Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī atsevišķās Zemkopības ministrijas rīkotajās makšķerēšanas jautājumu tematiskajās sanāksmēs tika identificēta nepieciešamība spēkā esošajā regulējumā precizēt noteikumu normas attiecībā uz lomā paturamo zivju skaitu, pilnveidot zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu un ūdeņu sarakstu, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums, kā arī paredzēt pašvaldībām tiesības noteikt ūdeņus, kuros var notikt invazīvo vēžu sugu ieguve papildus jau noteikumos noteiktajam sarakstam, kā arī jāveic atsevišķi redakcionāli uzlabojumi un precizējumi.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt spēkā esošo noteikumu normas attiecībā uz lomā paturamo zivju skaitu, pilnveidot zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu un ūdeņu sarakstu, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums, tāpat noteikumu projekts paredz pašvaldībām tiesības noteikt ūdeņus, kuros var notikt invazīvo vēžu sugu ieguve papildus jau noteikumos noteiktajam sarakstam, kā arī atsevišķus redakcionālus uzlabojumus un precizējumus.
Politikas jomas
Lauksaimniecības dzīvnieku, kultūraugu, meža un zivju resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Teritorija
Latvija
Norises laiks
18.12.2023. - 05.01.2024.
Informācija
Inese Bārtule, tālr. 26481730, inese.bartule@zm.gov.lv, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz normatīvā regulējuma izmaiņas, kas fiziskām personām jāievēro nodarbojoties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām Latvijas ūdeņos.
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Inese Bārtule (ZM)
Atbildīgā persona
Normunds Riekstiņš (ZM)
Izsludināšanas datums
18.12.2023. 11:55
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Priekšlikums: iekļaut Svētes upi atļauto ūdenstilpņu sarakstā kur ir atļautas zemūdens medības (iespējams arī pēc licences iegādes, kā tas pašlaik tiek īstenots saistībā ar Lielupes upi) Tādā veidā paplašinot zemūdens medību laukus Zemgales novadā.
19.12.2023. 12:32
Fiziska persona
Priekšlikums: iekļaut Nirzas ezeru atļauto ūdenstilpņu sarakstā kur ir atļautas zemūdens medības.
19.12.2023. 14:52
Fiziska persona
Papildināt līdaku mazuļu krājumus Pildas ezerā par 20 000 tādējādi nodrošinot zivju resursu pavairošanu un atražošanu un ezera efektīvu izmantošanu makšķerēšanas organizēšanai un nodrošināšanai.
19.12.2023. 14:54
Pēteris Danovskis
Ielaist zandarta mazuļus Zosnas ezerā 8000 gabalu,nodrošinot zivju resursu pavairošanu.
19.12.2023. 15:36
Fiziska persona
Spiningośanas liegums no 1 , 03 , līdz 1,06 , aizliehts iekśějos ūdeņos izmantot iekśdedzes dzinějus ar jaudu , kas pārsniedz 5hp , izmantojot ehalotes , lomā nav paturama neviena zivs
20.12.2023. 09:08
Fiziska persona
1. Vienai personai atļauts lomā paturēt 3 līdakas, 3 zandartus, 3 vēdzeles, 1 samu.
2. Aizliegts izmantot iekšdezes dzinēju iekšējos ūdeņos, kuru platība nepārdzniedz 100ha vai maksimālais dziļums nav lielāks par 3m.
3. Aizliegt velcēšana (mānekļa vadīšana izmantojot mehānisku spēku) iekšējos ūdeņos no 1. maija līdz 31. maijam (vai pat 30. jūnijam).
Komentārs - Zandarti maija mēnesī vēl nav iznārstojuši un aktīvi ķerās aizsargājot nārsta ligzdu. Ikgadu maija mēnesī novēroju nepzinīgos velcētājus Daugavā, kuri braukā no viena HES līdz otram tieši dziļumā un pa dziļuma kantīm, kur šajā laika posmā uz velci ķerās pamatā zandarts. Pat ja zandarti tiek atlaisti, nārsts viennozīmīgi tiek traucēts.
2. Aizliegts izmantot iekšdezes dzinēju iekšējos ūdeņos, kuru platība nepārdzniedz 100ha vai maksimālais dziļums nav lielāks par 3m.
