Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" nolikums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apsaimniekošana Latvijā joprojām rada būtiskus izaicinājumus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Vienlaikus esošais investīciju apjoms nozarē nav pietiekams, lai nodrošinātu straujāku pāreju uz ilgtspējīgiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas risinājumiem un veicinātu modernu pārstrādes tehnoloģiju ieviešanu. Tā rezultātā netiek pilnībā izmantots notekūdeņu dūņās esošo resursu potenciāls, kā arī netiek sasniegts iespējami lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un energoefektivitātes uzlabojums. Lai veicinātu virzību uz vienotu nacionālo pieeju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, nodrošinot efektīvāku un ilgtspējīgāku dūņu apsaimniekošanu, kā arī veicinātu notekūdeņu dūņu pārstrādes apjomus un pēc iespējas skaidru utilizācijas praksi, tādejādi sekmējot arī datu precizitāti un uzskaiti, ir būtiski attīstīt infrastruktūru notekūdeņu dūņu pārstrādei un reģenerācijai, nodrošinot tehnoloģisko risinājumu ieviešanu notekūdeņu dūņu kā biogēno elementu pārstrādei, kā arī sekmējot vides un cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Zaļā kursa, aprites ekonomikas un resursu efektivitātes mērķus, kā arī Latvijas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, nepieciešams veicināt investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūrā. Atbalsts ir nepieciešams, lai sekmētu tehnoloģiski efektīvu risinājumu ieviešanu, samazinātu enerģijas patēriņu un emisijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, kā arī nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu un vides un cilvēku veselības aizsardzību. Lai to panāktu, ir būtiski uzlabot normatīvo regulējumu, stiprināt uzraudzību, veicināt investīcijas pārstrādes infrastruktūrā un nodrošināt efektīvu sadarbību valsts, pašvaldību un komersantu līmenī.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Zaļā kursa, aprites ekonomikas un resursu efektivitātes mērķus, kā arī Latvijas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, nepieciešams veicināt investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūrā. Atbalsts ir nepieciešams, lai sekmētu tehnoloģiski efektīvu risinājumu ieviešanu, samazinātu enerģijas patēriņu un emisijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, kā arī nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu un vides un cilvēku veselības aizsardzību. Lai to panāktu, ir būtiski uzlabot normatīvo regulējumu, stiprināt uzraudzību, veicināt investīcijas pārstrādes infrastruktūrā un nodrošināt efektīvu sadarbību valsts, pašvaldību un komersantu līmenī.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, nodrošinot tehnoloģiski efektīvu risinājumu ieviešanu biogēno elementu un enerģijas atgūšanai, kā arī sekmējot vides un cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu un skaidru regulējumu, kas veicina notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstību, resursu atgūšanu un to izmantošanu lauksaimniecībā, apstādījumu mēslošanā vai enerģijas ražošanā, vienlaikus samazinot vides piesārņojuma riskus un uzlabojot uzraudzības mehānismus. Mērķis ir arī nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem un stratēģijām, t.sk. Eiropas Zaļajam kursam, Aprites ekonomikas rīcības plānam un Bioekonomikas stratēģijai, kā arī MK 2024. gada 28. marta rīkojuma Nr.237 "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" rīcības virzieniem. Noteikumu projekts nosaka konkursa ietvaros pieejamā finansējuma apmēru, atbalsta saņēmējus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas un īstenošanas kārtību, kā arī sasniedzamos rezultātus un uzraudzības prasības, lai nodrošinātu efektīvu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma sasniegšanu.
Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu un skaidru regulējumu, kas veicina notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstību, resursu atgūšanu un to izmantošanu lauksaimniecībā, apstādījumu mēslošanā vai enerģijas ražošanā, vienlaikus samazinot vides piesārņojuma riskus un uzlabojot uzraudzības mehānismus. Mērķis ir arī nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem un stratēģijām, t.sk. Eiropas Zaļajam kursam, Aprites ekonomikas rīcības plānam un Bioekonomikas stratēģijai, kā arī MK 2024. gada 28. marta rīkojuma Nr.237 "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" rīcības virzieniem. Noteikumu projekts nosaka konkursa ietvaros pieejamā finansējuma apmēru, atbalsta saņēmējus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, projektu iesniegšanas, vērtēšanas un īstenošanas kārtību, kā arī sasniedzamos rezultātus un uzraudzības prasības, lai nodrošinātu efektīvu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma sasniegšanu.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti; Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
02.06.2026. - 16.06.2026.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts netieši skar lielu daļu iedzīvotāju, kuri izmanto centralizētās kanalizācijas pakalpojumus, jo notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir neatņemama šī pakalpojuma sastāvdaļa. Tā kā dūņu pārstrādes izmaksas veido daļu no kanalizācijas tarifa, paredzams tarifu pieaugums, kas ietekmēs arī iedzīvotāju maksājumus par kanalizācijas pakalpojumu. Vienlaikus noteikumu projekts veicina efektīvāku un ilgtspējīgāku dūņu apsaimniekošanu, kas ilgtermiņā palīdzēs ierobežot izmaksu pieaugumu un nodrošinās labāku vides un veselības aizsardzību visai sabiedrībai.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts skar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus, kuriem ar pašvaldību ir noslēgts līgums par notekūdeņu dūņu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kā arī kuri ir saņēmuši pašvaldības lēmumu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas funkciju nodrošināšanu dūņu centrā.
Īstenojot projektus, atbalsta saņēmēji veiks investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģiju attīstībā, sekmējot biogēno elementu un enerģijas atgūšanu, resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Vienlaikus projektu īstenošana veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, uzlabos vides kvalitāti un sniegs ieguldījumu Latvijas un Eiropas Savienības klimata un vides politikas mērķu sasniegšanā.
Īstenojot projektus, atbalsta saņēmēji veiks investīcijas notekūdeņu dūņu pārstrādes un reģenerācijas tehnoloģiju attīstībā, sekmējot biogēno elementu un enerģijas atgūšanu, resursu efektīvu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Vienlaikus projektu īstenošana veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, uzlabos vides kvalitāti un sniegs ieguldījumu Latvijas un Eiropas Savienības klimata un vides politikas mērķu sasniegšanā.
Sagatavoja
Anda Pilmane (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
02.06.2026. 18:18
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-205/3
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO" (turpmāk – ZAAO) sniedz priekšlikumus par LR Ministru kabineta noteikumu projekta 25-TA-205 (turpmāk – Noteikumu projekts) jaunāko redakciju, kas pieejama Tiesību aktu portālā. ZAAO atzinīgi novērtē Noteikumu projektā ietvertos risinājumus un pieeju. ZAAO norāda uz atlikušo iekšējo pretrunu starp 1. pielikuma metodiku un 4. pielikuma ietverto 7. kritērija augstāko slieksni. ZAAO sniegto priekšlikumu būtība ir nodrošināt konkursa deklarēto mērķi — SEG emisiju maksimālu samazinājumu.
1. priekšlikums: Novērsto emisiju sadaļas pievienošana SEG aprēķina metodikai (Noteikumu projekta 1. pielikums, jauna 3.6. sadaļa)
Konstatētā problēma. Pašreizējā 1. pielikuma metodika aprēķina ΔE_neto, piemērojot 1. tabulā noteiktos emisiju faktorus. Piemērojot tos, iegūstamās ΔE_neto vērtības ir:
Pārstrādes veids: Biogāzes ražošana, Emisijas (t CO₂ekv./t DS): 0,362, ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,502, 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0 — NE ≥4,0)
Pārstrādes veids: Kompostēšana, Emisijas (t CO₂ekv./t DS): 0,439, ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,425, 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0)
ΔE_neto ≥ 4,0 t CO₂ekv./t DS — 4. pielikuma 7. kritērija augstākais slieksnis (3 punkti) — nav sasniedzams nevienam 1. pielikumā definētam pārstrādes veidam. Tādēļ gan anaerobā fermentēšana, gan kompostēšana saņem identiskus 2 punktus, un 3 punktu slieksnis paliek, ko faktiski neviens projekts nevar sasniegt.
Pamatojums. Pašreizējā metodika uzskaita tikai anaerobās fermentēšanas tiešās procesa noplūdes emisijas (5 % CH₄), neietverot galveno klimatisko ieguvumu — biogāzes aizstāšanas efektu pret fosilo kurināmo. Kompostēšanai šis efekts ir nulle — process neražo atgūstamu enerģiju. Kontrolētā anaerobajā fermentēšanā ~95 % no saražotā metāna tiek uztverts un, to izmantojot primāro energoresursu aizvietošanā, tiek novērsta fosilo energoresursu sadedzināšanas emisijas. Biogāzes izmantošana fosilā kurināmā vietā nodrošina SEG samazinājumu, ko atzīst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413 (RED III) VII pielikuma fosilā kurināmā aizstāšanas metodika.
