Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Noteikumu projekts "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība" (noteikumu projekts) ir sagatavots saskaņā ar likuma "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums" 6. panta trešās daļas 1. un 2. punktu, 10. panta trešo daļu un Enerģētikas likuma 123. panta trešās daļas 1., 2. un 5. punktu. Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringa un ziņošanas sistēmu Parīzes nolīguma ietvaros, kura satur datus un informāciju. Noteikumu projekts nosaka noteiktu kārtību ziņošanai par aptuvenajām SEG inventarizācijām, ikgadējām SEG inventarizācijām, ziņošanu par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm, nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantojumu, attīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu.
Vēsturiski SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas nacionālā sistēmas ir noteikta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Noteikumu projekts izstrādāts,lai pārizdotu šos noteikumus, mainoties Ministru kabineta deleģējumam pēc jaunā likuma "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums" stāšanās spēkā. Tai pašā laikā noteikumu projektā arī vienkāršota sistēma, nemainot būtību.
Vēsturiski SEG inventarizācijas un SEG prognožu sagatavošanas nacionālā sistēmas ir noteikta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība". Noteikumu projekts izstrādāts,lai pārizdotu šos noteikumus, mainoties Ministru kabineta deleģējumam pēc jaunā likuma "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums" stāšanās spēkā. Tai pašā laikā noteikumu projektā arī vienkāršota sistēma, nemainot būtību.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot un uzturēt nacionālās sistēmas SEG inventarizācijai, SEG prognozēm, rīcībpolitiku un pasākumu ziņošanai, pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņošanai, kā arī saistīto Eiropas Savienības, ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām, Parīzes nolīguma ziņošanas pienākumu izpildei.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
-
Norises laiks
03.08.2026. - 17.08.2026.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.3.apakšpunktam, sabiedrībai dota iespēja sniegt viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums ietekmē vai var ietekmēt šādas institūcijas, pašvaldības un juridiskās personas:
- ikgadējās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- aptuvenās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojumu sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāju sagatavošanā un iesniegšanā iesaistītās institūcijas;
- pašvaldības, kurām jāsniedz informācija par izstrādātajām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un plāniem, kā arī īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem;
- institūcijas, kuras sniedz informāciju par attīstības valstīm sniegto un plānoto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu klimata pārmaiņu jomā;
- komersantus, kuriem jāiesniedz informācija par saražotā cementa klinkera sastāvu, oglekļa saturu izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņu elektrokrāsnīs, biogāzes ražošanu, dabasgāzes importēšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, kā arī notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu.
Noteikumu projektā lielākoties tiek pārņemta un aktualizēta līdzšinējā kārtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 675, vienlaikus precizējot institūciju pienākumus, ziņošanas termiņus, iesniedzamās informācijas tvērumu un nacionālās sistēmas sasaisti ar aktuālajām ES un Parīzes nolīguma ziņošanas prasībām. Juridiskā atbildība par SEG inventarizācijas un SEG prognožu sektoru aprēķinu sagatavošanu noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši sektoru sadalījumam. Konkrēti tehniskie inventarizācijas un prognožu aprēķinu veicēji noteikumos netiek noteikti kā tiešie pienākumu adresāti, bet var tikt piesaistīti ar uzdevuma juridiskajai būtībai atbilstošiem līgumiem. Šī pieeja nemaina komersantiem un datu sniedzējiem noteikto iesniedzamās informācijas tvērumu.
- ikgadējās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- aptuvenās SEG inventarizācijas sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- integrētā ziņojuma par rīcībpolitikām, pasākumiem un SEG prognozēm sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojumu sagatavošanā iesaistītās institūcijas;
- klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa rādītāju sagatavošanā un iesniegšanā iesaistītās institūcijas;
- pašvaldības, kurām jāsniedz informācija par izstrādātajām pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām un plāniem, kā arī īstenotajiem pielāgošanās pasākumiem;
- institūcijas, kuras sniedz informāciju par attīstības valstīm sniegto un plānoto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu klimata pārmaiņu jomā;
- komersantus, kuriem jāiesniedz informācija par saražotā cementa klinkera sastāvu, oglekļa saturu izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā, oglekļa elektrodu patēriņu elektrokrāsnīs, biogāzes ražošanu, dabasgāzes importēšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, kā arī notekūdeņu dūņu gāzes ražošanu.
Noteikumu projektā lielākoties tiek pārņemta un aktualizēta līdzšinējā kārtība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 675, vienlaikus precizējot institūciju pienākumus, ziņošanas termiņus, iesniedzamās informācijas tvērumu un nacionālās sistēmas sasaisti ar aktuālajām ES un Parīzes nolīguma ziņošanas prasībām. Juridiskā atbildība par SEG inventarizācijas un SEG prognožu sektoru aprēķinu sagatavošanu noteikta Klimata un enerģētikas ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai atbilstoši sektoru sadalījumam. Konkrēti tehniskie inventarizācijas un prognožu aprēķinu veicēji noteikumos netiek noteikti kā tiešie pienākumu adresāti, bet var tikt piesaistīti ar uzdevuma juridiskajai būtībai atbilstošiem līgumiem. Šī pieeja nemaina komersantiem un datu sniedzējiem noteikto iesniedzamās informācijas tvērumu.
Sagatavoja
Līga Platace (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
03.08.2026. 07:55
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-29/1
Baiba Rivža - Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija
Noteikumu projekts 26-TA-29 paredz aizstāt Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumus Nr. 6751, un tā anotācijā uzsvērts, ka sistēma tiek „vienkāršota, nemainot būtību“. Šis apgalvojums neatbilst projekta faktiskajam saturam. Projekta centrālā un būtiskākā izmaiņa ir visu līdz šim normatīvi noteikto tehnisko aprēķinu veicēju – valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs“ (LVĢMC), Fizikālās enerģētikas institūta (FEI), Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava“ (LVMI Silava), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Universitātes – izslēgšana no inventarizācijas un prognožu nacionālajām sistēmām, sektoru aprēķinu juridisko atbildību nododot Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM), Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai un tehnisko izpildi atstājot gadskārtēju līgumu un starpresoru vienošanās ziņā.
Zemāk izklāstīto apsvērumu dēļ šāda pārkārtošana pasliktinās inventarizācijas kvalitāti, palielinās tās izmaksas un radīs tiešus starptautisko saistību neizpildes riskus. Tāpēc noteikumu projekta pieņemšana esošajā redakcijā nav pieļaujama: pirms virzīšanas noteikumu II un III nodaļā, kā arī 1. un 5. pielikumā jāatjauno konkrēto tehnisko institūciju pienākumu tiešs regulējums vai normatīvi jānostiprina līdzvērtīgs pastāvīgs institucionālais risinājums.
1. Nozīmīgākās izmaiņas noteikumos
Salīdzinot noteikumu projektu ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675, identificējamas šādas izmaiņas, kas skar atbildīgo institūciju noteikšanu.
Pirmkārt, LVĢMC tiek izslēgts no inventarizācijas sistēmas kodola. Noteikumu Nr. 675 5. punkts uzdod LVĢMC sagatavot enerģētikas, rūpniecisko procesu un atkritumu apsaimniekošanas sektoru aprēķinus, nacionālo inventarizācijas ziņojumu, aptuvenos datus un uzlabojumu plānu, kā arī uzturēt integrēto datubāzi. Projekta 5. punktā visas šīs funkcijas pārņem pati KEM; LVĢMC projektā saglabājas vienīgi V nodaļā (53.–55. punkts) klimata monitoringa funkcijās, kas ar inventarizācijas sagatavošanu nav saistītas.
Otrkārt, FEI tiek izslēgts pilnībā. Noteikumu Nr. 675 12. punktā noteiktā FEI atbildība par transporta sektora aprēķiniem (ieskaitot COPERT modeļa lietošanu) projekta 13. punktā nodota Satiksmes ministrijai, un Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati (12. punkts) turpmāk iesniedzami ministrijai, nevis aprēķinu veicējam. FEI zaudē arī noteikumu Nr. 675 28., 36., 40. un 41. punktā noteiktās prognožu, jutīguma analīzes un ilgtermiņa scenāriju izstrādes funkcijas, kuras projekta 32., 36. un 40. punktā pārņem KEM.
Treškārt, LVMI Silava tiek izslēgts no ZIZIMM sektora. Noteikumu Nr. 675 19. punktā noteiktā Silavas atbildība par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības aprēķiniem, tostarp Regulas (ES) 2018/841 uzskaites kategorijām, projekta 15. punktā nodota Zemkopības ministrijai. Datu plūsmas, kas līdz šim noveda darbību datus tieši pie aprēķinu veicēja (Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi“ u.c. – noteikumu Nr. 675 14.–18. punkts), projekta 14. punktā pārvirzītas uz ministriju. Analoģiski tiek izslēgta arī noteikumu Nr. 675 33. punktā noteiktā Silavas ZIZIMM modelēšanas sistēma, kuru projekta 34.2. apakšpunktā „izveido un uztur“ Zemkopības ministrija, lai gan sistēmas pamatā esošie Nacionālā meža monitoringa dati un modeļi atrodas institūtā un papildus starpposma ieviešana samazinās procesa efektivitāti.
Ceturtkārt, LBTU tiek izslēgta no lauksaimniecības sektora: noteikumu Nr. 675 20. punktā noteiktās LBTU funkcijas projekta 15. punktā pārņem Zemkopības ministrija, un noteikumu Nr. 675 32. punktā paredzētais lauksaimniecības sektoranalīzes modelis (ZM sadarbībā ar LBTU) projekta 34.1. apakšpunktā paliek ministrijas ziņā bez zinātniskā partnera. Latvijas Universitāte tiek izslēgta no ekonomikas modelēšanas sistēmas (noteikumu Nr. 675 29. punkts pret projekta 33. punktu), un noteikumu Nr. 675 25. punktā uzskaitītais prognožu sistēmas dalībnieku loks (FEI, Latvijas Universitāte, LBTU, LVĢMC, LVMI Silava) projekta 19.–20. punktā aizstāts tikai ar ministrijām.
Piektkārt, izmaiņas konsekventi pārnestas uz pielikumiem: 1. pielikuma trešajā ailē „Atbildīgās institūcijas/datu avoti“ aprēķinu veicēju vietā visos sektoros norādīta KEM, Satiksmes ministrija vai Zemkopības ministrija, un 5. pielikumā prognožu rādītāju sagatavotāju vietā (iepriekš – ministrijas sadarbībā ar FEI, LBTU un LVMI Silava) norādītas tikai ministrijas. Vienlaikus projekta IV nodaļas 45. un 49. punkts un anotācija skaidri parāda paredzēto izpildes modeli: kvalitātes programmas un kvalitātes plāna prasības „iekļaujamas līgumos ar piesaistītajiem izpildītājiem“, un aprēķinu tehniskā sagatavošana finansējama no KEM budžeta apakšprogrammas 33.01.00, slēdzot starpresoru vienošanās ar abām pārējām ministrijām. Papildus tam aprēķinu iesniegšanas termiņš saīsināts no 15. decembra uz 1. decembri, bet nenoteiktību informācijas termiņš – no 15. decembra uz 1. novembri, tātad aprēķiniem atvēlētais laiks tiek samazināts tieši brīdī, kad izpildes ķēdei tiek pievienoti jauni līgumiskie posmi, vēl vairāk palielinot starptautisko saistību neizpildes risku.
2. Juridiskie riski
2.1. Deleģējuma nepilnīga izpilde
Anotācijā norādīts, ka Enerģētikas likuma 123. panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetam noteikt „progresa ziņojuma sagatavošanā iesaistītās iestādes un to pienākumus“; līdzīgu pienākumu apjomu paredz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 6. panta trešā daļa, uz kuru projekts atsaucas. Deleģējuma mērķis ir panākt, lai normatīvajā aktā būtu identificējams, kura iestāde ko dara. Projekts šo deleģējumu izpilda tikai formāli: tā II un III nodaļā kā pienākumu adresāti norādītas ministrijas, bet faktiskie aprēķinu veicēji – tātad tieši tās iestādes un institūcijas, kuru identificēšanai deleģējums paredzēts – tiek iznesti ārpus normatīvā akta uz līgumiem, kuru saturs, puses un pastāvība nav ne publiski zināmi, ne juridiski garantēti. Rodas situācija, kurā valsts starptautisko saistību izpildei kritiska funkcija normatīvi nav piešķirta nevienai institūcijai, kas to spēj reāli izpildīt.
2.2. Neatbilstība nacionālās sistēmas jēdzienam ES un ANO regulējumos
Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 12. punkts nacionālo inventarizācijas sistēmu definē kā institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu kopumu emisiju un piesaistes aplēšu sagatavošanai, ziņošanai un arhivēšanai, un 37. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu šādu sistēmu izveidot, uzturēt un pastāvīgi pilnveidot atbilstoši ANO Klimata konvencijas prasībām par nacionālajām sistēmām2. Savukārt Lēmuma 18/CMA.1 pielikums pieprasa, lai katrai pusei būtu nacionālie inventarizācijas pasākumi, kuros noteikti un sadalīti konkrēti pienākumi inventarizācijas izstrādes procesā un nodrošināta pietiekama kapacitāte un iesaistītā personāla tehniskā kompetence savlaicīgai izpildei3. Arī Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalsts sistēmā pastāv identificējami sektoru kompilatori, kas spēj sagatavot, dokumentēt un pārbaudēs aizstāvēt aplēses4. Projekts šo prasību izpildi padara atkarīgu no privāttiesisku līgumu pastāvēšanas konkrētajā gadā: ja līgums nav noslēgts, ir izbeidzies vai iepirkums ir aizkavējies, sistēmai attiecīgajā sektorā juridiski un faktiski nav aprēķinu veicēja. Tāda konstrukcija nav „pastāvīga sistēma“ regulas izpratnē, bet gan katru gadu no jauna izveidojama pagaidu struktūra.
2.3. Funkciju nenodalīšana un interešu konflikts
Projektā viena un tā pati ministrija veido nozares rīcībpolitiku, organizē tās rezultātus raksturojošo emisiju aprēķinu, veic šī aprēķina kvalitātes kontroli un piedalās tā oficiālajā apstiprināšanā. Piemēram, Zemkopības ministrija, kas atbild par mežsaimniecības un lauksaimniecības politiku, projektā kļūst arī par ZIZIMM un lauksaimniecības sektoru aprēķinu juridisko atbildīgo, bet KEM – vienlaikus par klimata politikas veidotāju, enerģētikas sektora aprēķinu veicēju, kvalitātes programmas izstrādātāju un visas sistēmas uzraugu. Šāda funkciju koncentrācija ir pretrunā caurskatāmības principam, kas ir SEG inventarizācijas kvalitātes pamatprincips (TACCC), un vājina tās neatkarības garantijas, kuras līdz šim nodrošināja aprēķinu veikšana zinātniskajās institūcijās ārpus politikas veidošanas hierarhijas – pēc analoģijas ar oficiālās statistikas profesionālās neatkarības principu. Emisiju un piesaistes dati arvien tiešāk nosaka finansiāli jūtamas sekas (ESR un ZIZIMM saistību izpilde, elastību izmantošana, vienību tiesību darījumi), tāpēc to aprēķina institucionāla pakļaušana politikas veidotājam rada arī reputācijas risku starptautiskajās pārbaudēs.
2.4. Pretrunīga informācija anotācijā
Anotācijā apgalvots, ka projektam nav ietekmes uz valsts budžetu un ka Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai papildu izdevumi nerodas, taču vienlaikus paredzēts izveidot jaunu finanšu pārvaldības mehānismu (starpresoru vienošanās ar finansējuma pārskaitīšanas, uzskaites, pārskatu un atmaksas kārtību) un līgumisku tehnisko izpildītāju piesaisti trijos resoros. Detalizēts izdevumu aprēķins anotācijā apzināti nav sniegts, alternatīvu salīdzinājums aprobežojas ar vienu rindkopu bez kvantitatīva novērtējuma, un ex-post izvērtējums nav paredzēts. Šāds sākotnējās ietekmes izvērtējums neatbilst labas likumdošanas praksei lēmumam, kas pārkārto valsts starptautisko ziņošanas saistību izpildes arhitektūru.
3. Ietekme uz inventarizācijas kvalitāti
SEG inventarizācija nav gadskārtējs atsevišķu aprēķinu kopums, bet nepārtraukts process, kurā katru gadu no jauna tiek pārrēķināta visa laikrinda no 1990. gada, izmantojot konsekventas metodes, valstij specifiskus emisiju faktorus un ilggadīgi uzkrātas datu kopas. IPCC kvalitātes principi (caurskatāmība, pilnīgums, konsekvence, salīdzināmība, precizitāte) praksē ir izpildāmi tikai tad, ja aprēķinu veicējs nepārtraukti pārvalda metodes, modeļus, pieņēmumus un arhīvus. Tieši tāpēc IPCC 2019. gada precizējumu 1. sējuma 1. nodaļa ievieš paplašinātu vadību par nacionālo inventarizācijas pasākumu izveidi, definējot institucionālos pasākumus kā iesaistīto institūciju mijiedarbību inventarizācijas ievaddatu, kompilācijas un rezultātu posmos un uzsverot darba plānu, datu pārvaldības sistēmu, apmācības un kapacitātes veidošanas nozīmi sistēmas ilgtspējā5. Projekta risinājums šo loģiku apvērš: pastāvīgo institucionālo kompetenci tas aizstāj ar periodisku līgumisku piesaisti, kuras nepārtrauktība nav garantēta.
Latvijas apstākļos zaudējumi ir konkrēti identificējami. ZIZIMM sektorā aprēķini balstās Nacionālā meža monitoringa parauglaukumu mērījumos, zemes izmantošanas matricā, valstij specifiskajos organisko augšņu, atmirušās koksnes un biomasas emisiju faktoros un ar inventarizāciju sasaistītā prognožu modelēšanas sistēmā – tas viss ir LVMI Silava ilggadēja zinātniskā darba rezultāts un atrodas institūta pārvaldībā. Transporta sektorā FEI uztur COPERT modeļa nacionālo parametrizāciju un energobilances sadalījumus, lauksaimniecībā LBTU – otrā līmeņa metodes un slāpekļa plūsmu aprēķinus, bet LVĢMC – integrēto datubāzi un enerģētikas, rūpniecības un atkritumu sektoru aprēķinu dokumentāciju. Šo institūciju eksperti ir arī Latvijas nacionālā inventarizācijas dokumenta autori6, un to kompetence ir izveidojusies vairāk nekā piecpadsmit gadu nepārtrauktā darbā, tajā skaitā izejot caur starptautisko pārbaužu procesu. Ministrijām šādas kompetences nav, un projekts neparedz nekādu mehānismu tās izveidei – tikai tiesības „piesaistīt“ izpildītājus.
Līgumiskā modeļa struktūras riski ir zināmi no iepirkumu prakses: izpildītāju maiņa starp cikliem pārtrauc metodisko konsekvenci un laikrindu pārrēķinu izsekojamību, zināšanas un dokumentācija paliek pie iepriekšējā izpildītāja, un iepirkuma procedūras kļūmes vai pārsūdzības var atstāt sektoru bez aprēķinu veicēja stingri noteiktajā ziņošanas ciklā. Turklāt ziņošanas kalendārs neparedz rezerves: galīgie dati Komisijai jāiesniedz līdz 15. janvārim un 15. martam (Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punkts), Eiropas Komisijas izvērtējuma priekšlikumi projekta 63. punktā jāsagatavo piecu darbdienu laikā, bet konvencijas sekretariāta iebildumi 67. punktā jānovērš 14 darbdienās. Šādus termiņus spēj ievērot tikai pastāvīga ekspertu komanda, kas aprēķinus ir veikusi pati; līgumisks izpildītājs pēc līguma izpildes vairs nav sasniedzams, un ministrijas ierēdnis svešus aprēķinus pārbaudēs aizstāvēt nevar.
Kvalitātes zuduma sekas ir juridiski formalizētas: ja iesniegtā inventarizācija ir nepilnīga vai sagatavota neatbilstoši noteikumiem, Regulas (ES) 2018/1999 38. pants paredz visaptverošajā izskatīšanā piemērot tehniskās korekcijas, kas aizstāj dalībvalsts aplēses, un 26. panta 2. punkts ļauj Komisijai aptuvenās inventarizācijas neiesniegšanas gadījumā izmantot pašas aplēses7. Latvijai, kuras saistību izpilde ESR un ZIZIMM regulējumā ir tieši atkarīga no inventarizācijas datiem, konservatīvas korekcijas nozīmētu reālu fiskālo risku, kas daudzkārt pārsniedz jebkādu iespējamo administratīvo ietaupījumu no sistēmas „vienkāršošanas“.
4. Ietekme uz izmaksām
Pretēji anotācijas apgalvojumam projekts izmaksas nevis samazina, bet palielina un padara grūtāk kontrolējamas. Vienas tiešas sistēmas vietā, kurā katra institūcija savu sektoru aprēķina uz normatīva pienākuma pamata, tiek izveidotas trīs paralēlas administratīvās ķēdes: KEM finansējums → starpresoru vienošanās ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju → katras ministrijas līgumi ar tehniskajiem izpildītājiem → kvalitātes prasību pārnese līgumos → pārskatu, uzskaites un atmaksas administrēšana. Katrs posms rada darījumu izmaksas, kas esošajā sistēmā neeksistē. Ministrijās papildus jāizveido kompetence, kas spēj specificēt, uzraudzīt un pieņemt zinātniski un tehniski sarežģītu darbu – klasiska informācijas asimetrijas situācija, kurā pasūtītājs bez paša ekspertīzes nespēj novērtēt piedāvājumu un nodevumu kvalitāti. Ja izpildītājus piesaista iepirkumos, cenā papildus ietilpst riska uzcenojums un atbilstošā gadījumā pievienotās vērtības nodoklis; ja tos piesaista bez konkurences, zūd arī formālais taupības arguments.
