Sabiedrības līdzdalība

PAZIŅOJUMS:
LVRTC Informē, ka 2024. gada 21.aprīlī laikā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 Iekšlietu ministrijas informācijas centrs veiks Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas infrastruktūras uzturēšanas darbus. To laikā TAP portālā var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī atsevišķās Zemkopības ministrijas rīkotajās makšķerēšanas jautājumu tematiskajās sanāksmēs tika identificēta nepieciešamība spēkā esošajā regulējumā precizēt noteikumu normas attiecībā uz lomā paturamo zivju skaitu, pilnveidot zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu un ūdeņu sarakstu, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums, kā arī paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ūdeņus, kuros var notikt invazīvo vēžu sugu ieguve papildus jau noteikumos noteiktajam sarakstam, kā arī jāveic atsevišķi redakcionāli uzlabojumi un precizējumi.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt spēkā esošo noteikumu normas attiecībā uz lomā paturamo zivju skaitu, pilnveidot zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu un ūdeņu sarakstu, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums, tāpat noteikumu projekts paredz pašvaldībām tiesības noteikt ūdeņus, kuros var notikt invazīvo vēžu sugu ieguve papildus jau noteikumos noteiktajam sarakstam, kā arī atsevišķus redakcionālus uzlabojumus un precizējumus.
Politikas jomas
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.12.2023. - 05.01.2024.
Informācija
Inese Bārtule, tālr. 26481730, inese.bartule@zm.gov.lv, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz normatīvā regulējuma izmaiņas, kas fiziskām personām jāievēro nodarbojoties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām Latvijas ūdeņos.
Juridiskās personas
Sagatavoja
Inese Bārtule (ZM)
Atbildīgā persona
Normunds Riekstiņš (ZM)
Izsludināšanas datums
18.12.2023. 11:55

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Priekšlikums: iekļaut Svētes upi atļauto ūdenstilpņu sarakstā kur ir atļautas zemūdens medības (iespējams arī pēc licences iegādes, kā tas pašlaik tiek īstenots saistībā ar Lielupes upi) Tādā veidā paplašinot zemūdens medību laukus Zemgales  novadā. 
19.12.2023. 12:32
Fiziska persona
Priekšlikums: iekļaut Nirzas ezeru atļauto ūdenstilpņu sarakstā kur ir atļautas zemūdens medības.
19.12.2023. 14:52
Fiziska persona
Papildināt līdaku mazuļu krājumus Pildas ezerā par 20 000 tādējādi nodrošinot zivju resursu pavairošanu un atražošanu un ezera efektīvu izmantošanu makšķerēšanas organizēšanai un nodrošināšanai.
19.12.2023. 14:54
Pēteris Danovskis
Ielaist zandarta mazuļus Zosnas ezerā 8000 gabalu,nodrošinot zivju resursu pavairošanu.
19.12.2023. 15:36
Fiziska persona
Spiningośanas liegums no 1 , 03 , līdz 1,06 , aizliehts iekśějos ūdeņos izmantot iekśdedzes dzinějus ar jaudu , kas pārsniedz 5hp , izmantojot ehalotes , lomā nav paturama neviena zivs 
20.12.2023. 09:08
Fiziska persona
1. Vienai personai atļauts lomā paturēt 3 līdakas, 3 zandartus, 3 vēdzeles, 1 samu.
2. Aizliegts izmantot iekšdezes dzinēju iekšējos ūdeņos, kuru platība nepārdzniedz 100ha vai maksimālais dziļums nav lielāks par 3m.
3. Aizliegt velcēšana (mānekļa vadīšana izmantojot mehānisku spēku) iekšējos ūdeņos no 1. maija līdz 31. maijam (vai pat 30. jūnijam).

Komentārs - Zandarti maija mēnesī vēl nav iznārstojuši un aktīvi ķerās aizsargājot nārsta ligzdu. Ikgadu maija mēnesī novēroju nepzinīgos velcētājus Daugavā, kuri braukā no viena HES līdz otram tieši dziļumā un pa dziļuma kantīm, kur šajā laika posmā uz velci ķerās pamatā zandarts. Pat ja zandarti tiek atlaisti, nārsts viennozīmīgi tiek traucēts.

 
20.12.2023. 12:31
Ainārs Šteins - Privātpersona
Izslēgt punktu 16.17
Pēc VZI BIOR atzinuma vimbu resurss Baltijas jūrā un līdz ar to Latvijas iekšējos ūdeņos ir pietiekošs un ar pieaugošu tendenci, tāpēc noteikt ierobežojumus makšķerniekiem nav pamatojuma. Šādi ierobežojumi nav noteikti kaimiņvalstīs. Izslēdzot paturamo vimbu skaita ierobežojumu mazināsies vimbu makšķerēšanas tūrisms (īpaši uz Igauniju), dodot Latvijai ekonomisko pienesumu.
20.12.2023. 16:05
Arvo Biķernieks
Ierobežot nekontrolēto makšķerēšanu jūrā no krasta, ieviešot licences (~5EUR/ dienā). Licenču kontroli uzticēt piegulošajām pašvaldībām.
20.12.2023. 18:07
Fiziska persona
Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā."

