Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr. 397 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 397) pašreiz nav ietvertas visas prasības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas un pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas atbilstību Direktīvas 2018/851/ES, Direktīvas 2025/1892/ES un Regulas 2024/1252 prasībām. Ir nepieciešams precizēt atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir MK noteikumos Nr. 397 ietvert visas prasības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas un pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas atbilstību Direktīvas 2018/851/ES, Direktīvas 2025/1892/ES un Regulas 2024/1252 prasībām, ņemot vērā, ka ir nepieciešams savlacīgi uzsākt jauna Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2029.-2035.gadam izstrādi.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa valsts.
Norises laiks
03.09.2026. - 17.09.2026.
Informācija
Noteikumu projekta mērķis ir MK noteikumos Nr. 397 ietvert visas prasības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, atkritumu rašanās novēršanas valsts programmas un pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas atbilstību Direktīvas 2018/851/ES, Direktīvas 2025/1892/ES un Regulas 2024/1252 prasībām, ņemot vērā, ka ir nepieciešams savlacīgi uzsākt jauna Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2029.-2035.gadam izstrādi.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas fiziskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas fiziskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas fiziskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
Juridiskās personas
- - pašvaldības; - ap 60 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantus, kuri nogādā atkritumu sadzīves atkritumu poligonos vai veic atkritumu pārstrādi; - 10 sadzīves atkritumu poligonu operatori; - komersanti, kuri ir iesaistīti kritiskās izejvielas saturošu atkritumu apsaimniekošanā; - komersanti, kuri ir iesaistīti pārtikas piegādes ķēdē.
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts netiešā veidā skars visas juridiskās personas - atkritumu radītājus, tā kā atkritumu politikas plānošanas dokumentos tiks ietverti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi, kā arī pasākumi pārtikas atkritumu rašanās novēršanai.
Sagatavoja
Ilze Doniņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
03.09.2026. 18:45
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-500/1
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
1) Eiropā arvien lielāku politisko nozīmi iegūst pāreja no vienreizlietojamā iepakojuma uz atkārtoti izmantojama pārtikas līdzņemšanas iepakojuma sistēmām. Jaunais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK nosaka konkrētus iepakojuma atkritumu apjoma samazināšanas mērķrādītājus dalībvalstīm un pakāpeniski ievieš prasības, kuru mērķis ir paplašināt atkalizmantojama iepakojuma un atkalizmantošanas sistēmu ieviešanu, tostarp līdzņemšanas pārtikas un dzērienu nozarē. Tomēr praksē šo sistēmu ieviešana joprojām ir sadrumstalota. Neraugoties uz daudziem pilotprojektiem un pieaugošu sabiedrības informētību, atkārtotas izmantošanas iepakojuma sistēmas vēl nav kļuvušas par pašsaprotamu ikdienas izvēli.
Lai veidotu vienotu politikas plānošanas ietvaru un izstrādātu atbalsta mehānismus vienreizlietojamā pārtikas līdzņemšanas iepakojuma samazināšanai, nepieciešams noteikt konkrētus pasākumus Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā.
Priekšlikums izteikt noteikumu projekta 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
3.3. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu, ietverot pasākumus, kā arī ekonomikas instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citu pasākumu izmantošanu, lai veicinātu pāreju no vienreizlietojamā iepakojuma uz atkārtoti izmantojama pārtikas iepakojuma sistēmām un atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, tajā skaitā, veicinot sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un remontu tīklu izveidi un atbalstu tiem, kā arī atvieglojot šiem tīkliem piekļuvi tādiem atkritumu savākšanas sistēmu vai iekārtu operatoru īpašumā esošiem atkritumiem, kurus var sagatavot atkārtotai izmantošanai, bet ko minētie operatori neparedz sagatavot atkārtotai izmantošanai;
2) Noteikumu projekta anotācijā ir atzīts: Klimata un enerģētikas ministrija konstatēja, ka kvantitatīvie indikatori, kuri raksturo bīstamos atkritumus, faktiski svārstās atkarībā no tirgus situācijas un komersantu saimnieciskās aktivitātes, kas kopā ar faktu, ka ES normatīvajos aktos nav noteikti mērķi bīstamo atkritumu pārstrādei un apglabāšanai, sniegts pamatojums grozījumam svītrot atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus attiecībā uz bīstamo atkritumu rašanos, pārstrādi un apglabāšanu.
Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) 8.pantā noteikto pašvaldību kompetenci (savā teritorijā organizē visu sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radītos būvniecības atkritumus apsaimniekošanu), kā arī AAL 10.panta otrās daļas nosacījumu par to, ka reģionālos plānus izstrādā pašvaldības, ir nepieciešams atbilstoši pašvaldību noteiktajai kompetencei pašvaldībām izstrādājamā reģionālā plāna saturā sašaurināt šo noteikumu 2.2.2. punktā ietverto atkritumu veidu tvērumu, iekļaujot tajā tikai tos atkritumu veidus, kas ir pašvaldību kompetencē. Tādējādi, ievērojot samērības principu, no reģionālo plānu satura būtu svītrojami tie atkritumu veidi, kas ir ārpus pašvaldību kompetences un par ko atbildība ar AAL 7.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu ir noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai un AAL 7.panta otro daļu - Valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Lai arī noteikumu projekts to neparedz, lūdzam to iekļaut veikt atbilstošus grozījumus.
1) Eiropā arvien lielāku politisko nozīmi iegūst pāreja no vienreizlietojamā iepakojuma uz atkārtoti izmantojama pārtikas līdzņemšanas iepakojuma sistēmām. Jaunais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK nosaka konkrētus iepakojuma atkritumu apjoma samazināšanas mērķrādītājus dalībvalstīm un pakāpeniski ievieš prasības, kuru mērķis ir paplašināt atkalizmantojama iepakojuma un atkalizmantošanas sistēmu ieviešanu, tostarp līdzņemšanas pārtikas un dzērienu nozarē. Tomēr praksē šo sistēmu ieviešana joprojām ir sadrumstalota. Neraugoties uz daudziem pilotprojektiem un pieaugošu sabiedrības informētību, atkārtotas izmantošanas iepakojuma sistēmas vēl nav kļuvušas par pašsaprotamu ikdienas izvēli.
Lai veidotu vienotu politikas plānošanas ietvaru un izstrādātu atbalsta mehānismus vienreizlietojamā pārtikas līdzņemšanas iepakojuma samazināšanai, nepieciešams noteikt konkrētus pasākumus Atkritumu rašanās novēršanas valsts programmā.
Priekšlikums izteikt noteikumu projekta 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
3.3. atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu, ietverot pasākumus, kā arī ekonomikas instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citu pasākumu izmantošanu, lai veicinātu pāreju no vienreizlietojamā iepakojuma uz atkārtoti izmantojama pārtikas iepakojuma sistēmām un atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, tajā skaitā, veicinot sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un remontu tīklu izveidi un atbalstu tiem, kā arī atvieglojot šiem tīkliem piekļuvi tādiem atkritumu savākšanas sistēmu vai iekārtu operatoru īpašumā esošiem atkritumiem, kurus var sagatavot atkārtotai izmantošanai, bet ko minētie operatori neparedz sagatavot atkārtotai izmantošanai;
2) Noteikumu projekta anotācijā ir atzīts: Klimata un enerģētikas ministrija konstatēja, ka kvantitatīvie indikatori, kuri raksturo bīstamos atkritumus, faktiski svārstās atkarībā no tirgus situācijas un komersantu saimnieciskās aktivitātes, kas kopā ar faktu, ka ES normatīvajos aktos nav noteikti mērķi bīstamo atkritumu pārstrādei un apglabāšanai, sniegts pamatojums grozījumam svītrot atkritumu rašanās novēršanas pasākumu efektivitātes izvērtēšanas kvantitatīvos indikatorus attiecībā uz bīstamo atkritumu rašanos, pārstrādi un apglabāšanu.
Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) 8.pantā noteikto pašvaldību kompetenci (savā teritorijā organizē visu sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radītos būvniecības atkritumus apsaimniekošanu), kā arī AAL 10.panta otrās daļas nosacījumu par to, ka reģionālos plānus izstrādā pašvaldības, ir nepieciešams atbilstoši pašvaldību noteiktajai kompetencei pašvaldībām izstrādājamā reģionālā plāna saturā sašaurināt šo noteikumu 2.2.2. punktā ietverto atkritumu veidu tvērumu, iekļaujot tajā tikai tos atkritumu veidus, kas ir pašvaldību kompetencē. Tādējādi, ievērojot samērības principu, no reģionālo plānu satura būtu svītrojami tie atkritumu veidi, kas ir ārpus pašvaldību kompetences un par ko atbildība ar AAL 7.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu ir noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai un AAL 7.panta otro daļu - Valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Lai arī noteikumu projekts to neparedz, lūdzam to iekļaut veikt atbilstošus grozījumus.