Vēl būtiskāk – esošā sistēma izmanto infrastruktūru, ko valsts jau finansē citiem mērķiem un kura inventarizācijai ir pieejama ar niecīgām robežizmaksām: Nacionālo meža monitoringu, augsnes oglekļa monitoringu, vides monitoringa tīklus, universitāšu pētniecības kapacitāti. Nodalot aprēķinus no šīs infrastruktūras, tās rezultāti būs jāiegādājas atkārtoti vai jādublē. Esošo institūciju ilggadējās investīcijas metodēs, modeļos un personāla apmācībā (t.sk. par ES un valsts pētniecības programmu līdzekļiem izstrādātie valstij specifiskie emisiju faktori) līgumiskā modelī tiek pakļautas norēķinu attiecībām, un to zaudējuma atjaunošana prasītu gadus un ievērojamus līdzekļus. Fiskālais risks, kas izriet no tehnisko korekciju vai saistību neizpildes iespējamības (sk. 3. sadaļu), anotācijā nav novērtēts vispār, lai gan tieši tas veido projekta lielāko potenciālo izmaksu pozīciju.
5. Starptautiskā prakse un IPCC vadlīnijas
Konkrētu ekspertu institūciju normatīva vai ilgtermiņa līgumiska nostiprināšana sektoru aprēķinos ir Eiropas valstu dominējošā un starptautiskajās pārbaudēs pozitīvi vērtētā prakse; nevienā no tālāk minētajām valstīm sektoru aprēķinus neveic nozaru ministrijas.
Somijā vienotā nacionālā iestāde ir Somijas Statistikas pārvalde, un institucionālie pasākumi Parīzes nolīguma izpratnē balstās likumos (tostarp Klimata likumā) un pastāvīgās vienošanās ar ekspertu organizācijām – tostarp Somijas Dabas resursu institūtu (Luke), kas sagatavo lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru aplēses; šīs vienošanās un pienākumu sadalījums ir aprakstīti nacionālajā inventarizācijas dokumentā8. Zviedrijā par ziņošanu atbild Vides aizsardzības aģentūra, bet aprēķinus tās uzdevumā sagatavo pastāvīgs ekspertu konsorcijs SMED (SLU, Zviedrijas Statistikas pārvalde, IVL un SMHI); ZIZIMM sektoru aprēķina Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, balstoties nacionālajā meža inventarizācijā un augsnes monitoringā, kurus tā pati īsteno9. Vācijā vienotā nacionālā iestāde kopš 2007. gada ir Federālā vides aģentūra (UBA), bet lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru inventarizāciju federālās ministrijas uzdevumā pastāvīgi sagatavo Tīnena institūts, kurā zemes sektora ziņošanu koordinē specializēts klimatam viedas lauksaimniecības institūts un meža daļu – meža ekosistēmu institūts; ministrijas saglabā politisko atbildību, nevis tehnisko izpildi10. Dānijā visu sektoru, tostarp ZIZIMM, inventarizāciju sagatavo Orhūsas Universitātes Vides zinātnes departaments (DCE) kā pastāvīgs nacionālās sistēmas tehniskais centrs11. Kopsaucējs ir nepārprotams: tehniskā kompilācija visur ir nostiprināta pastāvīgās zinātniskajās vai statistikas institūcijās ar skaidri identificētu lomu, un tieši šī pastāvība tiek uzskatīta par sistēmas kvalitātes garantiju.
Tādu pašu secinājumu dod IPCC vadlīnijas: 2019. gada precizējumu 1. sējumā iekļautie norādījumi par inventarizācijas organizāciju un pārvaldības rīkiem, kas izstrādāti tieši tāpēc, ka ilgtspējīga inventarizācija prasa noturīgu institūciju mijiedarbību, dokumentētas datu plūsmas un kompetences saglabāšanu laikā12. Latvijas līdzšinējā sistēma, kurā katram sektoram normatīvi noteikts kompetents aprēķinu veicējs ar tiešu piekļuvi darbību datiem, šīm vadlīnijām atbilst; projektā piedāvātais modelis – neatbilst.
Secinājumi un priekšlikumi
Noteikumu projekta 26-TA-29 pieņemšana esošajā redakcijā nav pieļaujama. Konkrēto tehnisko institūciju izslēgšana no II un III nodaļas un 1. un 5. pielikuma (1) nepilnīgi izpilda likumdevēja deleģējumu noteikt iesaistītās iestādes un to pienākumus, (2) neatbilst Regulas (ES) 2018/1999 37. panta un Lēmuma 18/CMA.1 prasībām par pastāvīgu nacionālo sistēmu ar noteiktiem pienākumiem un pietiekamu tehnisko kompetenci, (3) rada interešu konfliktu starp politikas veidošanu un tās rezultātu mērīšanu, (4) apdraud laikrindu konsekvenci, termiņu ievērošanu un pārbaužu sekmīgu norisi un (5) palielina sistēmas kopējās izmaksas, vienlaikus anotācijā noliedzot jebkādu fiskālo ietekmi bez aprēķina.
Projekta tālākai virzībai nepieciešams: saglabāt (attiecīgi atjaunot) LVĢMC, FEI, LVMI Silava, LBTU un Latvijas Universitātes pienākumu tiešu regulējumu II un III nodaļā un pielikumos, ministrijām atstājot koordinācijas, apstiprināšanas un politikas funkcijas; ja institucionālo elastību uzskata par nepieciešamu, noteikt normatīvajā aktā vismaz pastāvīgo sektoru kompilatoru statusu un maiņas kārtību, nevis atstāt to gadskārtējiem līgumiem; un papildināt anotāciju ar faktisku izmaksu, risku un alternatīvu izvērtējumu, tostarp tehnisko korekciju un saistību neizpildes fiskālā riska novērtējumu.
1 Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 „Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība“. Latvijas Vēstnesis, 209, 27.10.2022. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/336733
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību; sk. jo īpaši 2. panta 12. un 15. punktu, 26. panta 2. un 3. punktu, 37. un 38. pantu. Konsolidētā versija pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1999/2023-11-20
3 Decision 18/CMA.1 „Modalities, procedures and guidelines for the transparency framework for action and support referred to in Article 13 of the Paris Agreement“, pielikums, II nodaļas B sadaļa (National circumstances and institutional arrangements). Pieejams: https://unfccc.int/resource/tet/0/00mpg.pdf
4 Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
5 2019 Refinement to the 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories, Overview Chapter un 1. sējuma 1. nodaļa (nacionālo SEG inventarizācijas pasākumu struktūra un pārvaldības rīki). Pieejams: https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2019/05/01_2019rf_OverviewChapter.pdf
6 Latvia’s National Inventory Document 1990–2024 (2026. gada iesniegums ANO Klimata konvencijas sekretariātam). Pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/LV_NID_15042026.pdf
7 Regulas (ES) 2018/1999 38. pants (tehniskās korekcijas visaptverošajā izskatīšanā) un 26. panta 2. punkts; sk. 2. atsauci.
8 Greenhouse gas emissions in Finland 1990–2022, National Inventory Document (2024), 1.2. nodaļa. Pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/FI_NID_UN_2022_2024-12-16.pdf
9 SLU, „The greenhouse gas inventory“, https://www.slu.se/en/departments/soil-environment/environment/ghg-reporting-eng; National Inventory Document Sweden 2026, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/NID%20SE%20submission%202026.pdf
10 Thünen Institute, „Emission Inventories Agriculture“, https://www.eminv-agriculture.de/; Thünen Institute, „Forest Greenhouse Gas Inventories“, https://www.thuenen.de/en/institutes/forest-ecosystems/fields-of-activity/forest-resources-and-climate-protection/forest-greenhouse-gas-inventories; Germany’s Third Biennial Report under the UNFCCC, 1.3. nodaļa, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/BR%20Germany-br3-1-171220_3__biennial_report_to_unfccc.pdf
11 Aarhus University, Department of Environmental Science (DCE), „Land Use, Land Use Change and Forestry (LULUCF)“, https://envs.au.dk/en/research-areas/air-pollution-emissions-and-effects/air-emissions/reporting-sectors/lulucf
12 Sk. 5. atsauci: IPCC 2019 Refinement, 1. sējuma 1. nodaļa.
Zemāk izklāstīto apsvērumu dēļ šāda pārkārtošana pasliktinās inventarizācijas kvalitāti, palielinās tās izmaksas un radīs tiešus starptautisko saistību neizpildes riskus. Tāpēc noteikumu projekta pieņemšana esošajā redakcijā nav pieļaujama: pirms virzīšanas noteikumu II un III nodaļā, kā arī 1. un 5. pielikumā jāatjauno konkrēto tehnisko institūciju pienākumu tiešs regulējums vai normatīvi jānostiprina līdzvērtīgs pastāvīgs institucionālais risinājums.
1. Nozīmīgākās izmaiņas noteikumos
Salīdzinot noteikumu projektu ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675, identificējamas šādas izmaiņas, kas skar atbildīgo institūciju noteikšanu.
Pirmkārt, LVĢMC tiek izslēgts no inventarizācijas sistēmas kodola. Noteikumu Nr. 675 5. punkts uzdod LVĢMC sagatavot enerģētikas, rūpniecisko procesu un atkritumu apsaimniekošanas sektoru aprēķinus, nacionālo inventarizācijas ziņojumu, aptuvenos datus un uzlabojumu plānu, kā arī uzturēt integrēto datubāzi. Projekta 5. punktā visas šīs funkcijas pārņem pati KEM; LVĢMC projektā saglabājas vienīgi V nodaļā (53.–55. punkts) klimata monitoringa funkcijās, kas ar inventarizācijas sagatavošanu nav saistītas.
Otrkārt, FEI tiek izslēgts pilnībā. Noteikumu Nr. 675 12. punktā noteiktā FEI atbildība par transporta sektora aprēķiniem (ieskaitot COPERT modeļa lietošanu) projekta 13. punktā nodota Satiksmes ministrijai, un Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati (12. punkts) turpmāk iesniedzami ministrijai, nevis aprēķinu veicējam. FEI zaudē arī noteikumu Nr. 675 28., 36., 40. un 41. punktā noteiktās prognožu, jutīguma analīzes un ilgtermiņa scenāriju izstrādes funkcijas, kuras projekta 32., 36. un 40. punktā pārņem KEM.
Treškārt, LVMI Silava tiek izslēgts no ZIZIMM sektora. Noteikumu Nr. 675 19. punktā noteiktā Silavas atbildība par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības aprēķiniem, tostarp Regulas (ES) 2018/841 uzskaites kategorijām, projekta 15. punktā nodota Zemkopības ministrijai. Datu plūsmas, kas līdz šim noveda darbību datus tieši pie aprēķinu veicēja (Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi“ u.c. – noteikumu Nr. 675 14.–18. punkts), projekta 14. punktā pārvirzītas uz ministriju. Analoģiski tiek izslēgta arī noteikumu Nr. 675 33. punktā noteiktā Silavas ZIZIMM modelēšanas sistēma, kuru projekta 34.2. apakšpunktā „izveido un uztur“ Zemkopības ministrija, lai gan sistēmas pamatā esošie Nacionālā meža monitoringa dati un modeļi atrodas institūtā un papildus starpposma ieviešana samazinās procesa efektivitāti.
Ceturtkārt, LBTU tiek izslēgta no lauksaimniecības sektora: noteikumu Nr. 675 20. punktā noteiktās LBTU funkcijas projekta 15. punktā pārņem Zemkopības ministrija, un noteikumu Nr. 675 32. punktā paredzētais lauksaimniecības sektoranalīzes modelis (ZM sadarbībā ar LBTU) projekta 34.1. apakšpunktā paliek ministrijas ziņā bez zinātniskā partnera. Latvijas Universitāte tiek izslēgta no ekonomikas modelēšanas sistēmas (noteikumu Nr. 675 29. punkts pret projekta 33. punktu), un noteikumu Nr. 675 25. punktā uzskaitītais prognožu sistēmas dalībnieku loks (FEI, Latvijas Universitāte, LBTU, LVĢMC, LVMI Silava) projekta 19.–20. punktā aizstāts tikai ar ministrijām.
Piektkārt, izmaiņas konsekventi pārnestas uz pielikumiem: 1. pielikuma trešajā ailē „Atbildīgās institūcijas/datu avoti“ aprēķinu veicēju vietā visos sektoros norādīta KEM, Satiksmes ministrija vai Zemkopības ministrija, un 5. pielikumā prognožu rādītāju sagatavotāju vietā (iepriekš – ministrijas sadarbībā ar FEI, LBTU un LVMI Silava) norādītas tikai ministrijas. Vienlaikus projekta IV nodaļas 45. un 49. punkts un anotācija skaidri parāda paredzēto izpildes modeli: kvalitātes programmas un kvalitātes plāna prasības „iekļaujamas līgumos ar piesaistītajiem izpildītājiem“, un aprēķinu tehniskā sagatavošana finansējama no KEM budžeta apakšprogrammas 33.01.00, slēdzot starpresoru vienošanās ar abām pārējām ministrijām. Papildus tam aprēķinu iesniegšanas termiņš saīsināts no 15. decembra uz 1. decembri, bet nenoteiktību informācijas termiņš – no 15. decembra uz 1. novembri, tātad aprēķiniem atvēlētais laiks tiek samazināts tieši brīdī, kad izpildes ķēdei tiek pievienoti jauni līgumiskie posmi, vēl vairāk palielinot starptautisko saistību neizpildes risku.
2. Juridiskie riski
2.1. Deleģējuma nepilnīga izpilde
Anotācijā norādīts, ka Enerģētikas likuma 123. panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetam noteikt „progresa ziņojuma sagatavošanā iesaistītās iestādes un to pienākumus“; līdzīgu pienākumu apjomu paredz Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 6. panta trešā daļa, uz kuru projekts atsaucas. Deleģējuma mērķis ir panākt, lai normatīvajā aktā būtu identificējams, kura iestāde ko dara. Projekts šo deleģējumu izpilda tikai formāli: tā II un III nodaļā kā pienākumu adresāti norādītas ministrijas, bet faktiskie aprēķinu veicēji – tātad tieši tās iestādes un institūcijas, kuru identificēšanai deleģējums paredzēts – tiek iznesti ārpus normatīvā akta uz līgumiem, kuru saturs, puses un pastāvība nav ne publiski zināmi, ne juridiski garantēti. Rodas situācija, kurā valsts starptautisko saistību izpildei kritiska funkcija normatīvi nav piešķirta nevienai institūcijai, kas to spēj reāli izpildīt.
2.2. Neatbilstība nacionālās sistēmas jēdzienam ES un ANO regulējumos
Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 12. punkts nacionālo inventarizācijas sistēmu definē kā institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu kopumu emisiju un piesaistes aplēšu sagatavošanai, ziņošanai un arhivēšanai, un 37. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu šādu sistēmu izveidot, uzturēt un pastāvīgi pilnveidot atbilstoši ANO Klimata konvencijas prasībām par nacionālajām sistēmām2. Savukārt Lēmuma 18/CMA.1 pielikums pieprasa, lai katrai pusei būtu nacionālie inventarizācijas pasākumi, kuros noteikti un sadalīti konkrēti pienākumi inventarizācijas izstrādes procesā un nodrošināta pietiekama kapacitāte un iesaistītā personāla tehniskā kompetence savlaicīgai izpildei3. Arī Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalsts sistēmā pastāv identificējami sektoru kompilatori, kas spēj sagatavot, dokumentēt un pārbaudēs aizstāvēt aplēses4. Projekts šo prasību izpildi padara atkarīgu no privāttiesisku līgumu pastāvēšanas konkrētajā gadā: ja līgums nav noslēgts, ir izbeidzies vai iepirkums ir aizkavējies, sistēmai attiecīgajā sektorā juridiski un faktiski nav aprēķinu veicēja. Tāda konstrukcija nav „pastāvīga sistēma“ regulas izpratnē, bet gan katru gadu no jauna izveidojama pagaidu struktūra.
2.3. Funkciju nenodalīšana un interešu konflikts
Projektā viena un tā pati ministrija veido nozares rīcībpolitiku, organizē tās rezultātus raksturojošo emisiju aprēķinu, veic šī aprēķina kvalitātes kontroli un piedalās tā oficiālajā apstiprināšanā. Piemēram, Zemkopības ministrija, kas atbild par mežsaimniecības un lauksaimniecības politiku, projektā kļūst arī par ZIZIMM un lauksaimniecības sektoru aprēķinu juridisko atbildīgo, bet KEM – vienlaikus par klimata politikas veidotāju, enerģētikas sektora aprēķinu veicēju, kvalitātes programmas izstrādātāju un visas sistēmas uzraugu. Šāda funkciju koncentrācija ir pretrunā caurskatāmības principam, kas ir SEG inventarizācijas kvalitātes pamatprincips (TACCC), un vājina tās neatkarības garantijas, kuras līdz šim nodrošināja aprēķinu veikšana zinātniskajās institūcijās ārpus politikas veidošanas hierarhijas – pēc analoģijas ar oficiālās statistikas profesionālās neatkarības principu. Emisiju un piesaistes dati arvien tiešāk nosaka finansiāli jūtamas sekas (ESR un ZIZIMM saistību izpilde, elastību izmantošana, vienību tiesību darījumi), tāpēc to aprēķina institucionāla pakļaušana politikas veidotājam rada arī reputācijas risku starptautiskajās pārbaudēs.
2.4. Pretrunīga informācija anotācijā
Anotācijā apgalvots, ka projektam nav ietekmes uz valsts budžetu un ka Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai papildu izdevumi nerodas, taču vienlaikus paredzēts izveidot jaunu finanšu pārvaldības mehānismu (starpresoru vienošanās ar finansējuma pārskaitīšanas, uzskaites, pārskatu un atmaksas kārtību) un līgumisku tehnisko izpildītāju piesaisti trijos resoros. Detalizēts izdevumu aprēķins anotācijā apzināti nav sniegts, alternatīvu salīdzinājums aprobežojas ar vienu rindkopu bez kvantitatīva novērtējuma, un ex-post izvērtējums nav paredzēts. Šāds sākotnējās ietekmes izvērtējums neatbilst labas likumdošanas praksei lēmumam, kas pārkārto valsts starptautisko ziņošanas saistību izpildes arhitektūru.
3. Ietekme uz inventarizācijas kvalitāti
SEG inventarizācija nav gadskārtējs atsevišķu aprēķinu kopums, bet nepārtraukts process, kurā katru gadu no jauna tiek pārrēķināta visa laikrinda no 1990. gada, izmantojot konsekventas metodes, valstij specifiskus emisiju faktorus un ilggadīgi uzkrātas datu kopas. IPCC kvalitātes principi (caurskatāmība, pilnīgums, konsekvence, salīdzināmība, precizitāte) praksē ir izpildāmi tikai tad, ja aprēķinu veicējs nepārtraukti pārvalda metodes, modeļus, pieņēmumus un arhīvus. Tieši tāpēc IPCC 2019. gada precizējumu 1. sējuma 1. nodaļa ievieš paplašinātu vadību par nacionālo inventarizācijas pasākumu izveidi, definējot institucionālos pasākumus kā iesaistīto institūciju mijiedarbību inventarizācijas ievaddatu, kompilācijas un rezultātu posmos un uzsverot darba plānu, datu pārvaldības sistēmu, apmācības un kapacitātes veidošanas nozīmi sistēmas ilgtspējā5. Projekta risinājums šo loģiku apvērš: pastāvīgo institucionālo kompetenci tas aizstāj ar periodisku līgumisku piesaisti, kuras nepārtrauktība nav garantēta.
Latvijas apstākļos zaudējumi ir konkrēti identificējami. ZIZIMM sektorā aprēķini balstās Nacionālā meža monitoringa parauglaukumu mērījumos, zemes izmantošanas matricā, valstij specifiskajos organisko augšņu, atmirušās koksnes un biomasas emisiju faktoros un ar inventarizāciju sasaistītā prognožu modelēšanas sistēmā – tas viss ir LVMI Silava ilggadēja zinātniskā darba rezultāts un atrodas institūta pārvaldībā. Transporta sektorā FEI uztur COPERT modeļa nacionālo parametrizāciju un energobilances sadalījumus, lauksaimniecībā LBTU – otrā līmeņa metodes un slāpekļa plūsmu aprēķinus, bet LVĢMC – integrēto datubāzi un enerģētikas, rūpniecības un atkritumu sektoru aprēķinu dokumentāciju. Šo institūciju eksperti ir arī Latvijas nacionālā inventarizācijas dokumenta autori6, un to kompetence ir izveidojusies vairāk nekā piecpadsmit gadu nepārtrauktā darbā, tajā skaitā izejot caur starptautisko pārbaužu procesu. Ministrijām šādas kompetences nav, un projekts neparedz nekādu mehānismu tās izveidei – tikai tiesības „piesaistīt“ izpildītājus.
Līgumiskā modeļa struktūras riski ir zināmi no iepirkumu prakses: izpildītāju maiņa starp cikliem pārtrauc metodisko konsekvenci un laikrindu pārrēķinu izsekojamību, zināšanas un dokumentācija paliek pie iepriekšējā izpildītāja, un iepirkuma procedūras kļūmes vai pārsūdzības var atstāt sektoru bez aprēķinu veicēja stingri noteiktajā ziņošanas ciklā. Turklāt ziņošanas kalendārs neparedz rezerves: galīgie dati Komisijai jāiesniedz līdz 15. janvārim un 15. martam (Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punkts), Eiropas Komisijas izvērtējuma priekšlikumi projekta 63. punktā jāsagatavo piecu darbdienu laikā, bet konvencijas sekretariāta iebildumi 67. punktā jānovērš 14 darbdienās. Šādus termiņus spēj ievērot tikai pastāvīga ekspertu komanda, kas aprēķinus ir veikusi pati; līgumisks izpildītājs pēc līguma izpildes vairs nav sasniedzams, un ministrijas ierēdnis svešus aprēķinus pārbaudēs aizstāvēt nevar.
