Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākuma "Pieeja tiesiskumam" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tieslietu ministrijas 2020. gadā pasūtītajā pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā", kas izstrādāts ar mērķi analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus, tika veiktas dažāda veida, tostarp mērķgrupas, aptaujas, lai noskaidrotu personu pieejas tiesiskumam šā brīža efektivitāti un plānotu tās attīstību. Mērķa grupas aptaujas ietvaros lielākā daļa respondentu (32,6%) norādīja, ka labprāt izvēlētos valsts nodrošināto juridisko palīdzību savu juridisko problēmu risināšanai. Tomēr reāli JPA vērsušies tikai 2,96% respondentu. Acīmredzami jāsecina, ka cilvēkiem trūkst informācijas par valsts nodrošinātajām iespējām vai pastāv aizspriedumi pret to izmantošanu, kas sakņojas katra cilvēka individuālajos pieņēmumos un bieži ir subjektīvi, kā arī tās šobrīd nav tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību tās saņemšanas nosacījumu neizpildes dēļ. No mērķa grupas aptaujas ietvaros aptaujātajām personām, kuras nebija vērsušās JPA, 69,9% nav vai nebija zināms par šādu iespēju. 18,68% nevēlējās vērsties JPA, bet 6,92% neatbilda statusam, kas nepieciešams valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Savukārt no respondentiem, kuri nevēlējās vērsties JPA, 35,19% norādīja, ka neuzticas valsts nodrošinātajiem juristiem vai advokātiem, savukārt 20,37% norādīja, ka procedūra viņu ieskatā ir pārāk sarežģīta. Lai arī pētījuma gaitā šie pieņēmumi neapstiprinājās, tomēr jāņem vērā, ka to esamība var būt šķērslis, kura dēļ personas nevēršas JPA valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. Līdz ar to ir nepieciešams paplašināt sabiedrības informēšanas aktivitātes ne tikai attiecībā uz juridiskās palīdzības mērķa grupu, bet arī uz sabiedrību kopumā, ņemot vērā personu ienākumu līmeņa objektīvi mainīgo raksturu un paradumu arī juridiskus jautājumus risināt, piemēram, vispirms vēršoties pēc padoma pie līdzcilvēkiem.
Pasaules prakse valsts apmaksātās juridiskās palīdzības jomā iedala juridisko palīdzību sākotnējā un padziļinātajā valsts apmaksātajā juridiskajā palīdzībā, kur sākotnējās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta parasti vienreizēja konsultācija un palīdzība vienkāršu dokumentu sagatavošanā vai aizpildīšanā, savukārt padziļinātās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta padziļināta juridiskā palīdzība, ja nepieciešams arī sagatavojot tiesvedībai nepieciešamos dokumentus un nodrošinot pārstāvību tiesās. Līdz ar to ir nepieciešams plānot šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešanu arī Latvijā ar mērķi skaidrot personām nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus to agrīnajā stadijā un būt informētiem par savām tiesībām pienākumiem un jautājumu risināšanas iespējām. Ilgākā termiņā tas dotu iespēju samazināt juridisko strīdu rašanos sabiedrībā, līdz ar to palielinot tiesiskās aizsardzības pieejamību un novēršot iespējamus materiālus un sociālus riskus personai nākotnē.
Tāpat ir nepieciešams pilnveidot atbalstu mērķgrupu, kas nekvalificējas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, bet pie noteiktiem apstākļiem persona varētu atbilst šiem kritērijiem, ja vien pietiekami savlaicīgi nerisinās juridiskas rakstura jautājumus, kuru nerisināšanas seku iestāšanās rezultātā personai var būt nelabvēlīgs iznākums attiecībā uz tās emocionālo un materiālo stāvokli. Piemēram, savlaicīgi nerisinot parādsaistības, persona riskē ar to, ka pret to tiks vērsti piespiedu izpildes līdzekļi, kas nebūs labvēlīgi personas materiālajam stāvoklim. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams plānot atbalsta pasākumus arī tai sabiedrības daļai, kas šobrīd nekvalificējas maznodrošinātas un trūcīgas personas statusam, bet tai pat laikā tās ienākumu līmenis un juridiskās zināšanas nav pietiekamas, lai pati varētu nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt valsts nodrošināto sistēmu paplašinot šobrīd esošo atbalsta saņēmēju loku.
