķirtais finansējums sasniedz 6 647 979 eiro. Latvijā valsts finansējums partijām audzis visstraujāk Baltijas valstīs, taču atšķirībā no kaimiņvalstīm politisko partiju biedru skaitu nav izdevies būtiski palielināt, lai gan tas bija viens no finansējuma ieviešanas mērķiem.
Pašlaik sabiedrībai nav iespējams uzzināt detalizēti, kā partijas izlieto valsts budžeta līdzekļus. Publiski pieejama ir tikai vispārīga informācija par kopējām summām pa likumā noteiktajām kategorijām. Piemēram, ja partija norāda tēriņus “darbības saturiskai nodrošināšanai” (semināri, kongresi, konferences, pētījumi, aptaujas, jauniešu pasākumi, konsultācijas), sabiedrībai nav iespējas uzzināt, cik līdzekļu reāli izlietots katram no šiem mērķiem. Tāpat nav skaidrs, vai finansējums tiešām palīdz audzēt politisko priekšlikumu kvalitāti, vai arī tas lielākoties tiek iztērēts, piemēram, dārgu partiju kongresu rīkošanai.
KNAB informatīvajā ziņojumā “Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām (partijām) izvērtējumu Latvijā no 2018. gada līdz 2023. gadam” minēti vairāki problemātiski piemēri: valsts finansējums izmantots naktskluba īrei, viesmīļu pakalpojumiem, “drug performance” vai aizkaru iegādei. Šādi izdevumi nav sabiedrībai pārskatāmi, lai gan caurskatāmība ir priekšnoteikums atbildīgai publisko līdzekļu izmantošanai.
Līdz ar to aicinām ieviest caurskatāmību šajā jomā, nodrošinot partiju izdevumu publiskošanu detalizētā līmenī, ļaujot sabiedrībai redzēt pilnu tēriņu struktūru un sekot līdzi tam, vai valsts finansējums patiešām tiek izmantots tā mērķim – stiprināt demokrātiju, veicināt kvalitatīvu politikas veidošanu un partiju ilgtspēju.
Priekšlikums papildināt 4.rīcības virzienu ar šādu pasākumu:
Pasākums:
Stiprināt KNAB spējas efektīvākam darbam korupcijas novēršanā un apkarošanā, veicot KNAB darbības izvērtējumu.
Darbības rezultāts:
Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, ar publiskā iepirkuma procedūras palīdzību nodrošināts KNAB līdzšinējā darba un sasniegto rezultātu neatkarīgs izvērtējums, izpildot E.Siliņas vadītās valdības Rīcības plāna uzdevuma nr. 007 pasākums nr. 7.8.
Rezultatīvais rādītājs:
Veikts izvērtējums par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem
Atbildīgā iestāde:
Valsts kanceleja
Līdzatbildībā iestāde:
KNAB
Termiņš:
Valdības rīcības plāna termiņš - 30.09.2026
Pamatojums:
KNAB kā pretkorupcijas iestāde pilda būtisku funkciju valsts demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, taču lielu daļu tā darba sabiedrība objektīvi nevar izvērtēt, jo nozīmīga informācija par izmeklēšanām un operatīvajām darbībām ir ierobežotas pieejamības vai slepena. Tas nozīmē, ka sabiedrības uzticība iestādei balstās nevis tiešā darba caurskatāmībā, bet gan tās institucionālajā kapacitātē, iekšējo procesu kvalitātē un sasniegtajiem rezultātiem. Neatkarīgs izvērtējums, kas veikts ar publiskā iepirkuma palīdzību, ļautu sistemātiski analizēt KNAB efektivitāti un procesu atbilstību labākajai starptautiskajai praksei, sniedzot pamatu iestādes kapacitātes stiprināšanai un resursu optimālai izmantošanai. Līdzīgi izvērtējumi citās valstīs, piemēram, Ukrainas Nacionālajā pretkorupcijas birojā, ir devuši būtiskus secinājumus par institucionālajiem izaicinājumiem un palīdzējuši palielināt sabiedrības uzticēšanos, kā arī nostiprināt starptautisku partneru pārliecību par iestādes neatkarību un profesionalitāti. Šāda pieeja nodrošinātu, ka arī Latvijā KNAB turpmākā attīstība balstās pierādījumos un objektīvā analīzē, veicinot gan iestādes efektivitāti, gan plašāku atbildību par sabiedrībai tik nozīmīgu uzdevumu – korupcijas novēršanu un apkarošanu. Dažādi korupcijas mērījumi uzrāda stagnējošu fāzi korupcijas novēršanā un apkarošanā, tai skaitā mērījumi par KNAB godīguma novērtējumu, kur aptuveni trešdaļa uzskata iestādi par godīgu, kamēr aptuveni tik pat nevar novērtēt (KNAB pasūtītās Latvijas faktu veiktās sabiedriskās domas aptaujas).
