Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Mūsdienu mainīgā sociālekonomiskā vide un darba tirgus rada nepieciešamību regulāri apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī uzlabot jau esošās, tādējādi Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam pieaugušo izglītība noteikta kā viens no mērķiem, paredzot palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās no 47,5% 2016. gadā līdz 54% 2027. gadā.
Tehnoloģiju attīstības, automatizācijas un konkurences spiediena radītā nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem prasa ieguldījumus kvalificētā darbaspēkā, kas ir atvērts jaunu zināšanu apguvei. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi sekmējot arī uzņēmuma izaugsmi un pielāgošanos tautsaimniecības izmaiņām.
Lai arī 2022. gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā, iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2022.g.–9,6%) un atpaliek no Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.‒2027. gadam izvirzītā mērķa: 2027.g. – 12% iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas.
Demogrāfijas un citu faktoru dēļ turpina pieaugt vidējās kvalifikācijas darbaspēka ar profesionālo izglītību nepietiekamības risks. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka Latvijā gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās pieaugt iztrūkums pēc vidēji kvalificētā darbaspēka. Ievērojot to, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka produktivitātes pieaugumu, kā arī nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitālizācija un jaunas tehnoloģijas.
Zemie līdzdalības rādītāji pieaugušo izglītībā lielā mērā ir saistīti ar dažādiem kavējošiem faktoriem, kas saskaņā ar esošajiem Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem ir nespēja apmaksāt mācību maksu un ar mācībām saistītus izdevumus, grūtības savienot mācības ar darbu un privāto dzīvi un citi dzīves apstākli. Tas nozīmē, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājumu, bet arī jāveic papildu atbalsta pasākumi (piem., izdevumi saistīti ar mobilitāti), lai novērstu dalības šķēršļus un veicinātu pieaugušo iesaisti pieaugušo izglītībā. Turklāt īpašs atbalsts ir nepieciešams personām ar darba tirgus prasībām nepietiekamo izglītību vai prasmēm, lai varētu pārvarēt zemu ienākumu slazdu.
Tehnoloģiju attīstības, automatizācijas un konkurences spiediena radītā nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem prasa ieguldījumus kvalificētā darbaspēkā, kas ir atvērts jaunu zināšanu apguvei. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi sekmējot arī uzņēmuma izaugsmi un pielāgošanos tautsaimniecības izmaiņām.
Lai arī 2022. gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā, iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2022.g.–9,6%) un atpaliek no Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.‒2027. gadam izvirzītā mērķa: 2027.g. – 12% iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas.
Demogrāfijas un citu faktoru dēļ turpina pieaugt vidējās kvalifikācijas darbaspēka ar profesionālo izglītību nepietiekamības risks. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka Latvijā gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās pieaugt iztrūkums pēc vidēji kvalificētā darbaspēka. Ievērojot to, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka produktivitātes pieaugumu, kā arī nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitālizācija un jaunas tehnoloģijas.
Zemie līdzdalības rādītāji pieaugušo izglītībā lielā mērā ir saistīti ar dažādiem kavējošiem faktoriem, kas saskaņā ar esošajiem Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem ir nespēja apmaksāt mācību maksu un ar mācībām saistītus izdevumus, grūtības savienot mācības ar darbu un privāto dzīvi un citi dzīves apstākli. Tas nozīmē, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājumu, bet arī jāveic papildu atbalsta pasākumi (piem., izdevumi saistīti ar mobilitāti), lai novērstu dalības šķēršļus un veicinātu pieaugušo iesaisti pieaugušo izglītībā. Turklāt īpašs atbalsts ir nepieciešams personām ar darba tirgus prasībām nepietiekamo izglītību vai prasmēm, lai varētu pārvarēt zemu ienākumu slazdu.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu nodarbināto prasmju paaugstināšanu, profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai pārkvalifikāciju, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā.
Politikas jomas
Mūžizglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
12.10.2023. - 13.11.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta kārtība ruļļa 31.6.apakšpunktam tiek nodrošināta TAP portālā iekļautās vispārpieejamās informācijas atklātība un pieejamība sabiedrībai.
Fiziskās personas
- Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas, kuras sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu, prioritāri atbalstu sniedzot nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātajiem vecumā no 50 gadiem, nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projektā īstenoto darbību rezultātā atbalsts plānots nodarbinātām personām, paredzot iespēju apgūt mainīgajiem darba tirgus apstākļiem un nozares attīstības tendencēm aktuālas zināšanas un prasmes, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs nodarbināto dzīves kvaliāti un noturību darba tirgū.
Juridiskās personas
- Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, izglītības iestādes, pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, izglītības iestādēm un pašvaldībām īstenos ESF+ projektu, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts nodarbinātām personām, paredzot iespēju apgūt mainīgajiem darba tirgus apstākļiem un nozares attīstības tendencēm aktuālu zināšanas un prasmes, tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs nodarbināto dzīves kvalitāti un noturību darba tirgū.