Kvalitātes zuduma sekas ir juridiski formalizētas: ja iesniegtā inventarizācija ir nepilnīga vai sagatavota neatbilstoši noteikumiem, Regulas (ES) 2018/1999 38. pants paredz visaptverošajā izskatīšanā piemērot tehniskās korekcijas, kas aizstāj dalībvalsts aplēses, un 26. panta 2. punkts ļauj Komisijai aptuvenās inventarizācijas neiesniegšanas gadījumā izmantot pašas aplēses7. Latvijai, kuras saistību izpilde ESR un ZIZIMM regulējumā ir tieši atkarīga no inventarizācijas datiem, konservatīvas korekcijas nozīmētu reālu fiskālo risku, kas daudzkārt pārsniedz jebkādu iespējamo administratīvo ietaupījumu no sistēmas „vienkāršošanas“.
4. Ietekme uz izmaksām
Pretēji anotācijas apgalvojumam projekts izmaksas nevis samazina, bet palielina un padara grūtāk kontrolējamas. Vienas tiešas sistēmas vietā, kurā katra institūcija savu sektoru aprēķina uz normatīva pienākuma pamata, tiek izveidotas trīs paralēlas administratīvās ķēdes: KEM finansējums → starpresoru vienošanās ar Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju → katras ministrijas līgumi ar tehniskajiem izpildītājiem → kvalitātes prasību pārnese līgumos → pārskatu, uzskaites un atmaksas administrēšana. Katrs posms rada darījumu izmaksas, kas esošajā sistēmā neeksistē. Ministrijās papildus jāizveido kompetence, kas spēj specificēt, uzraudzīt un pieņemt zinātniski un tehniski sarežģītu darbu – klasiska informācijas asimetrijas situācija, kurā pasūtītājs bez paša ekspertīzes nespēj novērtēt piedāvājumu un nodevumu kvalitāti. Ja izpildītājus piesaista iepirkumos, cenā papildus ietilpst riska uzcenojums un atbilstošā gadījumā pievienotās vērtības nodoklis; ja tos piesaista bez konkurences, zūd arī formālais taupības arguments.
Vēl būtiskāk – esošā sistēma izmanto infrastruktūru, ko valsts jau finansē citiem mērķiem un kura inventarizācijai ir pieejama ar niecīgām robežizmaksām: Nacionālo meža monitoringu, augsnes oglekļa monitoringu, vides monitoringa tīklus, universitāšu pētniecības kapacitāti. Nodalot aprēķinus no šīs infrastruktūras, tās rezultāti būs jāiegādājas atkārtoti vai jādublē. Esošo institūciju ilggadējās investīcijas metodēs, modeļos un personāla apmācībā (t.sk. par ES un valsts pētniecības programmu līdzekļiem izstrādātie valstij specifiskie emisiju faktori) līgumiskā modelī tiek pakļautas norēķinu attiecībām, un to zaudējuma atjaunošana prasītu gadus un ievērojamus līdzekļus. Fiskālais risks, kas izriet no tehnisko korekciju vai saistību neizpildes iespējamības (sk. 3. sadaļu), anotācijā nav novērtēts vispār, lai gan tieši tas veido projekta lielāko potenciālo izmaksu pozīciju.
5. Starptautiskā prakse un IPCC vadlīnijas
Konkrētu ekspertu institūciju normatīva vai ilgtermiņa līgumiska nostiprināšana sektoru aprēķinos ir Eiropas valstu dominējošā un starptautiskajās pārbaudēs pozitīvi vērtētā prakse; nevienā no tālāk minētajām valstīm sektoru aprēķinus neveic nozaru ministrijas.
Somijā vienotā nacionālā iestāde ir Somijas Statistikas pārvalde, un institucionālie pasākumi Parīzes nolīguma izpratnē balstās likumos (tostarp Klimata likumā) un pastāvīgās vienošanās ar ekspertu organizācijām – tostarp Somijas Dabas resursu institūtu (Luke), kas sagatavo lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru aplēses; šīs vienošanās un pienākumu sadalījums ir aprakstīti nacionālajā inventarizācijas dokumentā8. Zviedrijā par ziņošanu atbild Vides aizsardzības aģentūra, bet aprēķinus tās uzdevumā sagatavo pastāvīgs ekspertu konsorcijs SMED (SLU, Zviedrijas Statistikas pārvalde, IVL un SMHI); ZIZIMM sektoru aprēķina Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, balstoties nacionālajā meža inventarizācijā un augsnes monitoringā, kurus tā pati īsteno9. Vācijā vienotā nacionālā iestāde kopš 2007. gada ir Federālā vides aģentūra (UBA), bet lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru inventarizāciju federālās ministrijas uzdevumā pastāvīgi sagatavo Tīnena institūts, kurā zemes sektora ziņošanu koordinē specializēts klimatam viedas lauksaimniecības institūts un meža daļu – meža ekosistēmu institūts; ministrijas saglabā politisko atbildību, nevis tehnisko izpildi10. Dānijā visu sektoru, tostarp ZIZIMM, inventarizāciju sagatavo Orhūsas Universitātes Vides zinātnes departaments (DCE) kā pastāvīgs nacionālās sistēmas tehniskais centrs11. Kopsaucējs ir nepārprotams: tehniskā kompilācija visur ir nostiprināta pastāvīgās zinātniskajās vai statistikas institūcijās ar skaidri identificētu lomu, un tieši šī pastāvība tiek uzskatīta par sistēmas kvalitātes garantiju.
Tādu pašu secinājumu dod IPCC vadlīnijas: 2019. gada precizējumu 1. sējumā iekļautie norādījumi par inventarizācijas organizāciju un pārvaldības rīkiem, kas izstrādāti tieši tāpēc, ka ilgtspējīga inventarizācija prasa noturīgu institūciju mijiedarbību, dokumentētas datu plūsmas un kompetences saglabāšanu laikā12. Latvijas līdzšinējā sistēma, kurā katram sektoram normatīvi noteikts kompetents aprēķinu veicējs ar tiešu piekļuvi darbību datiem, šīm vadlīnijām atbilst; projektā piedāvātais modelis – neatbilst.
Secinājumi un priekšlikumi
Noteikumu projekta 26-TA-29 pieņemšana esošajā redakcijā nav pieļaujama. Konkrēto tehnisko institūciju izslēgšana no II un III nodaļas un 1. un 5. pielikuma (1) nepilnīgi izpilda likumdevēja deleģējumu noteikt iesaistītās iestādes un to pienākumus, (2) neatbilst Regulas (ES) 2018/1999 37. panta un Lēmuma 18/CMA.1 prasībām par pastāvīgu nacionālo sistēmu ar noteiktiem pienākumiem un pietiekamu tehnisko kompetenci, (3) rada interešu konfliktu starp politikas veidošanu un tās rezultātu mērīšanu, (4) apdraud laikrindu konsekvenci, termiņu ievērošanu un pārbaužu sekmīgu norisi un (5) palielina sistēmas kopējās izmaksas, vienlaikus anotācijā noliedzot jebkādu fiskālo ietekmi bez aprēķina.
Projekta tālākai virzībai nepieciešams: saglabāt (attiecīgi atjaunot) LVĢMC, FEI, LVMI Silava, LBTU un Latvijas Universitātes pienākumu tiešu regulējumu II un III nodaļā un pielikumos, ministrijām atstājot koordinācijas, apstiprināšanas un politikas funkcijas; ja institucionālo elastību uzskata par nepieciešamu, noteikt normatīvajā aktā vismaz pastāvīgo sektoru kompilatoru statusu un maiņas kārtību, nevis atstāt to gadskārtējiem līgumiem; un papildināt anotāciju ar faktisku izmaksu, risku un alternatīvu izvērtējumu, tostarp tehnisko korekciju un saistību neizpildes fiskālā riska novērtējumu.
1 Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 675 „Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība“. Latvijas Vēstnesis, 209, 27.10.2022. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/336733
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību; sk. jo īpaši 2. panta 12. un 15. punktu, 26. panta 2. un 3. punktu, 37. un 38. pantu. Konsolidētā versija pieejama: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1999/2023-11-20
3 Decision 18/CMA.1 „Modalities, procedures and guidelines for the transparency framework for action and support referred to in Article 13 of the Paris Agreement“, pielikums, II nodaļas B sadaļa (National circumstances and institutional arrangements). Pieejams: https://unfccc.int/resource/tet/0/00mpg.pdf
4 Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
5 2019 Refinement to the 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories, Overview Chapter un 1. sējuma 1. nodaļa (nacionālo SEG inventarizācijas pasākumu struktūra un pārvaldības rīki). Pieejams: https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2019/05/01_2019rf_OverviewChapter.pdf
6 Latvia’s National Inventory Document 1990–2024 (2026. gada iesniegums ANO Klimata konvencijas sekretariātam). Pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/LV_NID_15042026.pdf
7 Regulas (ES) 2018/1999 38. pants (tehniskās korekcijas visaptverošajā izskatīšanā) un 26. panta 2. punkts; sk. 2. atsauci.
8 Greenhouse gas emissions in Finland 1990–2022, National Inventory Document (2024), 1.2. nodaļa. Pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/FI_NID_UN_2022_2024-12-16.pdf
9 SLU, „The greenhouse gas inventory“, https://www.slu.se/en/departments/soil-environment/environment/ghg-reporting-eng; National Inventory Document Sweden 2026, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/NID%20SE%20submission%202026.pdf
10 Thünen Institute, „Emission Inventories Agriculture“, https://www.eminv-agriculture.de/; Thünen Institute, „Forest Greenhouse Gas Inventories“, https://www.thuenen.de/en/institutes/forest-ecosystems/fields-of-activity/forest-resources-and-climate-protection/forest-greenhouse-gas-inventories; Germany’s Third Biennial Report under the UNFCCC, 1.3. nodaļa, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/BR%20Germany-br3-1-171220_3__biennial_report_to_unfccc.pdf
11 Aarhus University, Department of Environmental Science (DCE), „Land Use, Land Use Change and Forestry (LULUCF)“, https://envs.au.dk/en/research-areas/air-pollution-emissions-and-effects/air-emissions/reporting-sectors/lulucf
12 Sk. 5. atsauci: IPCC 2019 Refinement, 1. sējuma 1. nodaļa.
13.08.2026. 11:48
26-TA-29/2
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) aktivitātes balstās ticamos, starptautiski pārbaudāmos datos par Latvijas mežu oglekļa bilanci un tās izmaiņām; tieši šie dati (ZIZIMM sektora aprēķini) veido pamatu, kā sertifikācijas standarti un to auditori vērtē nozares sniegumu klimata pārmaiņu mazināšanā. MK Noteikumu projekts 26-TA-29, atceļot kompetentas zinātniskas institūcijas tiešo normatīvo pienākumu veikt ZIZIMM aprēķinus un šo funkciju pārceļot uz Zemkopības ministriju ar līgumisku izpildes modeli, tieši apdraud šo datu ticamību un nepārtrauktību, kas ir sertifikācijas sistēmu darbības priekšnoteikums.
Meža oglekļa uzskaite prasa nepārtrauktu, vairākas desmitgades ilgu metodisko pēctecību – vienas paaudzes mērījumu un pieņēmumu maiņa var izjaukt visas laikrindas salīdzināmību, kas savukārt grauj arī sertificēto meža apsaimniekotāju iespēju uzticami pierādīt savu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, tieši tāpēc šāda uzdevuma izpilde ir tieši, normatīvi jāuztic zinātniskai institūcijai ar atbilstošu metodisko kapacitāti un ilggadēju pieredzi starptautiskās pārbaudēs, nevis jāatstāj gadskārtēju iepirkuma līgumu ziņā, kur izpildītājs var mainīties un līdz ar to – arī pielietotās metodes un to izsekojamība.
Noteikumu projekts neatbilst vairākiem starptautiski atzītiem kritērijiem meža sektora klimata datu ticamībai, piemēram, IPCC 2019. gada precizējumu 1. sējuma 1. nodaļa paredz, ka nacionālās inventarizācijas pasākumiem jābalstās noturīgā institūciju sadarbībā, kas laika gaitā saglabā uzkrāto metodisko un tehnisko zināšanu bāzi – ko nekādi nenodrošina terminētās līgumsaistībās balstīta, potenciāli mainīga izpilde; regulas (ES) 2018/1999 37. pants uzliek par pienākumu izveidot un uzturēt nacionālo sistēmu ar skaidri sadalītiem, normatīvi nostiprinātiem pienākumiem – nevis atstāt tos privāttiesisku vienošanos ziņā; regula (ES) 2018/841 par ZIZIMM uzskaiti prasa metodisku konsekvenci un kompetentu izpildi visā uzskaites periodā, ko var garantēt tikai institūcija ar tiešu un nepārtrauktu sadarbību ar meža monitoringa sistēmu; lēmuma 18/CMA.1 pielikums, kā pastiprinātā caurskatāmības satvara priekšnoteikumu, pieprasa pietiekamu un noturīgu tehnisko kapacitāti.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ LMSP uzskata, ka Noteikumu projekts esošajā redakcijā apdraud (kaitē) meža nozares klimata datu neatkarību un ticamību un nav atbalstāms bez ZIZIMM aprēķinu tiešas normatīvas piesaistes kompetentai zinātniskai institūcijai.
Meža oglekļa uzskaite prasa nepārtrauktu, vairākas desmitgades ilgu metodisko pēctecību – vienas paaudzes mērījumu un pieņēmumu maiņa var izjaukt visas laikrindas salīdzināmību, kas savukārt grauj arī sertificēto meža apsaimniekotāju iespēju uzticami pierādīt savu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, tieši tāpēc šāda uzdevuma izpilde ir tieši, normatīvi jāuztic zinātniskai institūcijai ar atbilstošu metodisko kapacitāti un ilggadēju pieredzi starptautiskās pārbaudēs, nevis jāatstāj gadskārtēju iepirkuma līgumu ziņā, kur izpildītājs var mainīties un līdz ar to – arī pielietotās metodes un to izsekojamība.
Noteikumu projekts neatbilst vairākiem starptautiski atzītiem kritērijiem meža sektora klimata datu ticamībai, piemēram, IPCC 2019. gada precizējumu 1. sējuma 1. nodaļa paredz, ka nacionālās inventarizācijas pasākumiem jābalstās noturīgā institūciju sadarbībā, kas laika gaitā saglabā uzkrāto metodisko un tehnisko zināšanu bāzi – ko nekādi nenodrošina terminētās līgumsaistībās balstīta, potenciāli mainīga izpilde; regulas (ES) 2018/1999 37. pants uzliek par pienākumu izveidot un uzturēt nacionālo sistēmu ar skaidri sadalītiem, normatīvi nostiprinātiem pienākumiem – nevis atstāt tos privāttiesisku vienošanos ziņā; regula (ES) 2018/841 par ZIZIMM uzskaiti prasa metodisku konsekvenci un kompetentu izpildi visā uzskaites periodā, ko var garantēt tikai institūcija ar tiešu un nepārtrauktu sadarbību ar meža monitoringa sistēmu; lēmuma 18/CMA.1 pielikums, kā pastiprinātā caurskatāmības satvara priekšnoteikumu, pieprasa pietiekamu un noturīgu tehnisko kapacitāti.
Iepriekšminēto iemeslu dēļ LMSP uzskata, ka Noteikumu projekts esošajā redakcijā apdraud (kaitē) meža nozares klimata datu neatkarību un ticamību un nav atbalstāms bez ZIZIMM aprēķinu tiešas normatīvas piesaistes kompetentai zinātniskai institūcijai.
13.08.2026. 11:52
26-TA-29/3
AS "Latvijas valsts meži"
LVM aicina izslēgt deleģējumu, kas formulēts noteikumu projekta 30. punktā un 5.pielikuma 49.punktā, ņemot vērā turpmāk norādīto pamatojumu.
Pamatojums:
Līdzšinējā praksē par funkcijas izpildi atbildīgā iestāde VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC to darīja, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (grozīta ar direktīvu (ES) 2023/2413)[1] informācijas pieprasījumus par rekultivācijas veidu adresēja tieši licenciātiem. Šāda pieeja cita starpā ir saistīta ar datu pieejamību, proti, Zemes dzīļu informācijas sistēmā (Licences / atļaujas), netiek uzturēta pilnīga informācija par zemes īpašnieku sasaistē ar konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu un licenci. Attiecīgi gadījumos, kad zeme derīgo izrakteņu ieguvei ir iznomāta, no sistēmā pieejamajiem datiem nav iespējams identificēt zemes īpašnieku kā informācijas sniegšanas subjektu.
Savukārt, informācija par izsniegtajām zemes dzīļu izmantošanas licencēm un to turētājiem ir sistematizēta un publiski pieejama. Tādējādi licenciātu saraksts nodrošina arī efektīvu kontroles mehānismu informācijas pieprasītājam, jo ir iespējams identificēt visas kūdras ieguves vietas un pārliecināties, ka par katru no tām ir saņemta informācija par paredzēto rekultivācijas veidu.
Ņemot vērā minēto, aicinātu izvērtēt, vai LVM kā viens no iznomātājiem, kura zemēs tiek veikta kūdras ieguve, ir objektīvi pamatoti nosakāms par subjektu, kuram jāapkopo un jāsniedz informācija par rekultivācijas veidiem. Šāda pieeja faktiski radītu papildu informācijas aprites posmu un administratīvo slogu LVM, jo informācija sākotnēji būtu jāiegūst no licenciāta, jāapkopo un pēc tam atkārtoti jānodod kompetentajai iestādei.
Administratīvā sloga mazināšanas, datu kvalitātes un procesa efektivitātes nolūkā rosinām saglabāt pieeju, ka informācija par plānoto rekultivācijas veidu tiek pieprasīta tieši derīgo izrakteņu ieguves licences turētājam. Šādam risinājumam ir vairākas priekšrocības:
• informāciju sniedz subjekts, kura rīcībā tā atrodas (ieguves projektu sastāvdaļa ir rekultivācijas veids);
• tiek novērsta vienas un tās pašas informācijas vairākkārtēja pieprasīšana un nodošana starp licenciātu, zemes īpašnieku/apsaimniekotāju un kompetento iestādi
• licenciātu un ieguves vietu uzskaite ļauj kompetentajai iestādei kontrolēt informācijas iesniegšanas pilnīgumu un pārliecināties, ka informācija saņemta par visām kūdras ieguves vietām
• LVM ir tikai viens no kūdras ieguves vietu iznomātājiem, līdz ar to LVM rīcībā nav un nebūs visu kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi un plāni. Attiecīgi kompetentai iestādei būtu jārada vēl viens process informācijas pieprasīšanai par pārējām kūdras ieguves vietām, LVM šādu pienākumu neuzņemas.
Pamatojums:
Līdzšinējā praksē par funkcijas izpildi atbildīgā iestāde VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC to darīja, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (grozīta ar direktīvu (ES) 2023/2413)[1] informācijas pieprasījumus par rekultivācijas veidu adresēja tieši licenciātiem. Šāda pieeja cita starpā ir saistīta ar datu pieejamību, proti, Zemes dzīļu informācijas sistēmā (Licences / atļaujas), netiek uzturēta pilnīga informācija par zemes īpašnieku sasaistē ar konkrēto derīgo izrakteņu ieguves vietu un licenci. Attiecīgi gadījumos, kad zeme derīgo izrakteņu ieguvei ir iznomāta, no sistēmā pieejamajiem datiem nav iespējams identificēt zemes īpašnieku kā informācijas sniegšanas subjektu.
Savukārt, informācija par izsniegtajām zemes dzīļu izmantošanas licencēm un to turētājiem ir sistematizēta un publiski pieejama. Tādējādi licenciātu saraksts nodrošina arī efektīvu kontroles mehānismu informācijas pieprasītājam, jo ir iespējams identificēt visas kūdras ieguves vietas un pārliecināties, ka par katru no tām ir saņemta informācija par paredzēto rekultivācijas veidu.
Ņemot vērā minēto, aicinātu izvērtēt, vai LVM kā viens no iznomātājiem, kura zemēs tiek veikta kūdras ieguve, ir objektīvi pamatoti nosakāms par subjektu, kuram jāapkopo un jāsniedz informācija par rekultivācijas veidiem. Šāda pieeja faktiski radītu papildu informācijas aprites posmu un administratīvo slogu LVM, jo informācija sākotnēji būtu jāiegūst no licenciāta, jāapkopo un pēc tam atkārtoti jānodod kompetentajai iestādei.
Administratīvā sloga mazināšanas, datu kvalitātes un procesa efektivitātes nolūkā rosinām saglabāt pieeju, ka informācija par plānoto rekultivācijas veidu tiek pieprasīta tieši derīgo izrakteņu ieguves licences turētājam. Šādam risinājumam ir vairākas priekšrocības:
• informāciju sniedz subjekts, kura rīcībā tā atrodas (ieguves projektu sastāvdaļa ir rekultivācijas veids);
• tiek novērsta vienas un tās pašas informācijas vairākkārtēja pieprasīšana un nodošana starp licenciātu, zemes īpašnieku/apsaimniekotāju un kompetento iestādi
• licenciātu un ieguves vietu uzskaite ļauj kompetentajai iestādei kontrolēt informācijas iesniegšanas pilnīgumu un pārliecināties, ka informācija saņemta par visām kūdras ieguves vietām
• LVM ir tikai viens no kūdras ieguves vietu iznomātājiem, līdz ar to LVM rīcībā nav un nebūs visu kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi un plāni. Attiecīgi kompetentai iestādei būtu jārada vēl viens process informācijas pieprasīšanai par pārējām kūdras ieguves vietām, LVM šādu pienākumu neuzņemas.
13.08.2026. 14:58
26-TA-29/4
Andis Lazdiņš
Esmu SEG inventarizācijas eksperts (ar atbilstošiem Starpvalstu klimata pārmaiņu padomes sertifikātiem), kas jau 19 gadus tieši iesaistīts zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora aprēķinu sagatavošanā. Noteikumu projekta iepriekšējās saskaņošanas un konsultāciju gaitā esmu atbalstījis esošo pieeju, kurā atbildība par katra sektora aprēķiniem normatīvi sadalīta starp konkrētām, nosauktām institūcijām.