Vienlaicīgi ir nepieciešams izmantot dažādas pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas personai tās juridisko jautājumu atrisināšanā ir draudzīgākas, nekā tiesvedība. Mediācijas sistēma Latvijā ir ieviesta 2014.gadā, stājoties spēkā Mediācijas likumam. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību faktiski jebkuras juridiskas situācijas/juridiska strīda atrisināšanā. Mediācijas institūta iedzīvināšanai un popularizēšanai sabiedrībā ir nepieciešams radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju ir iespējams izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas procesā, gan arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Veicot padziļinātās intervijas ar pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem apstiprinājās tas, ka ģimenes strīdi, laulību šķiršanas jautājumi, bērnu aprūpes un uzturlīdzekļu, kā arī ar saskarsmes tiesībām saistīti jautājumi ir viena no būtiskākajām juridisko jautājumu grupām, ar kurām saskaras sabiedrība. Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" secināts, ka sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% respondentu atbildējuši, ka precīzi zina, kas ir mediācija. 24% atbildējuši, ka par mediāciju ir kaut kur dzirdējuši, tomēr nezina, kas tieši tas ir, savukārt 63% neko par tādu nav dzirdējuši. Šie rezultāti apliecina, ka sabiedrībā trūkst informācijas par mediāciju. Savukārt, nezinot par mediāciju, nav iespējams nonākt līdz apzinātam lēmumam par tās izmantošanu strīda risināšanai. Vērtējot mediācijas pieejamību, būtiski ir vērtēt arī potenciālo klientu finansiālās iespējas izmantot mediācijas procesu. Pētījumā konstatēts, ka sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām finanšu aspekts ir būtisks mediācijas pieejamības šķērslis. Šīm personām valsts atbalstam mediācijai jābūt pilnīgam, jo šajā gadījumā svarīgi nodrošināt pieejamību mediācijai kopumā. Līdzīgi kā citu valstu piekoptajā praksē, piemēram Lietuvā, arī Latvijā mediācijai kā strīdu risināšanas veidam būtu jāiekļaujas jau izveidotajā valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmā tādejādi veicinot mediācijas izmantošanu.
Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas īstenošanas periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam ir iekļauts virziens - pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmību valsts iedzīvotāju sociālās drošības uzturēšanā, kā arī attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmu un šis darbs ir turpināms arī nākamajos gados, jo līdz šim veiktie uzlabojumi nav pietiekami, tāpēc Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), arī ir paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju. Arī pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros secināts, ka pašreiz noteiktie kritēriji un izveidotā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma spēj garantēt mērķa grupas pieeju tiesiskumam daļēji. Ir konstatējams, ka atsevišķas personas un pat personu grupas, kuras pēc būtības atbilst pētījuma mērķa grupai, nekvalificējas pašreizējai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai tādēļ, ka pastāv formāli šķēršļi nepieciešamā statusa iegūšanai vai personas ienākumu līmenis pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa iegūšanai nepieciešamo ienākumu līmeni konkrētajā pašvaldībā. Turklāt ienākumu līmenis maznodrošinātas personas statusa iegūšanai dažādās pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kas rada atšķirīgu attieksmi pret salīdzinoši līdzvērtīgā situācijā esošām personām. Ir nepieciešams izvirzīt mērķi - veidot tādu sabiedrību, kura zina savas tiesības un efektīvi tās izmanto.
No pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros veiktajām padziļinātajām intervijām secināms, ka bieži personas nemaz neapzinās, ka viņu problēma pamatā būtu juridiski risināma, uzskatot to vienkārši par "nesaskaņām", "neveiksmi" vai "tāda ir dzīve" un "ar to jāsamierinās" situāciju. Vienīgi vēršoties pēc palīdzības pie kāda no speciālistiem, kas visbiežāk ir pašvaldības sociālais darbinieks, sarunas gaitā var secināt, ka pašreizējās problēmas un personas zemo ienākumu pamatā ir juridiska rakstura strīds, piemēram, bērnam nav noteikta paternitāte un attiecīgi nav pieprasīti uzturlīdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt kopējo sabiedrības informētību un izpratni par juridiskiem jautājumiem un to savlaicīgas risināšanas nozīmību, kas attiecīgi sekmē esošo pakalpojumu izmantošanu un uzticēšanos gan iestādes, gan tiesu sistēmas darbības tiesiskumam. Vienlaicīgi uzsverams, ka ir jēga veidot sabiedrības informēšanas aktivitātes tā, lai arī personas, kuras konkrētajā brīdī nekvalificējas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, būtu informētas par piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu. Tas nepieciešams tādēļ, ka personu mantiskais stāvoklis ir mainīgs un neviens nevar būt pilnībā pārliecināts par savu situāciju un vajadzībām nākotnē.
