Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) 26.10.2021. sēdē nolemto, Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) 2021., 2022. un 2023.gadā rīkoja vairākas attālinātas tematiskās sanāksmes par aktualizētiem jautājumiem saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos Nr.800. Sanāksmēs, kurās piedalījās padomes, tās Makškerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību interešu grupas, ar zivsaimniecību saistīto valsts iestāžu pārstāvji un citi interesenti, kā arī padomes 10.11.2023. sēdē tika konstatēta nepieciešamība noteikumos Nr. 800 veikt šādus grozījumus:
1) 6.punktā ir noteikts, ka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tā kā zivju ieguve var notikt ne tikai profesionālo makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību laikā, nepieciešams precizēt terminoloģiju, kas attiektos uz visiem publiskiem pasākumiem, kuru ietvaros notiek zivju ieguve - festivāli, svētki, kausi utt. Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. pantu publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

Noteikumu projektā, lai risinātu tematiskajās sanāksmēs, kā arī padomē identificētās un apspriestās problēmas, ietverti šādi grozījumi noteikumos Nr.800:
1) 6.punkts apvienots ar 6.¹ punktu un precizēts, ka nolikums (zivju ieguves nosacījumi), kuru organizētājs saskaņo ar attiecīgajām institūcijām attiecas uz publiskiem pasākumiem, tai skaitā sporta pasākumiem, kuru ietvaros notiek zivju ieguve;

2) nepieciešams precizēt 15.3.apakšpunktu, kurš nosaka aizliegumu makšķerēšanā izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus). Turklāt 16.punkts nosaka ne tikai tās sugas, kurām ir noteiks skaita un svara ierobežojums, bet ir arī 16.8.apakšpunkts, kas nosaka: pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma. No šī izriet, ka makšķerēšanā aizliegts ēsmai iegūt pārējo sugu zivis.
Ēsmai būtu jāaizliedz iegūt tās zivis, kurām ir noteikts svara un skaita ierobežojums. Šobrīd izņēmums 15.3.apakšpunktā ir tikai asariem. Bet tādas populārās ēsmas sugas kā mailīte, karūsa nevar iegūt un izmantot ēsmai; 

2) 15.3.apakšpunkts precizēts, paredzot, ka ēsmai aizliegts izmantot šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis, izņemot asarus un pārējās zivis bez svara un skaita ierobežojuma, kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);

3) 16.punktā, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un mazinātu makšķerēšanas spiedienu uz plēsīgo zivju populācijām, būtu nosakāms, ka viena persona lomā var paturēt 5 mencas, tāpat būtu pārskatāms (palielināms) lomā paturamo vimbu skaits. Savukārt zušu resursu aizsardzības nolūkos būtu samazināms vienai personai atļautais lomā paturamais zušu skaits no 3 gab. uz 1 gab., izņemot ūdeņos, kuriem nav izejas uz jūru, un kuros ar valsts atbalstu nav papildināti zušu resursi. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turmpāk - BIOR) savā atzinumā (anotācijas 1.pielikums) norāda, ka vimbu krājums ir stabils  un pielietojot piesardzīgas pieejas principu, rekomendē palielināt vienai personai atļauto lomā paturamo vimbu skaitu no 5 gab. līdz 7 gab. Tāpat BIOR atzinumā norāda, pēdējos gados, aizvien pieejamākas kļūst tehniskās ierīces (eholotes), kas spēj atrast un atvieglot noķeršanas procesu makšķerniekiem, kas mērķē uz trofejas izmēra līdakām un zandartiem. Lielie plēsēji ir būtiska ekosistēmas sastāvdaļa, uzskaites rezultāti uzrāda to strauju samazināšanos. BIOR rekomendē, lai saudzētu lielo zivju īpatsvaru, vienai personai no lomā atļautajām 5 līdakām un 5 zandartiem atļaut paturēt lomā vienu līdaku un zandartu, kura izmērs pārsniedz 75 cm.
Sakarā ar to, ka mencu krājums (Baltijas jūras 24.-32. apakšrajons) atrodas zemā stāvoklī un krājuma nākotnes attīstības prognozes joprojām ir nelabvēlīgas, BIOR savā atzinumā rekomendē samazināt vienai personai atļauto lomā paturamo mencu skaitu.
Ievērojot zušu krājumu aizsardzībai nepieciešamo pasākumu veikšanu, BIOR atzinumā rekomendē samazināt vienai personai atļauto lomā paturamo zušu skaitu;

3) 16.punkta apakšpunktos mainīts loma lielums (skaits) mencai no 10 uz 5, vimbai no 5 uz 7 un zutim no 3 uz 1 (3 atļauti tikai atsevišķos ezeros, ko kuriem zušiem nav iespējama brīva lejupmigrācija uz jūru), kā arī noteikts, ka no 5 atļautajām līdakām vai zandartiem, lomā var paturēt tikai vienu, kura izmērs ir virs 75 cm. Savukārt labākai pārskatāmībai, 16.punkts ar tā apakšpunktiem sakārtots alfabētiskā secībā pēc zivju nosaukumiem;