Balstoties uz savu praktisko pieredzi, uzskatu, ka konkrētas institūcijas, kas veic aprēķinus un uztur ar tiem saistīto modelēšanas un darbības datu iegūšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, atbildības izslēgšana no noteikumu teksta rada tiešu risku inventarizācijas nepārtrauktībai. Aprēķinu kvalitāte balstās nevis nepilna gada laikā veicamos matemātiskos aprēķinos, bet gadu desmitos uzkrātā metodiskā atmiņā – zināšanās par to, kāpēc konkrētā gadā izvēlēta viena vai cita pieeja, kā laika gaitā mainījušies pieņēmumi un kā tie ietekmē laikrindas konsekvenci kopš 1990. gada, bet atsevišķām emisiju kategorijām – no 1900. gada. Ja aprēķinu veicējs normatīvi nav fiksēts, šī atmiņa nav garantēta – tā var vienkārši pazust līdz ar līguma beigām un vairs nav atjaunojama.
Šāda pieeja arī neatbilst IPCC vadlīniju uzstādījumam, ka nacionālajai inventarizācijas sistēmai jābalstās noturīgā institucionālā mijiedarbībā ar skaidri definētiem dalībniekiem, nevis mainīgā, gadskārtēji pārskatāmā izpildes kārtībā, kas negarantē zinātnisku institūciju un kvalificētu (starpvalstu klimata pārmaiņu padomes sekretariāta akreditētu un pieredzējušu) ekspertu pilnvērtīgi iesaisti inventarizācijas procesā.
Turklāt vēlos uzsvērt, ka šāda – institucionāli nekonkretizēta – pieeja Latvijā jau ir bijusi izmēģināta pirms vairākiem gadiem, un tā radīja reālas problēmas: pārrāvumus inventarizācijas nepārtrauktībā, kā arī iesaistīto ekspertu motivācijas kritumu, jo darbam trūka skaidra, ilgtermiņā normatīvi garantēta pamata. Tieši šo problēmu risināšanai vēlāk ieviesta sistēma ar skaidri nosauktām atbildīgajām institūcijām, kas kopš tā laika ir apliecinājusi savu darbotiesspēju starptautiskajās pārbaudēs. Uzskatu, ka projektā piedāvātā atgriešanās pie institucionāli neprecizētas atbildības sadales atkārtoti radīs tos pašus riskus, un tāpēc aicinu šo pieeju pārskatīt.
Balstoties uz savu praktisko pieredzi, uzskatu, ka konkrētas institūcijas, kas veic aprēķinus un uztur ar tiem saistīto modelēšanas un darbības datu iegūšanas un kvalitātes kontroles sistēmu, atbildības izslēgšana no noteikumu teksta rada tiešu risku inventarizācijas nepārtrauktībai. Aprēķinu kvalitāte balstās nevis nepilna gada laikā veicamos matemātiskos aprēķinos, bet gadu desmitos uzkrātā metodiskā atmiņā – zināšanās par to, kāpēc konkrētā gadā izvēlēta viena vai cita pieeja, kā laika gaitā mainījušies pieņēmumi un kā tie ietekmē laikrindas konsekvenci kopš 1990. gada, bet atsevišķām emisiju kategorijām – no 1900. gada. Ja aprēķinu veicējs normatīvi nav fiksēts, šī atmiņa nav garantēta – tā var vienkārši pazust līdz ar līguma beigām un vairs nav atjaunojama.
Šāda pieeja arī neatbilst IPCC vadlīniju uzstādījumam, ka nacionālajai inventarizācijas sistēmai jābalstās noturīgā institucionālā mijiedarbībā ar skaidri definētiem dalībniekiem, nevis mainīgā, gadskārtēji pārskatāmā izpildes kārtībā, kas negarantē zinātnisku institūciju un kvalificētu (starpvalstu klimata pārmaiņu padomes sekretariāta akreditētu un pieredzējušu) ekspertu pilnvērtīgi iesaisti inventarizācijas procesā.
Turklāt vēlos uzsvērt, ka šāda – institucionāli nekonkretizēta – pieeja Latvijā jau ir bijusi izmēģināta pirms vairākiem gadiem, un tā radīja reālas problēmas: pārrāvumus inventarizācijas nepārtrauktībā, kā arī iesaistīto ekspertu motivācijas kritumu, jo darbam trūka skaidra, ilgtermiņā normatīvi garantēta pamata. Tieši šo problēmu risināšanai vēlāk ieviesta sistēma ar skaidri nosauktām atbildīgajām institūcijām, kas kopš tā laika ir apliecinājusi savu darbotiesspēju starptautiskajās pārbaudēs. Uzskatu, ka projektā piedāvātā atgriešanās pie institucionāli neprecizētas atbildības sadales atkārtoti radīs tos pašus riskus, un tāpēc aicinu šo pieeju pārskatīt.
13.08.2026. 15:46
26-TA-29/5
Aldis Butlers
Kā ZIZIMM sektora eksperts un Latvijas nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu līdzautors kopš 2015. gada inventarizācijas ziņojuma vēlos vērst uzmanību uz būtiskiem riskiem, ko, manuprāt, rada noteikumu projektā (turpmāk Projekts) paredzētā atteikšanās normatīvajā regulējumā noteikt konkrētas institūcijas, kas faktiski veic SEG inventarizācijas sektoru aprēķinus un ziņojumu sagatavošanu.
Ja konkrētu inventarizācijas funkciju izpildītāji vairs nebūs definēti, profesionālās kompetences un metodoloģiskās atbildības sadalījums var kļūt atkarīgs no administratīvos lēmumos balstītas periodiskas līgumu slēgšanas. Šāda pieeja riskē inventarizācijas sistēmu padarīt nestabilu, radītu inventarizācijas kvalitātes samazināšanos un, manuprāt, ir grūti savienojama ar Projektā:
1) deklarēto mērķi pilnveidot un uzturēt nacionālo inventarizācijas sistēmu;
2) norādi, ka tas precizē institūciju pienākumus un vienkāršo inventarizācijas sistēmu;
3) deklarēto inventarizācijas sistēmas modeļa izvēles pamatojumu nodrošināt institucionālo pēctecību.
Vēršu uzmanību, ka precīzi definētas faktisko inventarizācijas veikšanas un ziņojumu sagatavošanas atbildības, lai nodrošinātu konsekventu metodoloģijas pielietošanu un nodrošinātu ziņojumu salīdzināmību, izriet no Parīzes nolīguma (piemēram, Lēmuma 18/CMA.1 pielikuma 18., 19. un 26. punkts), ES regulām (piemēram, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 26. pants) un IPCC vadlīnijām. Konkrētas un paredzamas atbildības ir svarīgas, jo inventarizācija nav ikgadēji no jauna, no iepriekšējām inventarizācijām un ziņojumiem neatkarīgi izpildāms tehnisks aprēķinu pakalpojums. Tā ir gadu desmitiem veidota pieredze, kuras kvalitāte balstās institucionālā atmiņā, kas integrē ilgstošu metodoloģisko pēctecību, vēsturisko datu, metožu un modeļu pārzināšanu, laika rindu pārrēķinu loģiku un izsekojamību, kvalitātes kontroles un nodrošināšanas pasākumu attīstību, starptautisko pārbaužu rezultātu ieviešanas pieredzi.
Nav izprotama motivācija grozīt esošos MK noteikumus – Projekta anotācijas problēmas aprakstā minēts, ka projekts nepieciešams, lai nodrošinātu inventarizācijas veikšanu, bet to nodrošina arī spēkā esošie MK noteikumi. Tāpēc aicinu saglabāt spēkā esošajos MK noteikumos nostiprināto inventarizācijas sistēmas pieeju, jo starptautiskajā praksē vairākkārt ir konstatēts, ka personāla maiņa un atbildības pārdale starp institūcijām var radīt institucionālās atmiņas zudumu, kavēt inventarizācijas sagatavošanu, vājināt kvalitāti un metodoloģisko pēctecību. Savukārt kā laba prakse tiek uzsvērta ilgtermiņa ekspertu iesaiste, skaidrs pienākumu sadalījums un pietiekama kompetence institūcijās, kas atbild par inventarizācijas sagatavošanu, ko ir panākusi patreizējā inventarizācijas sistēma, kas izriet no spēkā esošajiem MK noteikumiem.
Ja konkrētu inventarizācijas funkciju izpildītāji vairs nebūs definēti, profesionālās kompetences un metodoloģiskās atbildības sadalījums var kļūt atkarīgs no administratīvos lēmumos balstītas periodiskas līgumu slēgšanas. Šāda pieeja riskē inventarizācijas sistēmu padarīt nestabilu, radītu inventarizācijas kvalitātes samazināšanos un, manuprāt, ir grūti savienojama ar Projektā:
1) deklarēto mērķi pilnveidot un uzturēt nacionālo inventarizācijas sistēmu;
2) norādi, ka tas precizē institūciju pienākumus un vienkāršo inventarizācijas sistēmu;
3) deklarēto inventarizācijas sistēmas modeļa izvēles pamatojumu nodrošināt institucionālo pēctecību.
Vēršu uzmanību, ka precīzi definētas faktisko inventarizācijas veikšanas un ziņojumu sagatavošanas atbildības, lai nodrošinātu konsekventu metodoloģijas pielietošanu un nodrošinātu ziņojumu salīdzināmību, izriet no Parīzes nolīguma (piemēram, Lēmuma 18/CMA.1 pielikuma 18., 19. un 26. punkts), ES regulām (piemēram, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 26. pants) un IPCC vadlīnijām. Konkrētas un paredzamas atbildības ir svarīgas, jo inventarizācija nav ikgadēji no jauna, no iepriekšējām inventarizācijām un ziņojumiem neatkarīgi izpildāms tehnisks aprēķinu pakalpojums. Tā ir gadu desmitiem veidota pieredze, kuras kvalitāte balstās institucionālā atmiņā, kas integrē ilgstošu metodoloģisko pēctecību, vēsturisko datu, metožu un modeļu pārzināšanu, laika rindu pārrēķinu loģiku un izsekojamību, kvalitātes kontroles un nodrošināšanas pasākumu attīstību, starptautisko pārbaužu rezultātu ieviešanas pieredzi.
Nav izprotama motivācija grozīt esošos MK noteikumus – Projekta anotācijas problēmas aprakstā minēts, ka projekts nepieciešams, lai nodrošinātu inventarizācijas veikšanu, bet to nodrošina arī spēkā esošie MK noteikumi. Tāpēc aicinu saglabāt spēkā esošajos MK noteikumos nostiprināto inventarizācijas sistēmas pieeju, jo starptautiskajā praksē vairākkārt ir konstatēts, ka personāla maiņa un atbildības pārdale starp institūcijām var radīt institucionālās atmiņas zudumu, kavēt inventarizācijas sagatavošanu, vājināt kvalitāti un metodoloģisko pēctecību. Savukārt kā laba prakse tiek uzsvērta ilgtermiņa ekspertu iesaiste, skaidrs pienākumu sadalījums un pietiekama kompetence institūcijās, kas atbild par inventarizācijas sagatavošanu, ko ir panākusi patreizējā inventarizācijas sistēma, kas izriet no spēkā esošajiem MK noteikumiem.
13.08.2026. 16:04
26-TA-29/6
Arta Bārdule
Kā Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora eksperte ar pieredzi Latvijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas aprēķinu veikšanā un saistīto ziņojumu sagatavošanā kopš 2015. gada vēlos vērst uzmanību uz būtiskiem riskiem, ko var radīt noteikumu projektā 26-TA-29 (turpmāk Projekts) plānotā atteikšanās normatīvajā regulējumā noteikt konkrētas institūcijas, kas faktiski veic SEG inventarizācijas sektoru aprēķinus un ziņojumu sagatavošanu.
Noteikumos neiekļaujot konkrētus SEG inventarizācijas funkciju (aprēķinu veikšana, saistīto ziņojumu sagatavošana) izpildītājus un aizstājot līdzšinējo praksi, kas nosaka skaidras/konkrētas institucionālas atbildības, ar periodisku līgumu slēgšanu inventarizācijas funkciju īstenošanai, var radīt zemāk uzskaitītos riskus.
Pirmkārt, nacionālās SEG inventarizācijas kopējās kvalitātes (pareizības, precizitātes, caurskatāmības, aprēķinu konsekvences, salīdzināmības) samazināšanos. Lai nodrošinātu atbilstošu nacionālās SEG inventarizācijas kvalitāti, nepieciešama profesionāla kompetence ekspertu un institūciju līmenī, kas uzkrāta gadu gaitā un integrē metodoloģisko pēctecību, vēsturisko datu, metodoloģiju un modeļu pārzināšanu, laika rindu pārrēķinu loģiku un izsekojamību, kvalitātes kontroles un nodrošināšanas pasākumu attīstību, starptautisko pārbaužu rezultātu ieviešanas pieredzi un pastāvīgu ekspertu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tātad, nacionālās SEG inventarizācijas kopējās kvalitātes nodrošināšana prasa ilgtermiņa iestrāžu nepārtrauktību, ko nevar nodrošināt periodiska līgumu slēgšana inventarizācijas funkciju īstenošanai.
Otrkārt, pieredzējuša cilvēkkapitāla (cilvēku zināšanu, prasmju, pieredzes, kompetenču kopuma) neefektīva izmantošana. Līgumiskā modeļa struktūra, kas Projektā paredzēta nacionālās SEG inventarizācijas funkciju veikšanai, neizbēgami ietver izpildītāju maiņu starp SEG inventarizācijas cikliem, kas var samazināt attiecīgās sfēras pieredzējušu ekspertu iesaisti SEG inventarizācijas sagatavošanas procesā. Līdz šim ilgtermiņā uzkrāto zināšanu un pieredzes neizmantošana uzskatāma par esošā cilvēkkapitāla neefektīvu izmantošanu. Tāpat īstermiņa līgumiskā modeļa struktūra nākotnē var radīt nozares ekspertu trūkumu, ja netiek nodrošināta specifisku zināšanu un pieredzes nepārtraukta uzkrāšana. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka klimata mērķu izpilde tiek plānota ilgtermiņā. Turklāt jaunu ekspertu apmācība radīs inventarizācijas izmaksu pieaugumu.
Treškārt, Latvijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas aprēķinu nesaderība ar saistītiem ziņojumiem. Noteikumos nenosakot konkrētus SEG inventarizācijas funkciju (aprēķinu veikšanas un saistīto ziņojumu sagatavošanas) izpildītājus, bet paredzot periodisku līgumu slēgšanu inventarizācijas funkciju īstenošanai, var palielināties risks, ka Latvijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas aprēķini nebūs saskaņoti ar saistītajos ziņojumos, piemēram, Gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijā, pielietoto metodoloģiju un sniegto informāciju. Līdzšinējā pieeja nodrošināja dažādu saistīto ziņojumu salīdzināmību un metodoloģisko saskaņotību.
Minētie riski SEG inventarizācijas sistēmu var padarīt fragmentētu/nestabilu, samazināt tās kvalitāti, un, manuprāt, neatbilst Projektā deklarētam mērķim pilnveidot un uzturēt nacionālo inventarizācijas sistēmu. Uzskatu, ka Projektā piedāvātā pieeja ar institucionāli nenoteiktu atbildības un funkciju sadali ir pārskatāma.
Noteikumos neiekļaujot konkrētus SEG inventarizācijas funkciju (aprēķinu veikšana, saistīto ziņojumu sagatavošana) izpildītājus un aizstājot līdzšinējo praksi, kas nosaka skaidras/konkrētas institucionālas atbildības, ar periodisku līgumu slēgšanu inventarizācijas funkciju īstenošanai, var radīt zemāk uzskaitītos riskus.
Pirmkārt, nacionālās SEG inventarizācijas kopējās kvalitātes (pareizības, precizitātes, caurskatāmības, aprēķinu konsekvences, salīdzināmības) samazināšanos. Lai nodrošinātu atbilstošu nacionālās SEG inventarizācijas kvalitāti, nepieciešama profesionāla kompetence ekspertu un institūciju līmenī, kas uzkrāta gadu gaitā un integrē metodoloģisko pēctecību, vēsturisko datu, metodoloģiju un modeļu pārzināšanu, laika rindu pārrēķinu loģiku un izsekojamību, kvalitātes kontroles un nodrošināšanas pasākumu attīstību, starptautisko pārbaužu rezultātu ieviešanas pieredzi un pastāvīgu ekspertu kvalifikācijas paaugstināšanu. Tātad, nacionālās SEG inventarizācijas kopējās kvalitātes nodrošināšana prasa ilgtermiņa iestrāžu nepārtrauktību, ko nevar nodrošināt periodiska līgumu slēgšana inventarizācijas funkciju īstenošanai.
Otrkārt, pieredzējuša cilvēkkapitāla (cilvēku zināšanu, prasmju, pieredzes, kompetenču kopuma) neefektīva izmantošana. Līgumiskā modeļa struktūra, kas Projektā paredzēta nacionālās SEG inventarizācijas funkciju veikšanai, neizbēgami ietver izpildītāju maiņu starp SEG inventarizācijas cikliem, kas var samazināt attiecīgās sfēras pieredzējušu ekspertu iesaisti SEG inventarizācijas sagatavošanas procesā. Līdz šim ilgtermiņā uzkrāto zināšanu un pieredzes neizmantošana uzskatāma par esošā cilvēkkapitāla neefektīvu izmantošanu. Tāpat īstermiņa līgumiskā modeļa struktūra nākotnē var radīt nozares ekspertu trūkumu, ja netiek nodrošināta specifisku zināšanu un pieredzes nepārtraukta uzkrāšana. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka klimata mērķu izpilde tiek plānota ilgtermiņā. Turklāt jaunu ekspertu apmācība radīs inventarizācijas izmaksu pieaugumu.
Treškārt, Latvijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas aprēķinu nesaderība ar saistītiem ziņojumiem. Noteikumos nenosakot konkrētus SEG inventarizācijas funkciju (aprēķinu veikšanas un saistīto ziņojumu sagatavošanas) izpildītājus, bet paredzot periodisku līgumu slēgšanu inventarizācijas funkciju īstenošanai, var palielināties risks, ka Latvijas nacionālās siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas aprēķini nebūs saskaņoti ar saistītajos ziņojumos, piemēram, Gaisu piesārņojošo vielu emisiju inventarizācijā, pielietoto metodoloģiju un sniegto informāciju. Līdzšinējā pieeja nodrošināja dažādu saistīto ziņojumu salīdzināmību un metodoloģisko saskaņotību.
Minētie riski SEG inventarizācijas sistēmu var padarīt fragmentētu/nestabilu, samazināt tās kvalitāti, un, manuprāt, neatbilst Projektā deklarētam mērķim pilnveidot un uzturēt nacionālo inventarizācijas sistēmu. Uzskatu, ka Projektā piedāvātā pieeja ar institucionāli nenoteiktu atbildības un funkciju sadali ir pārskatāma.
14.08.2026. 14:29
26-TA-29/7
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Latvijas Meža īpašnieku biedrība, iepazīstoties ar noteikumu projektu 26-TA-29, vēlas vērst uzmanību uz ZIZIMM uzskaites sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nozīmi zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Projekta 14. punkts paredz, ka LAD, VMD, VUGD, ZMNI, VAAD un DAP ZIZIMM un lauksaimniecības darbību datus turpmāk iesniedz Zemkopības ministrijai, bet saskaņā ar 15.1. punktu ZM šos datus apkopo. Projekta 15.3.2. un 15.3.3. apakšpunkts paredz ZM iesniegt ZIZIMM inventarizācijas un Regulas 2018/841 uzskaites aprēķinus. Līdzšinējā regulējumā ZIZIMM pamatdati no vairākām institūcijām tiek iesniegti tieši normatīvi noteiktajam tehniskajam aprēķinu veicējam, kas arī sagatavo attiecīgos aprēķinus.
Vienlaikus anotācijā paredzēta iespēja tehnisko aprēķinu veicēju mainīt, negrozot normatīvo aktu.
Meža īpašniekiem šis nav tikai inventarizācijas administratīvās organizācijas jautājums. ZIZIMM uzskaites rezultāti un prognozes ir nozīmīgs informatīvais pamats klimata un meža politikas lēmumiem, kuri savukārt var radīt tiešu ietekmi uz zemes izmantošanas un meža apsaimniekošanas nosacījumiem.
Tāpēc zemes īpašniekiem ir pamatota interese, lai valsts izmantotā ZIZIMM uzskaites sistēma būtu stabila, ilgtermiņā salīdzināma un reproducējama, un lai metodoloģiskas izmaiņas notiktu zinātnisku un metodoloģisku apsvērumu dēļ, nevis būtu tehniskā izpildītāja maiņas blakusefekts.
Mūsu ieskatā pastāv nopietnas bažas par to, ka tehniskā izpildītāja maiņas gadījumā nebūs iespējams nodrošināt: iepriekšējo gadu aprēķinu pilnīga reproducējamību; datu un metodoloģijas pēctecību, ilgtermiņa laika rindu salīdzināmību, iepriekš izmantoto modeļu un pieņēmumu saglabāšanu un profesionālās kompetences nepārtrauktību. Norādām, ka Latvijā ilgus gadus sekmīgi darbojas institucionāli deleģēta kompetence, piemēram, Meža likuma tiešais deleģējums Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam ‘’Silava’’ veikt Nacionālo meža monitoringu ((Meža likuma 29.1 panta), no kura datiem un ar to saistītajiem ilgtermiņa pētījumiem tieši izriet ZIZIMM aprēķini.
Politikas veidotājiem un zemes apsaimniekotājiem ir nepieciešama stabila un paredzama valsts uzskaites sistēma. Tādēļ aicinām nemainīt esošo MK noteikumos noteikto kārtību inventarizācijas tehniskā sagatavotāja noteikšanai.