3. Aizliegt velcēšana (mānekļa vadīšana izmantojot mehānisku spēku) iekšējos ūdeņos no 1. maija līdz 31. maijam (vai pat 30. jūnijam).
Komentārs - Zandarti maija mēnesī vēl nav iznārstojuši un aktīvi ķerās aizsargājot nārsta ligzdu. Ikgadu maija mēnesī novēroju nepzinīgos velcētājus Daugavā, kuri braukā no viena HES līdz otram tieši dziļumā un pa dziļuma kantīm, kur šajā laika posmā uz velci ķerās pamatā zandarts. Pat ja zandarti tiek atlaisti, nārsts viennozīmīgi tiek traucēts.
20.12.2023. 12:31
Ainārs Šteins - Privātpersona
Izslēgt punktu 16.17
Pēc VZI BIOR atzinuma vimbu resurss Baltijas jūrā un līdz ar to Latvijas iekšējos ūdeņos ir pietiekošs un ar pieaugošu tendenci, tāpēc noteikt ierobežojumus makšķerniekiem nav pamatojuma. Šādi ierobežojumi nav noteikti kaimiņvalstīs. Izslēdzot paturamo vimbu skaita ierobežojumu mazināsies vimbu makšķerēšanas tūrisms (īpaši uz Igauniju), dodot Latvijai ekonomisko pienesumu.
Pēc VZI BIOR atzinuma vimbu resurss Baltijas jūrā un līdz ar to Latvijas iekšējos ūdeņos ir pietiekošs un ar pieaugošu tendenci, tāpēc noteikt ierobežojumus makšķerniekiem nav pamatojuma. Šādi ierobežojumi nav noteikti kaimiņvalstīs. Izslēdzot paturamo vimbu skaita ierobežojumu mazināsies vimbu makšķerēšanas tūrisms (īpaši uz Igauniju), dodot Latvijai ekonomisko pienesumu.
20.12.2023. 16:05
Arvo Biķernieks
Ierobežot nekontrolēto makšķerēšanu jūrā no krasta, ieviešot licences (~5EUR/ dienā). Licenču kontroli uzticēt piegulošajām pašvaldībām.
20.12.2023. 18:07
Fiziska persona
Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā."
Komentārs: Papildinājums nepieciešams, lai precizētu terminoloģiju un izbeigtu ilggadīgās publiskajā telpā noritošās diskusijas vai makšķerējot tauvas joslā ir vai nav jāveic iepriekšēja saskaņošana ar zemes īpašnieku. Pašreizējā redakcijā ir precīzi noteiktas tiesības to darīt bez maksas, taču par saskaņošanu ir neviennozīmīgi traktējams . Saistītā normatīvā akta Zvejniecības likuma 9. panta 6. punktā noteiktās tiesības tauvas joslas izmantošanā bez maksas un saskaņojuma ar zemes īpašnieku minētais termins “kājāmgājējiem” nav viennozīmīgi attiecināms uz makšķerniekiem u.c., kas pavada tauvas joslā laiku nepārvietojoties.
"7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā."
Komentārs: Papildinājums nepieciešams, lai precizētu terminoloģiju un izbeigtu ilggadīgās publiskajā telpā noritošās diskusijas vai makšķerējot tauvas joslā ir vai nav jāveic iepriekšēja saskaņošana ar zemes īpašnieku. Pašreizējā redakcijā ir precīzi noteiktas tiesības to darīt bez maksas, taču par saskaņošanu ir neviennozīmīgi traktējams . Saistītā normatīvā akta Zvejniecības likuma 9. panta 6. punktā noteiktās tiesības tauvas joslas izmantošanā bez maksas un saskaņojuma ar zemes īpašnieku minētais termins “kājāmgājējiem” nav viennozīmīgi attiecināms uz makšķerniekiem u.c., kas pavada tauvas joslā laiku nepārvietojoties.
21.12.2023. 10:51
privātpersona
1.Palielināt paturamo vimbu skaitu vismaz līdz 10 gab. vienā makšķerēšanas reizē, vai arī līdzīgi kā plaudim, neierobežot paturamo skaitu, jo pašlaik vimbu resurs ir pietiekošs, gribētos pat teikt bagātīgāks nekā plaužu resurs.