Aprēķina pamatojums. Novērstās emisijas no dabasgāzes aizstāšanas:
CH₄_uztv = VS × f(ĶSP/VS) × B₀ × 0,95 = 0,69 × 1,5 × 0,25 × 0,95 : 0,2458 kg/kg DS
E_nov = CH₄_uztv × LHV(CH₄) × EF_fossil = 0,2458 × 50,05 × 0,0561 : 0,690 t CO₂/t DS
kur EF_fossil = 0,0561 kg CO₂/MJ — dabasgāzes sadedzināšanas emisiju faktors (IPCC 2006, Vol. 2, Ch. 2, Table 2.2, NCV bāze; konservatīva vērtība, neietver upstream emisijas). Šī vērtība atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413 (RED III) VII pielikuma fosilā kurināmā aizstāšanas aprēķina principam.
Rezultāts pēc priekšlikuma ieviešanas:
Pārstrādes veids: Biogāzes ražošana; E_nov (t CO₂ekv./t DS): −0,690; ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 4,192; 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 3 (≥4,0 ✓)
Pārstrādes veids: Kompostēšana; E_nov (t CO₂ekv./t DS): —; ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,425; 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0)
Ar šo metodikas papildinājumu 7. kritērija ≥ 4,0 slieksnis kļūst sasniedzams pilnvērtīgiem biogāzes ražošana projektiem (ΔE_neto = 4,192 t CO₂ekv./t DS), bet kompostēšanas projekti saņem 2 punktus (3,425 t CO₂ekv./t DS).
ZAAO ierosina papildināt Noteikumu projekta 1. pielikumu ar jaunu 3.6. sadaļu: "3.6. Novērstās emisijas no fosilā kurināmā aizstāšanas ar biogāzi. Anaerobās fermentēšanas procesā uztvertā biogāze, izmantojot siltumenerģijas vai transporta vajadzībām, aizstāj fosilo kurināmo. Novērstās emisijas (E_nov) iekļauj ΔE_neto aprēķinā kā negatīvu lielumu: E_nov = CH₄_uztv × LHV(CH₄) × EF_fossil, kur EF_fossil = 0,0561 kg CO₂/MJ (IPCC 2006, Vol. 2, Ch. 2, dabasgāze). Piemērs: E_nov = 0,2458 × 50,05 × 0,0561 = 0,690 t CO₂/t DS. E_nov piemēro tikai tad, ja biogāzes uztveršana dokumentēta ar kalibrētu gāzes skaitītāju datiem un biogāze izmantota atbilstoši 33.2.3. vai 33.2.4. apakšpunktam."
Papildus redakcionāls priekšlikums 1. pielikuma izmantoto terminoloģiju harmonizēt ar 4. pielikuma terminoloģiju nomainot Izmantošanas veida nosaukumu “Biogāzes ražošana” uz “Anaerobā fermentācija”, kas jau tiek lietots 4. pielikumā un raksturo visa pārstrādes procesa būtību, jo biogāzes ražošana ir tikai anaerobā fermentācijas procesa blakus produkts.
2. priekšlikums: Anaerobās fermentēšanas 4. kritērija maksimālā punktu skaita palielināšana (Noteikumu projekta 4. pielikums, 4. kritērijs)
Konstatētā problēma. 4. pielikuma 3. kritērijs (kompostēšana) un 4. kritērijs (anaerobā fermentēšana) abiem ir noteikts identisks maksimālais punktu skaits — 4 punkti. Tas ir pretrunā ar diviem neatkarīgiem metodoloģiskiem pamatiem:
Pirmkārt, IPCC 2006, Vol. 5, Ch. 4, Table 4.1 — uz kuru balstās 1. pielikuma kompostēšanas emisiju faktori, satur skaidru SEG hierarhiju starp procesiem:
Process: Biogāzes ražošana; CH₄ (g/kg DS): 2; N₂O (g/kg DS): niecīgs; Piezīme: Faktors ietver biogāzes uztveršanu.