Projekta 14. punkts paredz, ka LAD, VMD, VUGD, ZMNI, VAAD un DAP ZIZIMM un lauksaimniecības darbību datus turpmāk iesniedz Zemkopības ministrijai, bet saskaņā ar 15.1. punktu ZM šos datus apkopo. Projekta 15.3.2. un 15.3.3. apakšpunkts paredz ZM iesniegt ZIZIMM inventarizācijas un Regulas 2018/841 uzskaites aprēķinus. Līdzšinējā regulējumā ZIZIMM pamatdati no vairākām institūcijām tiek iesniegti tieši normatīvi noteiktajam tehniskajam aprēķinu veicējam, kas arī sagatavo attiecīgos aprēķinus.
Vienlaikus anotācijā paredzēta iespēja tehnisko aprēķinu veicēju mainīt, negrozot normatīvo aktu.
Meža īpašniekiem šis nav tikai inventarizācijas administratīvās organizācijas jautājums. ZIZIMM uzskaites rezultāti un prognozes ir nozīmīgs informatīvais pamats klimata un meža politikas lēmumiem, kuri savukārt var radīt tiešu ietekmi uz zemes izmantošanas un meža apsaimniekošanas nosacījumiem.
Tāpēc zemes īpašniekiem ir pamatota interese, lai valsts izmantotā ZIZIMM uzskaites sistēma būtu stabila, ilgtermiņā salīdzināma un reproducējama, un lai metodoloģiskas izmaiņas notiktu zinātnisku un metodoloģisku apsvērumu dēļ, nevis būtu tehniskā izpildītāja maiņas blakusefekts.
Mūsu ieskatā pastāv nopietnas bažas par to, ka tehniskā izpildītāja maiņas gadījumā nebūs iespējams nodrošināt: iepriekšējo gadu aprēķinu pilnīga reproducējamību; datu un metodoloģijas pēctecību, ilgtermiņa laika rindu salīdzināmību, iepriekš izmantoto modeļu un pieņēmumu saglabāšanu un profesionālās kompetences nepārtrauktību. Norādām, ka Latvijā ilgus gadus sekmīgi darbojas institucionāli deleģēta kompetence, piemēram, Meža likuma tiešais deleģējums Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam ‘’Silava’’ veikt Nacionālo meža monitoringu ((Meža likuma 29.1 panta), no kura datiem un ar to saistītajiem ilgtermiņa pētījumiem tieši izriet ZIZIMM aprēķini.
Politikas veidotājiem un zemes apsaimniekotājiem ir nepieciešama stabila un paredzama valsts uzskaites sistēma. Tādēļ aicinām nemainīt esošo MK noteikumos noteikto kārtību inventarizācijas tehniskā sagatavotāja noteikšanai.
16.08.2026. 14:51
26-TA-29/8
Kristaps Klauss - Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācija
Latvijas Kokrūpniecības federācija, vērtējot noteikumu projektu 26-TA-29, uzskata, ka ir būtiski skatīt ne tikai SEG inventarizācijas administratīvo organizāciju, bet arī tās ietekmi uz valsts klimata un meža politikas informatīvā pamata stabilitāti.
Projekta 15.3.2. un 15.3.3. apakšpunktā Zemkopības ministrijai (ZM) tiek noteikta atbildība par ZIZIMM inventarizācijas un uzskaites aprēķinu iesniegšanu, 34.2. punktā ZM tiek noteikta ZIZIMM modelēšanas sistēmas izveidošana un uzturēšana, savukārt 38.1. punktā ZM paredzēts sagatavot arī ZIZIMM emisiju un CO₂ piesaistes prognožu aprēķinus. Vienlaikus projekta 45. un 49. punkts un anotācija paredz iespēju šo aprēķinu tehniskajā izpildē izmantot līgumiski piesaistītus izpildītājus, tostarp tos mainīt bez normatīvā akta grozīšanas.
ZIZIMM inventarizācija un prognozes ir savstarpēji saistītas un tiek izmantotas, vērtējot zemes sektora attīstību un klimata mērķu sasniegšanu. Projekta 34.2. punkts pats paredz modelēšanas sistēmu, ar kuru vērtē zemes izmantošanas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmi, bet 40. punkts šīs prognozes sasaista ar ilgtermiņa klimata politikas scenārijiem.
Meža nozarei, kurā liela daļa investīciju lēmumu tiek pieņemti ar ilgtermiņa horizontu, ir būtiski, lai valsts izmantotais informatīvais pamats būtu prognozējams un metodoloģiski stabils. Būtiskas izmaiņas ZIZIMM aprēķinos vai prognožu metodoloģijā var mainīt priekšstatu par sektora attīstības iespējām un līdz ar to arī klimata un meža politikas izvēles.
Institucionālā modeļa maiņa var radīt metodoloģisku pārrāvumu vai ilgtermiņa prognožu nesalīdzināmību. Nozares konkurētspējai un investīciju videi ir būtiska ne tikai normatīvo prasību stabilitāte, bet arī to veidošanā izmantotā analītiskā pamata stabilitāte. Ierosinām saglabāt esošo institucionālo modeli, lai neradītu apdraudējumu ZIZIMM modeļu un aprēķinu sistēmu nepārtrauktai uzturēšanai, iepriekšējo un jauno prognožu metodoloģiskās salīdzināmības nodrošināšanai, modeļu, datu un pieņēmumu pilnai pārņemšanai, mainoties izpildītājam, institucionālās kompetences saglabāšanai ilgākā laika periodā. Tādēļ aicinām nemainīt esošo MK noteikumos noteikto kārtību tehniskā izpildītāja noteikšanai.
Projekta 15.3.2. un 15.3.3. apakšpunktā Zemkopības ministrijai (ZM) tiek noteikta atbildība par ZIZIMM inventarizācijas un uzskaites aprēķinu iesniegšanu, 34.2. punktā ZM tiek noteikta ZIZIMM modelēšanas sistēmas izveidošana un uzturēšana, savukārt 38.1. punktā ZM paredzēts sagatavot arī ZIZIMM emisiju un CO₂ piesaistes prognožu aprēķinus. Vienlaikus projekta 45. un 49. punkts un anotācija paredz iespēju šo aprēķinu tehniskajā izpildē izmantot līgumiski piesaistītus izpildītājus, tostarp tos mainīt bez normatīvā akta grozīšanas.
ZIZIMM inventarizācija un prognozes ir savstarpēji saistītas un tiek izmantotas, vērtējot zemes sektora attīstību un klimata mērķu sasniegšanu. Projekta 34.2. punkts pats paredz modelēšanas sistēmu, ar kuru vērtē zemes izmantošanas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmi, bet 40. punkts šīs prognozes sasaista ar ilgtermiņa klimata politikas scenārijiem.
Meža nozarei, kurā liela daļa investīciju lēmumu tiek pieņemti ar ilgtermiņa horizontu, ir būtiski, lai valsts izmantotais informatīvais pamats būtu prognozējams un metodoloģiski stabils. Būtiskas izmaiņas ZIZIMM aprēķinos vai prognožu metodoloģijā var mainīt priekšstatu par sektora attīstības iespējām un līdz ar to arī klimata un meža politikas izvēles.
Institucionālā modeļa maiņa var radīt metodoloģisku pārrāvumu vai ilgtermiņa prognožu nesalīdzināmību. Nozares konkurētspējai un investīciju videi ir būtiska ne tikai normatīvo prasību stabilitāte, bet arī to veidošanā izmantotā analītiskā pamata stabilitāte. Ierosinām saglabāt esošo institucionālo modeli, lai neradītu apdraudējumu ZIZIMM modeļu un aprēķinu sistēmu nepārtrauktai uzturēšanai, iepriekšējo un jauno prognožu metodoloģiskās salīdzināmības nodrošināšanai, modeļu, datu un pieņēmumu pilnai pārņemšanai, mainoties izpildītājam, institucionālās kompetences saglabāšanai ilgākā laika periodā. Tādēļ aicinām nemainīt esošo MK noteikumos noteikto kārtību tehniskā izpildītāja noteikšanai.
17.08.2026. 11:20
26-TA-29/9
Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"
Latvijas Kūdras asociācija (turpmāk – LKA), izvērtējot noteikumu projektu 26-TA-29 un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), neatbalsta projekta virzību pašreizējā redakcijā daļā, kurā no normatīvā regulējuma tiek izslēgta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (turpmāk – LVMI “Silava”) tiešā loma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) sektora siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) inventarizācijas aprēķinu sagatavošanā un ar tiem saistītās modelēšanas sistēmas uzturēšanā.
LKA aicina saglabāt spēkā esošajos Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 675 nostiprināto LVMI “Silava” institucionālo lomu un tieši noteikumu tekstā noteikt LVMI “Silava” par ZIZIMM sektora tehnisko aprēķinu veicēju un modelēšanas sistēmas uzturētāju sadarbībā ar Zemkopības ministriju. ZIZIMM inventarizācijas juridiskā un politiskā atbildība var palikt Zemkopības ministrijai, bet aprēķinu zinātniski tehniskā izpilde un metodoloģiskās sistēmas uzturēšana saglabājama LVMI “Silava”.
1. Projekts maina inventarizācijas institucionālo modeli pēc būtības
Anotācijā norādīts, ka sistēma tiek vienkāršota, “nemainot būtību”. Tomēr projekta saturs paredz nevis tikai redakcionālus precizējumus, bet būtisku institucionālās atbildības un faktiskās izpildes modeļa maiņu:
- projekta 14. punkts ZIZIMM darbību datu plūsmu novirza uz Zemkopības ministriju, lai gan pašreizējā sistēmā vairāki pamatdati tiek nodoti tieši normatīvi noteiktajam aprēķinu veicējam;
- projekta 15.1., 15.3.2., 15.3.3. un 15.4. apakšpunkts ZIZIMM datu apkopošanu, inventarizācijas aprēķinu, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķinu un aptuvenās inventarizācijas sagatavošanu nosaka Zemkopības ministrijas līmenī;
- projekta 34.2. apakšpunkts modelēšanas sistēmu izveidi un uzturēšanu nosaka Zemkopības ministrijai, lai gan sistēmas pamatā ir LVMI “Silava” ilgstoši uzturētie Nacionālā meža monitoringa dati, modeļi, pētījumi un ekspertu kompetence;
- projekta 45. un 49. punkts paredz kvalitātes programmas un kvalitātes plāna prasības iekļaut līgumos ar tehniskajiem izpildītājiem, tādējādi apliecinot, ka faktiskā aprēķinu veikšana tiek pārcelta ārpus noteikumu tiešā regulējuma;
- anotācijā skaidri norādīts, ka konkrētie tehniskie inventarizācijas un prognožu aprēķinu veicēji vairs nav noteikumu tiešie adresāti un tos var piesaistīt ar līgumiem.
Tādējādi pastāv neatbilstība starp anotācijā deklarēto un projekta faktisko regulējumu. Esošo institūciju, kuras gadiem uzkrājušas metodoloģisko bāzi, datu interpretācijas praksi un starptautisko pārbaužu pieredzi, aizstāšana ar normatīvi nenoteiktu līgumisku izpildītāju nav sistēmas vienkāršošana, bet gan nacionālās inventarizācijas institucionālās arhitektūras pārveide.
2. Nacionālajai inventarizācijas sistēmai jābūt pastāvīgai, kompetentai un reproducējamai
Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 12. punkts nacionālo inventarizācijas sistēmu definē kā institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu kopumu, bet tās 37. pants uzliek dalībvalstij pienākumu šādu sistēmu izveidot, uzturēt un pastāvīgi pilnveidot. Parīzes nolīguma pastiprinātā caurskatāmības satvara Lēmuma 18/CMA.1 pielikums prasa skaidri sadalīt pienākumus, nodrošināt pietiekamu tehnisko kapacitāti, kompetenci un inventarizācijas savlaicīgu sagatavošanu. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 savukārt paredz dokumentētu, pārbaudāmu un konsekventu inventarizācijas procesu.
No minētajām prasībām neizriet absolūts aizliegums tehniskai līgumiskai izpildei, tomēr no tām izriet valsts pienākums izveidot noturīgu sistēmu, kurā faktisko aprēķinu veicēja kompetence, atbildība, arhīvi un pēctecība nav atkarīga no periodiskas administratīvas izvēles. Projektā nav noteikts līguma minimālais termiņš, pārejas periods, obligāta metožu un datu nodošanas procedūra, ekspertu kvalifikācijas kritēriji, rīcība iepirkuma kavējuma gadījumā vai atbildība par starptautisko pārbaužu jautājumiem pēc līguma beigām.
Papildu neskaidrību rada atbildības sadalījums par iepriekšējos inventarizācijas ciklos veiktajiem aprēķiniem. Starptautiskajās SEG inventarizācijas pārbaudēs neatbilstības vai metodoloģiskas problēmas var tikt identificētas vairākus gadus pēc attiecīgo aprēķinu sagatavošanas. Ja tehniskie izpildītāji tiek piesaistīti uz noteiktu līguma periodu un laika gaitā mainās, nav skaidrs, kurš uzņemas profesionālo un praktisko atbildību par iepriekšējā izpildītāja sagatavotajiem aprēķiniem, nodrošina to pamatojumu starptautiskās pārbaudes laikā un veic nepieciešamos pārrēķinus un metodoloģiskās korekcijas. Formāla atbildība ministrijas līmenī pati par sevi neatrisina jautājumu par tehnisko atbildību un kompetences pieejamību attiecībā uz vēsturiskiem aprēķiniem. Saredzam būtisku risku, ka var izveidoties situācija, kurā valsts ir atbildīga par inventarizācijas rezultātu, bet neviena no aktuālajām līgumattiecībās esošajām pusēm faktiski nav atbildīga par metodoloģisku kļūdu, kas radusies iepriekšējā tehniskā izpildītāja darbības laikā.
Tāpēc LKA ieskatā LVMI “Silava” tieša norādīšana noteikumos ir samērīgākais un juridiski drošākais veids, kā nodrošināt nacionālās sistēmas pastāvību un Latvijas starptautisko saistību nepārtrauktu izpildi.
3. ZIZIMM un organisko augšņu uzskaite nav aizstājams īstermiņa pakalpojums
SEG inventarizācija nav katru gadu izolēti sagatavojams aprēķinu komplekts. Katrā inventarizācijas ciklā tiek pārrēķināta vēsturiskā laikrinda no 1990. gada, piemērojot savstarpēji saskaņotas metodes, emisiju faktorus, darbību datus, pieņēmumus un iepriekšējo starptautisko pārbaužu secinājumus. Organisko augšņu, mitrāju un kūdras ieguves teritoriju uzskaite ir īpaši jutīga pret zemes kategoriju interpretāciju, hidroloģiskā stāvokļa un faktiskā zemes izmantošanas veida noteikšanu, kā arī pret plānotas un faktiski īstenotas rekultivācijas nošķiršanu.
Tehniskā izpildītāja maiņa var radīt risku, ka:
- vienas un tās pašas teritorijas dažādos inventarizācijas ciklos tiek klasificētas atšķirīgi;
- mainās valstij specifisko emisiju faktoru vai modeļu piemērošana bez pietiekama zinātniska pamatojuma;
- netiek saglabāta pilna vēsturisko aprēķinu un pārrēķinu izsekojamība;
- iepriekšējo gadu rezultāti vairs nav pilnībā reproducējami;
- tiek zaudēta institucionālā atmiņa par pieņēmumu izvēli, datu ierobežojumiem un starptautisko pārbaužu secinājumu ieviešanu;
- inventarizācijas aprēķini kļūst nesaskaņoti ar saistītiem emisiju un politikas ziņojumiem.
LVMI “Silava” ilgstoši nodrošina ZIZIMM aprēķinus, uztur ar Nacionālo meža monitoringu saistītos datus un modeļus un piedalās starptautiskajās pārbaudēs. Šī kompetence ir funkcionāli saistīta ar aprēķinu kvalitāti, nevis ir tikai administratīva priekšrocība.
4. Funkciju koncentrācija ministrijā vājina neatkarīgas kvalitātes garantijas
Projektā Zemkopības ministrija vienlaikus veido lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, organizē šo politiku rezultātus raksturojošos ZIZIMM aprēķinus, iesniedz tos KEM un piedalās kvalitātes kontroles un prognožu sistēmā. Šāda funkciju koncentrācija pati par sevi nenozīmē tiesisku interešu konfliktu, tomēr tā palielina reputācijas un uzticamības risku jomā, kur inventarizācijas rezultāti var ietekmēt ZIZIMM saistību izpildi, elastību izmantošanu un finansiāli nozīmīgus valsts lēmumus.
LVMI “Silava” kā zinātniska institūcija nodrošina funkcionālu nošķīrumu starp politikas veidošanu un zinātniski tehnisko aprēķinu veikšanu. Šāds nošķīrums stiprina IPCC TACCC principu – caurskatāmības, precizitātes, pilnīguma, konsekvences un salīdzināmības – praktisku īstenošanu.
5. PeatTransform rezultāti un publiski finansētā kompetence ir saglabājama vienotā sistēmā
Valsts par publiskiem līdzekļiem finansē pētījumu PeatTransform “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”. Viens no pētījuma uzdevumiem ir pilnveidot nacionālās SEG inventarizācijas metodoloģiju, tostarp attīstot valstij specifiskas Tier 2 un Tier 3 pieejas organiskajām augsnēm un mitrājiem.
Šādas metodes nav iespējams kvalitatīvi uzturēt bez ilgtermiņa mērījumiem, datu kopām, modeļiem un uzkrātas ekspertīzes. Nav racionāli vienlaikus finansēt nacionālās kompetences izveidi un radīt normatīvu iespēju tās uzturēšanu nodot citam tehniskajam izpildītājam bez noteikumos nostiprinātas pēctecības. LKA aicina noteikt, ka PeatTransform un citu publiski finansētu pētījumu metodes, emisiju faktori, modeļi un datu kopas tiek izvērtēti inventarizācijas uzlabojumu plānā, glabāti valstij pieejamā sistēmā un nepārtraukti izmantoti neatkarīgi no organizatoriskām izmaiņām.
6. Kūdras ieguves un rekultivācijas dati jāsaņem no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja
Projekta 30. punkts un 5. pielikuma 49. punkts paredz AS “Latvijas valsts meži” iesaisti primāro datu iesniegšanā, tostarp attiecībā uz kūdras ieguves teritoriju rekultivācijas veidiem. Praksē AS “Latvijas valsts meži” ne visās kūdras ieguves vietās ir zemes īpašnieks / tiesiskais valdītājs, turklāt kūdras ieguves un rekultivācijas procesi ir ilgstoši, kompleksi un laika gaitā dinamiski mainīgi. Zemes īpašnieks ir atbildīgā persona par pabeigtas vai rekultivētas teritorijas turpmāku apsaimniekošanu un normatīvo prasību izpildi pēc licences termiņa beigām.
Administratīvā sloga mazināšanas, datu pilnīguma un kontroles nolūkā informācija par ieguves stadiju, plānoto rekultivācijas vai pēcizmantošanas veidu jāpieprasa no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sadarbībā ar zemes dzīļu izmantošanas licences turētāju.
Inventarizācijas darbību datos nepieciešams atsevišķi nošķirt:
- aktīvas kūdras ieguves platības;
- ieguvei sagatavotas, bet vēl neizmantotas platības;
- platības, kurās ieguve ir pabeigta;
- rekultivācijas procesā esošas platības;
- faktiski rekultivētas platības;
- plānoto rekultivācijas veidu un faktiski īstenoto pēcizmantošanas veidu.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka inventarizācijā tiek sajaukts zemes juridiskais statuss, plānotā rīcība un faktiskais zemes stāvoklis, radot kļūdainus emisiju un piesaistes aprēķinus.
7. Anotācijā nav pilnīgi izvērtēta institucionālās maiņas ietekme
Anotācijā norādīts, ka Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai papildu izdevumi nerodas un ka nav atsevišķi monetāri novērtējamu administratīvo vai atbilstības izmaksu. Vienlaikus projekts paredz starpresoru finansējuma pārvaldību, tehnisko izpildītāju līgumisku piesaisti, datu nodošanu, kvalitātes prasību iekļaušanu līgumos un ministriju atbildības paplašināšanu.
Anotācijā nav kvantitatīvi izvērtētas:
- līgumu sagatavošanas un pārvaldības izmaksas;
- iepirkuma vai līguma noslēgšanas kavējuma risks;
- metožu, modeļu, programmatūras un arhīvu nodošanas izmaksas;
- jaunu ekspertu apmācības izmaksas;
- ietekme uz inventarizācijas termiņiem un starptautisko saistību izpildi;
- ietekme uz zemes īpašniekiem, iznomātājiem un kūdras ieguves licences turētājiem;
- alternatīva – saglabāt esošo institucionālo modeli, juridisko atbildību precizējot ministriju līmenī.
Turklāt projektā nav paredzēts ex-post izvērtējums. LKA ieskatā anotācija papildināma ar pilnvērtīgu institucionālās, fiskālās un administratīvās ietekmes analīzi.
8. Konkrēti LKA priekšlikumi
LKA lūdz:
1) saglabāt LVMI “Silava” tiešo normatīvo lomu ZIZIMM inventarizācijas aprēķinu, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķinu un ar tiem saistīto aprakstu sagatavošanā;
2) projekta 14. un 15. punktu precizēt tā, lai ZIZIMM darbību dati būtu pieejami LVMI “Silava” un ZM, bet LVMI “Silava” sagatavotu tehniskos aprēķinus un iesniegtu tos ZM;
3) projekta 34.2. apakšpunktā noteikt, ka ZIZIMM modelēšanas sistēmas Zemkopības ministrija izveido un uztur sadarbībā ar LVMI “Silava”, izmantojot Meža resursu monitoringa datus, inventarizācijas datu kopas un zinātnisko pētījumu rezultātus;
4) projekta 45. un 49. punktā paredzēto līgumisko modeli neattiecināt uz LVMI “Silava” pamatfunkciju ZIZIMM inventarizācijas aprēķinu un modelēšanas sistēmas uzturēšanā;
5) 5. pielikuma 49. punktā un saistītajā regulējumā noteikt, ka informāciju par kūdras ieguves vietām, ieguves stadiju un rekultivācijas vai pēcizmantošanas veidu sniedz zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sadarbībā ar zemes dzīļu izmantošanas licences turētāju;
6) noteikt datu struktūru, kas atsevišķi identificē aktīvu ieguvi, sagatavotu platību, pabeigtu ieguvi, rekultivācijas procesu un faktiski īstenotu rekultivāciju;
7) noteikt, ka būtiskas izmaiņas organisko augšņu un kūdras ieguves teritoriju klasifikācijā, emisiju faktoros, modeļos vai vēsturisko laikrindu pārrēķinos ir zinātniski jāpamato, jādokumentē un jāizskata inventarizācijas ekspertu darba grupā;
8) uzraudzības komitejas vai ekspertu darba grupas darbā jautājumos par mitrājiem, organiskajām augsnēm, kūdras ieguves vietām un rekultivāciju iesaistīt organisko augšņu ekspertus un kūdras nozares pārstāvi ar padomdevēja tiesībām;
9) papildināt anotāciju ar institucionālās pārkārtošanas izmaksu, risku un alternatīvu izvērtējumu un paredzēt sistēmas ex-post izvērtējumu ne vēlāk kā divus gadus pēc noteikumu spēkā stāšanās.