Komentārs: Papildinājums nepieciešams, lai precizētu terminoloģiju un izbeigtu ilggadīgās publiskajā telpā noritošās diskusijas vai makšķerējot tauvas joslā ir vai nav jāveic iepriekšēja saskaņošana ar zemes īpašnieku. Pašreizējā redakcijā ir precīzi noteiktas tiesības to darīt bez maksas, taču par saskaņošanu ir neviennozīmīgi traktējams . Saistītā normatīvā akta Zvejniecības likuma 9. panta 6. punktā noteiktās tiesības tauvas joslas izmantošanā bez maksas un saskaņojuma ar zemes īpašnieku minētais termins “kājāmgājējiem” nav viennozīmīgi attiecināms uz makšķerniekiem u.c., kas pavada tauvas joslā laiku nepārvietojoties.
 
21.12.2023. 10:51
privātpersona
1.Palielināt paturamo vimbu skaitu vismaz līdz 10 gab. vienā makšķerēšanas reizē, vai arī  līdzīgi kā plaudim, neierobežot paturamo skaitu, jo pašlaik vimbu resurs ir pietiekošs, gribētos pat teikt bagātīgāks nekā plaužu resurs.
2. Lai neveicinātu noteikumu pārkāpšanu, atļaut renģu makšķerēšanā jūrā izmantot līdz 9 āķiem ar vienu makšķeri. renģu resursam ar to netiks nodarīts nekāds ļaunums, taču šāds noteikumu punkts nevērstu nevajadzīgu noteikumu pārkāpšanu, jo kā novērots vismaz 80 % makšķernieku izmanto vairāk par atļautajiem 3 āķiem.
27.12.2023. 22:26
NA
Ierosinu veikt izmaiņas paturamo zivju apjomā un izmērā, nemainot minimalo izmēru, kā piemēram vienai personai atļauts lomā paturēt:
1. 3 līdakas ar maksimālo garummu līdz 75cm ,
2. 3 zandartus ar maksimālo garummu līdz 70cm, 
3. 1 samu ar maksimālo izmēru līdz 120cm
4. Karapas ne vairak kā 10kg, ar maksimālo garumu 65cm 
5. Brekšus ne vairak kā 10kg   
Šādi ierobežojumi nepieciešami, jo lielo zivju īpatsvars katostrofāli samazinās gadu no gada, kā rezultātā arī zivju dabiskā atjaunošanās nenotiek pilnā mērā un zivju populācija samazinās.   

Ļaut lomā paturēt vienu lasi vai vienu taimiņu reizi gadā ārpus licencējamās makšķerēšanas zonām no 1. Janvāra līdz 1. Maijam, lomu reģistrējot uzreiz pēc noķeršanas Mana Cope aplikācijā.   
Ņemot vēra, ka lašu un taimiņu pavairošana notiek uz iedzīvotāju nodokļu un nodevu maksājumu rēķina, būtu tikai godīgi, ka iedzīvotājiem būtu dota iespēja arī legali paturēt kādu svēto zivi. 
28.12.2023. 12:19
Privātpersona
Noteikt ar likumu, ka Latvenergo izmaksātā kompensācija par kaitējumu videi, tiek iztēreta proporcināli arī zivju resursu atjaunošanai virs HES, nevis kā tagad tikai zem Rīgas HES un lašveidīgo zivju pavairošanai, kas faktiski uztur zivjaudzētavas un zveijnieku kooperatīvus Rīgas reģionā.  
Zivju pavairošana virs HES ilgtermiņā veicinās makšķernieku interesi reģionā, kas veicinās lauku tūrismu un attīstību Daugavas krastu reģionā, kas valstij nesīs jaunas darbavietas un papildus nodokļu makšājumus.   
28.12.2023. 12:33
Privātpersona
Ar likumu aizliegt rūpniecisko zveju un pašpatēriņa zveju ar tīkliem un murdiem Latvijas Republikas iekšejos ūdeņos, izņemot kontroles zveju zinātniskas izpētes vajadzībām.  
28.12.2023. 12:36
-
Lūdzam precizēt MK noteikumu 1. pielikumā 14. un 16. Nr.p.k. norādītās makšķerēšanas lieguma zonas virzienu no 1. oktobra līdz 31. decembrim Mazajā Juglā un Lielajā Juglā, aizstājot vārdus "augšup pa" ar "augšup pret", ņemot vērā, ka abas upes ietek Juglas ezerā, un tās plūst virzienā no austrumiem, nevis uz austrumiem. Vēršam uzmanību, ka pašreiz nekorekti norādītais lieguma zonu virziens ir radījis pārpratumus, kurā tad no upju zonām drīkst spiningot rudenī.
02.01.2024. 09:44
Privātpersona
Lūdzam skaidrot vai precizēt, kāpēc MK noteikumu jaunajā redakcijā 16. punktā nav norādītas lomā paturāmās zivju sugas - strauta forele un alata. Ja gadījumā šo zivju sugas vairs nedrīkstēs paturēt lomā, lūdzam MK noteikumu projektā iekļaut atbilstošu atrunu (punktu), kā arī papildināt anotāciju ar skaidrojumu. Nebūtu atbalstāma ideja šo zivju sugu, īpaši strauta foreļu, aizliegumam tās paturēt lomā (gadījumā, ja šādu aizliegumu ir paredzēts noteikt).
02.01.2024. 09:55
Privātpersona
Lūdzam precizēt, konkretizēt, ja nepieciešams ar informāciju MK noteikumu 1.pielikumā 15.Nr.p.k. norādīto upi - Līčupi, uz kuru attiecas makšķerēšanas liegums no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Vēršam uzmanību, ka upe ar šādu pašu nosaukumu atrodas Ērgļu pusē, kurā arī mīt lašveidīgās zivis. Jāatzīmē, ka aplikācijā šī upe iepriekš 2022. gada rudenī tika iezīmēta sarkanā - lieguma krāsā, kas radīja neizpratni, lai gan 2023. gada rudenī ar sarkanu aplikācijā tika atzīmēta Līčupe, kas ietek Daugavā.
02.01.2024. 10:15
Privātpersona
Lūdzam skaidrot, kāpēc aizliegto upju sarakstā rudens periodā nav iekļautas šādas upes un urgas, kā - Teitupīte, Plieņupe, Tumšupe, Ķivuļurga, Straujupīte. Visai noprotams, ka šajās upēs un urgās arī ienāk lašveidīgās zivis, ņemot vērā, ka tās savienojas ar lašveidīgo nārsta upēm, vai arī tās ietek jūrā. Dažām no minētajām upēm pat ir atbilstoša vide (upes gultne) zivju nārstam.
02.01.2024. 10:30
Māris Bremze - "Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija"
Papildināt 16. punktu ar apakšpunktu
16.21. Karpas – trīs, izmērā līdz 75 cm;