2. Lai neveicinātu noteikumu pārkāpšanu, atļaut renģu makšķerēšanā jūrā izmantot līdz 9 āķiem ar vienu makšķeri. renģu resursam ar to netiks nodarīts nekāds ļaunums, taču šāds noteikumu punkts nevērstu nevajadzīgu noteikumu pārkāpšanu, jo kā novērots vismaz 80 % makšķernieku izmanto vairāk par atļautajiem 3 āķiem.
2. Lai neveicinātu noteikumu pārkāpšanu, atļaut renģu makšķerēšanā jūrā izmantot līdz 9 āķiem ar vienu makšķeri. renģu resursam ar to netiks nodarīts nekāds ļaunums, taču šāds noteikumu punkts nevērstu nevajadzīgu noteikumu pārkāpšanu, jo kā novērots vismaz 80 % makšķernieku izmanto vairāk par atļautajiem 3 āķiem.
27.12.2023. 22:26
NA
Ierosinu veikt izmaiņas paturamo zivju apjomā un izmērā, nemainot minimalo izmēru, kā piemēram vienai personai atļauts lomā paturēt:
1. 3 līdakas ar maksimālo garummu līdz 75cm ,
2. 3 zandartus ar maksimālo garummu līdz 70cm,
3. 1 samu ar maksimālo izmēru līdz 120cm
4. Karapas ne vairak kā 10kg, ar maksimālo garumu 65cm
5. Brekšus ne vairak kā 10kg
Šādi ierobežojumi nepieciešami, jo lielo zivju īpatsvars katostrofāli samazinās gadu no gada, kā rezultātā arī zivju dabiskā atjaunošanās nenotiek pilnā mērā un zivju populācija samazinās.
Ļaut lomā paturēt vienu lasi vai vienu taimiņu reizi gadā ārpus licencējamās makšķerēšanas zonām no 1. Janvāra līdz 1. Maijam, lomu reģistrējot uzreiz pēc noķeršanas Mana Cope aplikācijā.
Ņemot vēra, ka lašu un taimiņu pavairošana notiek uz iedzīvotāju nodokļu un nodevu maksājumu rēķina, būtu tikai godīgi, ka iedzīvotājiem būtu dota iespēja arī legali paturēt kādu svēto zivi.
1. 3 līdakas ar maksimālo garummu līdz 75cm ,
2. 3 zandartus ar maksimālo garummu līdz 70cm,
3. 1 samu ar maksimālo izmēru līdz 120cm
4. Karapas ne vairak kā 10kg, ar maksimālo garumu 65cm
5. Brekšus ne vairak kā 10kg
Šādi ierobežojumi nepieciešami, jo lielo zivju īpatsvars katostrofāli samazinās gadu no gada, kā rezultātā arī zivju dabiskā atjaunošanās nenotiek pilnā mērā un zivju populācija samazinās.
Ļaut lomā paturēt vienu lasi vai vienu taimiņu reizi gadā ārpus licencējamās makšķerēšanas zonām no 1. Janvāra līdz 1. Maijam, lomu reģistrējot uzreiz pēc noķeršanas Mana Cope aplikācijā.
Ņemot vēra, ka lašu un taimiņu pavairošana notiek uz iedzīvotāju nodokļu un nodevu maksājumu rēķina, būtu tikai godīgi, ka iedzīvotājiem būtu dota iespēja arī legali paturēt kādu svēto zivi.
28.12.2023. 12:19
Privātpersona
Noteikt ar likumu, ka Latvenergo izmaksātā kompensācija par kaitējumu videi, tiek iztēreta proporcināli arī zivju resursu atjaunošanai virs HES, nevis kā tagad tikai zem Rīgas HES un lašveidīgo zivju pavairošanai, kas faktiski uztur zivjaudzētavas un zveijnieku kooperatīvus Rīgas reģionā.
Zivju pavairošana virs HES ilgtermiņā veicinās makšķernieku interesi reģionā, kas veicinās lauku tūrismu un attīstību Daugavas krastu reģionā, kas valstij nesīs jaunas darbavietas un papildus nodokļu makšājumus.
Zivju pavairošana virs HES ilgtermiņā veicinās makšķernieku interesi reģionā, kas veicinās lauku tūrismu un attīstību Daugavas krastu reģionā, kas valstij nesīs jaunas darbavietas un papildus nodokļu makšājumus.
