Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Vides aizsardzības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, pieņemts lēmums par Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) likvidēšanu, to pievienojot Valsts vides dienestam (turpmāk – Dienests).Vides aizsardzības likumā ir noteikta Aģentūras kompetence pārskatīt apstrīdētos Dienesta izdotos administratīvos aktus par kaitējuma videi noteikšanu, kā arī kompetence attiecībā uz ekomarķējuma un vides vadības un audita sistēmas pārraudzību.
Mērķa apraksts
Aktualizēt Dienesta funkcijas pēc Aģentūras pievienošanas, lai nodrošinātu precīzu un sabiedrībai skaidri saprotamu regulējumu par Dienesta kompetenci, tai skaitā apstrīdēto administratīvo aktu izskatīšanā.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.08.2025. - 22.08.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Personas, kuras ar savu rīcību būs nodarījušas kaitējumu videi
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- Komersanti, kuras ar savu saimniecisko darbību būs nodarījušas kaitējumu videi. Komersanti, kuri vēlēsies iegūt saviem produktiem ekomarķējumu vai ieviest uzņēmumā vides vadības un audita sistēmu.
Skaidrojums un ietekme
Komersanti būs informēti un skaidri zinās savas tiesības apstrīdēt administratīvos aktus attiecībā uz kaitējuma videi novēršanu. Vienlaikus mazinās arī administratīvais slogs, jo jāsadarbojas tikai ar vienu iestādi dažādu vides aizsardzības jautājumu risināšanā.
Sagatavoja
Ieva Stankeviča (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
08.08.2025. 16:36
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
kategoriski iebilstu pret apvienošanu - rodas interešu konflikts un pret šādu interešu konfliktu ir arī ES likumdošana
14.08.2025. 20:37
Evita Maļinovska
Visi paredzētie normatīvo aktu grozījumi vājina vides aizsardzības normas. Veicot šādus grozījumus likumaa, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantaa noteiktaas tiesības uz labvēlīgu vidi, kas, savukārt, var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, apdraudējumu florai un faunai un novest pie neparedzamaam sekaam nakotnee.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
Ir neskaitàmas liecíbas un nu jau pieràdíjumu visá pasaulè par vèja ğeneratoru nelabvèlígu ietekmi uz vidi un veselíbu. Nevajag noliegt to, kas ir acímredzams.
20.08.2025. 07:56
Daina Kalniete
Kategoriski iebilstu, jo šie paredzētie normatīvo aktu grozījumi nav par labāku vides aizsardzību, bet pretēji! Vides aizsardzības normām jābūt tieši stingrākām, ne vājākām! Šobrīd aktuālie vēja parku projekti ir īpaši stingrām normām pakļaujami, jo pasaules pieredze rāda, cik tie ir videi un cilvēkam kaitīgi. To nedrīkst pieļaut! Veicot šādus grozījumus likumā, valsts iedzīvotājiem tiek aizskartas Satversmes 115.pantā noteiktās tiesības uz labvēlīgu vidi! Mūsu pienākums ir rūpēties par mūsu zemi, vidi, cilvēka veselību, floru un faunu.
20.08.2025. 21:11
Andris Kontants
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
Ikvienam ļoti svarīgi apzināties vispārējos tiesību principus, jo uz to pamata tiek kontrolēta visu valsts varas atzaru darbības atbilstība demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormai. Šie vispārējie tiesību principi ir tādi priekšraksti, kas:
1.izteic tiesiskās sistēmas augstākās vērtības – tās ir visas dabiskās tiesības (piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu utt.) un taisnīguma princips kā demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis;
2.noteic institūcijām, kā jāpiemēro tiesību normas – tās ir visas juridiskās metodes (piemēram, tiesību normu interpretācija, tālāka to veidošana, tiesību normu kolīziju atrisināšanas normas, nolēmumu argumentācijas metodes utt.);
3. noteic tiesiskās sistēmas sistematizāciju – tie ir vispārējie tiesību principi, kas saistīti ar demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas uzbūvi un struktūru (piemēram, varas dalīšanas princips, tiesību normu hierarhijas princips, tiesiskās drošības un samērīguma princips).
Latvijas gadījumā – demokrātiska tiesiska valsts. LR Satversmes ievads jeb preambula uzrāda Satversmes neaizskaramo kodolu, kas sastāv no demokrātiskas valsts iekārtas, tiesiskas valsts, sociāli atbildīgas valsts un nacionālas valsts principa, un uzskaita tās vērtības, kuru aizsardzībai suverēns ir radījis Latvijas valsti:
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti.
Mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšana balstās uz dabisko tiesību doktrīnu. Tas nozīmē, ka Saeima nav absolūti brīva, ko un kā regulēt, proti, likumdevējs ir saistīts ar dabiskajām tiesībām, kas cilvēkam ir neatņemamas un pastāvējušas jau pirms likumdevēja, un mūsdienās tās tiek ietilpinātas jēdzienā “vispārējie tiesību principi”. Vispārējie tiesību principi noteic Saeimai to, kādām pēc satura tiesību normām jādarbojas konkrētajā tiesiskajā sistēmā. Piemēram, likumdevējam jāaizsargā cilvēka gods un cieņa, jāievēro cilvēka tiesības uz dzīvību, brīvību, vienlīdzību, taisnīgu tiesu, privātās dzīves neaizskaramību, īpašumu u. c. dabiskās tiesības.
Regulācijas procesā likumdevējam nākas saskaņot dažādas suverēna intereses un līdz ar to arī savstarpējā kolīzijā nonākušās dabiskās tiesības, bet tas jādara saskaņā ar taisnīguma, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības aizsardzību un samērīguma principiem. Tieši to, kā likumdevējam būs izdevies līdzsvarot suverēna intereses, varas dalīšanas principa ietvaros pārbaudīs tiesu varas atzars un īpaši Satversmes tiesa, kurai ir tiesības atzīt par spēkā neesošām tās rakstītās tiesību normas, kuras neatbilst suverēna pasludinātajai pamatnormai un no tās atvasinātajiem vispārējiem tiesību principiem.
Visas tiesiskās sistēmas, t. sk. tiesību sistēmas, avots ir suverēns, un likumdevējs nav “autoritāte” tiesību normu satura noteikšanā – tiesību normu avots ir tauta jeb suverēns, kas izvēlējies dzīvot noteiktā valsts iekārtā un politiskajā režīmā (demokrātiskā tiesiskā valstī) un līdz ar to atbilstoši varas dalīšanas principam sadalījis valsts varu starp likumdevēju, tiesu un izpildu varas atzariem, nosakot katram no tiem pildīt savus uzdevumus suverēna interesēs, lai tam būtu vieglāk, pārskatāmāk un paredzamāk organizēt savu dzīvi.
Tiesiskās sistēmas attīstībā ir iesaistītas ar tiesību jaunradi saistītās institūcijas – gan tiešie tiesību normu radītāji (tauta, Saeima, MK), autonomās funkcionāli neatkarīgās institūcijas, piemēram, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan netiešie tiesību normu radītāji, kas ietekmē pieņemto tiesību normu saturu dažādās likumdošanas procesa stadijās, piemēram, Valsts prezidents, nevalstiskās organizācijas.
Īpaša loma tiesiskās sistēmas attīstībā ir Satversmes tiesai, kas pārbauda likumdevēja un valdības darba atbilstību pamatnormai, vispārējiem tiesību principiem un Satversmei. Tiesiskās sistēmas attīstību tieši ietekmē starp suverēna locekļiem esošās tiesiskās attiecības, kuru attīstības rezultātā līdzi mainās visa tiesiskā sistēma, kas ir radīta, lai šīs tiesiskās attiecības tiktu efektīvi un tiesiski regulētas…”
Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Atbilstoši tautas suverenitātes principam Latvijas tauta ir vienīgais valsts suverēnās varas subjekts. Nevis valsts varas konstitucionālās institūcijas, bet Latvijas tauta ir valsts varas avots un suverēnās valsts varas nesēja. Tautas suverenitāte ir tautas tiesības pašai lemt par savu likteni, tostarp radot patstāvīgu valsti. Līdz ar to viena no nozīmīgākajām Latvijas tautas kā Latvijas valsts suverēnās varas nesējas tiesībām ir tai piešķirtā satversmes vara .
Satversme gan sadala satversmes varu starp Latvijas pilsoņu kopumu un Saeimu, tomēr garantē Latvijas tautas ekskluzīvās tiesības rīkoties ar Satversmes fundamentālajām normām, proti, atcelt konstitūciju vai noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Savukārt Saeimai Satversmes 76. pantā ir deleģēta tikai Satversmes caurlūkošanas vara, kas atšķiras no Latvijas tautas satversmes varas ar to, ka ir saistīta ar konstitucionālajiem pamatprincipiem. Saeima ir pilnvarota veikt konstitucionālus grozījumus spēkā esošās konstitūcijas ietvaros, bet Saeima kā valsts varas konstitucionālā institūcija nevar būt pilnvarota grozīt konstitucionālās iekārtas pamatus vai atteikties no valsts eksistences, jo par to var lemt tikai tauta kā satversmes varas nesēja.