9. LKA piedāvā projekta attiecīgajās normās nostiprināt šādu pienākumu sadalījuma principu pa institūcijām:
Zemkopības ministrija - Juridiskā un politiskā atbildība par lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru; datu aprites un iesniegšanas koordinācija; rezultātu oficiāla iesniegšana KEM.
LVMI “Silava” - ZIZIMM tehnisko aprēķinu un aprakstu sagatavošana, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķini, modelēšanas sistēmas un metodoloģiskās pēctecības uzturēšana, līdzdalība kvalitātes kontrolē un starptautiskajās pārbaudēs.
Klimata un enerģētikas ministrija - Nacionālās inventarizācijas koordinācija, kvalitātes sistēma, ziņojumu apkopošana un iesniegšana ES un ANO institūcijām.
Zemes īpašnieki un licences turētāji - zemes īpašnieks sadarbībā ar licences turētāju nodrošina aktuālu, pārbaudāmu datu sniegšanu par kūdras ieguves vietām, ieguves stadiju un plānoto un faktiski īstenoto rekultivāciju vai pēcizmantošanu.
10. Noslēgums
LKA atbalsta SEG inventarizācijas sistēmas pilnveidošanu un juridiskās atbildības skaidru noteikšanu nozaru ministrijām. Tomēr ministrijas juridiskā atbildība nav pretrunā ar konkrētas kompetentas zinātniskās institūcijas tiešu normatīvu pilnvarojumu veikt aprēķinus. Tieši šāds divlīmeņu modelis nodrošina gan demokrātiski un administratīvi atbildīgu valsts pārvaldi, gan zinātniski neatkarīgu, profesionālu un ilgtermiņā reproducējamu inventarizāciju.
Ņemot vērā ZIZIMM inventarizācijas nozīmi Latvijas klimata saistību izpildē un tās tiešo sasaisti ar organisko augšņu, mitrāju, kūdras ieguves teritoriju un pēcizmantošanas politiku, LKA aicina nevirzīt projektu pašreizējā redakcijā un saglabāt LVMI “Silava” lomu noteikumu tekstā.
LKA aicina saglabāt spēkā esošajos Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 675 nostiprināto LVMI “Silava” institucionālo lomu un tieši noteikumu tekstā noteikt LVMI “Silava” par ZIZIMM sektora tehnisko aprēķinu veicēju un modelēšanas sistēmas uzturētāju sadarbībā ar Zemkopības ministriju. ZIZIMM inventarizācijas juridiskā un politiskā atbildība var palikt Zemkopības ministrijai, bet aprēķinu zinātniski tehniskā izpilde un metodoloģiskās sistēmas uzturēšana saglabājama LVMI “Silava”.
1. Projekts maina inventarizācijas institucionālo modeli pēc būtības
Anotācijā norādīts, ka sistēma tiek vienkāršota, “nemainot būtību”. Tomēr projekta saturs paredz nevis tikai redakcionālus precizējumus, bet būtisku institucionālās atbildības un faktiskās izpildes modeļa maiņu:
- projekta 14. punkts ZIZIMM darbību datu plūsmu novirza uz Zemkopības ministriju, lai gan pašreizējā sistēmā vairāki pamatdati tiek nodoti tieši normatīvi noteiktajam aprēķinu veicējam;
- projekta 15.1., 15.3.2., 15.3.3. un 15.4. apakšpunkts ZIZIMM datu apkopošanu, inventarizācijas aprēķinu, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķinu un aptuvenās inventarizācijas sagatavošanu nosaka Zemkopības ministrijas līmenī;
- projekta 34.2. apakšpunkts modelēšanas sistēmu izveidi un uzturēšanu nosaka Zemkopības ministrijai, lai gan sistēmas pamatā ir LVMI “Silava” ilgstoši uzturētie Nacionālā meža monitoringa dati, modeļi, pētījumi un ekspertu kompetence;
- projekta 45. un 49. punkts paredz kvalitātes programmas un kvalitātes plāna prasības iekļaut līgumos ar tehniskajiem izpildītājiem, tādējādi apliecinot, ka faktiskā aprēķinu veikšana tiek pārcelta ārpus noteikumu tiešā regulējuma;
- anotācijā skaidri norādīts, ka konkrētie tehniskie inventarizācijas un prognožu aprēķinu veicēji vairs nav noteikumu tiešie adresāti un tos var piesaistīt ar līgumiem.
Tādējādi pastāv neatbilstība starp anotācijā deklarēto un projekta faktisko regulējumu. Esošo institūciju, kuras gadiem uzkrājušas metodoloģisko bāzi, datu interpretācijas praksi un starptautisko pārbaužu pieredzi, aizstāšana ar normatīvi nenoteiktu līgumisku izpildītāju nav sistēmas vienkāršošana, bet gan nacionālās inventarizācijas institucionālās arhitektūras pārveide.
2. Nacionālajai inventarizācijas sistēmai jābūt pastāvīgai, kompetentai un reproducējamai
Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 12. punkts nacionālo inventarizācijas sistēmu definē kā institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu kopumu, bet tās 37. pants uzliek dalībvalstij pienākumu šādu sistēmu izveidot, uzturēt un pastāvīgi pilnveidot. Parīzes nolīguma pastiprinātā caurskatāmības satvara Lēmuma 18/CMA.1 pielikums prasa skaidri sadalīt pienākumus, nodrošināt pietiekamu tehnisko kapacitāti, kompetenci un inventarizācijas savlaicīgu sagatavošanu. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1208 savukārt paredz dokumentētu, pārbaudāmu un konsekventu inventarizācijas procesu.
No minētajām prasībām neizriet absolūts aizliegums tehniskai līgumiskai izpildei, tomēr no tām izriet valsts pienākums izveidot noturīgu sistēmu, kurā faktisko aprēķinu veicēja kompetence, atbildība, arhīvi un pēctecība nav atkarīga no periodiskas administratīvas izvēles. Projektā nav noteikts līguma minimālais termiņš, pārejas periods, obligāta metožu un datu nodošanas procedūra, ekspertu kvalifikācijas kritēriji, rīcība iepirkuma kavējuma gadījumā vai atbildība par starptautisko pārbaužu jautājumiem pēc līguma beigām.
Papildu neskaidrību rada atbildības sadalījums par iepriekšējos inventarizācijas ciklos veiktajiem aprēķiniem. Starptautiskajās SEG inventarizācijas pārbaudēs neatbilstības vai metodoloģiskas problēmas var tikt identificētas vairākus gadus pēc attiecīgo aprēķinu sagatavošanas. Ja tehniskie izpildītāji tiek piesaistīti uz noteiktu līguma periodu un laika gaitā mainās, nav skaidrs, kurš uzņemas profesionālo un praktisko atbildību par iepriekšējā izpildītāja sagatavotajiem aprēķiniem, nodrošina to pamatojumu starptautiskās pārbaudes laikā un veic nepieciešamos pārrēķinus un metodoloģiskās korekcijas. Formāla atbildība ministrijas līmenī pati par sevi neatrisina jautājumu par tehnisko atbildību un kompetences pieejamību attiecībā uz vēsturiskiem aprēķiniem. Saredzam būtisku risku, ka var izveidoties situācija, kurā valsts ir atbildīga par inventarizācijas rezultātu, bet neviena no aktuālajām līgumattiecībās esošajām pusēm faktiski nav atbildīga par metodoloģisku kļūdu, kas radusies iepriekšējā tehniskā izpildītāja darbības laikā.
Tāpēc LKA ieskatā LVMI “Silava” tieša norādīšana noteikumos ir samērīgākais un juridiski drošākais veids, kā nodrošināt nacionālās sistēmas pastāvību un Latvijas starptautisko saistību nepārtrauktu izpildi.
3. ZIZIMM un organisko augšņu uzskaite nav aizstājams īstermiņa pakalpojums
SEG inventarizācija nav katru gadu izolēti sagatavojams aprēķinu komplekts. Katrā inventarizācijas ciklā tiek pārrēķināta vēsturiskā laikrinda no 1990. gada, piemērojot savstarpēji saskaņotas metodes, emisiju faktorus, darbību datus, pieņēmumus un iepriekšējo starptautisko pārbaužu secinājumus. Organisko augšņu, mitrāju un kūdras ieguves teritoriju uzskaite ir īpaši jutīga pret zemes kategoriju interpretāciju, hidroloģiskā stāvokļa un faktiskā zemes izmantošanas veida noteikšanu, kā arī pret plānotas un faktiski īstenotas rekultivācijas nošķiršanu.
Tehniskā izpildītāja maiņa var radīt risku, ka:
- vienas un tās pašas teritorijas dažādos inventarizācijas ciklos tiek klasificētas atšķirīgi;
- mainās valstij specifisko emisiju faktoru vai modeļu piemērošana bez pietiekama zinātniska pamatojuma;
- netiek saglabāta pilna vēsturisko aprēķinu un pārrēķinu izsekojamība;
- iepriekšējo gadu rezultāti vairs nav pilnībā reproducējami;
- tiek zaudēta institucionālā atmiņa par pieņēmumu izvēli, datu ierobežojumiem un starptautisko pārbaužu secinājumu ieviešanu;
- inventarizācijas aprēķini kļūst nesaskaņoti ar saistītiem emisiju un politikas ziņojumiem.
LVMI “Silava” ilgstoši nodrošina ZIZIMM aprēķinus, uztur ar Nacionālo meža monitoringu saistītos datus un modeļus un piedalās starptautiskajās pārbaudēs. Šī kompetence ir funkcionāli saistīta ar aprēķinu kvalitāti, nevis ir tikai administratīva priekšrocība.
4. Funkciju koncentrācija ministrijā vājina neatkarīgas kvalitātes garantijas
Projektā Zemkopības ministrija vienlaikus veido lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, organizē šo politiku rezultātus raksturojošos ZIZIMM aprēķinus, iesniedz tos KEM un piedalās kvalitātes kontroles un prognožu sistēmā. Šāda funkciju koncentrācija pati par sevi nenozīmē tiesisku interešu konfliktu, tomēr tā palielina reputācijas un uzticamības risku jomā, kur inventarizācijas rezultāti var ietekmēt ZIZIMM saistību izpildi, elastību izmantošanu un finansiāli nozīmīgus valsts lēmumus.
LVMI “Silava” kā zinātniska institūcija nodrošina funkcionālu nošķīrumu starp politikas veidošanu un zinātniski tehnisko aprēķinu veikšanu. Šāds nošķīrums stiprina IPCC TACCC principu – caurskatāmības, precizitātes, pilnīguma, konsekvences un salīdzināmības – praktisku īstenošanu.
5. PeatTransform rezultāti un publiski finansētā kompetence ir saglabājama vienotā sistēmā
Valsts par publiskiem līdzekļiem finansē pētījumu PeatTransform “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”. Viens no pētījuma uzdevumiem ir pilnveidot nacionālās SEG inventarizācijas metodoloģiju, tostarp attīstot valstij specifiskas Tier 2 un Tier 3 pieejas organiskajām augsnēm un mitrājiem.
Šādas metodes nav iespējams kvalitatīvi uzturēt bez ilgtermiņa mērījumiem, datu kopām, modeļiem un uzkrātas ekspertīzes. Nav racionāli vienlaikus finansēt nacionālās kompetences izveidi un radīt normatīvu iespēju tās uzturēšanu nodot citam tehniskajam izpildītājam bez noteikumos nostiprinātas pēctecības. LKA aicina noteikt, ka PeatTransform un citu publiski finansētu pētījumu metodes, emisiju faktori, modeļi un datu kopas tiek izvērtēti inventarizācijas uzlabojumu plānā, glabāti valstij pieejamā sistēmā un nepārtraukti izmantoti neatkarīgi no organizatoriskām izmaiņām.
6. Kūdras ieguves un rekultivācijas dati jāsaņem no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja
Projekta 30. punkts un 5. pielikuma 49. punkts paredz AS “Latvijas valsts meži” iesaisti primāro datu iesniegšanā, tostarp attiecībā uz kūdras ieguves teritoriju rekultivācijas veidiem. Praksē AS “Latvijas valsts meži” ne visās kūdras ieguves vietās ir zemes īpašnieks / tiesiskais valdītājs, turklāt kūdras ieguves un rekultivācijas procesi ir ilgstoši, kompleksi un laika gaitā dinamiski mainīgi. Zemes īpašnieks ir atbildīgā persona par pabeigtas vai rekultivētas teritorijas turpmāku apsaimniekošanu un normatīvo prasību izpildi pēc licences termiņa beigām.
Administratīvā sloga mazināšanas, datu pilnīguma un kontroles nolūkā informācija par ieguves stadiju, plānoto rekultivācijas vai pēcizmantošanas veidu jāpieprasa no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sadarbībā ar zemes dzīļu izmantošanas licences turētāju.
Inventarizācijas darbību datos nepieciešams atsevišķi nošķirt:
- aktīvas kūdras ieguves platības;
- ieguvei sagatavotas, bet vēl neizmantotas platības;
- platības, kurās ieguve ir pabeigta;
- rekultivācijas procesā esošas platības;
- faktiski rekultivētas platības;
- plānoto rekultivācijas veidu un faktiski īstenoto pēcizmantošanas veidu.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka inventarizācijā tiek sajaukts zemes juridiskais statuss, plānotā rīcība un faktiskais zemes stāvoklis, radot kļūdainus emisiju un piesaistes aprēķinus.
7. Anotācijā nav pilnīgi izvērtēta institucionālās maiņas ietekme
Anotācijā norādīts, ka Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai papildu izdevumi nerodas un ka nav atsevišķi monetāri novērtējamu administratīvo vai atbilstības izmaksu. Vienlaikus projekts paredz starpresoru finansējuma pārvaldību, tehnisko izpildītāju līgumisku piesaisti, datu nodošanu, kvalitātes prasību iekļaušanu līgumos un ministriju atbildības paplašināšanu.
Anotācijā nav kvantitatīvi izvērtētas:
- līgumu sagatavošanas un pārvaldības izmaksas;
- iepirkuma vai līguma noslēgšanas kavējuma risks;
- metožu, modeļu, programmatūras un arhīvu nodošanas izmaksas;
- jaunu ekspertu apmācības izmaksas;
- ietekme uz inventarizācijas termiņiem un starptautisko saistību izpildi;
- ietekme uz zemes īpašniekiem, iznomātājiem un kūdras ieguves licences turētājiem;
- alternatīva – saglabāt esošo institucionālo modeli, juridisko atbildību precizējot ministriju līmenī.
Turklāt projektā nav paredzēts ex-post izvērtējums. LKA ieskatā anotācija papildināma ar pilnvērtīgu institucionālās, fiskālās un administratīvās ietekmes analīzi.
8. Konkrēti LKA priekšlikumi
LKA lūdz:
1) saglabāt LVMI “Silava” tiešo normatīvo lomu ZIZIMM inventarizācijas aprēķinu, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķinu un ar tiem saistīto aprakstu sagatavošanā;
2) projekta 14. un 15. punktu precizēt tā, lai ZIZIMM darbību dati būtu pieejami LVMI “Silava” un ZM, bet LVMI “Silava” sagatavotu tehniskos aprēķinus un iesniegtu tos ZM;
3) projekta 34.2. apakšpunktā noteikt, ka ZIZIMM modelēšanas sistēmas Zemkopības ministrija izveido un uztur sadarbībā ar LVMI “Silava”, izmantojot Meža resursu monitoringa datus, inventarizācijas datu kopas un zinātnisko pētījumu rezultātus;
4) projekta 45. un 49. punktā paredzēto līgumisko modeli neattiecināt uz LVMI “Silava” pamatfunkciju ZIZIMM inventarizācijas aprēķinu un modelēšanas sistēmas uzturēšanā;
5) 5. pielikuma 49. punktā un saistītajā regulējumā noteikt, ka informāciju par kūdras ieguves vietām, ieguves stadiju un rekultivācijas vai pēcizmantošanas veidu sniedz zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sadarbībā ar zemes dzīļu izmantošanas licences turētāju;
6) noteikt datu struktūru, kas atsevišķi identificē aktīvu ieguvi, sagatavotu platību, pabeigtu ieguvi, rekultivācijas procesu un faktiski īstenotu rekultivāciju;
7) noteikt, ka būtiskas izmaiņas organisko augšņu un kūdras ieguves teritoriju klasifikācijā, emisiju faktoros, modeļos vai vēsturisko laikrindu pārrēķinos ir zinātniski jāpamato, jādokumentē un jāizskata inventarizācijas ekspertu darba grupā;
8) uzraudzības komitejas vai ekspertu darba grupas darbā jautājumos par mitrājiem, organiskajām augsnēm, kūdras ieguves vietām un rekultivāciju iesaistīt organisko augšņu ekspertus un kūdras nozares pārstāvi ar padomdevēja tiesībām;
9) papildināt anotāciju ar institucionālās pārkārtošanas izmaksu, risku un alternatīvu izvērtējumu un paredzēt sistēmas ex-post izvērtējumu ne vēlāk kā divus gadus pēc noteikumu spēkā stāšanās.
9. LKA piedāvā projekta attiecīgajās normās nostiprināt šādu pienākumu sadalījuma principu pa institūcijām:
Zemkopības ministrija - Juridiskā un politiskā atbildība par lauksaimniecības un ZIZIMM sektoru; datu aprites un iesniegšanas koordinācija; rezultātu oficiāla iesniegšana KEM.
LVMI “Silava” - ZIZIMM tehnisko aprēķinu un aprakstu sagatavošana, Regulas (ES) 2018/841 uzskaites aprēķini, modelēšanas sistēmas un metodoloģiskās pēctecības uzturēšana, līdzdalība kvalitātes kontrolē un starptautiskajās pārbaudēs.
Klimata un enerģētikas ministrija - Nacionālās inventarizācijas koordinācija, kvalitātes sistēma, ziņojumu apkopošana un iesniegšana ES un ANO institūcijām.
Zemes īpašnieki un licences turētāji - zemes īpašnieks sadarbībā ar licences turētāju nodrošina aktuālu, pārbaudāmu datu sniegšanu par kūdras ieguves vietām, ieguves stadiju un plānoto un faktiski īstenoto rekultivāciju vai pēcizmantošanu.
10. Noslēgums
LKA atbalsta SEG inventarizācijas sistēmas pilnveidošanu un juridiskās atbildības skaidru noteikšanu nozaru ministrijām. Tomēr ministrijas juridiskā atbildība nav pretrunā ar konkrētas kompetentas zinātniskās institūcijas tiešu normatīvu pilnvarojumu veikt aprēķinus. Tieši šāds divlīmeņu modelis nodrošina gan demokrātiski un administratīvi atbildīgu valsts pārvaldi, gan zinātniski neatkarīgu, profesionālu un ilgtermiņā reproducējamu inventarizāciju.
Ņemot vērā ZIZIMM inventarizācijas nozīmi Latvijas klimata saistību izpildē un tās tiešo sasaisti ar organisko augšņu, mitrāju, kūdras ieguves teritoriju un pēcizmantošanas politiku, LKA aicina nevirzīt projektu pašreizējā redakcijā un saglabāt LVMI “Silava” lomu noteikumu tekstā.
17.08.2026. 13:03
26-TA-29/10
Arvīds Ozols
1. Pamatpozīcija
Ministru kabineta noteikumos Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība” ir pamatoti saglabājama Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” tieša kompetence sagatavot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb LULUCF/ZIZIMM sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinus.
Pašreizējā sistēma veido funkcionālu atbildības nodalījumu: dažādas valsts institūcijas nodrošina darbību datus, LVMI “Silava” veic LULUCF aprēķinus un metodoloģisko darbu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs apkopo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, bet noteikumos noteiktā koordinējošā ministrija nodrošina nacionālās sistēmas koordināciju, pārbaudi un starptautisko ziņošanu. MK noteikumu Nr. 675 14.–19. punkts tieši paredz vairāku institūciju datu nodošanu Silavai, savukārt 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunkts Silavai nosaka LULUCF emisiju un piesaistes aprēķinu sagatavošanu.
Šāds institucionālais sadalījums būtu saglabājams šādu apsvērumu dēļ.
LULUCF inventarizācija nav tikai administratīva datu apkopošana, bet specializēts zinātniski metodoloģisks process. LULUCF rezultāts tiek iegūts, kombinējot zemes izmantošanas un tās maiņas datus, meža resursu statistiskās inventarizācijas rezultātus, krājas un pieauguma novērtējumus, oglekļa krātuvju izmaiņas, augsnes, atmirušās koksnes un nocirstās koksnes produktu aprēķinus, emisiju faktorus un modeļus. ES inventarizācijas regulējums tieši prasa dalībvalstīm nodrošināt ne vien datu pieejamību, bet arī pietiekamu tehnisko kompetenci, metodoloģijas izvēli un attīstīšanu, emisiju faktoru noteikšanu un kvalificētu personālu. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 26. un 27. pants paredz institucionālo, juridisko un procedurālo kārtību, pietiekamu kapacitāti un konkrētu pienākumu sadalījumu metodoloģijas, aktivitātes datu, emisiju faktoru, QA/QC un arhivēšanas jomā.
