Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam sagatavots, lai nodrošinātu Mediju politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam, kā arī Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu noteikto mērķu un uzdevumu izpildei turpmākajos trīs gados.
Mērķa apraksts
Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 2025.–2027. gadam mērķis ir nodrošināt noturīgu, daudzveidīgu, drošu, kvalitatīvu, stabilu, ilgtspējīgu, neatkarīgu un brīvu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot, īstenojot Mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam noteiktos 4 rīcības virzienus:
1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa;
2. Droša mediju vide;
3. Neatkarīga mediju vide;
4. Kvalitatīva mediju vide.
1. Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa;
2. Droša mediju vide;
3. Neatkarīga mediju vide;
4. Kvalitatīva mediju vide.
Politikas jomas
Masu informācijas (plašsaziņas) līdzekļu politika
Teritorija
-
Norises laiks
23.01.2025. - 22.02.2025.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāna 2025.–2027.gadam projektu.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Agnese Berga (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
23.01.2025. 16:15
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk – Asociācija) ir izskatījusi Kultūras ministrijas sagatavoto Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025. – 2027. gadam (turpmāk – Plāns) un sniedz savus priekšlikumus plāna pilnveidošanai.
Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025. – 2027. gadam ir dokuments, kurā jāparedz īstenojamie pasākumi, lai sasniegtu Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēs 2024. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktos mērķus.
Norādām, ka Pamatnostādņu mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgas žurnālistikas saturam, uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.
Savukārt mediju politikai turpmākajiem trim gadiem ir noteikti četri rīcības virzieni:
1) Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.
2) Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.
3) Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.
4) Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.
Lasot Plānu, ir jāvērtē vai un kādā mērā ietvertās aktivitātes atbilst Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem un vai tiks sasniegts politikas mērķis.
Pamatnostādnes paredz, ka: “Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.”. Tātad Pamatnostādnes uzsver ne tikai sabiedrisko mediju lomu stipras mediju vides veidošana, bet arī komerciālo mediju nozīmi.
Diemžēl Plāna projekts neatspoguļo Pamatnostādnēs nostiprināto. Plāna punkti 1.1.2. – 1.1.6. un 3.4.1. ir vērsti uz sabiedriskā medija pozīciju stiprināšanu un pakalpojumu attīstību. Savukārt attiecībā uz komerciālajiem medijiem, secināms, ka Plānā trūkst risinājumi komerciālo mediju stiprināšanai. Neskaitot līdz šim jau pastāvošos atbalsta instrumentus kā Mediju atbalsta fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas mediju digitālās transformācijas veicināšanai, komerciālajiem medijiem ir paredzēti jauni pienākumi, kuru īstenošanai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no mediju uzņēmumu puses. Piemēram, palielināt ieguldījumu apjomus Eiropas darbu veidošanai Latvijā, nodrošināt pakalpojumu piekļūstamību un pieejamību.
Neapšaubot sabiedriskā medija lomu un nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, vienlīdz nozīmīgi ir komerciālie mediji. Neproporcionāls finansējuma pieaugums sabiedriskajiem medijiem rada priekšrocības darbinieku piesaistīšanā, satura tiesību iepirkumos, kā arī konkurencē par galveno – auditoriju. Tāpēc uzskatām, ka Plānā ir jāiekļauj šādi pasākumi, kas ir vērsti ne tikai uz sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet uzlabo komercdarbības vidi Latvijas komerciālajiem medijiem:
1) Paredzēt, ka līdz 2026. gada 1. pusgadam tiek izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi tiesību aktos, kuri paredz samazināt dažādus reklāmas izvietošanas ierobežojumus medijos, iepretim esošajam plāna 1.2.12. punktam, kas paredz līdz minētajam termiņam izvērtēt reklāmām noteikto ierobežojumu efektivitāti. Latvijas mediji jau ilgstoši atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar ārvalstīs reģistrētajiem medijiem un sociālo tīklu platformām, jo Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem. Rezultātā Latvijas iedzīvotājus sasniedz arī tāda reklāma, kas Latvijā ir ierobežota, bet nodokļos samaksātais un ieņēmumi aizplūst no Latvijas, jo mūsu komersantiem izvietot “aizliegtās reklāmas” nav atļauts.
