Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
25-TA-843
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 781 "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Noteikumu (grozījumu) projektsAnotācija (ex-ante)
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dotajā brīdī noteikumi nosaka, ka plastmasu saturošu zvejas rīku ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekotājs nodrošina minēto izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, dalītu vākšanu, nodošanu pārstrādei vai sagatavošanu otrreizējai izmantošanai, ko realizē piekrastes un ostu pārvaldes teritorijās, bet līgums jāslēdz ar visām Latvijā esošām pašvaldībām. Šādā gadījumā tiek radīts lieks administratīvais slogs gan sistēmas apsaimniekotājam, gan arī pašvaldībām, kurās konkrēto zvejas rīku darbības un savākšana nenotiek. Pašreizējā situācija, kurā sistēmas apsaimniekotājam ir nepieciešams slēgt sadarbības līgumu ar visām Latvijas Republikas pašvaldībām rada šīs sistēmas apgrūtinātu darbību un liekas izmaksas gan pašvaldībai, gan pašam sistēmas apsaimniekotājam.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt prasības plastmasu saturošu zvejas rīku sistēmas apsaimniekotājam un pašvaldībām, kurām ir robežas ar piekrasti, līgumiskās attiecības, lai nodrošinātu pilntiesīgu sistēmas darbību.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa valsts teritorija
Norises laiks
22.04.2025. - 06.05.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par Noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekotāji
  • Latvijas Republikas pašvaldības
Skaidrojums un ietekme
Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 781 "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem" paredz ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekotāja pienākumu sistēmas ietvaros nodrošināt plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanu, slēdzot līgumu par šīs sistēmas nodrošināšanu tikai ar Latvijas Republikas piekrastes pašvaldībām, tādejādi attveiglojot un attīstot sistēmas darbību. Noteikumu projekta grozījumi nodrošinātu optimālus apstākļus sistēmas darbībai un sasniegtu paredzēto mērķi, t.i. plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanu.
Nozare
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekta grozījums nodrošinās plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu savākšanu, nodošanu vai sagatavošanu pārstrādei, vai otrreizējai izmantošanai, tādejādi samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi.
Sagatavoja
Gatis Patmalnieks (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
22.04.2025. 20:42

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"

Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar tiesību akta projektu “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumos Nr. 781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”” (ID Nr. 25-TA-843), turpmāk – Projekts, un papildu jau Projektā ietvertajam grozījumam izsaka šādus ierosinājumus par Projektu.

[1] Iebildums:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumu Nr. 781 “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”, turpmāk - Noteikumi, 9.2. punktu, RAS komersants (apsaimniekotājs), kurš apsaimnieko plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumus, organizē vismaz četrus komunikācijas pasākumus gadā, lai informētu patērētāju.

Ņemot vērā personu loku, uz ko šādi pasākumi ir tendēti, proti, tie ir ostas teritorijā esošie uzņēmumi vai arī zvejniecības uzņēmumi, kuru daudzums, salīdzinot ar citu veidu nozaru komersantiem, nav liels, LASUA ieskatā Noteikumos nav nepieciešams paredzēt konkrētu komunikāciju pasākumu skaitu, kas gada laikā ir jāīsteno RAS komersantam. Ir jāņem vērā, ka RAS komersants pats ir ieinteresēts informēt attiecīgo auditoriju par zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanu, vienlaikus attiecīgais RAS komersants vislabāk spēj noteikt, kādā veidā un cik bieži rīkot komunikācijas pasākumus, lai motivētu ražotājus iesaistīties zvejas rīku apsaimniekošanas sistēmā. LASUA ieskatā, uzliekot par pienākumu obligāti organizēt vismaz četrus pasākumus gadā, ne vienmēr var tikt sasniegts labākais rezultāts, jo dažkārt pietiek, piemēram, ar diviem pasākumiem gadā, lai efektīvi informētu sabiedrību par attiecīgo atkritumu sistēmu un tās aktualitātēm. Turklāt Noteikumu 39. punktā ir paredzēts komunikācijas pasākumu (sabiedrības informēšanas) maksas apmērs, kas RAS komersantam ir jānovirza no attiecīgo izstrādājumu apsaimniekošanas maksas, līdz ar to, nenosakot konkrētu komunikācijas pasākumu daudzumu, tāpat Noteikumos tiek atstāts kontroles mehānisms, lai pārliecinātos par RAS komersanta darbībām, kas vērstas uz sabiedrības informēšanu. 