Grozījuma mērķis ir veicināt karpu makšķerēšanas sporta attīstību Latvijā, tai skaitā nodrošināt tā izplatību ne tikai apsaimniekotās un privātās ūdenstilpēs, bet arī publiskos ūdeņos. Tādā veidā tiks stimulēta šī sporta veida attīstības daudzveidība, attīstot mūsu valsts sportistu vidū iemaņas, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai starptautiskās sacensībās un kādas apgūstamas tikai makšķerējot plašās ūdenstilpēs, tai skaitā upēs tekošā ūdenī un vietās ar limitētu trofejas izmēra karpu populāciju.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra karpu populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās karpu makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga šī makšķerēšanas veida pastāvēšana ir iespējama tikai stingri ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Karpu makšķerēšana ir populārākais makšķerēšanas paveids Eiropā, pateicoties noķer & atlaid principam kā neatņemamai tā sastāvdaļai. Tā ir ne tikai iespēja sabiedrībai dažādot rekreācijas makšķerēšanas veidus, bet arī nodrošina ievērojamus ienākumus valstu ekonomikās.
Karpu makšķerēšana ir straujāk augošais makšķerēšanas virziens Latvijā, apvienojot jau daudzus tūkstošus šī sporta vieda entuziastu un veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību reģionos.
Mūsu valsts izlašu augstie panākumi starptautiskās karpu makšķerēšanas sacensībās ar godu nes Latvijas vārdu pasaulē. Pasaulē, kurā trofejas izmēra karpu nogalināšana jau sen ir atzīta par absolūti nepieņemamu.
02.01.2024. 17:57
Māris Bremze - "Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija"
Izteikt jaunā redakcijā 16. punkta šādus apakšpunktus:
16.5. līdakas – trīs, izmērā līdz 75 cm;
16.13. samus - trīs, izmērā līdz 120 cm;
16.19. zandartus - trīs, izmērā līdz 65 cm;

Grozījuma mērķis ir veicināt trofejas izmēra zivju daudzuma palielināšanos Latvijas ūdeņos, tādā vedā veicinot makšķerēšanas sporta un makšķerēšanas tūrisma attīstību Latvijā.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra plēsīgo zivju populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās plēsīgo zivju makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga plēsīgo zivju makšķerēšanas pastāvēšana ir iespējama tikai pēc iespējas vairāk ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Makšķernieku skaits, kas nodarbojas ar rekreācijas un sporta makšķerēšanu Latvijā, strauji pieaug, tāpēc ir svarīgi saglabāt un palielināt trofejas izmēra zivju resursu Latvijas ūdeņos, jo iespēja noķert un atlaist trofejas izmēra zivi ir stimuls daudziem makšķerniekiem doties makšķerēt tepat Latvijā, tā veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību visos valsts reģionos.
 