28.12.2023. 12:33
Privātpersona
Ar likumu aizliegt rūpniecisko zveju un pašpatēriņa zveju ar tīkliem un murdiem Latvijas Republikas iekšejos ūdeņos, izņemot kontroles zveju zinātniskas izpētes vajadzībām.
28.12.2023. 12:36
-
Lūdzam precizēt MK noteikumu 1. pielikumā 14. un 16. Nr.p.k. norādītās makšķerēšanas lieguma zonas virzienu no 1. oktobra līdz 31. decembrim Mazajā Juglā un Lielajā Juglā, aizstājot vārdus "augšup pa" ar "augšup pret", ņemot vērā, ka abas upes ietek Juglas ezerā, un tās plūst virzienā no austrumiem, nevis uz austrumiem. Vēršam uzmanību, ka pašreiz nekorekti norādītais lieguma zonu virziens ir radījis pārpratumus, kurā tad no upju zonām drīkst spiningot rudenī.
02.01.2024. 09:44
Privātpersona
Lūdzam skaidrot vai precizēt, kāpēc MK noteikumu jaunajā redakcijā 16. punktā nav norādītas lomā paturāmās zivju sugas - strauta forele un alata. Ja gadījumā šo zivju sugas vairs nedrīkstēs paturēt lomā, lūdzam MK noteikumu projektā iekļaut atbilstošu atrunu (punktu), kā arī papildināt anotāciju ar skaidrojumu. Nebūtu atbalstāma ideja šo zivju sugu, īpaši strauta foreļu, aizliegumam tās paturēt lomā (gadījumā, ja šādu aizliegumu ir paredzēts noteikt).
02.01.2024. 09:55
Privātpersona
Lūdzam precizēt, konkretizēt, ja nepieciešams ar informāciju MK noteikumu 1.pielikumā 15.Nr.p.k. norādīto upi - Līčupi, uz kuru attiecas makšķerēšanas liegums no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Vēršam uzmanību, ka upe ar šādu pašu nosaukumu atrodas Ērgļu pusē, kurā arī mīt lašveidīgās zivis. Jāatzīmē, ka aplikācijā šī upe iepriekš 2022. gada rudenī tika iezīmēta sarkanā - lieguma krāsā, kas radīja neizpratni, lai gan 2023. gada rudenī ar sarkanu aplikācijā tika atzīmēta Līčupe, kas ietek Daugavā.
02.01.2024. 10:15
Privātpersona
Lūdzam skaidrot, kāpēc aizliegto upju sarakstā rudens periodā nav iekļautas šādas upes un urgas, kā - Teitupīte, Plieņupe, Tumšupe, Ķivuļurga, Straujupīte. Visai noprotams, ka šajās upēs un urgās arī ienāk lašveidīgās zivis, ņemot vērā, ka tās savienojas ar lašveidīgo nārsta upēm, vai arī tās ietek jūrā. Dažām no minētajām upēm pat ir atbilstoša vide (upes gultne) zivju nārstam.
02.01.2024. 10:30
Māris Bremze - "Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija"
Papildināt 16. punktu ar apakšpunktu
16.21. Karpas – trīs, izmērā līdz 75 cm;
Grozījuma mērķis ir veicināt karpu makšķerēšanas sporta attīstību Latvijā, tai skaitā nodrošināt tā izplatību ne tikai apsaimniekotās un privātās ūdenstilpēs, bet arī publiskos ūdeņos. Tādā veidā tiks stimulēta šī sporta veida attīstības daudzveidība, attīstot mūsu valsts sportistu vidū iemaņas, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai starptautiskās sacensībās un kādas apgūstamas tikai makšķerējot plašās ūdenstilpēs, tai skaitā upēs tekošā ūdenī un vietās ar limitētu trofejas izmēra karpu populāciju.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra karpu populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās karpu makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga šī makšķerēšanas veida pastāvēšana ir iespējama tikai stingri ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Karpu makšķerēšana ir populārākais makšķerēšanas paveids Eiropā, pateicoties noķer & atlaid principam kā neatņemamai tā sastāvdaļai. Tā ir ne tikai iespēja sabiedrībai dažādot rekreācijas makšķerēšanas veidus, bet arī nodrošina ievērojamus ienākumus valstu ekonomikās.