Satversmes 2. pants Latvijas tautai un ikvienam Latvijas pilsonim ne tikai piešķir tiesības, bet arī uzliek pienākumus. Visupirms pienākumu neatzīt par spēkā esošiem tādus konstitucionālās iekārtas grozījumus, kas notikuši, neievērojot Satversmē noteikto kārtību. Tāpat ikvienam pilsonim ir pienākums pretoties tiem, kas mēģina antikonstitucionālā ceļā ar spēku graut valsts konstitucionālo kārtību, teritoriālo vienotību vai neatkarību. Satversme liedz antikonstitucionālā veidā likvidēt Latvijas valsts neatkarību vai tajā nodibināto demokrātisko tiesisko valsti. Ja valsts konstitucionālā iekārta tiek grozīta, neievērojot Satversmē noteikto kārtību, Satversmes 2. pants ir viens no tiem Satversmes pantiem, kuri de jure paliek spēkā visu antikonstitucionālo režīmu pastāvēšanas laiku, nodrošinot Latvijas pilsoņu kopuma tiesības brīvi lemt par savu nākotni. Latvijas tautai ir tiesības un pienākums atjaunot Latvijas valsti tādā veidā, kādu pieprasa Latvijas valsts konstitucionāli tiesiskais pamats. Šāds pienākums ir uzlikts arī ikvienam Latvijas tautas loceklim.
Jūs kā likumu izstrādātāji cenšaties pārkāpt manas, kā Satversmes 105. un 115. pantā noteiktās suverēna tiesības !
Saku kategorisku nē, šādiem likuma grozījumiem!
Atgādināšu, ka pirmkārt jums ir saistošas ikviena dabiskās tiesības, otrkārt, konstitucionālās tiesības (satversme) un tikai treškārt starptautiskie līgumi, kurim jāatbilst pirmkārt un otrkārt teiktajam. Visbeidzot, jūs esat Latvijas pilsoņi, un publiskas personas, kuriem ir tikai un vienīgi pienākums un atbildība pārstāvēt privāto tiesību nemateriālo jomu. Jūs strādājat mūsu, kā suverēnu interesēs!
Mazinot vides aizsardzības administratīvaa procesa uzraudzību apdraudējumam tiek pakļautas manas tiesības uz labvēlīgu vidi
22.08.2025. 07:18
Beata Āboliņa
1. Šos grozījumus virza Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) (Līga Kurevska, pēc izglītības enerģētiķis), kuras prioritāte ir enerģētika, "zaļais" kurss, kas nekādi nav savienojams ar dabas aizsardzību!!! Tas būtu tas pats, ja kāda ministrija vēlētos attīstīt kādu no tās pārraudzībā esošam jomām ierosinātu citai ministrijai samazināt savas funkcijas un uzraudzību, lai KEM var brīvi realizēt savus mērķus.
Vides aizsardzības jautājumu risināšana nevar būt KEM pārziņā, jo KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
Vides aizsardzības jautājumu risināšana nevar būt KEM pārziņā, jo KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.
Vide ir visa pamats. Nav vides - nav cilvēku. Nav cilvēku - nav pievienotās vērtības radītāju. Nav pievienotās vērtības radītāju - nav ieņēmumu budžetā. Nav ieņēmumu budžetā - nav ko tērēt.
2. Grozījumi paredz visas kontroles, uzraudzības un pārsūdzības funkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD).
Grozījumu mērķis ir samazināt birokrātiju, kas pats par sevi ir atbalstāma lieta, taču vides aizsardzība ir īpaša joma, kas prasa rūpīgi un atbildīgi izvērtēt, pieņemt lēmumus un uzraudzīt visas darbības ar īpašu piesardzību, jo no vides stāvokļa ir atkarīga visa ekosistēma kopumā un arī dzīvo būtņu, floras un faunas, protams, arī cilvēka dzīves telpa, vide un tās kvalitāte.
Šādi grozījumi rada bažas par administratīvā procesa uzraudzību un neatkarību. Šie grozījumi vājina vides aizsardzības mehānismu. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad sanāk, ka VVD ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju darbību. Tātad, VVD paši pieņem lēmumu un paši arī izskata.
Uzskatu, ka šādi grozījumi vājina vides aizsardzību, pakļaujot riskam visu valsts iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, tādējādi pastāv risks apdraudējumam, arī nākotnē, Satversmes 115.pantā noteiktajām ikviena tiesībām uz labvēlīgu vidi.
Iebilstu PRET grozījumiem.
