Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par atbildīgajām lībiešu (līvu) organizācijām atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma (turpmāk – Likums) 3. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām.
Savukārt Likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka tautības ieraksta maiņas iesniegumam pievieno Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Ņemot vērā Likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā ietverto deleģējumu, izdodami noteikumi, nosakot, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)".
Savukārt Likuma 6. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka tautības ieraksta maiņas iesniegumam pievieno Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Ņemot vērā Likuma 6. panta otrās daļas 4. punktā ietverto deleģējumu, izdodami noteikumi, nosakot, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)".
Mērķa apraksts
Noteikumu mērķis ir noteikt, kādas lībiešu (līvu) organizācijas būs tiesīgas sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi, gadījumos, kad persona vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ja ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
-
Norises laiks
13.03.2025. - 27.03.2025.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Attiecīgie noteikumi ietekmēs fiziskās personas, kuras vēlēsies pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu "lībietis (līvs)" un ar dokumentiem, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, etnisko izcelsmi nebūs iespējams pierādīt.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Attiecīgie noteikumi ietekmēs lībiešu (līvu) organizācijas, kuru darbībā ietilpst lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana un pie kurām vērsīsies personas, lai iegūtu apliecinājumu par personas tiešo augšupējo radinieku piederību pie lībiešu (līvu) tautības.
Sagatavoja
Kristīne Hibnere (TM)
Atbildīgā persona
Mihails Papsujevičs (TM)
Izsludināšanas datums
13.03.2025. 08:35
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Valts Ernštreits - "Līvod īlma"
Iepazīstoties ar tiesību akta projektu Nr. 25-TA-264 secināms, ka tā nolūks ir precizēt tautības maiņas kārtību lībiešiem, kuriem nav iespēju ar dokumentiem pierādīt savu etnisko izcelsmi (kas ir tiešas sekas ierobežojumiem izmantot tautību “lībietis” dokumentos padomju okupācijas laikā). Minētais tiesību akts paplašina to organizāciju loku, kam ir tiesības sniegt atzinumu par personas etnisko izcelsmi – piederību lībiešu kopienai.
Vispirms vēlamies vērst jūsu uzmanību uz to, ka tautības maiņa rada arī papildu iespējas, tostarp iespēju iegūt repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu (sk.Repatriācijas likumu), līdz ar to nepilnības tautības piešķiršanas procedūrā var radīt potenciālu apdraudējumu Latvijas valstiskumam, izveidojot apstākļus, kas būtiski atvieglotu iespēju ārvalstniekiem (tostarp Latvijai naidīgiem) iekļūt Latvijā, iegūt Latvijas pilsonību vai pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Tiesību akta projekts piedāvātajā redakcijā ievērojami un nepamatoti paplašina to organizāciju loku, kuras sniedz atzinumu par personas etnisko izcelsmi (piederību lībiešu kopienai).
Vienīgā projektā identificētā šādas organizācijas pazīme ir “lībiešu (līvu) organizācija”, “kuras mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana”. Šāda definīcija aptver plašu organizāciju loku, tostarp tādas biedrības (piemēram, ar novadpētniecību, koru darbību, un citas), kuras nav tieši saistītas ar lībiešu kopienu, tajās nav pārstāvēti lībiešu kopienas locekļi, un tām nav zināšanu, kas nepieciešamas, lai identificētu piederību lībiešu kopienai. Šāds zināšanu trūkums atainojas arī pašreizējā tautības maiņas procedūrā, kurā nav skaidru kritēriju piederības noteikšanai kopienai, un biedrība, kurai dots valsts deleģējums tautības maiņas atzinuma sniegšanai, praksē neveic piederības konstatāciju.
No tādu starptautisko principu viedokļa, kas attiecināmi uz lībiešiem, kam Latvijas likumos noteikts pirmiedzīvotāju statuss (sk. Pirmiedzīvotāju tiesību deklarāciju[1]), par piederību pirmiedzīvotāju kopienai būtu jālemj pašai pirmiedzīvotāju kopienai (t.i. lībiešiem; sk. 9. un 33. pantu). Šobrīd gan šādi pašu pirmiedzīvotāju – lībiešu – kopienas veidoti mehānismi nepastāv. Tāpat nav nevienas organizācijas, kas apvienotu lielāko daļu lībiešu kopienas vai kuras biedru skaidrs vairākums (vismaz 2/3) būtu lībiešu kopienas pārstāvji, līdz ar to nav nevienas organizācijas, kas būtu tiesīga runāt vai lemt lībiešu kopienas vārdā.