17.09.2026. 10:06
26-TA-500/2
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
7.4.4. Pārtikas produktu ziedošana un pārdale
Atšķirībā no sausajiem un iepakotajiem pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā, ēdināšanas un kulinārijas nozarē ražotajiem produktiem (sviestmaizēm, gatavajiem ēdieniem, konditorejas izstrādājumiem u. c.) ir ļoti īss realizācijas termiņš.
Priekšlikums:
Sadarbībā ar PVD izstrādāt skaidrus, vienkāršotus un praktiski piemērojamus standartus gatavās, ātri bojājošās pārtikas nodošanai no HoReCa sektora labdarības organizācijām un citiem pārtikas pārdales operatoriem.
Normatīvajā regulējumā paredzēt, ka pēc pārtikas produktu nodošanas labdarības organizācijai vai pārtikas pārdales operatoram atbildība par produktu drošumu pāriet saņēmējam, ja nodošanas brīdī ir ievērotas visas noteiktās pārtikas nekaitīguma un uzglabāšanas prasības.
Lūdzam skaidrot ziedošanas būtību pārtikas atkritumu jomā.
7.4.3. Negodīga komercprakse un piegādes ķēde
Būtisku daļu pārtikas norakstījumu ēdināšanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās rada lielie minimālie pasūtījuma apjomi, ko nosaka lielie ražotāji un vairumtirgotāji, kā arī nepietiekami elastīgi preču atgriešanas vai nomaiņas nosacījumi.
Šāda prakse īpaši ietekmē uzņēmumus ar daudzām mazām tirdzniecības vietām, kur pieprasījums pēc konkrētiem produktiem var būtiski atšķirties.
Priekšlikums:
Programmas pasākumos paredzēt ražotāju un vairumtirgotāju stimulēšanu ieviest elastīgākus un samērīgākus minimālos pasūtījuma apjomus gan gatavajai produkcijai, gan izejvielām un pusfabrikātiem, kas tiek izmantoti ēdināšanas uzņēmumos.
7.4.6. un 7.4.7. Finansējums, tehnoloģijas un iepakojums
Tehnoloģiju ieviešana pārtikas norakstījumu un atkritumu samazināšanai, piemēram, viedo uzglabāšanas skapju, automātisko svaru un norakstījumu uzskaites sistēmu, vakuumēšanas iekārtu vai šoka saldēšanas iekārtu izmantošana, prasa būtiskus ieguldījumus uzņēmuma iekšējā infrastruktūrā.
Īpaši tas attiecas uz ēdināšanas uzņēmumiem ar lielu tirdzniecības vietu skaitu, kuriem šādu risinājumu ieviešana jāveic vairākās lokācijās.
Priekšlikums:
Paredzēt mērķētus valsts un Eiropas Savienības finansējuma un grantu instrumentus uzņēmumiem, lai atbalstītu investīcijas tehnoloģijās, iekārtās un infrastruktūrā, kas tieši veicina pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un pārtikas norakstījumu samazināšanu.
3.5. un 7.4.5. Bioloģiskie atkritumi un darbinieku apmācība
HoReCa sektoru raksturo salīdzinoši augsta darbinieku mainība. Prasības attiecībā uz bioloģisko atkritumu šķirošanu virtuvēs un klientu apkalpošanas zonās nozīmē nepieciešamību regulāri apmācīt jaunos darbiniekus, kā arī rada uzņēmumiem papildu administratīvās un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Priekšlikums:
Izstrādāt vienotus valsts līmeņa mācību materiālus, praktiskās vadlīnijas un video kursus ēdināšanas nozares darbiniekiem par bioloģisko atkritumu pareizas šķirošanas un apsaimniekošanas standartiem.
Ieviest ekonomiskus stimulus uzņēmumiem, kas nodrošina kvalitatīvu bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, piemēram, noteikt minimālus vai samazinātus tarifus dalīti savāktu bioloģisko atkritumu izvešanai ēdināšanas uzņēmumiem.