22.08.2025. 10:24
Daina Kalniete
KATEGORISKI IEBILSTU PRET PLĀNOTAJIEM GROZĪJUMIEM, jo tie ir vērsti pret vides aizsardzību! Vides aizsardzības jautājumu risināšana taču nevar būt KEM pārziņā, jo KEM neaizstāv vides intereses!! Gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm!
Vides aizsardzība tiktu praktiski nodota KEM pārziņā, likumiski tā vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk.KEM) nolikumā NAV PIENĀKUMS rūpēties par vides politikas ieviešanu!
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM NEAIZSTĀV vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm! Ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt vai neapturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju vai IVN atzinumu darbību, tas ir absurds, un nekādā gadījumā nav pieļaujams!
Grozījumi jāveic, lai vide tiktu jo stingrāk aizsargāta! Tīra vide ir visa pamats veselai dzīvībai! Tā ir īpaši stingri jāsargā!
Vides aizsardzība tiktu praktiski nodota KEM pārziņā, likumiski tā vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk.KEM) nolikumā NAV PIENĀKUMS rūpēties par vides politikas ieviešanu!
Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM NEAIZSTĀV vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm! Ģenerāldirektors vienpersoniski varēs pieņemt lēmumu apturēt vai neapturēt paša vadītās iestādes izsniegto atļauju vai IVN atzinumu darbību, tas ir absurds, un nekādā gadījumā nav pieļaujams!
Grozījumi jāveic, lai vide tiktu jo stingrāk aizsargāta! Tīra vide ir visa pamats veselai dzīvībai! Tā ir īpaši stingri jāsargā!
22.08.2025. 11:23
Inta Putāne
KEM atbildē nr.1-13/1819 (08.08.2025.) ar valsts sekretāres Līgas Kurevskas elektronisko parakstu melns uz balta stāv rakstīts:"" Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot TIKAI (izcēlumi mani) atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, tādēļ Ministrija vēlētos skaidrot, ka tai NAV KOMPETENČU ATBALSTĪT, VIRZĪT, AIZLIEGT VAI APTURĒT kādus uzņēmējdarbības prejektus."" Vai tik visi KEM gribētie grozījumi/atvieglojumi attiecībā uz vēja fermām nav ministrijas pilnvarojuma jēgas un mērķa smags pārkāpums? "Klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem"? Vai ir kāda specifiska, materiāla vai cita ieinteresētība?
KATEGORISKI NORAIDU JEBKĀDUS GROZĪJUMUS, KAS ATVIEGLO VĒJA FERMU IEVIEŠANU.
KATEGORISKI NORAIDU JEBKĀDUS GROZĪJUMUS, KAS ATVIEGLO VĒJA FERMU IEVIEŠANU.
22.08.2025. 14:56
Fiziska persona
Vides aizsardzības jautājumu risināšana nevar būt KEM pārziņā, jo KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm. -
VIDES AIZSARDZĪBA ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski tā vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk.KEM) nolikumā nav PIENĀKUMS rūpēties par vides politikas ieviešanu. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm. KATEGORISKI ESMU PRET MUSU zemes bojāŝanu nākamajām paaudzēm!
22.08.2025. 22:33
Fiziska persona
Vides aizsardzības jautājumu risināšana nevar būt KEM pārziņā, jo KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm. -
VIDES AIZSARDZĪBA ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski tā vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk.KEM) nolikumā nav PIENĀKUMS rūpēties par vides politikas ieviešanu. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.Kopumā,vēja parku izveide Latvijā nozīmē,neatgriezeniski sabojāt mūsu senču izcīnīto Zemi un tās iedzīvotāju veselību.Mēs,- mūsu zemes iedzīvotāji,atsakamies,savā zemē izvietot vēja ğeneratorus un noraidam visas ar tiem saistītās iniciatīvas.
VIDES AIZSARDZĪBA ir praktiski nodota KEM pārziņā, bet likumiski tā vairs nav nevienas ministrijas pārziņā, jo nevienai ministrijai (t.sk.KEM) nolikumā nav PIENĀKUMS rūpēties par vides politikas ieviešanu. Vērojot KEM darbību, ir izprotams, ka KEM neaizstāv vides intereses, gluži pretēji - KEM enerģētiku nostāda pāri vides interesēm.Kopumā,vēja parku izveide Latvijā nozīmē,neatgriezeniski sabojāt mūsu senču izcīnīto Zemi un tās iedzīvotāju veselību.Mēs,- mūsu zemes iedzīvotāji,atsakamies,savā zemē izvietot vēja ğeneratorus un noraidam visas ar tiem saistītās iniciatīvas.
22.08.2025. 22:54
Atlasīti 9 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25