Karpu makšķerēšana ir straujāk augošais makšķerēšanas virziens Latvijā, apvienojot jau daudzus tūkstošus šī sporta vieda entuziastu un veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību reģionos.
Mūsu valsts izlašu augstie panākumi starptautiskās karpu makšķerēšanas sacensībās ar godu nes Latvijas vārdu pasaulē. Pasaulē, kurā trofejas izmēra karpu nogalināšana jau sen ir atzīta par absolūti nepieņemamu.
16.21. Karpas – trīs, izmērā līdz 75 cm;
Grozījuma mērķis ir veicināt karpu makšķerēšanas sporta attīstību Latvijā, tai skaitā nodrošināt tā izplatību ne tikai apsaimniekotās un privātās ūdenstilpēs, bet arī publiskos ūdeņos. Tādā veidā tiks stimulēta šī sporta veida attīstības daudzveidība, attīstot mūsu valsts sportistu vidū iemaņas, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai starptautiskās sacensībās un kādas apgūstamas tikai makšķerējot plašās ūdenstilpēs, tai skaitā upēs tekošā ūdenī un vietās ar limitētu trofejas izmēra karpu populāciju.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra karpu populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās karpu makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga šī makšķerēšanas veida pastāvēšana ir iespējama tikai stingri ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Karpu makšķerēšana ir populārākais makšķerēšanas paveids Eiropā, pateicoties noķer & atlaid principam kā neatņemamai tā sastāvdaļai. Tā ir ne tikai iespēja sabiedrībai dažādot rekreācijas makšķerēšanas veidus, bet arī nodrošina ievērojamus ienākumus valstu ekonomikās.
Karpu makšķerēšana ir straujāk augošais makšķerēšanas virziens Latvijā, apvienojot jau daudzus tūkstošus šī sporta vieda entuziastu un veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību reģionos.
Mūsu valsts izlašu augstie panākumi starptautiskās karpu makšķerēšanas sacensībās ar godu nes Latvijas vārdu pasaulē. Pasaulē, kurā trofejas izmēra karpu nogalināšana jau sen ir atzīta par absolūti nepieņemamu.
02.01.2024. 17:57
Māris Bremze - "Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija"
Izteikt jaunā redakcijā 16. punkta šādus apakšpunktus:
16.5. līdakas – trīs, izmērā līdz 75 cm;
16.13. samus - trīs, izmērā līdz 120 cm;
16.19. zandartus - trīs, izmērā līdz 65 cm;
Grozījuma mērķis ir veicināt trofejas izmēra zivju daudzuma palielināšanos Latvijas ūdeņos, tādā vedā veicinot makšķerēšanas sporta un makšķerēšanas tūrisma attīstību Latvijā.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra plēsīgo zivju populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās plēsīgo zivju makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga plēsīgo zivju makšķerēšanas pastāvēšana ir iespējama tikai pēc iespējas vairāk ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Makšķernieku skaits, kas nodarbojas ar rekreācijas un sporta makšķerēšanu Latvijā, strauji pieaug, tāpēc ir svarīgi saglabāt un palielināt trofejas izmēra zivju resursu Latvijas ūdeņos, jo iespēja noķert un atlaist trofejas izmēra zivi ir stimuls daudziem makšķerniekiem doties makšķerēt tepat Latvijā, tā veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību visos valsts reģionos.
16.5. līdakas – trīs, izmērā līdz 75 cm;
16.13. samus - trīs, izmērā līdz 120 cm;
16.19. zandartus - trīs, izmērā līdz 65 cm;
Grozījuma mērķis ir veicināt trofejas izmēra zivju daudzuma palielināšanos Latvijas ūdeņos, tādā vedā veicinot makšķerēšanas sporta un makšķerēšanas tūrisma attīstību Latvijā.
Latvijas publiskajos ūdeņos esošā trofejas izmēra plēsīgo zivju populācija ir unikāls un nenovērtējams resurss mūsdienīgas rekreācijas makšķerēšanas un makšķerēšanas tūrisma, tai skaitā starptautiskā, attīstībai.