2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk – SML) noteic dažādus ierobežojumus sabiedriskajam medijam izvietot komerciālus paziņojumus. Diemžēl praksē novērojams, ka sabiedriskais medijs de facto darbojas reklāmas tirgū, neskatoties uz saņemto ievērojamo kompensāciju (13,8 milj. eiro) par iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī turpmāk plānoto finansējuma ikgadējo pieaugumu šogad un turpmākajos gados. Asociācija vairākkārt ir informējusi Kultūras ministriju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par izveidojušos situāciju. Tāpat Asociācija norāda, ka ir piedalījusies vairākos diskusiju paneļos, kur ir izskatīts gan likums, gan arī vadlīnijas, kas saistīti ar sabiedrisko mediju darbību, identificējot robus un to negatīvās sekas, tai skaitā sniedzot priekšlikumus, lai uzlabotu šīs vadlīnijas. Tomēr Asociācijas viedoklis būtiskajos jautājumos nav ņemts vērā.
Ņemot vērā, minēto lūdzam papildināt plānu ar punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus SML, precizējot komerciālo paziņojumu izvietošanas nosacījumus un to robežas sabiedriskā medija pakalpojumos un darbībā.
3) Saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām, ko iegūst sabiedriskais medijs, Asociācija ir daudzkārt vērsusi Kultūras ministrijas, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību – nav pieļaujams, ka sabiedriskajam medijam ir tiesības pirkt ekskluzīvas ražošanas un/vai izplatīšanas tiesības, t.sk. uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, piemēram, bet ne tikai, Dziesmu un deju svētkiem, Nacionālo bruņoto spēku parādi, vai jebkuru citu sabiedrībai nozīmīgu notikumu un/vai pasākumu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tas ierobežo citu mediju iespējas ražot šāda paša rakstura saturu un rada konkurences traucējumus. Sabiedriski nozīmīgiem notikumiem jābūt pieejamiem arī komerciālajiem medijiem, lai nodrošinātu mediju satura veidošanas daudzveidību, kā arī veicinātu daudzveidīgas informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Minētais ir pamatojams ar to, ka Pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība pēc vienlīdzīgas piekļuves medijiem un to plurālisma, kā arī izteikta nepieciešamība pēc komerciālo mediju atbalsta, lai nodrošinātu mediju vides ilgtspēju.
Asociācija vēlas īpaši atzīmēt Konkurences padomes 2022.gada 2.decembrī sniegto atzinumu TAP portālā attiecībā uz Grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 91 “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem, kas atspoguļojami audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos” (projekta ID Nr.22-TA-312), kas bija saistāms ar iniciatīvu, ka Latvijas nacionālo (pieaugušo) izlašu spēļu starptautiskajās sporta sacensībās olimpiskajos komandu sporta spēļu sporta veidos translācija ir jānodrošina ar bezmaksas televīzijas starpniecību visai sabiedrībai. Toreiz pret šo iniciatīvu iebilda Konkurences padome, norādot uz argumentiem, kas arī Plāna kontekstā nav zaudējuši savu aktualitāti. Precīzāk, Konkurences padome savā atzinumā norādījusi, ka situācijās, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirtas bezmaksas vai ekskluzīvas pārraides tiesības uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, tostarp sporta pasākumiem, pastāv risks, ka šāda rīcība var radīt tirgus kropļojumus. Tas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp komerciālajiem medijiem un sabiedrisko mediju, kā arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Sabiedriskais medijs, izmantojot valsts finansējumu, var iegūt priekšrocības pārraides tiesību tirgū, īpaši sporta pasākumu jomā, kur komerciālie mediji veic ievērojamas investīcijas, kuras nepieciešams atgūt ar reklāmas ieņēmumiem vai abonēšanas maksu. Tā rezultātā komerciālie mediji var tikt nostādīti mazāk konkurētspējīgā situācijā, kas ilgtermiņā var apdraudēt to darbību sporta pasākumu pārraides tirgū, kā arī mazināt satura daudzveidību un mediju nozares konkurētspēju.
Papildu minētajam, licences, kuras nav ekskluzīvas vienam tirgus dalībniekam ierasti ir būtiski lētākas nekā licences, kuras iegādātas vienam tirgus dalībniekam ekskluzīvi. Rezultātā būtu iespējams būtiski samazināt sabiedriskā medija izdevumus.