02.01.2024. 18:28
Latvijas Makšķernieku asociācija
Nepieciešams pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vismaz par 2 nedēļām. Izmaiņas MN, kas ir galvenais maksķerēšanas likumdošanas akts, nav vēl izdiskutētas makšķernieku vidē. Par to liecina fakts, ka forumā copeslietas.lv saite uz MN nav pat aktīva. Svētku laika brīvdienās īstie makškernieki copē un pat nenojauš par izmaiņām, kas viņus tieši skars.  
03.01.2024. 10:36
Māris Skujiņš
Lai palielinātu līdaku un zandartu populāciju, iesaku palielināt minimālo lomā paturamo izmēru līdakām no 50 cm uz 60 cm un zandartiem no 45 cm uz 50 cm.Kā arī aizliegt zveju ar tīkliem upēs un ezeros.
Neredzu jēgu ierobežot lomā paturamo lielo līdaku un zandartu daudzumu, ja neaizliedz zveju ar tīkliem, Makšķernieks dažas zivis gada laikā atlaidīs, lai zvejniekam tīklā būtu nevis 10 bet 12 lielās zivis, tas kopējo situāciju neuzlabos.
03.01.2024. 11:42
Latvijas Makšķernieku asociācija
Rosinām šādas izmaiņas esošajos MN:

4. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu.
Komentārs: Vajag atļaut ķidāt ieguves vietā un laikā visas zivis. Arī tās, kurām ir svara ierobežojums, piem. asari. Siltā laikā VISAS neķidātas zivis bojājas! Zivīm ar svara ierobežojumu ķidāšana būtiski nesamazina to svaru.
Tad jau labāk noteikt mazāku paturēto zivju svaru, piem. 9 kg neatkarīgi no kidāšanas vai neķidāšanas. To arī vieglāk saprast un izkontrolēt.
Būtiskākais šajā punktā ir noteiktais paturamo zivju garums, ne svars.
7. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):

16.17. vimbas – piecas;

Komentārs: Pašlaik noteikumos atļauts paturēt 5 vimbas un nav nekāda pamata palielināt lomā paturēto vimbu skaitu.  

24. No 1. marta līdz 31. maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
24.1.no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos;

Komentārs: Aizliegums pavasara mēnešos makškerēt no laivām ilgu laiku pastāvēja un makškernieki bija ar to jau apraduši, bet bez iedziļināšanās to nepamatoti saīsināja par mēnesi. Tas negatīvi ietekmē zandartu populāciju, kam maijā noris nārsts un nārsta ligzdu sargāšana. Lielupē un Daugavā regulāri novērojama velcēšana un mēķtiecīga “piļķerēšana” zandarta nārsta vietās, kas samazina šīs vērtīgās zivs resursus.

Kā kompromiss, starp pavasara makšķerēšanu no laivas un zandartu saudzēšanu, iespējams noteikt konkrētas vietas, kur aizliegts makškerēt no laivām maija mēnesī, ieviešot MN papildus punktu, kurā noteikti būtu jāietver Lielupe un Daugava, kā arī virkne ezeru, kuros dzīvo zandarti.

Kategoriski nepiekrītam atsevišķu personu ierosinājumam MN zamazināt lomā paturamo zivju skaitu, kā arī trofejas zivju nepaturēšanu.

Komentārs: Pateiz spēkā esošie un arī pašlaik atjaunotie MN balstīti uz laika gaitā pārbaudītām un zinātnieku akceptētām atziņām zivju resursu kvantitatīvā un kvalitatīvā izmantošanā. Nav pamata pēc atsevišķu juridisku un fizisku personu iniciatīvas, kuri nepārstāv makškernieku vairākumu, ieviest tik būtiskus makškerēšanas ierobežojumus.  

MN noteikt atsevišķu punktu:
Pielietojot live tehnoloģijas makšķerēšanā, visas noķertās zivis ir atbrīvojamas bez paturēšanas tiesībām.
   