Modernās plēsīgo zivju makšķerēšanas metodes ir ārkārtīgi efektīvas, tādēļ ilgtspējīga plēsīgo zivju makšķerēšanas pastāvēšana ir iespējama tikai pēc iespējas vairāk ievērojot noķer & atlaid principu. Atsevišķu Austrumeiropas valstu negatīvā pieredze, pieļaujot neierobežotu šo zivju paturēšanu lomā, uzskatāmi apstiprina šo faktu.
Makšķernieku skaits, kas nodarbojas ar rekreācijas un sporta makšķerēšanu Latvijā, strauji pieaug, tāpēc ir svarīgi saglabāt un palielināt trofejas izmēra zivju resursu Latvijas ūdeņos, jo iespēja noķert un atlaist trofejas izmēra zivi ir stimuls daudziem makšķerniekiem doties makšķerēt tepat Latvijā, tā veicinot saimnieciskās darbības ilgtspējīgu attīstību visos valsts reģionos.
02.01.2024. 18:28
Latvijas Makšķernieku asociācija
Nepieciešams pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vismaz par 2 nedēļām. Izmaiņas MN, kas ir galvenais maksķerēšanas likumdošanas akts, nav vēl izdiskutētas makšķernieku vidē. Par to liecina fakts, ka forumā copeslietas.lv saite uz MN nav pat aktīva. Svētku laika brīvdienās īstie makškernieki copē un pat nenojauš par izmaiņām, kas viņus tieši skars.
03.01.2024. 10:36
Māris Skujiņš
Lai palielinātu līdaku un zandartu populāciju, iesaku palielināt minimālo lomā paturamo izmēru līdakām no 50 cm uz 60 cm un zandartiem no 45 cm uz 50 cm.Kā arī aizliegt zveju ar tīkliem upēs un ezeros.
Neredzu jēgu ierobežot lomā paturamo lielo līdaku un zandartu daudzumu, ja neaizliedz zveju ar tīkliem, Makšķernieks dažas zivis gada laikā atlaidīs, lai zvejniekam tīklā būtu nevis 10 bet 12 lielās zivis, tas kopējo situāciju neuzlabos.
Neredzu jēgu ierobežot lomā paturamo lielo līdaku un zandartu daudzumu, ja neaizliedz zveju ar tīkliem, Makšķernieks dažas zivis gada laikā atlaidīs, lai zvejniekam tīklā būtu nevis 10 bet 12 lielās zivis, tas kopējo situāciju neuzlabos.
03.01.2024. 11:42
Latvijas Makšķernieku asociācija
Rosinām šādas izmaiņas esošajos MN:
4. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu.
Komentārs: Vajag atļaut ķidāt ieguves vietā un laikā visas zivis. Arī tās, kurām ir svara ierobežojums, piem. asari. Siltā laikā VISAS neķidātas zivis bojājas! Zivīm ar svara ierobežojumu ķidāšana būtiski nesamazina to svaru.
Tad jau labāk noteikt mazāku paturēto zivju svaru, piem. 9 kg neatkarīgi no kidāšanas vai neķidāšanas. To arī vieglāk saprast un izkontrolēt.
Būtiskākais šajā punktā ir noteiktais paturamo zivju garums, ne svars.
7. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):
16.17. vimbas – piecas;
Komentārs: Pašlaik noteikumos atļauts paturēt 5 vimbas un nav nekāda pamata palielināt lomā paturēto vimbu skaitu.
24. No 1. marta līdz 31. maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
24.1.no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos;
Komentārs: Aizliegums pavasara mēnešos makškerēt no laivām ilgu laiku pastāvēja un makškernieki bija ar to jau apraduši, bet bez iedziļināšanās to nepamatoti saīsināja par mēnesi. Tas negatīvi ietekmē zandartu populāciju, kam maijā noris nārsts un nārsta ligzdu sargāšana. Lielupē un Daugavā regulāri novērojama velcēšana un mēķtiecīga “piļķerēšana” zandarta nārsta vietās, kas samazina šīs vērtīgās zivs resursus.
Kā kompromiss, starp pavasara makšķerēšanu no laivas un zandartu saudzēšanu, iespējams noteikt konkrētas vietas, kur aizliegts makškerēt no laivām maija mēnesī, ieviešot MN papildus punktu, kurā noteikti būtu jāietver Lielupe un Daugava, kā arī virkne ezeru, kuros dzīvo zandarti.