Silavas LULUCF kompetence ir strukturāli sasaistīta ar Latvijas Nacionālo meža monitoringu, nevis tikai ar atsevišķu projektu vai līgumu. MK noteikumi Nr. 51 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi” tieši nosaka, ka LVMI “Silava” veic Nacionālo meža monitoringu, tostarp meža resursu monitoringu, kurā piecu gadu ciklā visā Latvijas teritorijā tiek iegūta statistiski reprezentatīva informācija par meža platību, koksnes resursu struktūru un dinamiku, bojājumiem un atmirušo koksni. Tas rada institucionāli īpaši nozīmīgu saikni starp primāro statistisko novērojumu sistēmu un LULUCF aprēķinu metodoloģiju.
Šī datu un aprēķinu integrācija jau ir iestrādāta pašos MK noteikumos Nr. 675. Noteikumu 33. punkts paredz, ka Silava izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz SEG emisijām prognozēšanai, turklāt tai jābūt sasaistītai ar SEG inventarizācijas sistēmu un jāizmanto Meža resursu monitoringa dati. Savukārt 37. punkts Silavai nosaka LULUCF emisiju un piesaistes prognožu aprēķināšanu. Tādēļ inventarizācijas funkcijas atrautība no Silavas radītu ne tikai institucionālu pārdali, bet pārrautu pašreizējo NMM → inventarizācija → prognozes → scenāriju modelēšana metodoloģisko ķēdi.
Inventarizācijas laika rindas nepārtrauktībai ir īpaša nozīme. SEG inventarizācija nav katru gadu no jauna sagatavojama statistikas tabula. Tā ir savstarpēji konsekventa vēsturiska laika rinda, kurā metodoloģijas, emisiju faktoru vai pamatdatu uzlabojumu gadījumā nepieciešams pārrēķināt arī iepriekšējos gadus. ES Regulas 2018/1999 37. pants prasa dalībvalstīm ne tikai izveidot, bet arī nepārtraukti pilnveidot nacionālās inventarizācijas sistēmas, nodrošinot savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu. Funkcijas pārcelšana citai institūcijai tādēļ būtu vērtējama ne tikai pēc administratīvajām izmaksām, bet arī pēc riska zaudēt metodoloģisko institucionālo atmiņu, aprēķinu modeļu pēctecību un spēju reproducēt agrāko gadu rezultātus.
Metodoloģiska neatkarība palielina inventarizācijas ticamību situācijās, kad LULUCF rezultāti kļūst politiski vai ekonomiski nozīmīgi. Kopš Regulas (ES) 2018/841 grozīšanas ar Regulu (ES) 2023/839 LULUCF dati nav tikai informatīva vides statistika. No 2026. līdz 2030. gadam dalībvalstīm ir noteikti saistoši LULUCF neto emisiju un piesaistes mērķi, un atbilstības novērtējums balstās uz dalībvalstu ziņotajām emisijām un piesaisti. Tādēļ pieaug nepieciešamība nošķirt politikas mērķu noteikšanu no šo mērķu izpildes faktiskā mērījuma un aprēķina.
Institucionālā neatkarība šajā kontekstā nenozīmē Silavas atrašanos ārpus valsts kontroles. Gluži pretēji, optimāls modelis ir metodoloģiski neatkarīgs sektora aprēķinu veicējs, kura rezultātus pārbauda un integrē cita institūcija. Pašreizējie MK noteikumi paredz, ka LVĢMC izstrādā kvalitātes programmu un kvalitātes plānu, bet koordinējošā ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. Tādējādi jau pastāv “checks and balances” mehānisms: aprēķinu veicējs nav vienlaikus vienīgais datu avots, vienīgais kvalitātes kontrolieris un gala ziņojuma apstiprinātājs.
Silavas zinātniskās institūcijas statuss papildus nostiprina metodoloģiskās objektivitātes principu. Zinātniskās darbības likums LVMI “Silava” nosaka kā valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Tas pats likums kā zinātnieka pienākumu nosaka zinātnisko pētījumu objektivitātes nodrošināšanu un paredz zinātnieku neatkarību un akadēmisko brīvību. Tas nenozīmē, ka LULUCF inventarizācija juridiski būtu “zinātnisks pētījums” visos tās elementos, tomēr šādas institūcijas profesionālā kultūra un tiesiskais statuss ir īpaši piemērots metodoloģiju, emisiju faktoru un nacionāli specifisko parametru izstrādei un neatkarīgai interpretācijai.
Starptautiskā prakse apstiprina specializētas meža/NFI institūcijas iesaistes lietderību. Somijā Statistics Finland ir nacionālā atbildīgā inventarizācijas institūcija, bet Natural Resources Institute Finland (Luke) sagatavo lauksaimniecības un LULUCF emisiju un piesaistes aprēķinus. Zviedrijā par valsts ziņošanu atbild Swedish Environmental Protection Agency, bet SLU ir atbildīga par LULUCF emisiju un piesaistes aprēķināšanu, turklāt šie aprēķini lielā mērā balstās Zviedrijas Nacionālajā meža inventarizācijā. Vācijā meža SEG inventarizācijas funkcijas veic specializētais Thünen Institute. Tādējādi Latvijas modelis, kurā LULUCF aprēķini koncentrēti institūcijā ar NMM un mežzinātnes kompetenci, nav izņēmums, bet atbilst vairāku mežsaimnieciski nozīmīgu ES valstu institucionālajai loģikai.
Tieša kompetences noteikšana MK noteikumos rada lielāku stabilitāti nekā funkcijas nodošana ar periodiskiem iepirkumiem vai īstermiņa līgumiem. UNFCCC Parīzes nolīguma pārredzamības sistēma paredz, ka valstīm jāuztur institucionāli, juridiski un procedurāli risinājumi nepārtrauktai inventarizācijas sagatavošanai un savlaicīgai ziņošanai, skaidri nosakot iesaistīto institūciju atbildību, datu vākšanu, metodoloģijas izvēli, arhivēšanu un inventarizācijas apstiprināšanas procesu. Tādēļ pastāvīgas kompetences nostiprināšana normatīvajā aktā samazina risku, ka ekspertīzes pieejamība ir atkarīga no iepirkuma cikla, viena projekta finansējuma vai īstermiņa administratīva lēmuma.
Silavas kompetences saglabāšana vienlaikus nodrošina inventarizācijas un politikas scenāriju savstarpēju metodoloģisko konsekvenci. MK noteikumi Nr. 675 Silavai uztic ne tikai vēsturisko LULUCF inventarizāciju, bet arī prognožu modelēšanas sistēmas uzturēšanu un LULUCF prognožu aprēķināšanu. Ja vēsturisko inventarizāciju un nākotnes prognozes sagatavotu institūcijas ar atšķirīgām datu interpretācijām vai modeļiem, rastos risks, ka politikas scenāriji nebūtu pilnībā salīdzināmi ar inventarizācijas bāzes gadiem. Pašreizējais risinājums šo risku būtiski samazina.
2. Kādēļ funkciju nevajadzētu koncentrēt politikas veidotāja institūcijā
No labas pārvaldības viedokļa būtu problemātiski vienā institucionālā ķēdē koncentrēt politikas mērķu noteikšanu, pasākumu izvēli, to izpildes novērtēšanai izmantoto LULUCF metodoloģiju un gala rezultāta interpretāciju.
LULUCF aprēķinu rezultāti var tieši ietekmēt nepieciešamo klimata politikas pasākumu apjomu, meža apsaimniekošanas politikas izvēli un Latvijas spēju izpildīt ES saistības. Regulas (ES) 2023/839 sistēmā 2026.–2030. gada atbilstība ir tieši saistīta ar ziņotajām LULUCF emisijām un piesaisti.
Tādēļ metodoloģiska funkciju nodalīšana samazina gan faktisku, gan uztveramu interešu konflikta risku. Politikas veidotājs var noteikt mērķus un pasākumus; datu turētāji sniedz primāros administratīvos datus; Silava, izmantojot NMM un citus datus, metodoloģiski aprēķina emisijas un piesaisti; LVĢMC un nacionālā kvalitātes sistēma nodrošina apkopošanu un QA/QC; savukārt valsts kompetentā institūcija atbild par gala ziņojumu.
Tieši funkciju nodalīšana, nevis vienas institūcijas absolūta neatkarība, ir šīs sistēmas galvenā priekšrocība.
3. Sekas, ja Silavas tiešā kompetence tiktu svītrota
Silavas tiešās kompetences svītrošana no MK noteikumiem Nr. 675 būtu pamatota tikai tad, ja varētu pierādīt, ka jaunais institucionālais risinājums vismaz līdzvērtīgi nodrošina tehnisko kompetenci, NMM datu integrāciju, visas vēsturiskās laika rindas reproducējamību, aprēķinu modeļu un emisiju faktoru pārņemšanu, datu arhivēšanu, QA/QC, ekspertu nepārtrauktību un spēju atbildēt uz Eiropas Komisijas un UNFCCC ekspertu jautājumiem.
Pretējā gadījumā institucionālā maiņa radītu papildu risku tieši tiem kvalitātes kritērijiem, kurus ES tiesības nosaka kā obligātus — pārredzamībai, precizitātei, pilnīgumam, konsekvencei un salīdzināmībai.
Turklāt būtu jāizskaidro, kāpēc valstij būtu lietderīgi nodalīt LULUCF aprēķinu funkciju no institūcijas, kurai valsts jau ar citu Ministru kabineta normatīvo aktu uzticējusi Nacionālā meža monitoringa veikšanu. Šāda nodalīšana pati par sevi neradītu jaunus neatkarīgus datus — tā galvenokārt radītu papildu datu nodošanas, metodoloģijas pārņemšanas un koordinācijas posmus.
4. Ieteicamais normatīvās politikas princips
Tādēļ MK noteikumos Nr. 675 būtu saglabājams princips, ka:
LVMI “Silava” kā Nacionālā meža monitoringa veicējs un specializēta valsts mežzinātnes institūcija ir tieši atbildīga par LULUCF sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinu metodoloģisko sagatavošanu, aprēķinu veikšanu, nepieciešamo nacionāli specifisko parametru un modeļu attīstīšanu, inventarizācijas laika rindas uzturēšanu un ar inventarizāciju metodoloģiski saskaņotu LULUCF prognožu sagatavošanu, savukārt nacionālās inventarizācijas apkopošana, kvalitātes nodrošināšana, institucionālā koordinācija un oficiālā iesniegšana saglabājama citām normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām.
Šāds risinājums vienlaikus nodrošina specializētu zinātnisko kompetenci un institucionālu kontroli, neveidojot situāciju, kurā viena un tā pati institūcija būtu politikas veidotājs, primāro datu turētājs, aprēķinu veicējs, kvalitātes kontrolieris un gala rezultāta apstiprinātājs.
5. Kopsavilkuma arguments MK noteikumu grozījumu anotācijai
LVMI “Silava” kompetences saglabāšana LULUCF sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinu sagatavošanā nodrošina Latvijas nacionālās SEG inventarizācijas sistēmas metodoloģisko pēctecību, tiešu sasaisti ar Nacionālā meža monitoringa statistiski reprezentatīvajiem datiem, specializētas zinātniskās kompetences izmantošanu, vēsturisko laika rindu konsekvenci un LULUCF inventarizācijas un prognožu savstarpēju salīdzināmību. Funkcijas institucionāla nodalīšana no politikas veidošanas un gala inventarizācijas apkopošanas vienlaikus stiprina rezultātu objektivitāti, pārbaudāmību un sabiedrisko uzticamību. Šāds modelis atbilst Regulas (ES) 2018/1999 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 prasībām par skaidru institucionālās atbildības sadalījumu, pietiekamu tehnisko kompetenci, inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un nepārtrauktu pilnveidošanu un ir salīdzināms ar vairāku mežsaimnieciski nozīmīgu ES dalībvalstu praksi.
Manuprāt, spēcīgākais arguments nav “Silavai šī funkcija ir bijusi vēsturiski”, bet gan tas, ka Latvijā jau ir izveidota loģiska četru līmeņu kontroles sistēma: NMM un citi primārie dati → Silavas zinātniski metodoloģiskais aprēķins → LVĢMC apkopošana un QA/QC → valsts koordinācija un starptautiskā pārbaude. Šīs sistēmas izjaukšanai būtu jābūt pamatotai ar pierādāmu kvalitātes ieguvumu, nevis tikai institucionālu funkciju pārdali.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība” ir pamatoti saglabājama Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” tieša kompetence sagatavot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb LULUCF/ZIZIMM sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinus.
Pašreizējā sistēma veido funkcionālu atbildības nodalījumu: dažādas valsts institūcijas nodrošina darbību datus, LVMI “Silava” veic LULUCF aprēķinus un metodoloģisko darbu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs apkopo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, bet noteikumos noteiktā koordinējošā ministrija nodrošina nacionālās sistēmas koordināciju, pārbaudi un starptautisko ziņošanu. MK noteikumu Nr. 675 14.–19. punkts tieši paredz vairāku institūciju datu nodošanu Silavai, savukārt 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunkts Silavai nosaka LULUCF emisiju un piesaistes aprēķinu sagatavošanu.
Šāds institucionālais sadalījums būtu saglabājams šādu apsvērumu dēļ.
LULUCF inventarizācija nav tikai administratīva datu apkopošana, bet specializēts zinātniski metodoloģisks process. LULUCF rezultāts tiek iegūts, kombinējot zemes izmantošanas un tās maiņas datus, meža resursu statistiskās inventarizācijas rezultātus, krājas un pieauguma novērtējumus, oglekļa krātuvju izmaiņas, augsnes, atmirušās koksnes un nocirstās koksnes produktu aprēķinus, emisiju faktorus un modeļus. ES inventarizācijas regulējums tieši prasa dalībvalstīm nodrošināt ne vien datu pieejamību, bet arī pietiekamu tehnisko kompetenci, metodoloģijas izvēli un attīstīšanu, emisiju faktoru noteikšanu un kvalificētu personālu. Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 26. un 27. pants paredz institucionālo, juridisko un procedurālo kārtību, pietiekamu kapacitāti un konkrētu pienākumu sadalījumu metodoloģijas, aktivitātes datu, emisiju faktoru, QA/QC un arhivēšanas jomā.
Silavas LULUCF kompetence ir strukturāli sasaistīta ar Latvijas Nacionālo meža monitoringu, nevis tikai ar atsevišķu projektu vai līgumu. MK noteikumi Nr. 51 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi” tieši nosaka, ka LVMI “Silava” veic Nacionālo meža monitoringu, tostarp meža resursu monitoringu, kurā piecu gadu ciklā visā Latvijas teritorijā tiek iegūta statistiski reprezentatīva informācija par meža platību, koksnes resursu struktūru un dinamiku, bojājumiem un atmirušo koksni. Tas rada institucionāli īpaši nozīmīgu saikni starp primāro statistisko novērojumu sistēmu un LULUCF aprēķinu metodoloģiju.
Šī datu un aprēķinu integrācija jau ir iestrādāta pašos MK noteikumos Nr. 675. Noteikumu 33. punkts paredz, ka Silava izveido un uztur modelēšanas sistēmu saimnieciskās darbības, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un meža apsaimniekošanas scenāriju ietekmes uz SEG emisijām prognozēšanai, turklāt tai jābūt sasaistītai ar SEG inventarizācijas sistēmu un jāizmanto Meža resursu monitoringa dati. Savukārt 37. punkts Silavai nosaka LULUCF emisiju un piesaistes prognožu aprēķināšanu. Tādēļ inventarizācijas funkcijas atrautība no Silavas radītu ne tikai institucionālu pārdali, bet pārrautu pašreizējo NMM → inventarizācija → prognozes → scenāriju modelēšana metodoloģisko ķēdi.
Inventarizācijas laika rindas nepārtrauktībai ir īpaša nozīme. SEG inventarizācija nav katru gadu no jauna sagatavojama statistikas tabula. Tā ir savstarpēji konsekventa vēsturiska laika rinda, kurā metodoloģijas, emisiju faktoru vai pamatdatu uzlabojumu gadījumā nepieciešams pārrēķināt arī iepriekšējos gadus. ES Regulas 2018/1999 37. pants prasa dalībvalstīm ne tikai izveidot, bet arī nepārtraukti pilnveidot nacionālās inventarizācijas sistēmas, nodrošinot savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu. Funkcijas pārcelšana citai institūcijai tādēļ būtu vērtējama ne tikai pēc administratīvajām izmaksām, bet arī pēc riska zaudēt metodoloģisko institucionālo atmiņu, aprēķinu modeļu pēctecību un spēju reproducēt agrāko gadu rezultātus.
Metodoloģiska neatkarība palielina inventarizācijas ticamību situācijās, kad LULUCF rezultāti kļūst politiski vai ekonomiski nozīmīgi. Kopš Regulas (ES) 2018/841 grozīšanas ar Regulu (ES) 2023/839 LULUCF dati nav tikai informatīva vides statistika. No 2026. līdz 2030. gadam dalībvalstīm ir noteikti saistoši LULUCF neto emisiju un piesaistes mērķi, un atbilstības novērtējums balstās uz dalībvalstu ziņotajām emisijām un piesaisti. Tādēļ pieaug nepieciešamība nošķirt politikas mērķu noteikšanu no šo mērķu izpildes faktiskā mērījuma un aprēķina.
Institucionālā neatkarība šajā kontekstā nenozīmē Silavas atrašanos ārpus valsts kontroles. Gluži pretēji, optimāls modelis ir metodoloģiski neatkarīgs sektora aprēķinu veicējs, kura rezultātus pārbauda un integrē cita institūcija. Pašreizējie MK noteikumi paredz, ka LVĢMC izstrādā kvalitātes programmu un kvalitātes plānu, bet koordinējošā ministrija uzrauga un koordinē inventarizācijas kvalitātes kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. Tādējādi jau pastāv “checks and balances” mehānisms: aprēķinu veicējs nav vienlaikus vienīgais datu avots, vienīgais kvalitātes kontrolieris un gala ziņojuma apstiprinātājs.
Silavas zinātniskās institūcijas statuss papildus nostiprina metodoloģiskās objektivitātes principu. Zinātniskās darbības likums LVMI “Silava” nosaka kā valsts zinātnisko institūtu — atvasinātu publisku personu. Tas pats likums kā zinātnieka pienākumu nosaka zinātnisko pētījumu objektivitātes nodrošināšanu un paredz zinātnieku neatkarību un akadēmisko brīvību. Tas nenozīmē, ka LULUCF inventarizācija juridiski būtu “zinātnisks pētījums” visos tās elementos, tomēr šādas institūcijas profesionālā kultūra un tiesiskais statuss ir īpaši piemērots metodoloģiju, emisiju faktoru un nacionāli specifisko parametru izstrādei un neatkarīgai interpretācijai.
Starptautiskā prakse apstiprina specializētas meža/NFI institūcijas iesaistes lietderību. Somijā Statistics Finland ir nacionālā atbildīgā inventarizācijas institūcija, bet Natural Resources Institute Finland (Luke) sagatavo lauksaimniecības un LULUCF emisiju un piesaistes aprēķinus. Zviedrijā par valsts ziņošanu atbild Swedish Environmental Protection Agency, bet SLU ir atbildīga par LULUCF emisiju un piesaistes aprēķināšanu, turklāt šie aprēķini lielā mērā balstās Zviedrijas Nacionālajā meža inventarizācijā. Vācijā meža SEG inventarizācijas funkcijas veic specializētais Thünen Institute. Tādējādi Latvijas modelis, kurā LULUCF aprēķini koncentrēti institūcijā ar NMM un mežzinātnes kompetenci, nav izņēmums, bet atbilst vairāku mežsaimnieciski nozīmīgu ES valstu institucionālajai loģikai.
Tieša kompetences noteikšana MK noteikumos rada lielāku stabilitāti nekā funkcijas nodošana ar periodiskiem iepirkumiem vai īstermiņa līgumiem. UNFCCC Parīzes nolīguma pārredzamības sistēma paredz, ka valstīm jāuztur institucionāli, juridiski un procedurāli risinājumi nepārtrauktai inventarizācijas sagatavošanai un savlaicīgai ziņošanai, skaidri nosakot iesaistīto institūciju atbildību, datu vākšanu, metodoloģijas izvēli, arhivēšanu un inventarizācijas apstiprināšanas procesu. Tādēļ pastāvīgas kompetences nostiprināšana normatīvajā aktā samazina risku, ka ekspertīzes pieejamība ir atkarīga no iepirkuma cikla, viena projekta finansējuma vai īstermiņa administratīva lēmuma.
Silavas kompetences saglabāšana vienlaikus nodrošina inventarizācijas un politikas scenāriju savstarpēju metodoloģisko konsekvenci. MK noteikumi Nr. 675 Silavai uztic ne tikai vēsturisko LULUCF inventarizāciju, bet arī prognožu modelēšanas sistēmas uzturēšanu un LULUCF prognožu aprēķināšanu. Ja vēsturisko inventarizāciju un nākotnes prognozes sagatavotu institūcijas ar atšķirīgām datu interpretācijām vai modeļiem, rastos risks, ka politikas scenāriji nebūtu pilnībā salīdzināmi ar inventarizācijas bāzes gadiem. Pašreizējais risinājums šo risku būtiski samazina.
2. Kādēļ funkciju nevajadzētu koncentrēt politikas veidotāja institūcijā
No labas pārvaldības viedokļa būtu problemātiski vienā institucionālā ķēdē koncentrēt politikas mērķu noteikšanu, pasākumu izvēli, to izpildes novērtēšanai izmantoto LULUCF metodoloģiju un gala rezultāta interpretāciju.
LULUCF aprēķinu rezultāti var tieši ietekmēt nepieciešamo klimata politikas pasākumu apjomu, meža apsaimniekošanas politikas izvēli un Latvijas spēju izpildīt ES saistības. Regulas (ES) 2023/839 sistēmā 2026.–2030. gada atbilstība ir tieši saistīta ar ziņotajām LULUCF emisijām un piesaisti.