Komentārs: Izsakām bažas par pēdējā laikā novēroto tendenci makškerēšanā izmantot live tehnoloģijas, sevišķi zivju trofeju medīšanā. Tāda prakse progresējot un iegūstot masveidību, nonivelēs makškerēšanu kā sportisku aktivitāti, līdz zivju ieguvei. Veiksmei makškerēšanā jābalstās uz meistarību un uzkrāto pieredzi, ne uz tehnoloģiju pielietošanu, kur svarīgāko lomu spēlē makškernieka maka biezums. Tas nav arī demokrātiski un neatbilst vairākuma interesēm. Līdzība saskatāma ar medību praksi pielietojot vītņstobrus, termooptiku, nakts redzamības ierīces vai mobīlo transportu zvēru vajāšanai, kas tiek ļoti ierobežota. Līdzīgi būtu nepieciešams limitēt ar pēdējās paaudzes ehalotu un citas augstas precizitātes iekārtu lietošanu makšķerēšanā.
03.01.2024. 13:56
Edvīns Šļubovskis - Copes Nams, makšķerēšanas inventāra mazumtirdzniecība
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 14:47
Ēriks Tukišs - Ēriks Tukišs. Latvijas čempions karpu makšķerešanā, 2017.,2018.,2020.,2022.gadā. Latvijas karpu izlases dalībnieks PČ 2022.gadā.
“Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.”
03.01.2024. 15:21
Ēriks Tukišs - LATVIJAS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS ASOCIĀCIJA
LKMA MĒRĶI
•VEICINĀT MAKŠĶERĒŠANAS SPORTA ATTĪSTĪBU LATVIJĀ;
•APVIENOT VISUS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS SPORTISTUS VIENĀ ORGANIZĀCIJĀ;
•NODROŠINĀT SPORTISTU REĢISTRU UN LICENCĒŠANU;
•ORGANIZĒT LATVIJAS, EIROPAS UN STARPTAUTISKA MĒROGA KARPU
MAKŠĶERĒŠANAS SACENSĪBAS UN AKTIVITĀTES;
•ATBALSTĪT LATVIJAS IZLAŠU DALĪBU PASAULES UN EIROPAS ČEMPIONĀTOS;
•SEKMĒT SADARBĪBU AR CITĀM BIEDRĪBĀM KOPĒJĀ INTEREŠU SFĒRĀ;
•AKTĪVI IESAISTĪTIES ZIVJU RESURSU ATJAUNOŠANĀ UN AIZSARDZĪBĀ;
•LĪDZDARBOTIES SPORTA MĒRĶIEM PAREDZĒTAS ŪDENSKRĀTUVES IZVEIDĒ UN
APSAIMNIEKOŠANĀ.
03.01.2024. 15:47
Ēriks Tukišs - LATVIJAS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS ASOCIĀCIJA
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 15:56
Fiziska persona
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 16:10
Vitālijs Ņečepurenko - Vitālijs Ņečepurenko (6 kārtējais Latvijas čempions)
Atbalstam LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 16:38
Einārs Markavs
 “Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.”
Einārs Markavs. LKMa biedrs
03.01.2024. 16:45
Aldis Groznis - Aldis AG carp
"Latvijas
Makšķerēšanas sporta federācija"
Papildināt 16. punktu ar apakšpunktu
16.21. Karpas - tris, izmērä lidz 75 cm;
publiskos Grozījuma měrķis ūdeņos. ir Tada veicināt veidā karpu tiks stimulėta makšķerēšanas si sporta sporta veida attīstibu attistibas Latvijā, tai daudzveidiba, skaitä attistot nodrošināt mūsu tā valsts izplatibu ne ne sportistu tikai tkal vidü dpsam " apsaimniekotās iemaņas, nn kas las un privātās nepieciešamas neninciešamas ūdenstilpěs, veiksmlgai veiksmigai bet ari dalbai
starptautiskās sacensiībās un kādas apgūstamas tikai makšķerējot plašās ūdenstilpēs, tai skaitā upēs tekošā ūdeni un vietās ar limitētu trofejas izmēra karpu populāciju.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra karpu populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss műsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas
tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attistibai.
Modernās karpu makšķerēšanas metodes ir ārkārtigi efektivas, tādē| ilgtspējīiga šï makšķerēšanas veida pastāvēšana ir iespējama tikai stingri ievērojot noķer & atlaid
principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negativā pieredze, picļaujot neierobežotu šo zivju paturěšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Karpu makšķerēšana ir populārākais makšķerēšanas paveids Eiropā, pateicoties noķer & atlaid principam kā neatņemamai tā sastāvdəļai. Ta ir ne tikai iespēja sabiedribai
dažādot rekreācijas makšķerēšanas veidus, bet arï nodrošina ievērojamus ienākumus valstu ekonomikās.
Karpu makšķerēšana ir straujāk augošais makšķerēšanas virziens Latvijā, apvienojot jau daudzus tūkstošus si sporta vieda entuziastu un veicinot saimnieciskās darbibas
ilgtspējigu attistibu reģionos.
Mūsu valsts izlašu augstie panākumi starptautiskās karpu makšķerēšanas sacensibās ar godu nes Latvijas vārdu pasaulẽ. Pasaulē, kurā trofejas izmēra karpu
nogalināšana jau sen ir atzita par absolūti nepieņemamu.
03.01.2024. 16:46
Raivis Kabiņeckis - LKMA
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 17:51
Raivo Antrops - Raivo Antrops
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 18:04
Fiziska persona
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
 