Līdz ar to izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā ir:
*) izpratnes trūkums par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par aizsardzības un atbalsta mehānismiem un juridisku jautājumu agrīnās risināšanas nepieciešamību;
*) augsts iedzīvotāju skaits, kam ir nepietiekams juridiskais atbalsts;
*) nepietiekama alternatīvo strīdu risināšanas izmantošana;
*) valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, tostarp kvalitātes mehānisma, attīstības nepieciešamība.
Pasaules prakse valsts apmaksātās juridiskās palīdzības jomā iedala juridisko palīdzību sākotnējā un padziļinātajā valsts apmaksātajā juridiskajā palīdzībā, kur sākotnējās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta parasti vienreizēja konsultācija un palīdzība vienkāršu dokumentu sagatavošanā vai aizpildīšanā, savukārt padziļinātās valsts apmaksātās juridiskās palīdzības ietvaros tiek sniegta padziļināta juridiskā palīdzība, ja nepieciešams arī sagatavojot tiesvedībai nepieciešamos dokumentus un nodrošinot pārstāvību tiesās. Līdz ar to ir nepieciešams plānot šādas vai līdzīgas sistēmas ieviešanu arī Latvijā ar mērķi skaidrot personām nepieciešamību risināt juridiska rakstura jautājumus to agrīnajā stadijā un būt informētiem par savām tiesībām pienākumiem un jautājumu risināšanas iespējām. Ilgākā termiņā tas dotu iespēju samazināt juridisko strīdu rašanos sabiedrībā, līdz ar to palielinot tiesiskās aizsardzības pieejamību un novēršot iespējamus materiālus un sociālus riskus personai nākotnē.
Tāpat ir nepieciešams pilnveidot atbalstu mērķgrupu, kas nekvalificējas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem, bet pie noteiktiem apstākļiem persona varētu atbilst šiem kritērijiem, ja vien pietiekami savlaicīgi nerisinās juridiskas rakstura jautājumus, kuru nerisināšanas seku iestāšanās rezultātā personai var būt nelabvēlīgs iznākums attiecībā uz tās emocionālo un materiālo stāvokli. Piemēram, savlaicīgi nerisinot parādsaistības, persona riskē ar to, ka pret to tiks vērsti piespiedu izpildes līdzekļi, kas nebūs labvēlīgi personas materiālajam stāvoklim. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams plānot atbalsta pasākumus arī tai sabiedrības daļai, kas šobrīd nekvalificējas maznodrošinātas un trūcīgas personas statusam, bet tai pat laikā tās ienākumu līmenis un juridiskās zināšanas nav pietiekamas, lai pati varētu nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Līdz ar to ir nepieciešams attīstīt valsts nodrošināto sistēmu paplašinot šobrīd esošo atbalsta saņēmēju loku.