Ievērojot minēto, aicinām papildināt Plānu ar punktu, kas paredz grozīt tiesību aktus, lai precīzāk noregulētu jautājumu par to, ka sabiedriskais medijs iegādājas tikai neekskluzīvas licences, ļaujot komerciālajiem medijiem arī iegūt tādas pašas licences, t.sk., bet ne tikai, ražošanai un/vai satura izplatīšanai, satura iepirkumiem no trešajām personām u.t.t..
4) Sabiedriskā medija finansēšanai un finansējuma izlietojumam jānodrošina līdzsvars starp sabiedriskā medija sabiedrisko funkciju izpildīšanu un konkurences neitralitātes principa ievērošanu tirgū. Gadījumos, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirts ievērojams finansējums, kas būtiski pārsniedz vairāku lielāko Latvijas privāto mediju grupu apgrozījumu kopā, pastāv risks, ka sabiedriskais medijs iegūs dominējošu stāvokli vairākos tirgus segmentos. Tas rada nelīdzsvarotus apstākļus, kuros sabiedriskais medijs, izmantojot publisko finansējumu, spēj iegādāties tādu komerciāla rakstura saturu vai programmas, kuras nes ieņēmumus komerciālajiem medijiem reklāmu un abonēšanas maksu veidā. Tādejādi komerciālie mediji tiek izspiesti no tirgus un aizvien apjomīgāk samazinot komerciālo mediju iespējas atpelnīt savas satura investīcijas reklāmu izvietošanas ceļā. Lai novērstu šādu situāciju, ir nepieciešams izstrādāt un piemērot regulējumu, kas skaidri regulē sabiedriskā medija darbību tajos tirgus segmentos, kuros tas tieši konkurē ar privātajiem medijiem.
Sabiedriskajam medijam primāri jānodrošina satura radīšana sabiedriski nozīmīgos, bet komerciāli nerentablos segmentos. Piemēram, sabiedrības izglītošanas jomā, mazākumtautību iekļaušanā latviskajā vidē, nodrošinot sabiedrībai kultūras pieejamību, kā arī veidojot informatīvo un analītisko saturu. Savukārt tirgus segmentos, kuros pastāv aktīva konkurence starp sabiedrisko un privātajiem medijiem, sabiedriskā medija darbībai jābūt precīzi regulētai, lai tas ar publisko finansējumu neapdraudētu privāto mediju ilgtspēju.
Tādējādi šāds regulējums būtu vērsts uz to, lai sabiedriskais medijs, vienlaikus veicot savas sabiedriskās funkcijas, neizraisītu privāto mediju izspiešanu no tirgus, nevājinātu tos un neveicinātu tirgus kropļošanu.
5) Lūdzam iekļaut Plānā jaunu punktu, kas paredz Mediju atbalsta fonda palielinājumu. Pēdējo reizi Mediju atbalsta fonda finansējums tika palielināts apstiprinot 2022. gada valsts budžetu. Ņemot vērā būtisko izmaksu kāpumu, kuru radīja nesamērīgi augstā inflācija, ir nepieciešams Mediju atbalsta fonda finansējumu palielināt vismaz inflācijas apmērā, lai turpinātu nodrošināt satura daudzveidību komerciālajos medijos ne mazākā apjomā, kā tas bijis agrāk.
6) Aicinām iekļaut Plānā jaunu punktu, kas kā atbalsta instrumentu radio programmu veidotājiem paredzētu atbalstu apraides izmaksu segšanai. Radio apraide spēs darboties krīzes situācijās, kad citi apraides veidi var tikt ierobežoti, tāpēc ir būtiski nodrošināt radio programmu pārklājumu visā valsts teritorijā.
7) Reģionālo mediju attīstības veicināšanai, ir būtiski definēt, ka reģionālo mediju daudzveidība ietver visus mediju veidus t.sk. televīziju, radio un digitālās platformas. Tāpēc veidojot atbalsta programmas jāņem vērā, ka daudzveidības nodrošināšanai un vietējo kopienu uzrunāšanai nozīmīga loma ir reģionālajām televīzijām, radio programmām un digitālajām platformām. Šāda atbalsta politika nodrošinās plašāku informācijas pieejamību reģionālajai auditorijai un stiprinās vietējo mediju konkurētspēju, veicinot līdzsvarotu satura piedāvājumu reģionos.