[2] Iebildums:
Noteikumu 29. punktā ir noteikts, ka pašvaldība vai pašvaldības deleģēta persona datus par triju mēnešu laikā pašvaldības publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomiem, apsaimniekošanas izmaksām un pašvaldības teritorijā dalīti savākto un pārstrādei nodoto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomiem iesniedz apsaimniekotājam mēneša laikā pēc attiecīgā triju mēnešu perioda beigām.

LASUA ierosina atvieglot pašvaldībām iesniedzamo datu apjomu un samazināt datu iesniegšanas periodiskumu, tādējādi samazinot nepamatoto birokrātisko slogu, paredzot, ka pašvaldība vai pašvaldības deleģēta persona reizi gadā iesniedz datus tikai par atkritumu apsaimniekošanas maksu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā. LASUA ieskatā šobrīd pašvaldībām Noteikumu 29. punktā ir uzlikts par pienākumu iesniegt tādus datus, piemēram, datus par publiskās vietās savākto atkritumu apjomu, kurus ar šī brīža atkritumu apsaimniekošanas metodēm ir faktiski neiespējami īstenot. Proti, pašvaldības izvēlētajam atkritumu apsaimniekotājam nav pienākums publiskās vietās savākto atkritumu apjomu savākt atsevišķi no mājsaimniecībā radītajiem atkritumu apjomiem, līdz ar to dati par publiskās vietās savāktajiem atkritumu apjomiem pārsvarā gadījumu ir aptuveni un nevar tikt uzskatīti par objektīviem. Turklāt jāņem vērā, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas, turpmāk – RAS, komersantiem, lai veiktu aprēķinus par Noteikumos noteikto izmaksu segšanu pašvaldībai vai arī aprēķinātu apsaimniekošanas maksas apmēru plastmasu saturošu izstrādājumu ražotājam, dati par kopējiem publiskās vietās savāktajiem atkritumu daudzumiem nav nepieciešami, kā rezultātā šādu datu apkopošanai un iesniegšanai nav racionāla mērķa un jēgas.

Savukārt attiecībā uz Notiekumu 29. punktā minēto pašvaldības pienākumu iesniegt datus par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomiem jānorāda, ka šādi dati pašvaldībai nav pieejami un tai nav pienākums attiecīgos datus monitorēt. Konkrētajā gadījumā tieši RAS komersants visprecīzāk varēs noteikt datus par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu apjomiem, jo ir subjekts, kas savāc zvejas rīkus no ostu vai zvejniecības uzņēmumu teritorijām.

Ņemot vērā, ka pēc būtības pašvaldībai būtu nepieciešams tikai iesniegt datus par atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru, secināms, ka nav nepieciešams un nav lietderīgi uzlikt par pienākumu pašvaldībai šādus datus sniegt reizi trijos mēnešos, LASUA ieskatā attiecīgie dati par atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru ir iesniedzami reizi gadā līdz attiecīgā gada 31. janvārim, norādot to atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru, kas ir spēkā attiecīgā (kārtējā) gada 1. janvārī.

Rezumējot iepriekš norādīto, LASUA ierosina papildināt Projektu, paredzot izteikt Noteikumu 29. punktu šādā redakcijā:
“29. Pašvaldība vai pašvaldības deleģēta persona ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 31. janvārim iesniedz apsaimniekotājam datus par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēru, kas ir spēkā uz attiecīgā (kārtējā) gada 1. janvāri.”