Vienlaicīgi ir nepieciešams izmantot dažādas pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas metodes, kas personai tās juridisko jautājumu atrisināšanā ir draudzīgākas, nekā tiesvedība. Mediācijas sistēma Latvijā ir ieviesta 2014.gadā, stājoties spēkā Mediācijas likumam. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību faktiski jebkuras juridiskas situācijas/juridiska strīda atrisināšanā. Mediācijas institūta iedzīvināšanai un popularizēšanai sabiedrībā ir nepieciešams radīt tiesiskus priekšnoteikumus tam, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Mediāciju ir iespējams izmantot domstarpību risināšanai gan ārpustiesas procesā, gan arī tiesvedības procesā, ja speciālās tiesību normas nenosaka citādi. Veicot padziļinātās intervijas ar pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem un darbiniekiem apstiprinājās tas, ka ģimenes strīdi, laulību šķiršanas jautājumi, bērnu aprūpes un uzturlīdzekļu, kā arī ar saskarsmes tiesībām saistīti jautājumi ir viena no būtiskākajām juridisko jautājumu grupām, ar kurām saskaras sabiedrība. Pētījumā "Pieeja tiesiskumam Latvijā" secināts, ka sabiedrība joprojām nav informēta par to, kas ir mediācija un kā ar mediācijas palīdzību risināt juridiskus jautājumus. Tikai 13% respondentu atbildējuši, ka precīzi zina, kas ir mediācija. 24% atbildējuši, ka par mediāciju ir kaut kur dzirdējuši, tomēr nezina, kas tieši tas ir, savukārt 63% neko par tādu nav dzirdējuši. Šie rezultāti apliecina, ka sabiedrībā trūkst informācijas par mediāciju. Savukārt, nezinot par mediāciju, nav iespējams nonākt līdz apzinātam lēmumam par tās izmantošanu strīda risināšanai. Vērtējot mediācijas pieejamību, būtiski ir vērtēt arī potenciālo klientu finansiālās iespējas izmantot mediācijas procesu. Pētījumā konstatēts, ka sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām finanšu aspekts ir būtisks mediācijas pieejamības šķērslis. Šīm personām valsts atbalstam mediācijai jābūt pilnīgam, jo šajā gadījumā svarīgi nodrošināt pieejamību mediācijai kopumā. Līdzīgi kā citu valstu piekoptajā praksē, piemēram Lietuvā, arī Latvijā mediācijai kā strīdu risināšanas veidam būtu jāiekļaujas jau izveidotajā valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēmā tādejādi veicinot mediācijas izmantošanu.
Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas īstenošanas periodā no 2018.gada līdz 2020.gadam ir iekļauts virziens - pilnveidot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmību valsts iedzīvotāju sociālās drošības uzturēšanā, kā arī attīstīt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atbalsta sistēmu un šis darbs ir turpināms arī nākamajos gados, jo līdz šim veiktie uzlabojumi nav pietiekami, tāpēc Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2022. – 2026. gadam (pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/tieslietu-ministrijas-darbibas-strategija), arī ir paredzēti uzdevumi nodrošināt sabiedrības un tiesu vajadzībām atbilstošu digitālo tehnoloģiju attīstību, primārās (agrīnās) un daļēji apmaksātas juridiskās palīdzības modeļa ieviešanu, mediācijas un juridiskās palīdzības sistēmu integrāciju. Arī pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros secināts, ka pašreiz noteiktie kritēriji un izveidotā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma spēj garantēt mērķa grupas pieeju tiesiskumam daļēji. Ir konstatējams, ka atsevišķas personas un pat personu grupas, kuras pēc būtības atbilst pētījuma mērķa grupai, nekvalificējas pašreizējai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai tādēļ, ka pastāv formāli šķēršļi nepieciešamā statusa iegūšanai vai personas ienākumu līmenis pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa iegūšanai nepieciešamo ienākumu līmeni konkrētajā pašvaldībā. Turklāt ienākumu līmenis maznodrošinātas personas statusa iegūšanai dažādās pašvaldībās ir būtiski atšķirīgs, kas rada atšķirīgu attieksmi pret salīdzinoši līdzvērtīgā situācijā esošām personām. Ir nepieciešams izvirzīt mērķi - veidot tādu sabiedrību, kura zina savas tiesības un efektīvi tās izmanto.