Lai risinātu šo situāciju, rekomendējam:
1) Organizēt uzdevuma izpildi likumā noteiktajā kārtībā, par tautības maiņas ierakstu atbildīgajai institūcijai pieprasot atzinumu (ekspertīzi) kompetentai valsts pārraudzībā esošai pētniecības iestādei (piemēram, Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam);
2) Ja iepriekšminētais nav iespējams, pievienot organizācijām papildu kritēriju, nosakot, ka organizācijai jābūt saņēmušai sabiedriskā labuma statusu, kas varētu sašaurināt organzāciju loku, lai gan joprojām atstātu iespēju noteikumos plānotās darbības veikt ar lībiešu kopienu nesaistītām juridiskajām personām.
[1] United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples; https://www.un.org/development/desa/indigenouspeoples/wp-content/uploads/sites/19/2018/11/UNDRIP_E_web.pdf
Vispirms vēlamies vērst jūsu uzmanību uz to, ka tautības maiņa rada arī papildu iespējas, tostarp iespēju iegūt repatrianta statusu un repatrianta ģimenes locekļa statusu (sk.Repatriācijas likumu), līdz ar to nepilnības tautības piešķiršanas procedūrā var radīt potenciālu apdraudējumu Latvijas valstiskumam, izveidojot apstākļus, kas būtiski atvieglotu iespēju ārvalstniekiem (tostarp Latvijai naidīgiem) iekļūt Latvijā, iegūt Latvijas pilsonību vai pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Tiesību akta projekts piedāvātajā redakcijā ievērojami un nepamatoti paplašina to organizāciju loku, kuras sniedz atzinumu par personas etnisko izcelsmi (piederību lībiešu kopienai).
Vienīgā projektā identificētā šādas organizācijas pazīme ir “lībiešu (līvu) organizācija”, “kuras mērķis ir lībiešu (līvu) vēstures, valodas, kultūras un tradīciju izpēte un saglabāšana”. Šāda definīcija aptver plašu organizāciju loku, tostarp tādas biedrības (piemēram, ar novadpētniecību, koru darbību, un citas), kuras nav tieši saistītas ar lībiešu kopienu, tajās nav pārstāvēti lībiešu kopienas locekļi, un tām nav zināšanu, kas nepieciešamas, lai identificētu piederību lībiešu kopienai. Šāds zināšanu trūkums atainojas arī pašreizējā tautības maiņas procedūrā, kurā nav skaidru kritēriju piederības noteikšanai kopienai, un biedrība, kurai dots valsts deleģējums tautības maiņas atzinuma sniegšanai, praksē neveic piederības konstatāciju.
No tādu starptautisko principu viedokļa, kas attiecināmi uz lībiešiem, kam Latvijas likumos noteikts pirmiedzīvotāju statuss (sk. Pirmiedzīvotāju tiesību deklarāciju[1]), par piederību pirmiedzīvotāju kopienai būtu jālemj pašai pirmiedzīvotāju kopienai (t.i. lībiešiem; sk. 9. un 33. pantu). Šobrīd gan šādi pašu pirmiedzīvotāju – lībiešu – kopienas veidoti mehānismi nepastāv. Tāpat nav nevienas organizācijas, kas apvienotu lielāko daļu lībiešu kopienas vai kuras biedru skaidrs vairākums (vismaz 2/3) būtu lībiešu kopienas pārstāvji, līdz ar to nav nevienas organizācijas, kas būtu tiesīga runāt vai lemt lībiešu kopienas vārdā.
Lai risinātu šo situāciju, rekomendējam:
1) Organizēt uzdevuma izpildi likumā noteiktajā kārtībā, par tautības maiņas ierakstu atbildīgajai institūcijai pieprasot atzinumu (ekspertīzi) kompetentai valsts pārraudzībā esošai pētniecības iestādei (piemēram, Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam);
2) Ja iepriekšminētais nav iespējams, pievienot organizācijām papildu kritēriju, nosakot, ka organizācijai jābūt saņēmušai sabiedriskā labuma statusu, kas varētu sašaurināt organzāciju loku, lai gan joprojām atstātu iespēju noteikumos plānotās darbības veikt ar lībiešu kopienu nesaistītām juridiskajām personām.
[1] United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples; https://www.un.org/development/desa/indigenouspeoples/wp-content/uploads/sites/19/2018/11/UNDRIP_E_web.pdf
21.03.2025. 14:09
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25