8) Lai Mediju atbalsta fonda līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu mediju vides stiprināšanā, aicinām Plānu papildināt ar jaunu punktu, kas paredz uzdevumu izstrādāt ilgtermiņa noteikumus Mediju atbalsta fonda darbībai, kas balstītos sasniegtās auditorijas un ilgtspējas rādītājos, kā arī citos objektīvi izmērāmos rādītājos.
9) Lūdzam papildināt Plānu ar jaunu punktu, kas paredzētu uzdevumu izstrādāt rīcības algoritmu mediju darbībai krīzes situācijās, t.sk. risinot jautājumus par uzdevumiem komerciālajiem medijiem sabiedrības informēšanā, darbības nepārtrauktībai nepieciešamo nodrošinājumu, sabiedrisko un komerciālo mediju sadarbības īstenošanai krīzes gadījumos. Šī Plāna punkta izpildes termiņš, Asociācijas ieskatā, būtu nosakāms 2026. gada 1. pusgads.
Vēršam uzmanību, ka gan Pamatnostādnes, gan Nacionālā drošības koncepcija uzsver, ka spēcīgi vietējie mediji ir nozīmīgi nacionālajai drošībai. Tāpēc risinājumi komerciālo mediju komercdarbības vides uzlabošanā ir uzskatāmi par ieguldījumi drošības stiprināšanā.
Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Pamatnostādnēs nostiprinātais mērķis, lūdzam ņemt vērā Asociācijas sniegtos priekšlikumus. Tāpat esam gatavi aktīvi un konstruktīvi iesaistīties turpmākajā darbā pie Plāna uzlabošanas.
Pateicamies par līdzšinējo sadarbību!
Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025. – 2027. gadam ir dokuments, kurā jāparedz īstenojamie pasākumi, lai sasniegtu Latvijas Mediju politikas pamatnostādnēs 2024. – 2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) noteiktos mērķus.
Norādām, ka Pamatnostādņu mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgas žurnālistikas saturam, uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī.
Savukārt mediju politikai turpmākajiem trim gadiem ir noteikti četri rīcības virzieni:
1) Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.
2) Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.
3) Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.
4) Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.
Lasot Plānu, ir jāvērtē vai un kādā mērā ietvertās aktivitātes atbilst Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem un vai tiks sasniegts politikas mērķis.
Pamatnostādnes paredz, ka: “Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē.”. Tātad Pamatnostādnes uzsver ne tikai sabiedrisko mediju lomu stipras mediju vides veidošana, bet arī komerciālo mediju nozīmi.
Diemžēl Plāna projekts neatspoguļo Pamatnostādnēs nostiprināto. Plāna punkti 1.1.2. – 1.1.6. un 3.4.1. ir vērsti uz sabiedriskā medija pozīciju stiprināšanu un pakalpojumu attīstību. Savukārt attiecībā uz komerciālajiem medijiem, secināms, ka Plānā trūkst risinājumi komerciālo mediju stiprināšanai. Neskaitot līdz šim jau pastāvošos atbalsta instrumentus kā Mediju atbalsta fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas mediju digitālās transformācijas veicināšanai, komerciālajiem medijiem ir paredzēti jauni pienākumi, kuru īstenošanai ir nepieciešamas būtiskas investīcijas no mediju uzņēmumu puses. Piemēram, palielināt ieguldījumu apjomus Eiropas darbu veidošanai Latvijā, nodrošināt pakalpojumu piekļūstamību un pieejamību.