Veicināt vienotu un praktiski saprotamu prasību piemērošanu visā nozarē, lai samazinātu administratīvo slogu un atšķirīgu prasību interpretāciju dažādās pašvaldībās un uzņēmumos.
Atšķirībā no sausajiem un iepakotajiem pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā, ēdināšanas un kulinārijas nozarē ražotajiem produktiem (sviestmaizēm, gatavajiem ēdieniem, konditorejas izstrādājumiem u. c.) ir ļoti īss realizācijas termiņš.
Priekšlikums:
Sadarbībā ar PVD izstrādāt skaidrus, vienkāršotus un praktiski piemērojamus standartus gatavās, ātri bojājošās pārtikas nodošanai no HoReCa sektora labdarības organizācijām un citiem pārtikas pārdales operatoriem.
Normatīvajā regulējumā paredzēt, ka pēc pārtikas produktu nodošanas labdarības organizācijai vai pārtikas pārdales operatoram atbildība par produktu drošumu pāriet saņēmējam, ja nodošanas brīdī ir ievērotas visas noteiktās pārtikas nekaitīguma un uzglabāšanas prasības.
Lūdzam skaidrot ziedošanas būtību pārtikas atkritumu jomā.
7.4.3. Negodīga komercprakse un piegādes ķēde
Būtisku daļu pārtikas norakstījumu ēdināšanas uzņēmumos un tirdzniecības vietās rada lielie minimālie pasūtījuma apjomi, ko nosaka lielie ražotāji un vairumtirgotāji, kā arī nepietiekami elastīgi preču atgriešanas vai nomaiņas nosacījumi.
Šāda prakse īpaši ietekmē uzņēmumus ar daudzām mazām tirdzniecības vietām, kur pieprasījums pēc konkrētiem produktiem var būtiski atšķirties.
Priekšlikums:
Programmas pasākumos paredzēt ražotāju un vairumtirgotāju stimulēšanu ieviest elastīgākus un samērīgākus minimālos pasūtījuma apjomus gan gatavajai produkcijai, gan izejvielām un pusfabrikātiem, kas tiek izmantoti ēdināšanas uzņēmumos.
7.4.6. un 7.4.7. Finansējums, tehnoloģijas un iepakojums
Tehnoloģiju ieviešana pārtikas norakstījumu un atkritumu samazināšanai, piemēram, viedo uzglabāšanas skapju, automātisko svaru un norakstījumu uzskaites sistēmu, vakuumēšanas iekārtu vai šoka saldēšanas iekārtu izmantošana, prasa būtiskus ieguldījumus uzņēmuma iekšējā infrastruktūrā.
Īpaši tas attiecas uz ēdināšanas uzņēmumiem ar lielu tirdzniecības vietu skaitu, kuriem šādu risinājumu ieviešana jāveic vairākās lokācijās.
Priekšlikums:
Paredzēt mērķētus valsts un Eiropas Savienības finansējuma un grantu instrumentus uzņēmumiem, lai atbalstītu investīcijas tehnoloģijās, iekārtās un infrastruktūrā, kas tieši veicina pārtikas atkritumu rašanās novēršanu un pārtikas norakstījumu samazināšanu.
3.5. un 7.4.5. Bioloģiskie atkritumi un darbinieku apmācība
HoReCa sektoru raksturo salīdzinoši augsta darbinieku mainība. Prasības attiecībā uz bioloģisko atkritumu šķirošanu virtuvēs un klientu apkalpošanas zonās nozīmē nepieciešamību regulāri apmācīt jaunos darbiniekus, kā arī rada uzņēmumiem papildu administratīvās un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Priekšlikums:
Izstrādāt vienotus valsts līmeņa mācību materiālus, praktiskās vadlīnijas un video kursus ēdināšanas nozares darbiniekiem par bioloģisko atkritumu pareizas šķirošanas un apsaimniekošanas standartiem.
Ieviest ekonomiskus stimulus uzņēmumiem, kas nodrošina kvalitatīvu bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, piemēram, noteikt minimālus vai samazinātus tarifus dalīti savāktu bioloģisko atkritumu izvešanai ēdināšanas uzņēmumiem.
Veicināt vienotu un praktiski saprotamu prasību piemērošanu visā nozarē, lai samazinātu administratīvo slogu un atšķirīgu prasību interpretāciju dažādās pašvaldībās un uzņēmumos.
17.09.2026. 16:12
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25