Process: Kompostēšana; CH₄ (g/kg DS): 10; N₂O (g/kg DS): 0,6; Piezīme: 5× vairāk CH₄; N₂O ieguldījums 0,159 t CO₂ekv./t DS (GWP 265)
Otrkārt, 4. pielikuma iekšējā loģika. Pēc 1. priekšlikuma ieviešanas 7. kritērijs jau diferencē tehnoloģijas — Biogāzes ražošana saņem 3 punktus (ΔE_neto = 4,192), kompostēšana 2 punktus (3,425). Taču 4. kritērijs šo hierarhiju ignorē, piešķirot abiem vienādus 4 punktus. Tas rada iekšēju loģisko pretrunu paša 4. pielikuma ietvaros.
ZAAO ierosina grozīt Noteikumu projekta 4. pielikuma 4. kritēriju, palielinot anaerobās fermentēšanas ar dokumentētu enerģijas bilanci maksimālo punktu skaitu:
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar pilnībā kontrolētu procesu, biogāzes uztveršanu un izmantošanu enerģijas atguvē, ar dokumentētu enerģijas bilanci; Ierosinātais punktu skaits: 5; Pašreizējais: — .
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar kontrolētu procesu un biogāzes uztveršanu un izmantošanu (enerģijas atguve); Ierosinātais punktu skaits: 4; Pašreizējais: 4.
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar daļēji kontrolētu procesu, bez pilnvērtīgas biogāzes uztveršanas sistēmas; Ierosinātais punktu skaits: 2; Pašreizējais: 2.
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija bez procesa kontroles un bez biogāzes uztveršanas; Ierosinātais punktu skaits: 0; Pašreizējais: 0.
ZAAO ierosinātais līmenis (5 punkti) ir pieejams tikai projektam, kurš ne tikai uztver biogāzi, bet arī dokumentē enerģijas bilanci — kas ir precīzi tā prasība, ko 1. priekšlikuma E_nov aprēķins pieprasa. Tādēļ abi priekšlikumi loģiski papildina viens otru.
Abi ZAAO priekšlikumi ir savstarpēji atkarīgi un nodrošina, ka Noteikumu projekts ir iekšēji konsekvents un tā SEG aprēķina metodika, vērtēšanas sliekšņi un tehnoloģijas kritēriji vienā atspoguļo objektīvo klimatisko faktu: kontrolēta anaerobā fermentēšana ar biogāzes enerģijas atgūšanu nodrošina ~22 % lielāku SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar notekūdeņu dūņu kompostēšanu.
1. priekšlikums: Novērsto emisiju sadaļas pievienošana SEG aprēķina metodikai (Noteikumu projekta 1. pielikums, jauna 3.6. sadaļa)
Konstatētā problēma. Pašreizējā 1. pielikuma metodika aprēķina ΔE_neto, piemērojot 1. tabulā noteiktos emisiju faktorus. Piemērojot tos, iegūstamās ΔE_neto vērtības ir:
Pārstrādes veids: Biogāzes ražošana, Emisijas (t CO₂ekv./t DS): 0,362, ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,502, 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0 — NE ≥4,0)
Pārstrādes veids: Kompostēšana, Emisijas (t CO₂ekv./t DS): 0,439, ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,425, 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0)
ΔE_neto ≥ 4,0 t CO₂ekv./t DS — 4. pielikuma 7. kritērija augstākais slieksnis (3 punkti) — nav sasniedzams nevienam 1. pielikumā definētam pārstrādes veidam. Tādēļ gan anaerobā fermentēšana, gan kompostēšana saņem identiskus 2 punktus, un 3 punktu slieksnis paliek, ko faktiski neviens projekts nevar sasniegt.
Pamatojums. Pašreizējā metodika uzskaita tikai anaerobās fermentēšanas tiešās procesa noplūdes emisijas (5 % CH₄), neietverot galveno klimatisko ieguvumu — biogāzes aizstāšanas efektu pret fosilo kurināmo. Kompostēšanai šis efekts ir nulle — process neražo atgūstamu enerģiju. Kontrolētā anaerobajā fermentēšanā ~95 % no saražotā metāna tiek uztverts un, to izmantojot primāro energoresursu aizvietošanā, tiek novērsta fosilo energoresursu sadedzināšanas emisijas. Biogāzes izmantošana fosilā kurināmā vietā nodrošina SEG samazinājumu, ko atzīst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413 (RED III) VII pielikuma fosilā kurināmā aizstāšanas metodika.