[3] Iebildums:
LASUA nav izprotams, kādēļ mitro salvešu un balonu atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšana (Noteikumu 31. un 33. punkts) ir noteikta citādāka nekā tabakas izstrādājumiem ar filtriem (Noteikumu 35. punkts). Proti, RAS tabakas izstrādājumiem ar filtriem ir ieviesta, sākot ar 2023. gada 5. janvāri, kā rezultātā attiecīgā sistēma darbojas jau divus gadus, kuras ietvaros ir secināts, ka šāda veida apsaimniekošanas maksas apmēra noteikšana ir ērta, saprotama un salīdzinoši viegli aprēķināma. Līdz ar to, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar tabakas izstrādājumu ar filtriem apsaimniekošanas maksas metodiku, LASUA ieskatā, arī mitro salvešu un balonu atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanā būtu jāpiemēro tāds pats maksas noteikšanas modelis, tādējādi vienlaikus arī sinhronizējot visu Noteikumu noteikto plastmasu saturošo izstrādājumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu.

Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina papildināt Projektu, izsakot Noteikumu 31. punktu šādā redakcijā:
“31. Maksa par mitro salvešu atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta, pamatojoties uz:
31.1. tirgū laisto mitro salvešu daudzumu,
31.2. patērēto mitro salvešu īpatsvaru pašvaldības publiskās vietās. Šis parametrs tiek noteikts, pamatojoties uz GATEWAY & PARTNERS izvērtējumu par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu, turpmāk – Izvērtējums, kas veikts saskaņā ar noslēgto līgumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. No Izvērtējumā iekļautās informācijas secināms, ka vismaz 70 % no tirgū laistajām mitrajām salvetēm tiek patērētās mājsaimniecībā, kā rezultātā var pieņemt, ka pašvaldības publiskās vietās nonāk 30 % no tirgū laisto mitro salvešu daudzuma,
31.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu pašvaldībā (euro/t), ņemot vērā pašvaldības iesniegtos datus par atkritumu apsaimniekošanas maksu uz attiecīgā gada 1. janvāri,
31.4. deklarēto iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kurā RAS komersants (apsaimniekotājs) veic saimniecisko darbību.”

Tāpat LASUA ierosina papildināt Projektu, izsakot Noteikumu 33. punktu šādā redakcijā:
“33. Maksa par balonu atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta, pamatojoties uz:
33.1. tirgū laisto balonu daudzumu,
33.2. patērēto balonu īpatsvaru pašvaldības publiskās vietās. Šis parametrs tiek noteikts, pamatojoties uz Izvērtējumu, kurā norādīts, ka publiskās vietās nonāk 16 % no tirgū laisto balonu daudzuma,
33.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu pašvaldībā (euro/t), ņemot vērā pašvaldības iesniegtos datus par atkritumu apsaimniekošanas maksu uz attiecīgā gada 1. janvāri,
33.4. deklarēto iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, kurā RAS komersants (apsaimniekotājs) veic saimniecisko darbību.”

[4] Iebildums:
Noteikumu 41. punktā ir noteikts, ka RAS komersants (apsaimniekotājs) ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izmaksas aprēķina par triju mēnešu periodu.

LASUA ierosina pārskatīt minēto izmaksu periodu attiecībā uz tām maksām, kuras RAS komersants maksā pašvaldībām, paredzot, ka šīs izmaksas tiek aprēķinātas un izmaksātas reizi gadā. Šāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka, ņemot vērā plastmasu saturošo izstrādājumu, kas nonāk publiskās vietās, īpatsvaru, secināms, ka izmaksu apmērs trīs mēnešu periodā ir salīdzinoši niecīgs, kā rezultātā gan pašvaldības, gan RAS komersanta administratīvais slogs, kas saistīts ar rēķinu noformēšanu, ir apjomīgāks nekā paredzamais ieguvums. Līdz ar to, nosakot, ka maksa par plastmasu saturošu izstrādājumu apsaimniekošanu tiek izmaksāta reizi gadā, tiktu atvieglotas un optimizētas iesaistīto pušu veicamās darbības, vienlaikus negatīvi neietekmējot Noteikumos paredzēto pienākumu īstenošanu.