No pētījuma "Pieeja tiesiskumam Latvijā" ietvaros veiktajām padziļinātajām intervijām secināms, ka bieži personas nemaz neapzinās, ka viņu problēma pamatā būtu juridiski risināma, uzskatot to vienkārši par "nesaskaņām", "neveiksmi" vai "tāda ir dzīve" un "ar to jāsamierinās" situāciju. Vienīgi vēršoties pēc palīdzības pie kāda no speciālistiem, kas visbiežāk ir pašvaldības sociālais darbinieks, sarunas gaitā var secināt, ka pašreizējās problēmas un personas zemo ienākumu pamatā ir juridiska rakstura strīds, piemēram, bērnam nav noteikta paternitāte un attiecīgi nav pieprasīti uzturlīdzekļi. Līdz ar to ir nepieciešams paaugstināt kopējo sabiedrības informētību un izpratni par juridiskiem jautājumiem un to savlaicīgas risināšanas nozīmību, kas attiecīgi sekmē esošo pakalpojumu izmantošanu un uzticēšanos gan iestādes, gan tiesu sistēmas darbības tiesiskumam. Vienlaicīgi uzsverams, ka ir jēga veidot sabiedrības informēšanas aktivitātes tā, lai arī personas, kuras konkrētajā brīdī nekvalificējas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, būtu informētas par piedāvātajiem pakalpojumiem un atbalstu. Tas nepieciešams tādēļ, ka personu mantiskais stāvoklis ir mainīgs un neviens nevar būt pilnībā pārliecināts par savu situāciju un vajadzībām nākotnē.
Līdz ar to izaicinājumi, ar kuriem jātiek galā ir:
*) izpratnes trūkums par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī par aizsardzības un atbalsta mehānismiem un juridisku jautājumu agrīnās risināšanas nepieciešamību;
*) augsts iedzīvotāju skaits, kam ir nepietiekams juridiskais atbalsts;
*) nepietiekama alternatīvo strīdu risināšanas izmantošana;
*) valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas, tostarp kvalitātes mehānisma, attīstības nepieciešamība.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.5. pasākums "Pieeja tiesiskumam".
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
28.04.2023. - 16.05.2023.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.3. apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Dmitrijs Dorožko (TM)
Atbildīgā persona
Kristīne Pommere (TM)
Izsludināšanas datums
28.04.2023. 08:28
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Leonīds Krivišs
No savas dzīves pieredzes varu teikt, ka pašvaldību sociālie dienesti un daļa nevalstisko organizāciju, kas nodarbojas ar sociālā atbalsta pakalpojumiem trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, uzvedas visai policejiski un bravūrīgi. Es teiktu, ka pat netaktiski. Bieži vien pašvaldību sociālie dienesti neizskaidro trūkumcietējiem, to likumīgās tiesības. Piemēram, mani savulaik kā trūcīgu 2. grupas invalīdu it neviens neinformēja par iespēju saņemt nekustamam īpašumam nodokļa atlaidi. Tā vietā Priekuļu novada pašvaldība (tagad Cēsu novada pašvaldība) iekasēja no manis likumā maksimāli iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, proti, 3% no kadastrālās vērtības. Mana zeme visu laiku bija kopta, es maksāju kaimiņos esošajiem zirgkopjiem par sava īpašuma daļēju apļaušanu. Man bija iestādīts pat mežs, diemžēl es nebiju tolaik spējīgs to juridiski pareizi noformēt. Bet tā vietā, lai pašvaldība man piešķirtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, pašvaldība konsekventi apzaga manu ģimeni, t.i., ieturēja nepamatoti augstu nodokli par manu īpašumu no manas invaliditātes pensijas. Un manam dēlam tolaik Priekuļu vidusskolā atteica piešķirt brīvpusdienas, pamatojoties ar to, ka laukos visi tādi, respektīvi, nabagi. Vai tas ir godīgi? Vai tas ir tiesiski? To es nezinu. Lai Dieviete Temīda visu lemj!
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
16.05.2023. 18:23
Leonīds Krivišs
Sakarā ar sociālā atbalsta pakalpojumus sniedzošajām nevalstiskajām organizācijām mana pieredze bija nepatīkama. Sociālais dienests ieteica iesaistīties atbalsta programmā, taču atbalstu es tā arī nesaņēmu, bet pratināšanai līdzvērtīgu sarunu gan, kur mani izprašņāja, it kā mēģinot iegūt datus kaut kādam sociālajam pētījumam. Sajūta pēc šādiem ‘’palīdzības sniedzējiem’’ bija nepatīkama. Vairāk atgādina Eiropas Sociālā fonda (angļu valodā: European Social Fund) naudas apgūšanu un izsaimniekošanu nekā reālu, sociāli mērķētu palīdzību.