Neapšaubot sabiedriskā medija lomu un nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, vienlīdz nozīmīgi ir komerciālie mediji. Neproporcionāls finansējuma pieaugums sabiedriskajiem medijiem rada priekšrocības darbinieku piesaistīšanā, satura tiesību iepirkumos, kā arī konkurencē par galveno – auditoriju. Tāpēc uzskatām, ka Plānā ir jāiekļauj šādi pasākumi, kas ir vērsti ne tikai uz sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet uzlabo komercdarbības vidi Latvijas komerciālajiem medijiem:
1) Paredzēt, ka līdz 2026. gada 1. pusgadam tiek izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi tiesību aktos, kuri paredz samazināt dažādus reklāmas izvietošanas ierobežojumus medijos, iepretim esošajam plāna 1.2.12. punktam, kas paredz līdz minētajam termiņam izvērtēt reklāmām noteikto ierobežojumu efektivitāti. Latvijas mediji jau ilgstoši atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar ārvalstīs reģistrētajiem medijiem un sociālo tīklu platformām, jo Latvijā noteiktie reklāmas ierobežojumi ir attiecināmi tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem. Rezultātā Latvijas iedzīvotājus sasniedz arī tāda reklāma, kas Latvijā ir ierobežota, bet nodokļos samaksātais un ieņēmumi aizplūst no Latvijas, jo mūsu komersantiem izvietot “aizliegtās reklāmas” nav atļauts.
2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (turpmāk – SML) noteic dažādus ierobežojumus sabiedriskajam medijam izvietot komerciālus paziņojumus. Diemžēl praksē novērojams, ka sabiedriskais medijs de facto darbojas reklāmas tirgū, neskatoties uz saņemto ievērojamo kompensāciju (13,8 milj. eiro) par iziešanu no reklāmas tirgus, kā arī turpmāk plānoto finansējuma ikgadējo pieaugumu šogad un turpmākajos gados. Asociācija vairākkārt ir informējusi Kultūras ministriju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par izveidojušos situāciju. Tāpat Asociācija norāda, ka ir piedalījusies vairākos diskusiju paneļos, kur ir izskatīts gan likums, gan arī vadlīnijas, kas saistīti ar sabiedrisko mediju darbību, identificējot robus un to negatīvās sekas, tai skaitā sniedzot priekšlikumus, lai uzlabotu šīs vadlīnijas. Tomēr Asociācijas viedoklis būtiskajos jautājumos nav ņemts vērā.
Ņemot vērā, minēto lūdzam papildināt plānu ar punktu, kas paredz izstrādāt grozījumus SML, precizējot komerciālo paziņojumu izvietošanas nosacījumus un to robežas sabiedriskā medija pakalpojumos un darbībā.
3) Saistībā ar ekskluzīvajām tiesībām, ko iegūst sabiedriskais medijs, Asociācija ir daudzkārt vērsusi Kultūras ministrijas, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību – nav pieļaujams, ka sabiedriskajam medijam ir tiesības pirkt ekskluzīvas ražošanas un/vai izplatīšanas tiesības, t.sk. uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, piemēram, bet ne tikai, Dziesmu un deju svētkiem, Nacionālo bruņoto spēku parādi, vai jebkuru citu sabiedrībai nozīmīgu notikumu un/vai pasākumu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tas ierobežo citu mediju iespējas ražot šāda paša rakstura saturu un rada konkurences traucējumus. Sabiedriski nozīmīgiem notikumiem jābūt pieejamiem arī komerciālajiem medijiem, lai nodrošinātu mediju satura veidošanas daudzveidību, kā arī veicinātu daudzveidīgas informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Minētais ir pamatojams ar to, ka Pamatnostādnēs ir uzsvērta nepieciešamība pēc vienlīdzīgas piekļuves medijiem un to plurālisma, kā arī izteikta nepieciešamība pēc komerciālo mediju atbalsta, lai nodrošinātu mediju vides ilgtspēju.