[5] Iebildums:
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/850 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2035. gadam poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (pēc svara) vai ir vēl mazāks.

Lai veicinātu Eiropas Savienības noteiktā mērķa sasniegšanu, kā arī ņemot vērā, ka daļu no plastmasu saturošiem izstrādājumiem ir iespējams reģenerēt, tādējādi neveicot to apglabāšanu atkritumu poligonā, LASUA ierosina kā vienu no apsaimniekošanas maksas, ko ražotājs maksā RAS komersantam, pozīcijām paredzēt plastmasu saturošu izstrādājumu reģenerāciju, kas tiktu maksāta atkritumu poligona operatoram, kas veic attiecīgo atkritumu reģenerāciju.

Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina Projektā paredzēt, ka Noteikumu 30. punkts un 32. punkts tiek papildināts vēl ar vienu attiecīgā plastmasu saturošā izstrādājuma atkritumu apsaimniekošanas maksas pozīciju (komponenti), nosakot, ka apsaimniekošanas maksā, ko ražotājs maksā RAS komersantam (apsaimniekotājam), ir ietvertas arī izmaksas par mitro salvešu vai balonu reģenerāciju.

Vienlaikus LASUA ieskatā būtu nepieciešams noteikt, ka apsaimniekošanas maksā esošajām pozīcijām - atkritumu apsaimniekošana (savākšana) un reģenerācija – tiek noteikts procentuālais apmērs, kuru RAS komersants (apsaimniekotājs) no attiecīgās pozīcijas saņemtajiem finanšu līdzekļiem novirza pašvaldībā esošajam atkritumu apsaimniekotājam (atkritumu savākšanas gadījumā) un atkritumu poligonam, kas nodrošina attiecīgo atkritumu veidu reģenerāciju. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina, ka procentuālais sadalījums varētu būt šāds: pašvaldības izraudzītajam atkritumu apsaimniekotājam, kas veic plastmasu saturošo izstrādājumu atkritumu savākšanu no publiskām vietām – 30 % apmērā, savukārt atkritumu poligona operatoram, kas nodrošina attiecīgā RAS komersanta saņemto plastmasu saturošo izstrādājumu atkritumu reģenerāciju – 100 % apmērā.

[6] Iebildums:
Noteikumu 45.4.1. apakšpunktā noteikts, ka apliecinājumā par plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un dalīti savākto plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu savākšanu, pārstrādi vai zvejas rīku salabošanu norāda mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumiem – pieņemto vai savākto atkritumu daudzumu.

LASUA ieskatā Noteikumu 45.4.1. apakšpunktā noteiktais pienākums ir neefektīvs un tā rezultātā iegūtie dati, neraugoties uz RAS komersantu atbildīgo rīcību, nevar tikt uzskatīti par objektīviem. Proti, publiskās vietās izvietotajos atkritumu konteineros/urnās tiek izmesti dažāda veida atkritumi un tikai daļa no tiem ir Noteikumu objekti. Atkritumu apsaimniekotājam, kurš veic publiskajās vietās esošo konteineru iztukšošanu, fiziski nav iespējams atkritumu savākšanas brīdī nodalīt Noteikumu norādīto atkritumu daudzumu no pārējiem atkritumu veidiem. Šādas darbības veikšana ir ne tikai faktiski neiespējama, bet arī neracionāla un neekonomiska, turklāt nevar sniegt objektīvus un patiesus datus par pieņemto vai savākto mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apjomiem. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina svītrot Noteikumu 45.4.1. apakšpunktu.
06.05.2025. 20:53