Kategoriski nepiekrītam atsevišķu personu ierosinājumam MN zamazināt lomā paturamo zivju skaitu, kā arī trofejas zivju nepaturēšanu.
Komentārs: Pateiz spēkā esošie un arī pašlaik atjaunotie MN balstīti uz laika gaitā pārbaudītām un zinātnieku akceptētām atziņām zivju resursu kvantitatīvā un kvalitatīvā izmantošanā. Nav pamata pēc atsevišķu juridisku un fizisku personu iniciatīvas, kuri nepārstāv makškernieku vairākumu, ieviest tik būtiskus makškerēšanas ierobežojumus.
MN noteikt atsevišķu punktu:
Pielietojot live tehnoloģijas makšķerēšanā, visas noķertās zivis ir atbrīvojamas bez paturēšanas tiesībām.
Komentārs: Izsakām bažas par pēdējā laikā novēroto tendenci makškerēšanā izmantot live tehnoloģijas, sevišķi zivju trofeju medīšanā. Tāda prakse progresējot un iegūstot masveidību, nonivelēs makškerēšanu kā sportisku aktivitāti, līdz zivju ieguvei. Veiksmei makškerēšanā jābalstās uz meistarību un uzkrāto pieredzi, ne uz tehnoloģiju pielietošanu, kur svarīgāko lomu spēlē makškernieka maka biezums. Tas nav arī demokrātiski un neatbilst vairākuma interesēm. Līdzība saskatāma ar medību praksi pielietojot vītņstobrus, termooptiku, nakts redzamības ierīces vai mobīlo transportu zvēru vajāšanai, kas tiek ļoti ierobežota. Līdzīgi būtu nepieciešams limitēt ar pēdējās paaudzes ehalotu un citas augstas precizitātes iekārtu lietošanu makšķerēšanā.
4. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot zivju ķidāšanu.
Komentārs: Vajag atļaut ķidāt ieguves vietā un laikā visas zivis. Arī tās, kurām ir svara ierobežojums, piem. asari. Siltā laikā VISAS neķidātas zivis bojājas! Zivīm ar svara ierobežojumu ķidāšana būtiski nesamazina to svaru.
Tad jau labāk noteikt mazāku paturēto zivju svaru, piem. 9 kg neatkarīgi no kidāšanas vai neķidāšanas. To arī vieglāk saprast un izkontrolēt.
Būtiskākais šajā punktā ir noteiktais paturamo zivju garums, ne svars.
7. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):
16.17. vimbas – piecas;
Komentārs: Pašlaik noteikumos atļauts paturēt 5 vimbas un nav nekāda pamata palielināt lomā paturēto vimbu skaitu.
24. No 1. marta līdz 31. maijam aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
24.1.no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos;
Komentārs: Aizliegums pavasara mēnešos makškerēt no laivām ilgu laiku pastāvēja un makškernieki bija ar to jau apraduši, bet bez iedziļināšanās to nepamatoti saīsināja par mēnesi. Tas negatīvi ietekmē zandartu populāciju, kam maijā noris nārsts un nārsta ligzdu sargāšana. Lielupē un Daugavā regulāri novērojama velcēšana un mēķtiecīga “piļķerēšana” zandarta nārsta vietās, kas samazina šīs vērtīgās zivs resursus.
Kā kompromiss, starp pavasara makšķerēšanu no laivas un zandartu saudzēšanu, iespējams noteikt konkrētas vietas, kur aizliegts makškerēt no laivām maija mēnesī, ieviešot MN papildus punktu, kurā noteikti būtu jāietver Lielupe un Daugava, kā arī virkne ezeru, kuros dzīvo zandarti.
Kategoriski nepiekrītam atsevišķu personu ierosinājumam MN zamazināt lomā paturamo zivju skaitu, kā arī trofejas zivju nepaturēšanu.
Komentārs: Pateiz spēkā esošie un arī pašlaik atjaunotie MN balstīti uz laika gaitā pārbaudītām un zinātnieku akceptētām atziņām zivju resursu kvantitatīvā un kvalitatīvā izmantošanā. Nav pamata pēc atsevišķu juridisku un fizisku personu iniciatīvas, kuri nepārstāv makškernieku vairākumu, ieviest tik būtiskus makškerēšanas ierobežojumus.