Asociācija vēlas īpaši atzīmēt Konkurences padomes 2022.gada 2.decembrī sniegto atzinumu TAP portālā attiecībā uz Grozījumiem Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 91 “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem, kas atspoguļojami audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos” (projekta ID Nr.22-TA-312), kas bija saistāms ar iniciatīvu, ka Latvijas nacionālo (pieaugušo) izlašu spēļu starptautiskajās sporta sacensībās olimpiskajos komandu sporta spēļu sporta veidos translācija ir jānodrošina ar bezmaksas televīzijas starpniecību visai sabiedrībai. Toreiz pret šo iniciatīvu iebilda Konkurences padome, norādot uz argumentiem, kas arī Plāna kontekstā nav zaudējuši savu aktualitāti. Precīzāk, Konkurences padome savā atzinumā norādījusi, ka situācijās, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirtas bezmaksas vai ekskluzīvas pārraides tiesības uz sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, tostarp sporta pasākumiem, pastāv risks, ka šāda rīcība var radīt tirgus kropļojumus. Tas var negatīvi ietekmēt konkurenci starp komerciālajiem medijiem un sabiedrisko mediju, kā arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Sabiedriskais medijs, izmantojot valsts finansējumu, var iegūt priekšrocības pārraides tiesību tirgū, īpaši sporta pasākumu jomā, kur komerciālie mediji veic ievērojamas investīcijas, kuras nepieciešams atgūt ar reklāmas ieņēmumiem vai abonēšanas maksu. Tā rezultātā komerciālie mediji var tikt nostādīti mazāk konkurētspējīgā situācijā, kas ilgtermiņā var apdraudēt to darbību sporta pasākumu pārraides tirgū, kā arī mazināt satura daudzveidību un mediju nozares konkurētspēju.
Papildu minētajam, licences, kuras nav ekskluzīvas vienam tirgus dalībniekam ierasti ir būtiski lētākas nekā licences, kuras iegādātas vienam tirgus dalībniekam ekskluzīvi. Rezultātā būtu iespējams būtiski samazināt sabiedriskā medija izdevumus.
Ievērojot minēto, aicinām papildināt Plānu ar punktu, kas paredz grozīt tiesību aktus, lai precīzāk noregulētu jautājumu par to, ka sabiedriskais medijs iegādājas tikai neekskluzīvas licences, ļaujot komerciālajiem medijiem arī iegūt tādas pašas licences, t.sk., bet ne tikai, ražošanai un/vai satura izplatīšanai, satura iepirkumiem no trešajām personām u.t.t..
4) Sabiedriskā medija finansēšanai un finansējuma izlietojumam jānodrošina līdzsvars starp sabiedriskā medija sabiedrisko funkciju izpildīšanu un konkurences neitralitātes principa ievērošanu tirgū. Gadījumos, kad sabiedriskajam medijam tiek piešķirts ievērojams finansējums, kas būtiski pārsniedz vairāku lielāko Latvijas privāto mediju grupu apgrozījumu kopā, pastāv risks, ka sabiedriskais medijs iegūs dominējošu stāvokli vairākos tirgus segmentos. Tas rada nelīdzsvarotus apstākļus, kuros sabiedriskais medijs, izmantojot publisko finansējumu, spēj iegādāties tādu komerciāla rakstura saturu vai programmas, kuras nes ieņēmumus komerciālajiem medijiem reklāmu un abonēšanas maksu veidā. Tādejādi komerciālie mediji tiek izspiesti no tirgus un aizvien apjomīgāk samazinot komerciālo mediju iespējas atpelnīt savas satura investīcijas reklāmu izvietošanas ceļā. Lai novērstu šādu situāciju, ir nepieciešams izstrādāt un piemērot regulējumu, kas skaidri regulē sabiedriskā medija darbību tajos tirgus segmentos, kuros tas tieši konkurē ar privātajiem medijiem.
Sabiedriskajam medijam primāri jānodrošina satura radīšana sabiedriski nozīmīgos, bet komerciāli nerentablos segmentos. Piemēram, sabiedrības izglītošanas jomā, mazākumtautību iekļaušanā latviskajā vidē, nodrošinot sabiedrībai kultūras pieejamību, kā arī veidojot informatīvo un analītisko saturu. Savukārt tirgus segmentos, kuros pastāv aktīva konkurence starp sabiedrisko un privātajiem medijiem, sabiedriskā medija darbībai jābūt precīzi regulētai, lai tas ar publisko finansējumu neapdraudētu privāto mediju ilgtspēju.
Tādējādi šāds regulējums būtu vērsts uz to, lai sabiedriskais medijs, vienlaikus veicot savas sabiedriskās funkcijas, neizraisītu privāto mediju izspiešanu no tirgus, nevājinātu tos un neveicinātu tirgus kropļošanu.