03.01.2024. 18:13
Jorens Dukurs - LKMA
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm -Jorens
03.01.2024. 18:35
Romualda Pareiza
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm. Es Normunds Pareizs karpu makšķerēšanā esmu kopš 2008. gada. Esmu pārtstāvējis valsti pasaulē četras reizes, daudzu titulu ieguvējs gan Latvija, gan arpus Latvijas robežām.
03.01.2024. 18:57
Kristaps Dzenis - Kristaps Dzenis
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
04.01.2024. 09:54
Fiziska persona
Priekšlikums: Ierobežot lomā paturamo vējzivju (Belone belone Lat.) skaitu līdz, piemēram, 10 zivīm diennaktī vienai personai. Ņemot vērā ka zivju ieguve ar makšķeri/spiningu tiek veikta gandrīz tikai šo zivju nārsta periodā un relatīvi nelielās akvatorijās, kā arī to, ka vējzivis šajā laika posmā ir relatīvi viegli iegūstams loms, būtu nepieciešams limitēt nozvejoto zivju skaitu.
04.01.2024. 13:52
Fiziska persona
Priekšlikums - vajag dot zemūdens medniekiem tādus pašus tiesības kā parastiem makšķerniekiem. Citādāk sanāk ka mednieks maksā par to pašu licenzi ka makšķernieks bet nodarboties ar medībām var tikai 54 ūdenskrātuves. Izskatās pēc deskriminacijas .Vai nu palielināt atļautas vietas skaitļu. It īpaši tas attiecas uz Zemgales reģionu. 
04.01.2024. 17:33
Fiziska persona
Priekšlikums:
Palielināt ūdenskrātuves skaitļu ar atļautām vietām zemūdens medībām Zemgales novada.
Tādā veidā paplašinot zemūdens medību laukus Zemgales novada.
04.01.2024. 17:57
Fiziska persona
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
04.01.2024. 18:14
Guntis Miķelsons
Ja Gaujā rudenī drīkst makšķerēt lašus (šķiet bija šāda atļauja) , tad šo vajadzētu arī atļaut zemūdens medniekiem. Licencēti un legāli! Šī atļauja var būt dārga, ieņēmumus attiecīgi novirzam zivju resursu atjaunošanai.  Lai nav konflikts ar makškērniekiem, tad varbūt zemūdens medniekiem var piešķirt atsevišķus upes posmus. Daži desmiti zemūdens mednieki diezvai nomedīs vairāk kā daži simti makšķernieki. Veiksmi
04.01.2024. 19:35
Fiziska persona
1. 7. pielikuma Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 800 (tabula) 11. pozīcijas (Daugavas upe) administratīvo teritoriju nosaukumus aizstāt ar konkrētam koordinātēm gar upes ass vai daudzstūru figūru virsotņu koordinātēm. Vietās, kur šobrīd vienā upes pusē ir atļautās zemūdens medības un pretējā ne - medības atļaut.
Šobrīd tabulu inspekcija un policija izvēlās interpretēt burtiski, un uzliek sodus pat bīstamās situācijās, kad mednieks izkāp no ūdens "aizliegtā" teritorijā ar lomu laika vai veselības apstākļu dēļ (un faktiski viņš ir tiesīgs izmantot tauvas joslu). Arī, atsevišķas teritorijas pat nerobežojas ar upi. Uzskatu ka nepieciešama steidzama noteikumu revīzija un modernizācija, lai aizliegtās/atļautās zonas ir iespējams viennozīmīgi digitāli atspoguļot uz kartēm.

2. Saglabāt Augšdaugavas novada ezerus atļauto ūdenstilpņu sarakstā kur ir atļautas zemūdens medības.

3. Kategoriski nepiekrītu atsevišķu personu ierosinājumam MN samazināt lomā paturamo zivju skaitu, kā arī trofejas zivju nepaturēšanu.

4. Uzskatu ka svarīgi saņemt arī “Latvijas Zemūdens Sporta Federācija” viedokli.
04.01.2024. 20:34
Privātpersona
Lūdzu izskatīt iespēju neslēgt , zemūdens medībām Briģenes ezeru, Augšdaugavas novadā, Demenes pagastā. Kā arī atjaunot iespēju zemūdens medībām Drīdža un Sīvera ezeros.
Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta valstī, tajā dzīvo un maksā nodokļus daudz zemūdens mednieku. Ne katram ir iespēja braukt lielus attālumus lai nodarbotos ar medībām. Un Daugava ne vienmēr ir piemērota. Briģenes ezers atrodas optimālā attālumā un ir pietiekami bagāts ar zivīm.
04.01.2024. 20:45
Fiziska persona
Apstiprināt zemudens medības  Medumu ezerā.
 
04.01.2024. 20:59
Fiziska persona
Apstiprināt zemudens medības Liepajas ezerā.
04.01.2024. 21:03
Fiziska persona
Esmu pret priekšlikumu:
Papildināt 16. punktu ar apakšpunktu
16.21. Karpas – trīs, izmērā līdz 75 cm;

Līkumus jāraksta priekš makšķerniekiem, bet ne priekš sportistiem ar saviem interesēm. 
Nav nekāda pētījumu rezultātu, kāda ir kārpu populācija, vai tie savairojas un vai ir kāds pamatojums te ko aizliegt..
Labi ja vienu kārpu paveiksies mūžā noķert publiskas ūdenstilpes, kāpēc lai liegt to paturēt?
Lai būs tad kaut viens, to varētu saprast..
 
04.01.2024. 21:07
Dans Mamatovs
Gribētos vairāk vietas zemūdens medibas,kaut vai ar licenci.

