Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru prezidenta iniciatīva
Mērķa apraksts
Ministru prezidenta 2022.gada 21.aprīļa rezolūcija 7.8.5./2022-DOC-109/575-1129, kas paredz uzdevumu Pārresoru koordinācijas centra vadītājam sadarbībā ar Valsts kancelejas direktoru atbilstoši pārmaiņu īstenošanas plānā paredzētajam, nodrošināt tajā ietverto uzdevumu izpildi un rīcības soļus Pārresoru koordinācijas centra pievienošanai Valsts kancelejai.
Politikas jomas
Valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšana un vērtēšana
Teritorija
-
Norises laiks
26.08.2022. - 26.09.2022.
Informācija
Publiskās apspriešanas rezultāti tiks ievietoti PKC mājas lapā.
Fiziskās personas
- PKC sniegto pakalpojumu īstenotāji un saņēmēji
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam ciešā sadarbībā ar VK struktūrvienībām. 2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- PKC izstrādāto pakalpojumu sniedzēji
Skaidrojums un ietekme
Atbilstoši ESF plānotajām aktivitātēm un uzsāktajām reformām bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveidei visā valsts teritorijā 2022.gadā PKC turpina organizēt funkciju un MP uzdevuma izpildi atbilstoši valsts budžeta prioritāro pasākumu finanšu piešķīrumam ciešā sadarbībā ar VK struktūrvienībām. 2020.gadā noslēgta PKC un VK papildu vienošanās par PKC un VK Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta sadarbību bērnu preventīvā atbalsta sistēmas pilnveides projektu īstenošanā.
Sagatavoja
Rudīte Osvalde (PKC)
Atbildīgā persona
Pēteris Vilks (PKC)
Izsludināšanas datums
25.08.2022. 15:34
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Iveta Kažoka - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Sabiedriskās politikas centrs "Providus" atbalsta Pārresora koordinācijas centra (turpmāk - PKC) reorganizāciju, kur Valsts kanceleja (turpmāk - VK) sākotnēji pārņemtu PKC funkcijas kopā ar tās darbiniekiem un administratīvo resursu.
Tas ļautu vienuviet Ministru prezidenta (turpmāk - MP) pakļautībā realizēt valdības centram “šaurākā nozīmē” raksturīgās funkcijas, kas ir vērojamas arī daudzu citu OECD valstu gadījumā. Tas ļautu optimizēt gan kopējo institucionālo struktūru, gan savstarpējo darba koordināciju, gan arī valsts budžeta resursu izlietojumu valdības centrā. Sākotnējā reorganizācijas posmā tas sekmētu esošo PKC darbinieku saglabāšanu.
Valdības centra (turpmāk - VC) esošo funkciju nodrošināšanai ir būtiska arī VC attīstības vīzija (anotācijā pievienotajā dokumentā "Ziņojums par Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas apvienošanu" saukts kā bāzes variants pluss) un ar to saistīto funkciju un strukturālā modeļa nostiprināšana. Svarīgi, ka minētā reforma nav vērsta vienīgi uz VC institucionālajiem un funkcionālajiem aspektiem, bet tiek skatīta plašākā valsts pārvaldes turpmākās funkcionēšanā dažādos līmeņos, kvalitatīvas valsts attīstības plānošanas, rīcībpolitikas veidošanas, tās ieviešanas un sabiedrības interesēs balstītas valdības darbības efektivitātes nodrošināšanas kontekstā.
Būtu atbalstāmi visi septiņi ziņojumā piedāvātie būtiskākie VC stiprināšanas virzieni.
Ierosinām papildus apsvērt divas papildus idejas:
(1)
Stratēģiskās analīzes, pētniecības un foresight (attīstības prognozēšanas) funkcijas attīstība būtu ieteicams skatīt kontekstā ar risku vadības un krīžu vadības funkciju. Tas ļautu veidot preventīvus rīcībpolitiku risinājumus, programmas vai procesu vadības mehānismus, kas var tikt integrēti kopējā ikdienas valsts pārvaldes darbībā vai nepieciešamības gadījumā aktivizēti.
(2)
Svarīgi ņemt vērā, ka ne ar katra pārnozaru jautājuma koordināciju ir jānodarbojas valdības centram. Jāmotivē visus valdības un valsts pārvaldes līmeņus aktīvi mijiedarboties, lai lēmumi vienā darbības rīcības programmā vai institūcijā ņemtu vērā citās programmās vai institūcijās pieņemtos lēmumus un ar savu rīcību minimizētu interešu konflikta iespējamību. Tas izdarāms, piemēram, ar šādām metodēm:
(a) nozaru ministriem (vai speciāli izveidotajiem valsts ministriem), līdzīgi kā valdības vadītājam deleģējot lielāku vadošo atbildību par konkrētām pārnozaru tēmām un tajās sasniedzamajiem rezultātiem;
(b) prioritāro valdības politiku jomās var tikt noteikti vairākiem nozaru ministriem kopīgi izmērāmi sasniegšanas rādītāji;
(c) valdības rīcībpolitiku programmu īstenošanā un indikatoru sasniegšanā var tikt prasīta nozares ministru kopīga atbildība par to īstenošanu, bet valsts pārvaldes institūcijām savstarpēji būtu jāatrod optimālākais administratīvais koordinācijas modelis;
(d) prioritārajās rīcībpolitikās pakārtoti sasniedzamo indikatoru iekļaušana vairāku nozares ministriju darbības rīcības programmās (piemēram, koncepcijā pieminētājās klimata pārmaiņu vadības/ilgtspējas, digitālā transformācijas, demogrāfijas kā arī nodarbinātības, uzņēmējdarbības, veselības, izglītības u.c. jomās).