MN noteikt atsevišķu punktu:
Pielietojot live tehnoloģijas makšķerēšanā, visas noķertās zivis ir atbrīvojamas bez paturēšanas tiesībām.
Komentārs: Izsakām bažas par pēdējā laikā novēroto tendenci makškerēšanā izmantot live tehnoloģijas, sevišķi zivju trofeju medīšanā. Tāda prakse progresējot un iegūstot masveidību, nonivelēs makškerēšanu kā sportisku aktivitāti, līdz zivju ieguvei. Veiksmei makškerēšanā jābalstās uz meistarību un uzkrāto pieredzi, ne uz tehnoloģiju pielietošanu, kur svarīgāko lomu spēlē makškernieka maka biezums. Tas nav arī demokrātiski un neatbilst vairākuma interesēm. Līdzība saskatāma ar medību praksi pielietojot vītņstobrus, termooptiku, nakts redzamības ierīces vai mobīlo transportu zvēru vajāšanai, kas tiek ļoti ierobežota. Līdzīgi būtu nepieciešams limitēt ar pēdējās paaudzes ehalotu un citas augstas precizitātes iekārtu lietošanu makšķerēšanā.
03.01.2024. 13:56
Edvīns Šļubovskis - Copes Nams, makšķerēšanas inventāra mazumtirdzniecība
Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.
03.01.2024. 14:47
Ēriks Tukišs - Ēriks Tukišs. Latvijas čempions karpu makšķerešanā, 2017.,2018.,2020.,2022.gadā. Latvijas karpu izlases dalībnieks PČ 2022.gadā.
“Atbalstām LMSF priekšlikumu iekļaut punktu 16.20. 3 karpas līdz 75 cm.”
03.01.2024. 15:21
Ēriks Tukišs - LATVIJAS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS ASOCIĀCIJA
LKMA MĒRĶI
•VEICINĀT MAKŠĶERĒŠANAS SPORTA ATTĪSTĪBU LATVIJĀ;
•APVIENOT VISUS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS SPORTISTUS VIENĀ ORGANIZĀCIJĀ;
•NODROŠINĀT SPORTISTU REĢISTRU UN LICENCĒŠANU;
•ORGANIZĒT LATVIJAS, EIROPAS UN STARPTAUTISKA MĒROGA KARPU
MAKŠĶERĒŠANAS SACENSĪBAS UN AKTIVITĀTES;
•ATBALSTĪT LATVIJAS IZLAŠU DALĪBU PASAULES UN EIROPAS ČEMPIONĀTOS;
•SEKMĒT SADARBĪBU AR CITĀM BIEDRĪBĀM KOPĒJĀ INTEREŠU SFĒRĀ;
•AKTĪVI IESAISTĪTIES ZIVJU RESURSU ATJAUNOŠANĀ UN AIZSARDZĪBĀ;
•LĪDZDARBOTIES SPORTA MĒRĶIEM PAREDZĒTAS ŪDENSKRĀTUVES IZVEIDĒ UN
APSAIMNIEKOŠANĀ.
•VEICINĀT MAKŠĶERĒŠANAS SPORTA ATTĪSTĪBU LATVIJĀ;
•APVIENOT VISUS KARPU MAKŠĶERĒŠANAS SPORTISTUS VIENĀ ORGANIZĀCIJĀ;
•NODROŠINĀT SPORTISTU REĢISTRU UN LICENCĒŠANU;
•ORGANIZĒT LATVIJAS, EIROPAS UN STARPTAUTISKA MĒROGA KARPU
MAKŠĶERĒŠANAS SACENSĪBAS UN AKTIVITĀTES;
•ATBALSTĪT LATVIJAS IZLAŠU DALĪBU PASAULES UN EIROPAS ČEMPIONĀTOS;
•SEKMĒT SADARBĪBU AR CITĀM BIEDRĪBĀM KOPĒJĀ INTEREŠU SFĒRĀ;
•AKTĪVI IESAISTĪTIES ZIVJU RESURSU ATJAUNOŠANĀ UN AIZSARDZĪBĀ;
•LĪDZDARBOTIES SPORTA MĒRĶIEM PAREDZĒTAS ŪDENSKRĀTUVES IZVEIDĒ UN
APSAIMNIEKOŠANĀ.
03.01.2024. 15:47
Atlasīti 63 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25