Aprēķina pamatojums. Novērstās emisijas no dabasgāzes aizstāšanas:
CH₄_uztv = VS × f(ĶSP/VS) × B₀ × 0,95 = 0,69 × 1,5 × 0,25 × 0,95 : 0,2458 kg/kg DS
E_nov = CH₄_uztv × LHV(CH₄) × EF_fossil = 0,2458 × 50,05 × 0,0561 : 0,690 t CO₂/t DS
kur EF_fossil = 0,0561 kg CO₂/MJ — dabasgāzes sadedzināšanas emisiju faktors (IPCC 2006, Vol. 2, Ch. 2, Table 2.2, NCV bāze; konservatīva vērtība, neietver upstream emisijas). Šī vērtība atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/2413 (RED III) VII pielikuma fosilā kurināmā aizstāšanas aprēķina principam.
Rezultāts pēc priekšlikuma ieviešanas:
Pārstrādes veids: Biogāzes ražošana; E_nov (t CO₂ekv./t DS): −0,690; ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 4,192; 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 3 (≥4,0 ✓)
Pārstrādes veids: Kompostēšana; E_nov (t CO₂ekv./t DS): —; ΔE_neto (t CO₂ekv./t DS): 3,425; 4. pielikuma 7. kritērija punkti: 2 (≥3,0)
Ar šo metodikas papildinājumu 7. kritērija ≥ 4,0 slieksnis kļūst sasniedzams pilnvērtīgiem biogāzes ražošana projektiem (ΔE_neto = 4,192 t CO₂ekv./t DS), bet kompostēšanas projekti saņem 2 punktus (3,425 t CO₂ekv./t DS).
ZAAO ierosina papildināt Noteikumu projekta 1. pielikumu ar jaunu 3.6. sadaļu: "3.6. Novērstās emisijas no fosilā kurināmā aizstāšanas ar biogāzi. Anaerobās fermentēšanas procesā uztvertā biogāze, izmantojot siltumenerģijas vai transporta vajadzībām, aizstāj fosilo kurināmo. Novērstās emisijas (E_nov) iekļauj ΔE_neto aprēķinā kā negatīvu lielumu: E_nov = CH₄_uztv × LHV(CH₄) × EF_fossil, kur EF_fossil = 0,0561 kg CO₂/MJ (IPCC 2006, Vol. 2, Ch. 2, dabasgāze). Piemērs: E_nov = 0,2458 × 50,05 × 0,0561 = 0,690 t CO₂/t DS. E_nov piemēro tikai tad, ja biogāzes uztveršana dokumentēta ar kalibrētu gāzes skaitītāju datiem un biogāze izmantota atbilstoši 33.2.3. vai 33.2.4. apakšpunktam."
Papildus redakcionāls priekšlikums 1. pielikuma izmantoto terminoloģiju harmonizēt ar 4. pielikuma terminoloģiju nomainot Izmantošanas veida nosaukumu “Biogāzes ražošana” uz “Anaerobā fermentācija”, kas jau tiek lietots 4. pielikumā un raksturo visa pārstrādes procesa būtību, jo biogāzes ražošana ir tikai anaerobā fermentācijas procesa blakus produkts.
2. priekšlikums: Anaerobās fermentēšanas 4. kritērija maksimālā punktu skaita palielināšana (Noteikumu projekta 4. pielikums, 4. kritērijs)
Konstatētā problēma. 4. pielikuma 3. kritērijs (kompostēšana) un 4. kritērijs (anaerobā fermentēšana) abiem ir noteikts identisks maksimālais punktu skaits — 4 punkti. Tas ir pretrunā ar diviem neatkarīgiem metodoloģiskiem pamatiem:
Pirmkārt, IPCC 2006, Vol. 5, Ch. 4, Table 4.1 — uz kuru balstās 1. pielikuma kompostēšanas emisiju faktori, satur skaidru SEG hierarhiju starp procesiem:
Process: Biogāzes ražošana; CH₄ (g/kg DS): 2; N₂O (g/kg DS): niecīgs; Piezīme: Faktors ietver biogāzes uztveršanu.
