Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Vienotā valsts interneta plūsmu apmaiņas punkta darbības noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Situācija, kad valsts un pašvaldību iestāžu datu plūsmas var iziet ārpus Latvijas teritorijas, kā arī nepastāv centralizēta iespēja nodrošināt kritisko informācijas sistēmu sasniedzamību jebkuros apstākļos, tiek apdraudētas nacionālās drošības intereses. Lai nodrošinātu, ka valsts pārvaldes iestādēm un kritiskās infrastruktūras objektu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pieeja drošam valsts internetam (intranetam), nodrošinot kritiskās datu plūsmas atrašanos tikai Latvijas teritorijā un kritisko informācijas sistēmu sasniedzamību gadījumos, ja Latvijā nav pieejams globālais internets vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta, ir jānodrošina šo iestāžu pieslēgšanas valsts vienoto interneta plūsmu apmaiņas punktam – GLV-IX.
Mērķa apraksts
GLV-IX mērķis ir nodrošināt drošu valsts internetu (intranetu), kurā:
Primāri valsts pārvaldes iestādes un kritiskās infrastruktūras informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas un tās apkalpojošās organizatoriskās struktūras sazinās savā starpā, izmantojot drošu datu pārraides vidi, tādējādi nodrošinot kritiskās datu plūsmas maršrutēšanu tikai Latvijas teritorijā;
Tiek nodrošināta kritisko informācijas sistēmu sasniedzamība un Valsts un kritiskās infrastruktūras e-pakalpojumu pieejamība gadījumos, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumprojekta 27. pantam ir izveidots valsts vienotais interneta plūsmu apmaiņas punkts jeb GLV-IX. Saskaņā ar iepriekš minēto tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi “Par valsts vienoto interneta plūsmu apmaiņas punktu (GLV-IX)” (turpmāk – noteikumi).
Primāri valsts pārvaldes iestādes un kritiskās infrastruktūras informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas un tās apkalpojošās organizatoriskās struktūras sazinās savā starpā, izmantojot drošu datu pārraides vidi, tādējādi nodrošinot kritiskās datu plūsmas maršrutēšanu tikai Latvijas teritorijā;
Tiek nodrošināta kritisko informācijas sistēmu sasniedzamība un Valsts un kritiskās infrastruktūras e-pakalpojumu pieejamība gadījumos, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilstoši Nacionālās kiberdrošības likumprojekta 27. pantam ir izveidots valsts vienotais interneta plūsmu apmaiņas punkts jeb GLV-IX. Saskaņā ar iepriekš minēto tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi “Par valsts vienoto interneta plūsmu apmaiņas punktu (GLV-IX)” (turpmāk – noteikumi).
Politikas jomas
Valsts aizsardzības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
17.01.2024. - 01.02.2024.
Informācija
kate.kanasta@mod.gov.lv, 67335350
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Kate Elizabete Kanasta (AM)
Atbildīgā persona
Svetlana Araslanova (AM)
Izsludināšanas datums
18.01.2024. 10:03
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Darba devēju konfederācija
LDDK kopumā pozitīvi vērtē Aizsardzības ministrijas un LVRTC centienus stiprināt Latvijas interneta darbības un kibertelpas drošību.
Ievērojot SIA “Tet”, SIA “Bite Latvija” un SIA “Telia Latvija” 16.03.2022. Aizsardzības ministrijai adresētajā vēstulē Nr. TET-K-22-2431 “Par vienoto valsts interneta apmaiņas punktu” pausto, LDDK norāda uz sekojošo:
Pašlaik pastāv un tiek izmantoti daudzi necentralizēti interneta trafika apmaiņas savienojumi starp elektronisko sakaru komersantiem. Šo savienojumu fizisku atrašanās vietu ir grūti noteikt un pret tiem ir grūti vērst fizisku uzbrukumu, jo to ir daudz un to atrašanās vieta nav vispārpieejama informācija.
GLV-IX paredzēts veidot kā diversificētu, tomēr centralizētu infrastruktūru, ko pārvaldītu viens elektronisko sakaru komersants, pie tam GLV-IX tīkla mezgli atrastos konkrēti zināmās fiziskās adresēs.
Paredzētā risinājuma izveidošana ir attaisnojama un pamatojama kā ārkārtas risinājums, kas pielietojams tieši valsts apdraudējuma iestāšanās situācijā, piemēram gadījumā, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta.
Uzskatām, ka paredzētā risinājuma piemērošana tādējādi būtu paredzama ar atsevišķu, piemēram Ministru kabineta, rīkojumu tieši valsts apdraudējum iestāšanās gadījumā.
Tomēr, ja centralizēta trafika apmaiņas infrastruktūra darbotos pastāvīgi, nevis tikai krīzes (valsts apdraudējuma) situācijās, tas mūsuprāt palielinātu, nevis samazinātu Interneta pieejamības riskus augstāk minēto iemeslu dēļ.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz apstākli, ka ja GLV-IX plānots nodrošināt kā bezmaksas pakalpojumu pastāvīgi, arī ārpus ārkārtas situācijām, tas tieši ietekmēs Latvijas elektronisko sakaru komersantu tiesiski pamatotās intereses, kas novedīs pie situācijas, kurā komersanti zaudēs konkurētspēju un nesaskatīs komerciālu pamatojumu turpmāk uzturēt pašreiz esošos savstarpējos tīkla savienojumu, tie zaudēs aktualitāti un izzudīs pavisam.
Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka GLV-IX sistēmas risinājums nespēj nodrošināt galveno izvirzīto mērķi – panākt, ka datu plūsma starp Latvijas interneta pieslēgumiem pilnībā un garantēti tiek maršrutēti tikai Latvijā, jo pakalpojumu sniedzējiem pastāv tieši savienojumi (BGP sesijas) ar ārvalstu tīkliem.
Priekšlikums:
Ņemot vērā minētos apsvērumus, nolūkā novērst drošības un ievainojamības riskus, nelabvēlīgu ietekmi uz nozares attīstību un nolūkā nodrošināt godīgas konkurences apstākļus, aicinām organizēt GLV-IX risinājuma darbību tā, lai tā būtu izmantojama noteiktās krīzes un ārkārtas (piem. valsts apdraudējuma) situācijās, nevis kā pastāvīgu risinājumu ārpus krīzes perioda. Rosinām noteikt, ka MK noteikumu projekta 18.punktā minētie Interneta datu plūsmas virzīšanas pamatprincipi būtu aktualizējami ar atsevišķu MK rīkojumu situācijās, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta.
Ievērojot SIA “Tet”, SIA “Bite Latvija” un SIA “Telia Latvija” 16.03.2022. Aizsardzības ministrijai adresētajā vēstulē Nr. TET-K-22-2431 “Par vienoto valsts interneta apmaiņas punktu” pausto, LDDK norāda uz sekojošo:
Pašlaik pastāv un tiek izmantoti daudzi necentralizēti interneta trafika apmaiņas savienojumi starp elektronisko sakaru komersantiem. Šo savienojumu fizisku atrašanās vietu ir grūti noteikt un pret tiem ir grūti vērst fizisku uzbrukumu, jo to ir daudz un to atrašanās vieta nav vispārpieejama informācija.
GLV-IX paredzēts veidot kā diversificētu, tomēr centralizētu infrastruktūru, ko pārvaldītu viens elektronisko sakaru komersants, pie tam GLV-IX tīkla mezgli atrastos konkrēti zināmās fiziskās adresēs.
Paredzētā risinājuma izveidošana ir attaisnojama un pamatojama kā ārkārtas risinājums, kas pielietojams tieši valsts apdraudējuma iestāšanās situācijā, piemēram gadījumā, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta.
Uzskatām, ka paredzētā risinājuma piemērošana tādējādi būtu paredzama ar atsevišķu, piemēram Ministru kabineta, rīkojumu tieši valsts apdraudējum iestāšanās gadījumā.
Tomēr, ja centralizēta trafika apmaiņas infrastruktūra darbotos pastāvīgi, nevis tikai krīzes (valsts apdraudējuma) situācijās, tas mūsuprāt palielinātu, nevis samazinātu Interneta pieejamības riskus augstāk minēto iemeslu dēļ.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz apstākli, ka ja GLV-IX plānots nodrošināt kā bezmaksas pakalpojumu pastāvīgi, arī ārpus ārkārtas situācijām, tas tieši ietekmēs Latvijas elektronisko sakaru komersantu tiesiski pamatotās intereses, kas novedīs pie situācijas, kurā komersanti zaudēs konkurētspēju un nesaskatīs komerciālu pamatojumu turpmāk uzturēt pašreiz esošos savstarpējos tīkla savienojumu, tie zaudēs aktualitāti un izzudīs pavisam.
Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka GLV-IX sistēmas risinājums nespēj nodrošināt galveno izvirzīto mērķi – panākt, ka datu plūsma starp Latvijas interneta pieslēgumiem pilnībā un garantēti tiek maršrutēti tikai Latvijā, jo pakalpojumu sniedzējiem pastāv tieši savienojumi (BGP sesijas) ar ārvalstu tīkliem.
Priekšlikums:
Ņemot vērā minētos apsvērumus, nolūkā novērst drošības un ievainojamības riskus, nelabvēlīgu ietekmi uz nozares attīstību un nolūkā nodrošināt godīgas konkurences apstākļus, aicinām organizēt GLV-IX risinājuma darbību tā, lai tā būtu izmantojama noteiktās krīzes un ārkārtas (piem. valsts apdraudējuma) situācijās, nevis kā pastāvīgu risinājumu ārpus krīzes perioda. Rosinām noteikt, ka MK noteikumu projekta 18.punktā minētie Interneta datu plūsmas virzīšanas pamatprincipi būtu aktualizējami ar atsevišķu MK rīkojumu situācijās, ja Latvijā nav pieejams globālais internets, vai nozīmīgu kiberuzbrukumu gadījumā ir nepieciešams veikt atslēgšanos no globālā interneta.
01.02.2024. 16:25