Atdodiet atpakaļ licenci Siveram un Dridzam.
04.01.2024. 21:59
Artūrs Zeilāns
Uzskatu doto MK not.Nr. 800 redakciju par loma apmēru atbilstošu. Pilnībā neatbalstu karpu samazinājumu līdz noteiktam izmēram, kā minēja citi lietotāji, jo personīgaja dzivē sastapt un noķert karpu ir ļoti grūti un ja man dzīve kādreiz paveiktos viennozīmīgi vēlēšos to paturēt. Karpu populācija nav ļoti liela un ir sastopama tikai dažās udenstilpnēs, līdz ar ko samazināt uz visiem ezeriem Latvijā nav jēgas un loģiski (invazīva zivs).
Kas skar zemūdens medniekus uzskatu ka Zemkopības Ministrijai ir jāizvērtē un jāveido vienlīdzīgus nosacījumus ar makškerniekiem, jo ja ir viena norma uz zivīm tad nav svarīgi kādā veidā tās iegūtas un kādā ūdenstilpnē. Latvija ir zilo ezeru zeme un visiem ir jābūt vienādiem nosacījumiem. Komentāros ir redzama liela cilvēku zemūdens medību prasība pēc ezeriem visas Latvijas pilsētās, tas ir jākontrolē ZM un jānodrošina pieeja visiem vienlīdzīgi.
04.01.2024. 22:04
Privātpersona
Pret līdakas, zandartas, samus maksimālo izmēru ierobežojumu un ta skaitļa ierobežojumiem, lai paliek 5 ka bijā iepriekš. 
Par jebkuru tīklu ķeršanās aizliegšanu ( gan privāto,  gan komerciālo) iekšējos ūdenos.
04.01.2024. 22:06
Fiziska persona
Neatbalstu priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. Trīs karpas līdz 75 cm. Priekšlikums nav zinātniski pamatots un iepriekš izdiskutēts šis jautājums negūstot atbalstu piedāvātajiem grozījumiem. Personīgi uzskatu, ka ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības visās Latvijas ūdenstilpnēs kā makšķerniekiem tā arī zemūdens medniekiem. Dotajā brīdī ir jāgriežas katrā pašvaldībā (katrā pašvaldībā griezties ir ļoti grūti un ilglaicīgi, gandrīz neiespējami) un jārunā ar mēru, deputātiem. Kur ilgi tiek spriests un rezultātu nav, ja ir tad pašvaldība raksta tālāk ZM vai veido licencēto nolikumu atkal birokrātija. Šī ir ilga un liela birokrātija. Latvijas Republikas prezidents un nozaru Ministri kā prioritāti norāda samazināt birokrātiju. Uzskatu, ka Zemkopības Ministrijai ir jāņem viss savās rokās un jārada vienlīdzīgi nosacījumi zemūdens medniekiem samazinot birokrātiju un nepieļaut nevienlīdzības principu visās pašvaldībās. LŪDZU
04.01.2024. 22:46
Fiziska persona
1) Neatbalstu priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. Trīs karpas līdz 75 cm. Priekšlikums nav zinātniski pamatots un iepriekš izdiskutēts šis jautājums negūstot atbalstu piedāvātajiem grozījumiem
2) Ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības visās Latvijas ūdenstilpnēs kā makšķerniekiem tā arī ZEMŪDENS MEDNIEKIEM!! Jo pagaidām zemūdens medniekiem ir atvērtas dažas upes un kādi 50 ezeri no kuriem piemēroti medībām ir kādi 10. Zemūdens medības jāatļauj tur kur var makšķerēt makšķernieki.
3) Pret līdakas, zandarta, samus un zušu maksimālo izmēru ierobežojumu un tā skaitļa ierobežojumiem, lai paliek ka bijā iepriekš.
4) Lai PALIELINĀTU zivju sugas populāciju VAJAG ar likumu aizliegt rūpniecisko zveju un pašpatēriņa zveju ar tīkliem Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot kontroles zveju zinātniskas izpētes vajadzībām.  
5) Atļaut zemūdens medības Aiviekstes upe
6) Atļāut zemūdens medības arī Mazaja Baltezera (Ādažu novada)
7) Iekļaut 7.pielikumā Nr.p.k 42. Lielupe papildinot ar Jelgavas novads, Bauskas novads.
8) Vajag atļaut ķidāt ieguves vietā un laikā visas zivis. Arī tās, kurām ir svara ierobežojums, piem. asari. Siltā laikā neķidātas zivis bojājas
 