Sagatavoja
Līga Vilde-Jurisone (IZM)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
10.10.2023. 13:05
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Inese Krilova - Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija"
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (turpmāk - LIKTA) aicina pārskatīt 4.punktā norādītos, pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzamos, uzraudzības rādītājus, proti, punktu 4.3. nacionālo rādītāju - nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, kuras saņēmušas Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits) - 14 000, kas veido 50% no kopējā iznākumu rādītāja.
Vēršam uzmanību, ka atbalsta pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā.
Tādēļ norādām, ka nodarbinātie ar pabeigtu vai nepabeigtu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību veido tikai 28,1% no visiem nodarbinātajiem (Avots: Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējām un ilgtermiņa prognozēm, 2022). [1] Savukārt zems digitālo prasmju līmenis ir 49.7% iedzīvotāju (vecumā 16 līdz 74 gadi) (Avots: DESI indekss 2023)[2], kas norāda, ka zems digitālo prasmju līmenis nav tikai cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai, LIKTA aicina ievērot samērīgumu un sasniedzamā rādītāja proporcionalitāti, 4.3. punktā nosakot sasniedzamo rādītāju 7840 personas jeb 28%.
Ir ļoti būtiski, lai digitālās tehnoloģijas tiktu izmantotas visās nozarēs. Darbaspēka zemajai produktivitātei un digitālo prasmju trūkumam ir horizontāls raksturs, turklāt tas nav saistīts tikai ar izglītības līmeni, bet tieši ar spēju pielietot tehnoloģijas attiecīgajā nozarē, kas būtiski kāpinātu produktivitāti. Digitālo prasmju trūkums vērojams dažādu nozaru, dažādu līmeņu specialistiem, kuriem ir augstākā izglītība savā nozarē, taču būtiski trūkst digitālo kompetenču.
Augsti novērtējam un atbalstām iedzīvotāju, ar zemu izglītības līmeni un no sociālā riska grupām, prasmju paaugstināšanas pasākumus Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, taču aicinām saglabāt fokusu uz 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” mērķi un noteikt samērīgus sasniedzamos rādītājus, atbilstoši nodarbinātības struktūrai valstī un darba tirgus vajadzībām.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment
[2] https://likta.lv/desi-2022-latvija-saglaba-poziciju-un-ierindojas-17-vieta/
Vēršam uzmanību, ka atbalsta pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā.
Tādēļ norādām, ka nodarbinātie ar pabeigtu vai nepabeigtu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību veido tikai 28,1% no visiem nodarbinātajiem (Avots: Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējām un ilgtermiņa prognozēm, 2022). [1] Savukārt zems digitālo prasmju līmenis ir 49.7% iedzīvotāju (vecumā 16 līdz 74 gadi) (Avots: DESI indekss 2023)[2], kas norāda, ka zems digitālo prasmju līmenis nav tikai cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai digitālajai izglītībai un apmācībai, LIKTA aicina ievērot samērīgumu un sasniedzamā rādītāja proporcionalitāti, 4.3. punktā nosakot sasniedzamo rādītāju 7840 personas jeb 28%.
Ir ļoti būtiski, lai digitālās tehnoloģijas tiktu izmantotas visās nozarēs. Darbaspēka zemajai produktivitātei un digitālo prasmju trūkumam ir horizontāls raksturs, turklāt tas nav saistīts tikai ar izglītības līmeni, bet tieši ar spēju pielietot tehnoloģijas attiecīgajā nozarē, kas būtiski kāpinātu produktivitāti. Digitālo prasmju trūkums vērojams dažādu nozaru, dažādu līmeņu specialistiem, kuriem ir augstākā izglītība savā nozarē, taču būtiski trūkst digitālo kompetenču.
Augsti novērtējam un atbalstām iedzīvotāju, ar zemu izglītības līmeni un no sociālā riska grupām, prasmju paaugstināšanas pasākumus Labklājības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmās, taču aicinām saglabāt fokusu uz 4.2.4.2 pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” mērķi un noteikt samērīgus sasniedzamos rādītājus, atbilstoši nodarbinātības struktūrai valstī un darba tirgus vajadzībām.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment
[2] https://likta.lv/desi-2022-latvija-saglaba-poziciju-un-ierindojas-17-vieta/
10.11.2023. 13:59
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK vērš uzmanību, ka, ņemot vērā plānoto programmas piedāvāto īstenošanas ilgumu un ietekmi, pirms tālākas noteikumu virzīšanas atzinumu saņemšanai, nepieciešams saskaņot piedāvāto risinājumu atbilstību Cilvēkkapitāla attīstības padomes ekspertu darba grupas (Pieaugušo izglītības mācību piedāvājuma, kvalitātes un prasmju pilnveidei) izstrādātajiem Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas mērķiem un rīcības plānam, nodrošinot savstarpēju sistēmisku pieeju pieaugušo mācību piedāvājuma attīstībai valstī kopumā, lai novērstu neatbilstības riskus kopējai plānotai valsts rīcībpolitikai šajā nozarē.
13.11.2023. 19:36