26.09.2025. 19:38
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"
Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) atzinīgi vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam (KNAPP). Tas ir stratēģiski svarīgs dokuments Latvijas pretkorupcijas politikas īstenošanā, kas nostiprina saikni ar plašākiem valsts attīstības, drošības un ekonomikas dokumentiem. Šī integrācija ir plāna stiprā puse, jo uzsver, ka pretkorupcijas politika nav izolēts pasākumu kopums, bet daļa no kopējām valsts attīstības prioritātēm.
Pozitīvi vērtējams, ka ir skaidri definēti četri rīcības virzieni – atklātība un sabiedrības līdzdalība, institucionālās noturības stiprināšana, korupcijas risku mazināšana publiskajos iepirkumos un efektīva korupcijas atklāšana un sodāmība. Svarīgi, ka īpaša nozīme piešķirta publiskajiem iepirkumiem, kas starptautiski tiek atzīti par augsta riska jomu ar iespējamu pārrobežu ietekmi. Tāpat plāns aptver citas augstu risku nozares, piemēram, aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī paredz konkrētus uzdevumus šo jomu risku vadībai.
Pozitīvi vērtējams arī sabiedrības iesaistes aspekts. Dokumentā pasvītrota nepieciešamība stiprināt trauksmes celšanas mehānismus, palielināt sabiedrības informētību, īpaši jauniešu vidū, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un mediju kapacitāti pilsoniskās uzraudzības nodrošināšanā. Šie pasākumi ir nozīmīgi, lai ilgtermiņā mainītu sabiedrības attieksmi pret korupciju.
Vienlaikus Delna vēlas vērst uzmanību vairākiem izaicinājumiem:
Pirmkārt, plāna darbības termiņš ir tikai divi gadi, kamēr daudziem tajā paredzētajiem pasākumiem nepieciešama ilgstoša un konsekventa īstenošana vairāku gadu garumā. Tas nozīmē, ka pasākumi būs jāturpina arī nākamajā KNAPP, lai būtu ilgtspējīgi rezultāti.
Otrkārt, plāna sekmīga īstenošana būs tieši atkarīga no politiskās gribas. Delna ir novērojusi, ka atsevišķās jomās, piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likuma iedzīvināšanā, politiskā griba ir bijusi nepietiekama. Tas rada risku, ka netiks sasniegts KNAPP plānā minētais – noteikta iestāde, kas būs atbildīga par likuma ieviešanu.
Treškārt, KNAB un citu līdzatbildīgo institūciju kapacitāte. Pieaugošais aizsardzības budžets nosaka īpašu pienākumu savlaicīgi un bez kompromisiem pārvaldīt korupcijas riskus šajā nozarē. Tas prasa atbilstošus resursus, un ne tikai finansiālus.
Ceturtkārt, ciešā KNAPP sasaite ar citiem politikas dokumentiem rada koordinācijas riskus. Ja netiks nodrošināta pietiekami efektīva sadarbība starp institūcijām, var būt sarežģīti atklāt reālos rezultātus un novērtēt ietekmi.