5) Lūdzam iekļaut Plānā jaunu punktu, kas paredz Mediju atbalsta fonda palielinājumu. Pēdējo reizi Mediju atbalsta fonda finansējums tika palielināts apstiprinot 2022. gada valsts budžetu. Ņemot vērā būtisko izmaksu kāpumu, kuru radīja nesamērīgi augstā inflācija, ir nepieciešams Mediju atbalsta fonda finansējumu palielināt vismaz inflācijas apmērā, lai turpinātu nodrošināt satura daudzveidību komerciālajos medijos ne mazākā apjomā, kā tas bijis agrāk.
6) Aicinām iekļaut Plānā jaunu punktu, kas kā atbalsta instrumentu radio programmu veidotājiem paredzētu atbalstu apraides izmaksu segšanai. Radio apraide spēs darboties krīzes situācijās, kad citi apraides veidi var tikt ierobežoti, tāpēc ir būtiski nodrošināt radio programmu pārklājumu visā valsts teritorijā.
7) Reģionālo mediju attīstības veicināšanai, ir būtiski definēt, ka reģionālo mediju daudzveidība ietver visus mediju veidus t.sk. televīziju, radio un digitālās platformas. Tāpēc veidojot atbalsta programmas jāņem vērā, ka daudzveidības nodrošināšanai un vietējo kopienu uzrunāšanai nozīmīga loma ir reģionālajām televīzijām, radio programmām un digitālajām platformām. Šāda atbalsta politika nodrošinās plašāku informācijas pieejamību reģionālajai auditorijai un stiprinās vietējo mediju konkurētspēju, veicinot līdzsvarotu satura piedāvājumu reģionos.
8) Lai Mediju atbalsta fonda līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu mediju vides stiprināšanā, aicinām Plānu papildināt ar jaunu punktu, kas paredz uzdevumu izstrādāt ilgtermiņa noteikumus Mediju atbalsta fonda darbībai, kas balstītos sasniegtās auditorijas un ilgtspējas rādītājos, kā arī citos objektīvi izmērāmos rādītājos.
9) Lūdzam papildināt Plānu ar jaunu punktu, kas paredzētu uzdevumu izstrādāt rīcības algoritmu mediju darbībai krīzes situācijās, t.sk. risinot jautājumus par uzdevumiem komerciālajiem medijiem sabiedrības informēšanā, darbības nepārtrauktībai nepieciešamo nodrošinājumu, sabiedrisko un komerciālo mediju sadarbības īstenošanai krīzes gadījumos. Šī Plāna punkta izpildes termiņš, Asociācijas ieskatā, būtu nosakāms 2026. gada 1. pusgads.
Vēršam uzmanību, ka gan Pamatnostādnes, gan Nacionālā drošības koncepcija uzsver, ka spēcīgi vietējie mediji ir nozīmīgi nacionālajai drošībai. Tāpēc risinājumi komerciālo mediju komercdarbības vides uzlabošanā ir uzskatāmi par ieguldījumi drošības stiprināšanā.
Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Pamatnostādnēs nostiprinātais mērķis, lūdzam ņemt vērā Asociācijas sniegtos priekšlikumus. Tāpat esam gatavi aktīvi un konstruktīvi iesaistīties turpmākajā darbā pie Plāna uzlabošanas.
Pateicamies par līdzšinējo sadarbību!
21.02.2025. 18:43
Edeite Laime - LgSC
Latgaliešu kultūras kustība “Volūda” (biedrība “LgSC”), kas ir latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv īpašnieks, ir iepazinusies ar Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plānu 2025.–2027. gadam un plāna apstiprināšanai un īstenošanai aicina ņemt vērā vairākus priekšlikumus:
1.1.5. Palielināt sabiedriskā medija klātbūtni Latgalē. Sabiedriskā mediju klātbūtne Latgalē jau līdz šim ir bijis ļoti būtisks faktors informācijas par reģionu izplatīšanai, gribam īpaši uzteikt Latvijas Radio Latgales multimediju studijas līdzšinējo darbu un noteikti atbalstām Sabiedriskā medija klātbūtnes stiprināšanu, taču lūdzam ņemt vērā arī faktoru par žurnālistu atalgojumu, lai žurnālisti, kas strādā reģionā tiek atalgoti līdzvērtīgi žurnālistiem Rīgā, kas līdz šim ne vienmēr ir bijis ar vienādiem noteikumiem, turklāt, ņemot vērā, ka darba reģionā specifika paredz visa reģiona notikumu pārklāšanu un bieži saistīta ar papildu izdevumiem un laiku loģistikas plānošanā un īstenošanā.