4) noteikumu normu labākai piemērošanai, noteikt 26.1.1.apakšpunktā rādiusa noteikšanas principu pie upju grīvām līdzīgi kā jūras ūdeņu zvejas noteikumos, proti, ka rādiusu mēra riņķa sektorā jūras pusē visos virzienos no līnijas viduspunkta, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - to pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus);

4) 26.1.1.apakšpunkts papildināts ar normu par to kā tiek mērīts rādiuss pie upju grīvām un ostu rajonos;

5) lai paredzētu 26.1.2.apakspunktā izņēmumu par zivju ieguves aizliegumu jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā, noteikt, ka šīs normas neattiecas uz makšķerēšanu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā;

5) 26.1.2.apakšpunkts papildināts ar makšķerēšanas aizlieguma izņēmumu no mola iekšpusē starp Ziemeļu molu un Dienvidu molu Liepājā;

6) 42.punktā noteikt, ka zemūdens medniekiem ir jāievēro viss noteikumu 3.pielikums nevis tikai tā 6. un 7. punkti;

6) 42.punktā precizēts, ka zemūdens medniekiem ir jāievēro viss noteikumu 3.pielikums nevis tikai tā 6. un 7. punkti;

7) nepieciešams mainīt 3.pielikuma nosaukumu no “Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās” uz “Makšķerēšanas un zemūdens medību aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās”, lai tas attiektos arī uz zemūdens medībām;

7) mainīts 3.pielikuma nosaukums, lai tas attiektos arī uz zemūdens medībām; 

8) izvērtēt iespēju svītrot 3.pielikuma 7.3.apakšpunktu - makšķerēšanas liegums Sarkandaugavā no 01.05. līdz 31.05., jo 2.1 pielikumā jau ir noteikts makšķerēšanas liegums Sarkandaugavā no 01.03. līdz 30.04. Atstāt liegumu no 01.03.-30.04. šķiet loģiskāks, jo no 01.05. Mīlgrāvī un Daugavas posmā, kur sākas Sarkandaugava, makšķerēšana ir atļauta;

8) svītrots 3.pielikuma 7.3.apakšpunkts;

9) 3.pielikums būtu papildināms ar Bārtas upi no Lietuvas Republikas – Latvijas Republikas robežas līdz ietekai Liepājas ezerā, kur periodā no 1. oktobra līdz 30.novembrim aizliegta makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu. Bārtas upē ir konstatēta lašveidīgo zivju – lašu un taimiņu migrācija uz nārsta vietām. Saskaņā ar BIOR atzinumu (anotācijas 1.pielikums), Bārtas upe ir iekļauta dabisko lašupju sarakstā un tajā, kā arī tās pietekās periodiski novērojams veiksmīgs taimiņu nārsts, netraucētas taimiņu nārsta migrācijas nodrošināšanai un vienotam saudzējošajam regulējumam Latvijas lašupēs, BIOR rekomendē aizliegt makšķerēšanu ar mākslīgo ēsmu Bārtā periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Tāpat 3.pielikums būtu papildināms ar makšķerēšanas un zemūdens medību aizliegumu no 1.oktobra līdz 31.decembrim Gaujas upē, posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam no 1.oktobra līdz 31.decembrim, kas iepriekš, pamatojoties uz biedrības “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ierosinājumu un BIOR atzinumu tika noteikts ar ZM 22.09.2023. lēmumu (https://likumi.lv/ta/id/345772-par-makskeresanas-papildu-regulejumu-2023-gada-gaujas-upes-posma-no-strencu-tilta-lidz-paideru-hes-aizsprostam). Papildus, no noteikumu Nr.800 3.pielikuma būtu svītrojama Šķēdes upe, jo Ēdas upes daļa tiek saukta arī par Šķēdi, bet īstā Šķēde ir upe, kas ietek Engures ezerā. Tomēr īstā Šķēdes upe nav saistīta ar lašveidīgo zivju migrāciju, tāpēc šai upei neesot vajadzīgs noteikt lieguma periodu. Saskaņā ar BIOR atzinumu (anotācijas 2.pielikums), Šķēdes upe no 3.pielikumu būtu svītrojama.
Vienlaikus BIOR rekomendē (anotācijas 2.pielikums) makšķerēšanas aizlieguma periodu no 1. oktobra līdz 30. novembrim piemērot papildus 31 upē/to posmos, jo to nozīme un vienvasaras taimiņu/strauta foreļu produktivitāte ir līdzvērtīga vai augstāka kā noteikumu Nr. 800 3. pielikumā šobrīd iekļautajās upēs.

9) 3.pielikums papildināts ar zivju ieguves aizliegumu Bārtā no Lietuvas Republikas – Latvijas Republikas robežas līdz ietekai Liepājas ezerā no 1. oktobra līdz 31.decembrim un zivju ieguves aizliegumu ar mākslīgo ēsmu Gaujā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam no 1. oktobra līdz 31.decembrim. Savukārt no 3.pielikuma svītrota Šķēdes upe (iepriekš - 81.punkts), bet papildus iekļauta 31 upe vai to posms, attiecīgi precizējot visu pielikumā ietverto numerāciju.