Piektkārt, sabiedrības uztvere par korupciju Latvijā joprojām ir skeptiska. Uzlabojumi uzticības līmenī būs iespējami tikai tad, ja iedzīvotāji redzēs skaidrus un konkrētus rezultātus.
Ņemot vērā minēto, Delna sniedz šādus ieteikumus plāna pilnveidei un īstenošanai:
Integritātes paktu ieviešana praksē – plānā paredzēts attīstīt integritātes paktu mehānismu publiskajos iepirkumos, taču nepieciešamas konkrētas darbības, lai to īstenotu reāli, nevis tikai iekļautu normatīvajos aktos.
Sabiedrības izglītošanas stiprināšana – jāparedz mērķtiecīgāki un regulāri izglītojoši pasākumi, kas sabiedrībai skaidro dažādus korupcijas veidus (piemēram, “pateicības” veselības jomā, nepotisms) un palīdz mazināt priekšstatu, ka “viss ir slikti”. Informācija jāpadara maksimāli pieejama un saprotama, ne tikai nodrošinot datu pieejamību, bet aktīvi tos izplatot.
Mediju un žurnālistu kapacitātes atbalsts – valstīs, kur pētnieciskā žurnālistika ir spēcīgāka, korupcija mazinās. Tādēļ plānā paredzētā mediju lomas stiprināšana jāīsteno praktiski, tostarp nodrošinot izglītošanas un apmācību pasākumus žurnālistiem.
Politiskās prioritātes nostiprināšana – valdībai un Saeimai korupcijas novēršana jāpatur kā nepārprotama prioritāte, lai nodrošinātu, ka KNAPP pasākumi netiek atlikti vai īstenoti tikai daļēji.
Koordinācijas mehānismu stiprināšana – nepieciešams skaidrāk noteikt atbildīgās institūcijas, īpaši jautājumos, kas skar vairākus plānus vienlaikus, piemēram, interešu pārstāvības regulējuma īstenošanu.
Kopumā Delna atzinīgi vērtē KNAPP 2026–2027 kā labi strukturētu un stratēģiski nostiprinātu politikas dokumentu, kas uzsver sabiedrības lomu korupcijas mazināšanā un stiprina valsts institucionālo noturību. Tā sekmīga īstenošana gan būs atkarīga no politiskās gribas, koordinācijas kvalitātes un sabiedrības iesaistes. Tikai nodrošinot šos priekšnoteikumus, plāns var būtiski veicināt uzticēšanos valsts institūcijām un mazināt korupcijas riskus Latvijā.
Pozitīvi vērtējams, ka ir skaidri definēti četri rīcības virzieni – atklātība un sabiedrības līdzdalība, institucionālās noturības stiprināšana, korupcijas risku mazināšana publiskajos iepirkumos un efektīva korupcijas atklāšana un sodāmība. Svarīgi, ka īpaša nozīme piešķirta publiskajiem iepirkumiem, kas starptautiski tiek atzīti par augsta riska jomu ar iespējamu pārrobežu ietekmi. Tāpat plāns aptver citas augstu risku nozares, piemēram, aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī paredz konkrētus uzdevumus šo jomu risku vadībai.
Pozitīvi vērtējams arī sabiedrības iesaistes aspekts. Dokumentā pasvītrota nepieciešamība stiprināt trauksmes celšanas mehānismus, palielināt sabiedrības informētību, īpaši jauniešu vidū, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un mediju kapacitāti pilsoniskās uzraudzības nodrošināšanā. Šie pasākumi ir nozīmīgi, lai ilgtermiņā mainītu sabiedrības attieksmi pret korupciju.