04.01.2024. 23:44
Privātpersona, makšķerėšanas un zemūdens medību entuziasts
Iekļaut:
Usmas ezeru (licence)
Liepājas ezeru (licence)
Bārtu (licence)
atļauto zemūdems medību ūdenstilpju sarakstā. Tā kā ir neiespējami izbraukāt visas pašvaldības un par kaut ko vienoties vajag noteikt arī licencēšanu pēc vienlīdzības principa.
05.01.2024. 12:31
Privātpersona
Aicinu aizliegt zemūdens medības Latvijas republikas publiskajos ūdeņos un atļaut zemūdens medības privātos ūdeņos, šāds priekšlikums būtu jāpieņem, jo tiek izšautas lielās zivis ūdenskrātuvēs kurām nav iespējas aizbēgt un šādus pārkāpumus izkontrolēt un atklāt ir inspektoriem grūti, jo vizuāli zemūdens mednieki nav redzami un tādējādi brīvi var darboties ūdenskrātuvēs, jo nav iespējams viņus pārbaudīt ne arī notvert un sodīt. Šī priekšlikuma pieņemšana nodrošinātu lielo vaislas zivju populāciju saglabāšanu un zivju dabisko atjaunošanos ūdenskrātuvēs. 
05.01.2024. 13:06
Privātpersona
Iekļaut liepajas ezeru un bārtas upi atļauto zemūdens medību sarakstā. 
05.01.2024. 13:09
Privātpersona
Aicinu palielāt sodus par nelikumīgu zvejniecību, tīklu likšanu un pie atkārtota pārkāpuma paredzēt brīvības atņemšanu un cietumsodu. Šādu priekšlikumu būtu jāpieņem, jo esošie sodi par šādu pārkāpumu ir pārāk mazi un daudzi dēļ šiem mazajiem sodiem veic likumpārkāpumu atkārtoti.
05.01.2024. 13:10
Privātpersona
Aicinu noteikt zivju sugai karpa, zivju paturamo izmēru un skaitu. Paturamo skaitu noteikt 1 gab. un paturamo izmēru 3kg. Priekšlikuma pieņemšana palīdzētu saglabāt Latvijas publiskos ūdeņos trofejzivis, kas ir jebkuru ūdeņu lielākā bagātība.
05.01.2024. 13:16
Fiziska persona
Uzskatu, ka ir jānodrošina vienlīdzīgas tiesības visās Latvijas ūdenstilpnēs kā makšķerniekiem tā arī zemūdens medniekiem. Nekādu pamatojumu kāpēc ZM ir efektīvāka/kaitīgāka nav, un nevar būt. Prakse pierāda ka ir tieši otrādi.
05.01.2024. 13:17
Dmitrijs Burlakovs
Palielināt ūdenskrātuves skaitļu ar atļautām vietām zemūdens medībām Augšdaugavas novada.
Tādā veidā paplašinot zemūdens medību laukus  Augšdaugavas novada.
05.01.2024. 13:21
Privātpersona
Aicinu papildināt Latvijas publiskos ūdeņus ik gadu ar 100 tūkstošiem karpu mazuļiem, jo karpa kā zivs ir augstvērtīga makšķernieku loms un vērtīga zivs, zivs kā suga Latvijas ūdeņos ir palikusi ļoti maz, tādēļ šīs sugas zivju resursi būtu jāpapildina publiskos ūdeņos. 
05.01.2024. 13:26
Fiziska persona
Zemūdens mednieki no manas pieredzes izpētot ūdeņjus lielu atbalstu sniedz dienestiem, kas nodarbojas ar mālu zvejniekiem. 
ZEmūdens zvejnieks mājās paņem ti daudz cik viņš var apēst, maluzvejnieks ņem visu kas tiek tīklā un meražās. Sakarā ar to izriet secinājums, ka zemūdens zvejnieks atbalsta un sniedz vērtīgu informāciju attiecīgiem dienestiem, atvieglojot viņiem darbu un palīdz dabas videi. Zemūdens medniekiem cepure nost un liels paldies par atbalstu.
05.01.2024. 13:28
Fiziska persona
Atbalstu LMSF priekšlikumu noteikt ierobežojumu lomā paturamo karpu izmēram.
Tāpat, meklējot zinātnisko pamatojumu grozījumiem, aicinu neaizmirst arī to zinātnisko analīzi, kas apliecina makšķerēšanas kā hobija un sporta veida pozitīvo ietekmi uz makšķernieka kā sabiedrības locekļa un aktīvā darbaspēka psiholoģisko un fizisko veselību. 
05.01.2024. 20:44
Zemūdenes medību mednieks
Esmu pret, jo juridiskās personas lašveidīgos ķer ne ar makšķeri vai harpūnu rokas, bet pārklājot visu daugavai gultni ar legāliem un nelegaliem tīkliem. Katrā tīklā pāris dienu laikā loms mēdz būt līdz pat 20 zivīm.
Zemūdens mednieks labi ja trijās reizēs nomedī 1 - 2 lašus, pirms šāviena, vairākas reizes pārliecinoties par loma izmeru (lai tas ir legala izmera)
Ko nedara Juridiskās personas, jo redzot kad tām tuvojas pašvaldības policijas ekipāžas laiva, visas nelegālā izmera zivis met upē. 
05.01.2024. 21:08
Privātpersona
Atļaut nodarboties ar zemūdens medībām Liepājas ezerā. 

Piebilde - zemūdens medības ir dabai labākas kā vietējas makšķernieks. Pēc pieredzes- makšķernieki izķer visu un izmet ko nevajag, zemūdens mednieki izvēlas ko šaut un to dara ļoti ĻOTI atbildīgi. Neatstāj atkritumus un tīklus! 

Iesaku vairāk pievērst uzmanību tam, ka zemūdens medības ir dabai draudzīgākas kā arī, zemūdens mednieki nemedī dzērumā, kā to dara makšķernieki atstājot atkritumu kalnus un cūcību. :)

Ieteikums sadalīt šīs tilpnes. Tilpnēs kurās ir atļauja zemūdens medniekiem , aizliegt makšķerniekiem vai atļaut tikai ar licenci! 
05.01.2024. 21:52