Process: Kompostēšana; CH₄ (g/kg DS): 10; N₂O (g/kg DS): 0,6; Piezīme: 5× vairāk CH₄; N₂O ieguldījums 0,159 t CO₂ekv./t DS (GWP 265)
Otrkārt, 4. pielikuma iekšējā loģika. Pēc 1. priekšlikuma ieviešanas 7. kritērijs jau diferencē tehnoloģijas — Biogāzes ražošana saņem 3 punktus (ΔE_neto = 4,192), kompostēšana 2 punktus (3,425). Taču 4. kritērijs šo hierarhiju ignorē, piešķirot abiem vienādus 4 punktus. Tas rada iekšēju loģisko pretrunu paša 4. pielikuma ietvaros.
ZAAO ierosina grozīt Noteikumu projekta 4. pielikuma 4. kritēriju, palielinot anaerobās fermentēšanas ar dokumentētu enerģijas bilanci maksimālo punktu skaitu:
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar pilnībā kontrolētu procesu, biogāzes uztveršanu un izmantošanu enerģijas atguvē, ar dokumentētu enerģijas bilanci; Ierosinātais punktu skaits: 5; Pašreizējais: — .
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar kontrolētu procesu un biogāzes uztveršanu un izmantošanu (enerģijas atguve); Ierosinātais punktu skaits: 4; Pašreizējais: 4.
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija ar daļēji kontrolētu procesu, bez pilnvērtīgas biogāzes uztveršanas sistēmas; Ierosinātais punktu skaits: 2; Pašreizējais: 2.
Kritērija rādītāji: Anaerobā fermentācija bez procesa kontroles un bez biogāzes uztveršanas; Ierosinātais punktu skaits: 0; Pašreizējais: 0.
ZAAO ierosinātais līmenis (5 punkti) ir pieejams tikai projektam, kurš ne tikai uztver biogāzi, bet arī dokumentē enerģijas bilanci — kas ir precīzi tā prasība, ko 1. priekšlikuma E_nov aprēķins pieprasa. Tādēļ abi priekšlikumi loģiski papildina viens otru.
Abi ZAAO priekšlikumi ir savstarpēji atkarīgi un nodrošina, ka Noteikumu projekts ir iekšēji konsekvents un tā SEG aprēķina metodika, vērtēšanas sliekšņi un tehnoloģijas kritēriji vienā atspoguļo objektīvo klimatisko faktu: kontrolēta anaerobā fermentēšana ar biogāzes enerģijas atgūšanu nodrošina ~22 % lielāku SEG emisiju samazinājumu salīdzinot ar notekūdeņu dūņu kompostēšanu.
16.06.2026. 12:05
25-TA-205/4
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā plānotais projektu atlases termiņš nav saskaņots ar Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” (24-TA-2801) 25.–28. punktā noteiktajiem termiņiem. Minētie punkti paredz pašvaldību lēmumu pieņemšanu un izvērtējumu veikšanu trīs līdz sešu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.
Vienlaikus projektu iesniegumu sagatavošanai nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma un citu tehnisko un ekonomisko pamatojošo dokumentu izstrāde, kas objektīvi prasa papildu laiku pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, pašvaldību lēmumu pieņemšanas par operatoru noteikšanu un līgumu noslēgšanas.
Ņemot vērā minēto, rosinām salāgot abu Ministru kabineta noteikumu projektu īstenošanas grafikus un izvērtēt iespēju projektu iesniegumu atlasi pārcelt uz 2027. gada 2. ceturksni.
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā plānotais projektu atlases termiņš nav saskaņots ar Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” (24-TA-2801) 25.–28. punktā noteiktajiem termiņiem. Minētie punkti paredz pašvaldību lēmumu pieņemšanu un izvērtējumu veikšanu trīs līdz sešu mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.
Vienlaikus projektu iesniegumu sagatavošanai nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma un citu tehnisko un ekonomisko pamatojošo dokumentu izstrāde, kas objektīvi prasa papildu laiku pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, pašvaldību lēmumu pieņemšanas par operatoru noteikšanu un līgumu noslēgšanas.
Ņemot vērā minēto, rosinām salāgot abu Ministru kabineta noteikumu projektu īstenošanas grafikus un izvērtēt iespēju projektu iesniegumu atlasi pārcelt uz 2027. gada 2. ceturksni.
16.06.2026. 14:04
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25