Vienlaikus Delna vēlas vērst uzmanību vairākiem izaicinājumiem:
Pirmkārt, plāna darbības termiņš ir tikai divi gadi, kamēr daudziem tajā paredzētajiem pasākumiem nepieciešama ilgstoša un konsekventa īstenošana vairāku gadu garumā. Tas nozīmē, ka pasākumi būs jāturpina arī nākamajā KNAPP, lai būtu ilgtspējīgi rezultāti.
Otrkārt, plāna sekmīga īstenošana būs tieši atkarīga no politiskās gribas. Delna ir novērojusi, ka atsevišķās jomās, piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likuma iedzīvināšanā, politiskā griba ir bijusi nepietiekama. Tas rada risku, ka netiks sasniegts KNAPP plānā minētais – noteikta iestāde, kas būs atbildīga par likuma ieviešanu.
Treškārt, KNAB un citu līdzatbildīgo institūciju kapacitāte. Pieaugošais aizsardzības budžets nosaka īpašu pienākumu savlaicīgi un bez kompromisiem pārvaldīt korupcijas riskus šajā nozarē. Tas prasa atbilstošus resursus, un ne tikai finansiālus.
Ceturtkārt, ciešā KNAPP sasaite ar citiem politikas dokumentiem rada koordinācijas riskus. Ja netiks nodrošināta pietiekami efektīva sadarbība starp institūcijām, var būt sarežģīti atklāt reālos rezultātus un novērtēt ietekmi.
Piektkārt, sabiedrības uztvere par korupciju Latvijā joprojām ir skeptiska. Uzlabojumi uzticības līmenī būs iespējami tikai tad, ja iedzīvotāji redzēs skaidrus un konkrētus rezultātus.
Ņemot vērā minēto, Delna sniedz šādus ieteikumus plāna pilnveidei un īstenošanai:
Integritātes paktu ieviešana praksē – plānā paredzēts attīstīt integritātes paktu mehānismu publiskajos iepirkumos, taču nepieciešamas konkrētas darbības, lai to īstenotu reāli, nevis tikai iekļautu normatīvajos aktos.
Sabiedrības izglītošanas stiprināšana – jāparedz mērķtiecīgāki un regulāri izglītojoši pasākumi, kas sabiedrībai skaidro dažādus korupcijas veidus (piemēram, “pateicības” veselības jomā, nepotisms) un palīdz mazināt priekšstatu, ka “viss ir slikti”. Informācija jāpadara maksimāli pieejama un saprotama, ne tikai nodrošinot datu pieejamību, bet aktīvi tos izplatot.
Mediju un žurnālistu kapacitātes atbalsts – valstīs, kur pētnieciskā žurnālistika ir spēcīgāka, korupcija mazinās. Tādēļ plānā paredzētā mediju lomas stiprināšana jāīsteno praktiski, tostarp nodrošinot izglītošanas un apmācību pasākumus žurnālistiem.
Politiskās prioritātes nostiprināšana – valdībai un Saeimai korupcijas novēršana jāpatur kā nepārprotama prioritāte, lai nodrošinātu, ka KNAPP pasākumi netiek atlikti vai īstenoti tikai daļēji.
Koordinācijas mehānismu stiprināšana – nepieciešams skaidrāk noteikt atbildīgās institūcijas, īpaši jautājumos, kas skar vairākus plānus vienlaikus, piemēram, interešu pārstāvības regulējuma īstenošanu.
Kopumā Delna atzinīgi vērtē KNAPP 2026–2027 kā labi strukturētu un stratēģiski nostiprinātu politikas dokumentu, kas uzsver sabiedrības lomu korupcijas mazināšanā un stiprina valsts institucionālo noturību. Tā sekmīga īstenošana gan būs atkarīga no politiskās gribas, koordinācijas kvalitātes un sabiedrības iesaistes. Tikai nodrošinot šos priekšnoteikumus, plāns var būtiski veicināt uzticēšanos valsts institūcijām un mazināt korupcijas riskus Latvijā.
26.09.2025. 21:21
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25