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
16.05.2023. 18:30
Leonīds Krivišs
Pašvaldību sociālajiem dienestiem ir ļoti plašas dienesta pilnvaras un pieeja dažādiem, sensitīviem datiem. Vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi nevar piešķirt automātiski, pašvaldībai iegūstot datus no «SOPA» datu bāzes? Vienas pašvaldības ietvaros tas nebūtu grūti izdarāms. Vajag vien gribasspēku, politisko gribu un kripatiņa laika pašvaldības amatpersonu atbilstošai apmācībai.
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
16.05.2023. 18:32
Leonīds Krivišs
Kas ir tiesiskums? Vai tā ir vadīšanās pēc sausā likuma burta, kas dažviet var būt kļūdains, novecojis un atrauts no realitātes? Vai arī tiesiskums ir cilvēcība, empātija un cilvēkmīlestība? Dievi vien zina, kas un kā ir patiesībā. Tomēr ir svarīgi, lai cilvēktiesības un cilvēkbrīvības valstī tiktu ievērotas. It jo īpaši, ja runa iet par sociāli neaizsargātākajām Latvijas iedzīvotāju grupām: trūcīgajām un maznodrošinātajām personām. Cilvēcība, empātija un cilvēkmīlestība ir tās vērtības, kas ļoti vajadzīgas mūsu sabiedrībai.
Es ticu, ka Saeimai un Ministru kabinetam pietiks spēka, politiskās gribas un laika tikt galā ar pagātnes kļūdām, ar dažādiem pagātnes nesmukumiem. Iespēju robežās Latvijai ir jāvadās pēc Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (angļu valodā: European Convention on Human Rights) un European Convention on Human Rights) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (angļu valodā: European Court of Human Rights). Es saprotu, ka tas ir grūti, bet tas nav neiespējami. Arī grūtdieņi ir cilvēki. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir Latvijas bagātība.
Es ticu, ka Latvijai ir laba un gaiša nākotne. Lai dievišķā likuma un kārtības Dieviete Temīda svētī Latvijas valsti un it visus Latvijas iedzīvotājus ar savu svētību! Lai Dieviete Temīda pasargā Saeimu un Ministru kabinetu no aiziešanas neceļos!
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
Es ticu, ka Saeimai un Ministru kabinetam pietiks spēka, politiskās gribas un laika tikt galā ar pagātnes kļūdām, ar dažādiem pagātnes nesmukumiem. Iespēju robežās Latvijai ir jāvadās pēc Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (angļu valodā: European Convention on Human Rights) un European Convention on Human Rights) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (angļu valodā: European Court of Human Rights). Es saprotu, ka tas ir grūti, bet tas nav neiespējami. Arī grūtdieņi ir cilvēki. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ir Latvijas bagātība.
Es ticu, ka Latvijai ir laba un gaiša nākotne. Lai dievišķā likuma un kārtības Dieviete Temīda svētī Latvijas valsti un it visus Latvijas iedzīvotājus ar savu svētību! Lai Dieviete Temīda pasargā Saeimu un Ministru kabinetu no aiziešanas neceļos!
Ar cieņu, Leonīds Krivišs
16.05.2023. 18:36
Dmitrijs Dmitrijevs
Velme un tieksme pēc tiesiskuma ir ļoti apsveicama, jo tā liecina par gudru prātu un krietnu dvēseli. Tik diemžēl dzīvē viss tik gludi neiet. Arī valsts mēdz kļūdīties un pieļaut smagas kļūdas, neskatoties uz izglītotajiem un profesionālajiem ekspertiem valsts pārvaldē. Pirms vairāk kā desmit gadiem valsts nolēma īstenot ‘’Simtlatnieku programmu’’ jeb Darba praktizēšanu ar stipendiju pašvaldībās. Šī programma tika īstenota no 2009. gada līdz 2012. gadam, kad to pārsauca par Algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Kā pie skaida prāta 9. Saeima varēja pieņemt tik noziedzīgu likumu, kas iet pretrunā ar Darba likumu? Kāpēc 10. Saeima neatcēla šo kļūmīgi pieņemto likumu? Kāpēc augsti godājamais Valdis Dombrovskis, būdams Ministru prezidents, akceptēja šo likumu (avots: likumi.lv/ta/id/208854-par-socialas-drosibas-tikla-strategijas-pasakuma-darba-praktizesanas-ar-stipendiju-istenosana-finansesanu)? Kāpēc godājamais Uldis Augulis, būdams Labklājības ministrs, neprotestēja pret šo noziedzīgo likumu, bet gan ar mierīgu sirdi to akceptēja un atzina par labu esam? Tad par kādu tiesiskumu var runāt? Atliek vien lūgt dievišķā likuma un kārtības Dievieti Temīdu un ticēt labajam!