10) 46.punktā jāparedz pašvaldībām iespēja paplašināt 4.pielikumā noteikto ūdeņu sarakstu, kas pieejami invazīvo vēžu sugu vēžošanai. BIOR atbalsta (anotācijas 1.pielikums) iespēju pašvaldībām, papildus šo noteikumu 4.pielikumam, paplašināt šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespējas to administratīvās teritorijas ūdeņos, ja ir saņemts BIOR saskaņojums un, ja nepieciešams, BIOR nosacījumi vēžu  ieguves regulācijai attiecīgajos ūdeņos;

10) izveidots 46.2.6.apakšpunkts, kas paredz pašvaldībām šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguves iespēju paplašināšanu to administratīvās teritorijas ūdeņos, papildus šo noteikumu 4.pielikumam, ja ir saņemts BIOR saskaņojums un, ja nepieciešams, BIOR nosacījumi vēžu resursu ieguvei;

11) BIOR rekomendē (anotācijas 1.pielikums) veikt izmaiņas 4. pielikumā, ņemot vērā, ka Daugavas augštecē arī ir konstatēts dzeloņvaigu vēzis;

11) 4.pielikumā 2.rindā aizstāti vārdi ''Daugava līdz Rīgas HES'' ar vārdiem ''Daugava (Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ūdenskrātuves) un atbilstoši precizēts 3.rindā minēto pašvaldību saraksts;

12) Latvijas Zemūdens medību federācija (turpmāk - LZMF) rosināja paplašināt 7.pielikuma ūdeņu sarakstu, kas pieejamas zemūdens medībām. Lai to varētu īstenot, jāveic konsultācijas ar pašvaldībām, kuru teritorijās un pārvaldībā ietilpst attiecīgie ūdeņi. LZMF priekšlikumu ZM nosūtīja izvērtēšanai Latvijas Pašvaldību savienībai, kas tālāk iepazīstināja pašvaldības ar LZMF priekšlikumu un kopīgi ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" rīkoja semināru pašvaldību speciālistiem, lai izdiskutētu publisko ūdeņu apsaimniekošanas jautājumus, t.sk., arī par zemūdens medībām.
Kopumā pašvaldības atbalsta taisnīgu un pret dažādām ūdeņu izmantotāju grupām vienlīdzīgu attieksmi publiskajos ūdeņos esošo resursu izmantošanā zvejniekiem, makšķerniekiem, zemūdens medniekiem vai vēžotājiem. Pašvaldības nav pret zemūdens medībām, bet tās jāsaskaņo ar katru konkrēto  pašvaldību. Visu pašvaldību sniegtie viedokļi tika apkopoti (pieejami ZM) un atbalstītie ūdeņi ietverti 7.pielikumā.
Pašvaldības saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu ir publisko ūdeņu valdītājas, tām uzdots rūpēties par publisko ūdeņu apsaimniekošanu un zivju resursu saglabāšanu, tāpēc pašvaldības pakāpeniski gatavo apsaimniekošanas plānus un ekspluatācijas noteikumus, regulāri papildina zivju resursus un rūpējas par to saglabāšanu. Izvērtējot pētījumu rezultātus pašvaldībās, kopā ar atbildīgām institūcijām (BIOR)  jāļauj  izvērtēt, kurās ūdenstilpēs un ar kādām metodēm  ļaut organizēt resursu ieguvi, t.sk.-zemūdens medības. Balstoties uz pašvaldību sniegtajiem viedokļiem par zemūdens medību iespējām to administratīvajās teritorijās esošajos ūdeņos, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumiem, kuri ūdeņi dabas aizsardzības nolūkos nebūtu brīvi pieejami zemūdens medībām, jāsagatavo grozījumi noteikumu Nr.800 7.pielikumā;

12) atbilstoši pašvaldību sniegtajiem viedokļiem (apkopoti un pieejami ZM) un Dabas aizsardzības pārvaldes norādījumiem (apkopoti un pieejami ZM), pilnveidots 7.pielikums, kurā norādīts zemūdens medībām pieejamo ūdeņu vai to daļu saraksts;

13) pamatojoties uz Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1, nolemts atzīt, ka pareizāks ģeogrāfiskā objekta nosaukums ir Baltijas jūras Rīgas līcis, nevis iepriekš lietotais Rīgas jūras līcis, tāpēc noteikumos Nr. 1375 vārdi "Rīgas jūras līcis" jāaizstāj ar vārdiem "Rīgas līcis".

13) noteikumos Nr. 800 ģeogrāfiskais nosaukums "Rīgas jūras līcis" ir aizstāts ar nosaukumu "Rīgas līcis", grozot noteikumu Nr. 800 7.,13.2., 18.7., 23.2.2., 24.1., 25., 37. un 41.punktu.