Tādēļ metodoloģiska funkciju nodalīšana samazina gan faktisku, gan uztveramu interešu konflikta risku. Politikas veidotājs var noteikt mērķus un pasākumus; datu turētāji sniedz primāros administratīvos datus; Silava, izmantojot NMM un citus datus, metodoloģiski aprēķina emisijas un piesaisti; LVĢMC un nacionālā kvalitātes sistēma nodrošina apkopošanu un QA/QC; savukārt valsts kompetentā institūcija atbild par gala ziņojumu.
Tieši funkciju nodalīšana, nevis vienas institūcijas absolūta neatkarība, ir šīs sistēmas galvenā priekšrocība.
3. Sekas, ja Silavas tiešā kompetence tiktu svītrota
Silavas tiešās kompetences svītrošana no MK noteikumiem Nr. 675 būtu pamatota tikai tad, ja varētu pierādīt, ka jaunais institucionālais risinājums vismaz līdzvērtīgi nodrošina tehnisko kompetenci, NMM datu integrāciju, visas vēsturiskās laika rindas reproducējamību, aprēķinu modeļu un emisiju faktoru pārņemšanu, datu arhivēšanu, QA/QC, ekspertu nepārtrauktību un spēju atbildēt uz Eiropas Komisijas un UNFCCC ekspertu jautājumiem.
Pretējā gadījumā institucionālā maiņa radītu papildu risku tieši tiem kvalitātes kritērijiem, kurus ES tiesības nosaka kā obligātus — pārredzamībai, precizitātei, pilnīgumam, konsekvencei un salīdzināmībai.
Turklāt būtu jāizskaidro, kāpēc valstij būtu lietderīgi nodalīt LULUCF aprēķinu funkciju no institūcijas, kurai valsts jau ar citu Ministru kabineta normatīvo aktu uzticējusi Nacionālā meža monitoringa veikšanu. Šāda nodalīšana pati par sevi neradītu jaunus neatkarīgus datus — tā galvenokārt radītu papildu datu nodošanas, metodoloģijas pārņemšanas un koordinācijas posmus.
4. Ieteicamais normatīvās politikas princips
Tādēļ MK noteikumos Nr. 675 būtu saglabājams princips, ka:
LVMI “Silava” kā Nacionālā meža monitoringa veicējs un specializēta valsts mežzinātnes institūcija ir tieši atbildīga par LULUCF sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinu metodoloģisko sagatavošanu, aprēķinu veikšanu, nepieciešamo nacionāli specifisko parametru un modeļu attīstīšanu, inventarizācijas laika rindas uzturēšanu un ar inventarizāciju metodoloģiski saskaņotu LULUCF prognožu sagatavošanu, savukārt nacionālās inventarizācijas apkopošana, kvalitātes nodrošināšana, institucionālā koordinācija un oficiālā iesniegšana saglabājama citām normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām.
Šāds risinājums vienlaikus nodrošina specializētu zinātnisko kompetenci un institucionālu kontroli, neveidojot situāciju, kurā viena un tā pati institūcija būtu politikas veidotājs, primāro datu turētājs, aprēķinu veicējs, kvalitātes kontrolieris un gala rezultāta apstiprinātājs.
5. Kopsavilkuma arguments MK noteikumu grozījumu anotācijai
LVMI “Silava” kompetences saglabāšana LULUCF sektora SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķinu sagatavošanā nodrošina Latvijas nacionālās SEG inventarizācijas sistēmas metodoloģisko pēctecību, tiešu sasaisti ar Nacionālā meža monitoringa statistiski reprezentatīvajiem datiem, specializētas zinātniskās kompetences izmantošanu, vēsturisko laika rindu konsekvenci un LULUCF inventarizācijas un prognožu savstarpēju salīdzināmību. Funkcijas institucionāla nodalīšana no politikas veidošanas un gala inventarizācijas apkopošanas vienlaikus stiprina rezultātu objektivitāti, pārbaudāmību un sabiedrisko uzticamību. Šāds modelis atbilst Regulas (ES) 2018/1999 un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 prasībām par skaidru institucionālās atbildības sadalījumu, pietiekamu tehnisko kompetenci, inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un nepārtrauktu pilnveidošanu un ir salīdzināms ar vairāku mežsaimnieciski nozīmīgu ES dalībvalstu praksi.
Manuprāt, spēcīgākais arguments nav “Silavai šī funkcija ir bijusi vēsturiski”, bet gan tas, ka Latvijā jau ir izveidota loģiska četru līmeņu kontroles sistēma: NMM un citi primārie dati → Silavas zinātniski metodoloģiskais aprēķins → LVĢMC apkopošana un QA/QC → valsts koordinācija un starptautiskā pārbaude. Šīs sistēmas izjaukšanai būtu jābūt pamatotai ar pierādāmu kvalitātes ieguvumu, nevis tikai institucionālu funkciju pārdali.
17.08.2026. 20:13
26-TA-29/11
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina pārskatīt piedāvāto redakciju, kurā veiktas kardinālas izmaiņas zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aprēķinu sagatavošanā un ar tiem saistītās modelēšanas sistēmas uzturēšanā.
Projektā piedāvāta būtiska centracizācija, ka šajā gadījumā izslēdz zinātnisko institūciju tiešu un nepārprotamu dalību nododot šo funkciju politikas veidotāju rokās, kas pēc būtības var radīt interešu konflikta situācijas.
Aicinām turpināt diskusijas, vai atgriezties pie esošās normatīvā regulējuma redakcijas, līdz brīdim, kamēr nav panākta nozaru atbalstoša redakcija.
Projektā piedāvāta būtiska centracizācija, ka šajā gadījumā izslēdz zinātnisko institūciju tiešu un nepārprotamu dalību nododot šo funkciju politikas veidotāju rokās, kas pēc būtības var radīt interešu konflikta situācijas.
Aicinām turpināt diskusijas, vai atgriezties pie esošās normatīvā regulējuma redakcijas, līdz brīdim, kamēr nav panākta nozaru atbalstoša redakcija.
17.08.2026. 20:43
26-TA-29/12
Ilze Ozola - Latvijas Nacionālā kūdrāju biedrība
Latvijas Nacionālā kūdrāju biedrība (turpmāk – Biedrība), izvērtējot noteikumu projektu 26-TA-29, kopumā atbalsta nepieciešamību pilnveidot un aktualizēt Latvijas nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu sistēmu. Vienlaikus Biedrība vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt metodoloģisko, institucionālo un zinātniskās kompetences pēctecību zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, jo īpaši attiecībā uz mitrājiem, organiskajām augsnēm un kūdras ieguves teritorijām.
Projekta 14. un 15. punkts maina līdzšinējo ZIZIMM datu un aprēķinu institucionālo plūsmu, nosakot Zemkopības ministrijas atbildību, savukārt 34.2. punkts paredz Zemkopības ministrijai izveidot un uzturēt ZIZIMM modelēšanas sistēmas. Vienlaikus projekta 45. un 49. punkts paredz iespēju inventarizācijas un prognožu tehnisko sagatavošanu nodrošināt ar juridiskajai būtībai atbilstošiem līgumiem.
Biedrība uzskata, ka šāda pieeja pati par sevi nav problemātiska, ja vien normatīvajā regulējumā tiek nodrošināta nepārprotama metodoloģiskā pēctecība, datu, modeļu un zināšanu pārņemšana, kā arī kvalitātes kontrole gadījumos, kad mainās aprēķinu tehniskais veicējs. Pretējā gadījumā rodas būtiski riski nacionālās SEG inventarizācijas kvalitātei un salīdzināmībai laikā.
Īpaša uzmanība nepieciešama mitrāju un organisko augšņu kategorijām. Šajās kategorijās SEG aprēķinu kvalitāte ir cieši saistīta ar konsekventu zemes izmantošanas kategoriju interpretāciju, ilgtermiņa monitoringa datiem, vēsturisko datu rindām, valstij specifiskiem emisiju faktoriem un modeļiem, kā arī ekspertu uzkrāto zināšanu kopumu. Šādu kompetenci nav iespējams pilnvērtīgi nodot tikai ar datņu, datubāzu vai tehniskās dokumentācijas nodošanu citam izpildītājam.
Aprēķinu veicēja maiņas gadījumā var rasties:
- vēsturisko datu interpretācijas pārrāvumi;
- atšķirīga vienas un tās pašas zemes izmantošanas kategorijas klasifikācija dažādos inventarizācijas periodos;
- izmaiņas emisiju faktoru vai aprēķinu pieņēmumu piemērošanā bez pietiekami dokumentēta zinātniska pamatojuma;
- iepriekšējo inventarizācijas gadu aprēķinu reproducējamības samazināšanās;
- nacionālo modeļu un datu kopu uzturēšanas pēctecības zudums;
- valstij specifisko emisiju faktoru un citu Latvijā izstrādāto metodoloģisko risinājumu nepilnīga izmantošana turpmākajās inventarizācijās.
Šie riski ir īpaši nozīmīgi kūdras nozarei, jo SEG inventarizācijas rezultāti un tajā izmantotie emisiju faktori var tieši vai netieši ietekmēt turpmākos valsts klimata politikas lēmumus, emisiju samazināšanas mērķu noteikšanu, zemes izmantošanas politiku, kā arī lēmumus par kūdras ieguves teritoriju rekultivāciju un pēcizmantošanu.
Biedrība īpaši vērš uzmanību uz valsts pašlaik veikto būtisko ieguldījumu nacionālās zinātniskās kompetences attīstībā.
Latvijā 2025.–2029. gadā tiek īstenots pētniecības projekts PeatTransform – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”, kura kopējais finansējums ir aptuveni 5,59 milj. EUR, tostarp ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Latvijas valsts līdzfinansējums.
Projektu vada LVMI “Silava”, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Vides risinājumu institūtu, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu.
Viens no projekta būtiskajiem uzdevumiem ir pilnveidot SEG emisiju aprēķinu metodes un izstrādāt Latvijai pielāgotus emisiju faktorus, lai nacionālā SEG inventarizācija precīzāk atspoguļotu faktiskās emisijas no kūdras ieguves, organiskajām augsnēm un dažādiem zemes izmantošanas un rekultivācijas veidiem.
Tādējādi valsts un Eiropas Savienība šobrīd iegulda ievērojamus publiskos līdzekļus tieši tās zinātniskās un metodoloģiskās kompetences izveidē, kura turpmāk būs nepieciešama nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai.
Biedrības ieskatā nav pietiekami skaidrs, kā noteikumu projektā paredzētais institucionālais modelis nodrošinās, ka PeatTransform un citu par publiskiem līdzekļiem finansētu pētījumu ietvaros izstrādātie emisiju faktori, modeļi, datubāzes, ilgtermiņa mērījumu rezultāti un metodoloģiskās zināšanas tiks sistemātiski integrētas nacionālajā SEG inventarizācijā un saglabātas arī gadījumā, ja nākotnē mainās inventarizācijas tehniskais veicējs.
Biedrība uzskata, ka par publiskiem līdzekļiem izveidotajai nacionālajai SEG inventarizācijas kompetencei, datiem un modeļiem ir jāveido pastāvīga valsts zināšanu infrastruktūra, nevis jābūt piesaistītiem konkrēta terminēta līguma izpildītājam.
Tādēļ Biedrība aicina noteikumu projektā vai tā piemērošanas mehānismā skaidri nostiprināt šādus principus:
- ZIZIMM sektora SEG inventarizācijas metodoloģiskajai un institucionālajai pēctecībai jābūt nodrošinātai neatkarīgi no konkrētā tehniskā aprēķinu veicēja;
- mainoties aprēķinu tehniskajam veicējam, obligāti jānodrošina pilnīga izmantoto datu, datubāzu, modeļu, algoritmu, emisiju faktoru, aprēķinu pieņēmumu, dokumentācijas un citas inventarizācijas reproducēšanai nepieciešamās informācijas nodošana;
- jānodrošina iepriekšējo inventarizācijas gadu aprēķinu reproducējamība un metodoloģisko izmaiņu pilnīga dokumentēšana;
ZIZIMM modelēšanas sistēmās un SEG inventarizācijā sistemātiski jāintegrē Latvijas zinātnisko institūciju, tostarp PeatTransform projekta, ietvaros izstrādātie un zinātniski pamatotie valstij specifiskie emisiju faktori, modeļi un citas metodoloģijas, ja tās atbilst starptautiskajām SEG inventarizācijas prasībām;
- attiecībā uz mitrājiem, organiskajām augsnēm un kūdras ieguves teritorijām jānodrošina pastāvīga institucionālā pieeja attiecīgajai zinātniskajai kompetencei un ilgtermiņa datu kopām;
- būtiskas metodoloģiskas izmaiņas, kas var ievērojami mainīt konkrētu ZIZIMM zemes kategoriju aprēķinātās emisijas vai piesaisti, būtu zinātniski jāpamato, jādokumentē un to ietekme uz vēsturisko datu rindu jāizvērtē pirms šo izmaiņu izmantošanas nacionālajā inventarizācijā.
Biedrība lūdz arī anotācijā skaidrot, kā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks nodrošināta līdzšinējās ZIZIMM inventarizācijas metodoloģiskās kompetences, datu, modeļu un vēsturisko aprēķinu pēctecība, kā arī kā tiks nodrošināta par publiskiem līdzekļiem finansēto PeatTransform un citu pētījumu rezultātu integrācija un ilgtermiņa izmantošana nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā.
Biedrības ieskatā jautājums nav tikai par to, kura institūcija vai izpildītājs konkrētajā gadā veic aprēķinus, bet gan par to, kam un kādā veidā Latvijā ilgtermiņā pieder un tiek uzturēta SEG inventarizācijas metodoloģiskā kompetence.
Ņemot vērā, ka uz nacionālās SEG inventarizācijas datiem tiek balstīti būtiski klimata, zemes izmantošanas un tautsaimniecības politikas lēmumi, Biedrība aicina noteikumu projektā nostiprināt mehānismu, kas garantē ZIZIMM sektora, tostarp mitrāju, organisko augšņu un kūdras ieguves teritoriju, aprēķinu zinātnisko kvalitāti, metodoloģisko pēctecību, reproducējamību un nacionālās kompetences saglabāšanu neatkarīgi no tehniskā izpildītāja maiņas.
Projekta 14. un 15. punkts maina līdzšinējo ZIZIMM datu un aprēķinu institucionālo plūsmu, nosakot Zemkopības ministrijas atbildību, savukārt 34.2. punkts paredz Zemkopības ministrijai izveidot un uzturēt ZIZIMM modelēšanas sistēmas. Vienlaikus projekta 45. un 49. punkts paredz iespēju inventarizācijas un prognožu tehnisko sagatavošanu nodrošināt ar juridiskajai būtībai atbilstošiem līgumiem.
Biedrība uzskata, ka šāda pieeja pati par sevi nav problemātiska, ja vien normatīvajā regulējumā tiek nodrošināta nepārprotama metodoloģiskā pēctecība, datu, modeļu un zināšanu pārņemšana, kā arī kvalitātes kontrole gadījumos, kad mainās aprēķinu tehniskais veicējs. Pretējā gadījumā rodas būtiski riski nacionālās SEG inventarizācijas kvalitātei un salīdzināmībai laikā.
Īpaša uzmanība nepieciešama mitrāju un organisko augšņu kategorijām. Šajās kategorijās SEG aprēķinu kvalitāte ir cieši saistīta ar konsekventu zemes izmantošanas kategoriju interpretāciju, ilgtermiņa monitoringa datiem, vēsturisko datu rindām, valstij specifiskiem emisiju faktoriem un modeļiem, kā arī ekspertu uzkrāto zināšanu kopumu. Šādu kompetenci nav iespējams pilnvērtīgi nodot tikai ar datņu, datubāzu vai tehniskās dokumentācijas nodošanu citam izpildītājam.
Aprēķinu veicēja maiņas gadījumā var rasties:
- vēsturisko datu interpretācijas pārrāvumi;
- atšķirīga vienas un tās pašas zemes izmantošanas kategorijas klasifikācija dažādos inventarizācijas periodos;
- izmaiņas emisiju faktoru vai aprēķinu pieņēmumu piemērošanā bez pietiekami dokumentēta zinātniska pamatojuma;
- iepriekšējo inventarizācijas gadu aprēķinu reproducējamības samazināšanās;
- nacionālo modeļu un datu kopu uzturēšanas pēctecības zudums;
- valstij specifisko emisiju faktoru un citu Latvijā izstrādāto metodoloģisko risinājumu nepilnīga izmantošana turpmākajās inventarizācijās.
Šie riski ir īpaši nozīmīgi kūdras nozarei, jo SEG inventarizācijas rezultāti un tajā izmantotie emisiju faktori var tieši vai netieši ietekmēt turpmākos valsts klimata politikas lēmumus, emisiju samazināšanas mērķu noteikšanu, zemes izmantošanas politiku, kā arī lēmumus par kūdras ieguves teritoriju rekultivāciju un pēcizmantošanu.
Biedrība īpaši vērš uzmanību uz valsts pašlaik veikto būtisko ieguldījumu nacionālās zinātniskās kompetences attīstībā.
Latvijā 2025.–2029. gadā tiek īstenots pētniecības projekts PeatTransform – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”, kura kopējais finansējums ir aptuveni 5,59 milj. EUR, tostarp ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Latvijas valsts līdzfinansējums.
Projektu vada LVMI “Silava”, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Vides risinājumu institūtu, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu.
Viens no projekta būtiskajiem uzdevumiem ir pilnveidot SEG emisiju aprēķinu metodes un izstrādāt Latvijai pielāgotus emisiju faktorus, lai nacionālā SEG inventarizācija precīzāk atspoguļotu faktiskās emisijas no kūdras ieguves, organiskajām augsnēm un dažādiem zemes izmantošanas un rekultivācijas veidiem.
Tādējādi valsts un Eiropas Savienība šobrīd iegulda ievērojamus publiskos līdzekļus tieši tās zinātniskās un metodoloģiskās kompetences izveidē, kura turpmāk būs nepieciešama nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai.
Biedrības ieskatā nav pietiekami skaidrs, kā noteikumu projektā paredzētais institucionālais modelis nodrošinās, ka PeatTransform un citu par publiskiem līdzekļiem finansētu pētījumu ietvaros izstrādātie emisiju faktori, modeļi, datubāzes, ilgtermiņa mērījumu rezultāti un metodoloģiskās zināšanas tiks sistemātiski integrētas nacionālajā SEG inventarizācijā un saglabātas arī gadījumā, ja nākotnē mainās inventarizācijas tehniskais veicējs.
Biedrība uzskata, ka par publiskiem līdzekļiem izveidotajai nacionālajai SEG inventarizācijas kompetencei, datiem un modeļiem ir jāveido pastāvīga valsts zināšanu infrastruktūra, nevis jābūt piesaistītiem konkrēta terminēta līguma izpildītājam.
Tādēļ Biedrība aicina noteikumu projektā vai tā piemērošanas mehānismā skaidri nostiprināt šādus principus:
- ZIZIMM sektora SEG inventarizācijas metodoloģiskajai un institucionālajai pēctecībai jābūt nodrošinātai neatkarīgi no konkrētā tehniskā aprēķinu veicēja;
- mainoties aprēķinu tehniskajam veicējam, obligāti jānodrošina pilnīga izmantoto datu, datubāzu, modeļu, algoritmu, emisiju faktoru, aprēķinu pieņēmumu, dokumentācijas un citas inventarizācijas reproducēšanai nepieciešamās informācijas nodošana;
- jānodrošina iepriekšējo inventarizācijas gadu aprēķinu reproducējamība un metodoloģisko izmaiņu pilnīga dokumentēšana;
ZIZIMM modelēšanas sistēmās un SEG inventarizācijā sistemātiski jāintegrē Latvijas zinātnisko institūciju, tostarp PeatTransform projekta, ietvaros izstrādātie un zinātniski pamatotie valstij specifiskie emisiju faktori, modeļi un citas metodoloģijas, ja tās atbilst starptautiskajām SEG inventarizācijas prasībām;
- attiecībā uz mitrājiem, organiskajām augsnēm un kūdras ieguves teritorijām jānodrošina pastāvīga institucionālā pieeja attiecīgajai zinātniskajai kompetencei un ilgtermiņa datu kopām;
- būtiskas metodoloģiskas izmaiņas, kas var ievērojami mainīt konkrētu ZIZIMM zemes kategoriju aprēķinātās emisijas vai piesaisti, būtu zinātniski jāpamato, jādokumentē un to ietekme uz vēsturisko datu rindu jāizvērtē pirms šo izmaiņu izmantošanas nacionālajā inventarizācijā.
Biedrība lūdz arī anotācijā skaidrot, kā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks nodrošināta līdzšinējās ZIZIMM inventarizācijas metodoloģiskās kompetences, datu, modeļu un vēsturisko aprēķinu pēctecība, kā arī kā tiks nodrošināta par publiskiem līdzekļiem finansēto PeatTransform un citu pētījumu rezultātu integrācija un ilgtermiņa izmantošana nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā.
Biedrības ieskatā jautājums nav tikai par to, kura institūcija vai izpildītājs konkrētajā gadā veic aprēķinus, bet gan par to, kam un kādā veidā Latvijā ilgtermiņā pieder un tiek uzturēta SEG inventarizācijas metodoloģiskā kompetence.
Ņemot vērā, ka uz nacionālās SEG inventarizācijas datiem tiek balstīti būtiski klimata, zemes izmantošanas un tautsaimniecības politikas lēmumi, Biedrība aicina noteikumu projektā nostiprināt mehānismu, kas garantē ZIZIMM sektora, tostarp mitrāju, organisko augšņu un kūdras ieguves teritoriju, aprēķinu zinātnisko kvalitāti, metodoloģisko pēctecību, reproducējamību un nacionālās kompetences saglabāšanu neatkarīgi no tehniskā izpildītāja maiņas.
17.08.2026. 23:52
Atlasīti 12 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25