Cieņā, Dmitrijs Dmitrijevs
Cieņā, Dmitrijs Dmitrijevs
16.05.2023. 19:21
Dmitrijs Dmitrijevs
Bez šaubām, ‘’Simtlatnieku programma’’ ir noziedzīga, krimināla un cilvēka cieņu un godu aizskaroša programma. Pēc būtības tā ir destruktīva programma, kas nabagus padarīja vel nabagākus. Es ticu, ka Saeima un Ministru kabinets nākotnē nepieļaus tik aplamas un noziedzīgas kļūdas. Es lūdzu no visas sirds dievišķās taisnības un kārtības Dievieti Temīdu (angļu valodā: Themis – Goddess of divine law and order), lai Dieviete Temīda dāvā Saeimai un Ministru kabinetam godaprātu, krietnumu un taisnīguma sajūtu! Lai Dieviete Temīda dāvā valdībai mēra sajutu! Lai Dieviete Temīda ir ar latviešu tautu!
Cieņā, Dmitrijs Dmitrijevs
Cieņā, Dmitrijs Dmitrijevs
16.05.2023. 19:24
Tatjana Dmitrijeva
Es ticu, ka Latvija būs tiesiska valsts. Lai to izdarītu, ir jāieklausās tautā. Nevajag gaidīt dievišķas atziņas, vajag savlaicīgi ieklausīties tautā. Redzēt, dzirdēt, just tautas smeldzīgo sāpi – nabadzību. Nevajag ar augsti paceltu degunu izlikties, ka nabadzības nav. Nabadzība ir. Tamdēļ ir atbilstoši un savlaicīgi jārīkojas. Pirmkārt, trūcīgas mājsaimniecības (trūcīgo personu) ienākumu slieksnis ik gadu ir jāizskata no jauna un jāpaaugstina atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam. Otrkārt, maznodrošinātas ģimenes/personas statusa ienākumu slieksnim visās pašvaldībās ir jābūt vienādam un to ir laicīgi jāpaaugstina.
2010. gadā valdība lēma (Ministru kabineta noteikumi Nr.299; 2010. gada. 30. marts), ka trūcīgā statusa slieksnis vienai personai būs 128,06 eiro. Vien 2021. gadā valdība lēma, ka trūcīgas mājsaimniecības (trūcīgo personu) ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 809; 2020. gada 17. decembris). Tagad ir 2023. gads. Vai ir kas mainījies?
Lūgsim dievišķā likuma un kārtības Dievieti Temīdu, lai Dieviete Temīda dāvā Saeimai un Ministru kabinetam spēju ieklausīties tautā! Lai Dieviete Temīda dāvā Saeimai un Ministru kabinetam gaišu prātu un labu spriestspēju! Lai Dieviete Temīda ir ar Latvijas valsti, latviešu tautu un Latvijas zemi!
Ar cieņu, Tatjana Dmitrijeva
2010. gadā valdība lēma (Ministru kabineta noteikumi Nr.299; 2010. gada. 30. marts), ka trūcīgā statusa slieksnis vienai personai būs 128,06 eiro. Vien 2021. gadā valdība lēma, ka trūcīgas mājsaimniecības (trūcīgo personu) ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 809; 2020. gada 17. decembris). Tagad ir 2023. gads. Vai ir kas mainījies?
Lūgsim dievišķā likuma un kārtības Dievieti Temīdu, lai Dieviete Temīda dāvā Saeimai un Ministru kabinetam spēju ieklausīties tautā! Lai Dieviete Temīda dāvā Saeimai un Ministru kabinetam gaišu prātu un labu spriestspēju! Lai Dieviete Temīda ir ar Latvijas valsti, latviešu tautu un Latvijas zemi!
Ar cieņu, Tatjana Dmitrijeva
16.05.2023. 19:42