Arī valsts pārvaldes modernizācijas plāna ieviešanas un monitoringa (uzraudzības) sistēmas pilnveidē kā viens no principiem var būt valsts pārvaldes institūcijām kopīgu rezultatīvo indikatoru noteikšana.
Vēl jāatzīmē, ka VC attīstības galējās vīzijas definēšanā un īstenošanā svarīgs ir arī jaunā valdības vadītāja redzējums.
Restrukturizācija būtu jāveic ātrāk nekā divu gadu laika periodā, jo jau tagad ir nepieciešama savlaicīga rīcība, lai nodrošinātu jaunās valdības darbu, krīžu noturīgas valsts pārvaldes darbību un arī sekmīgu jaunā valsts pārvaldes modernizācijas plāna ieviešanu. Ilgstoša VC iestādes reorganizācija riskē gan ar tekošās darbības paralizēšanu, gan ar iespējamu darbinieku aiziešanu.
Viedokli sagatavoja Providus pārstāvji Ivo Rollis un Iveta Kažoka.
Tas ļautu vienuviet Ministru prezidenta (turpmāk - MP) pakļautībā realizēt valdības centram “šaurākā nozīmē” raksturīgās funkcijas, kas ir vērojamas arī daudzu citu OECD valstu gadījumā. Tas ļautu optimizēt gan kopējo institucionālo struktūru, gan savstarpējo darba koordināciju, gan arī valsts budžeta resursu izlietojumu valdības centrā. Sākotnējā reorganizācijas posmā tas sekmētu esošo PKC darbinieku saglabāšanu.
Valdības centra (turpmāk - VC) esošo funkciju nodrošināšanai ir būtiska arī VC attīstības vīzija (anotācijā pievienotajā dokumentā "Ziņojums par Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas apvienošanu" saukts kā bāzes variants pluss) un ar to saistīto funkciju un strukturālā modeļa nostiprināšana. Svarīgi, ka minētā reforma nav vērsta vienīgi uz VC institucionālajiem un funkcionālajiem aspektiem, bet tiek skatīta plašākā valsts pārvaldes turpmākās funkcionēšanā dažādos līmeņos, kvalitatīvas valsts attīstības plānošanas, rīcībpolitikas veidošanas, tās ieviešanas un sabiedrības interesēs balstītas valdības darbības efektivitātes nodrošināšanas kontekstā.
Būtu atbalstāmi visi septiņi ziņojumā piedāvātie būtiskākie VC stiprināšanas virzieni.
Ierosinām papildus apsvērt divas papildus idejas:
(1)
Stratēģiskās analīzes, pētniecības un foresight (attīstības prognozēšanas) funkcijas attīstība būtu ieteicams skatīt kontekstā ar risku vadības un krīžu vadības funkciju. Tas ļautu veidot preventīvus rīcībpolitiku risinājumus, programmas vai procesu vadības mehānismus, kas var tikt integrēti kopējā ikdienas valsts pārvaldes darbībā vai nepieciešamības gadījumā aktivizēti.
(2)
Svarīgi ņemt vērā, ka ne ar katra pārnozaru jautājuma koordināciju ir jānodarbojas valdības centram. Jāmotivē visus valdības un valsts pārvaldes līmeņus aktīvi mijiedarboties, lai lēmumi vienā darbības rīcības programmā vai institūcijā ņemtu vērā citās programmās vai institūcijās pieņemtos lēmumus un ar savu rīcību minimizētu interešu konflikta iespējamību. Tas izdarāms, piemēram, ar šādām metodēm:
(a) nozaru ministriem (vai speciāli izveidotajiem valsts ministriem), līdzīgi kā valdības vadītājam deleģējot lielāku vadošo atbildību par konkrētām pārnozaru tēmām un tajās sasniedzamajiem rezultātiem;
(b) prioritāro valdības politiku jomās var tikt noteikti vairākiem nozaru ministriem kopīgi izmērāmi sasniegšanas rādītāji;
(c) valdības rīcībpolitiku programmu īstenošanā un indikatoru sasniegšanā var tikt prasīta nozares ministru kopīga atbildība par to īstenošanu, bet valsts pārvaldes institūcijām savstarpēji būtu jāatrod optimālākais administratīvais koordinācijas modelis;
(d) prioritārajās rīcībpolitikās pakārtoti sasniedzamo indikatoru iekļaušana vairāku nozares ministriju darbības rīcības programmās (piemēram, koncepcijā pieminētājās klimata pārmaiņu vadības/ilgtspējas, digitālā transformācijas, demogrāfijas kā arī nodarbinātības, uzņēmējdarbības, veselības, izglītības u.c. jomās).
Arī valsts pārvaldes modernizācijas plāna ieviešanas un monitoringa (uzraudzības) sistēmas pilnveidē kā viens no principiem var būt valsts pārvaldes institūcijām kopīgu rezultatīvo indikatoru noteikšana.
Vēl jāatzīmē, ka VC attīstības galējās vīzijas definēšanā un īstenošanā svarīgs ir arī jaunā valdības vadītāja redzējums.
Restrukturizācija būtu jāveic ātrāk nekā divu gadu laika periodā, jo jau tagad ir nepieciešama savlaicīga rīcība, lai nodrošinātu jaunās valdības darbu, krīžu noturīgas valsts pārvaldes darbību un arī sekmīgu jaunā valsts pārvaldes modernizācijas plāna ieviešanu. Ilgstoša VC iestādes reorganizācija riskē gan ar tekošās darbības paralizēšanu, gan ar iespējamu darbinieku aiziešanu.
Viedokli sagatavoja Providus pārstāvji Ivo Rollis un Iveta Kažoka.
26.09.2022. 15:32