1.2.5. Atbalstot sabiedriski nozīmīga satura radīšanu un žurnālistiku Latgalē, turpināt ņemt vērā nepieciešamību atbalstīt arī latgaliešu rakstu valodā tapušu saturu. Latgaliešu valoda ir būtisks reģiona identitātes veidošanas faktors, daļa no reģiona un valsts drošības, tādēļ saturs latgaliski būtu īpaši atbalstāms gan Latgales medijos, gan arī medijos (Sabiedriskajā un komercmedijos) Latvijā kopumā. Gribam uzteikt 1.3.4. punktā minēto par latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstība sabiedriskā medija pakalpojumos, aicinot paredzēt saturu veidot pēc iespējas daudzveidīgāku un dažādām auditorijām orientētu, sevišķi šāda satura trūkums ir video formātā un īpaši vajadzētu veicināt satura bērniem radīšanu. Šobrīd latgaliski un lībiski radītais saturs ir ļoti ierobežots, turklāt pēdējos gados latgaliski radītais saturs Sabiedriskajā medijā radio formātā ir ievērojami samazinājies (no ētera skanēšanas LR5 noņemot raidījumu "Pīci breinumi"), bet TV formātā vispār bijis ļoti fragmentāri (bez kāda pastāvīga raidlaika).
1.3.2. Veicināt mūzikas latviešu valodā atskaņošanu radio programmās. Papildu atsevišķi izcelt arī mūzikas latgaliešu (un noteikti neaizmirst arī par papildu mūzikas iekļaušanu lībiešu valodā) atskaņošanu radio programmās, kas ir būtiski sasaistē ar valodas pastāvēšanas faktoriem (kā zināms, tieši mūzika ir viens no 20./21. gadsimta latgaliešu valodas attīstību un reģionālo identitāti visvairāk veicinājušajiem faktoriem). Jau iepriekš, sniedzot priekšlikumus Sabiedriskā medija pasūtījumam, Latgales reģiona pārstāvji ir norādījuši uz vajadzību noteikt latgaliski atskaņojamās mūzikas minimumu. Tāpat, īpaši domājot par sabiedrības integrāciju, punktu par mūzikas latviešu valodā atskaņošanu, attiecināt arī uz komerciālajām radio stacijām, kurās šobrīd vispār neskan mūzika latviešu valodā, tas jo sevišķi ir būtiski Latgales reģionā, kur ir krievvalodīgo radio staciju īpatsvars. Nav normāla situācija, ka radio stacijās ikdienā tiek atskaņota Krievijas agresiju atbalstošu mūziķu daiļrade, bet tajās vispār netiek atskaņota mūzika latviešu valodā, turpinot veidot sašķeltu un atšķirīgās informatīvajās telpās dzīvojošu sabiedrību. Papildu uzmanības pievēršanai mūzikai latgaliski nepieciešama, jo šī brīža statistika liecina, ka pat radio stacijā, kura salīdzinoši Latvijas kopējā situācijā ikdienā visvairāk spēlē mūziku latgaliski (Latvijas Radio 2), tās vidēji ir tikai 5 dziesmas diennaktī (tātad, maksimāli 20 minūtes ētera), kas ir ievērojami par maz. Tātad citās radio stacijās situācija ir vēl sliktāka. Plašāk par šo jautājumu var uzzināt mūziķu un radio pārstāvja sarunā portāla lakuga.lv 2025. gada sākumā raidierakstā te: https://youtu.be/ImJLmIbMKas?si=9eoj5d5nZ9_Um0Ab
1.1.5. Palielināt sabiedriskā medija klātbūtni Latgalē. Sabiedriskā mediju klātbūtne Latgalē jau līdz šim ir bijis ļoti būtisks faktors informācijas par reģionu izplatīšanai, gribam īpaši uzteikt Latvijas Radio Latgales multimediju studijas līdzšinējo darbu un noteikti atbalstām Sabiedriskā medija klātbūtnes stiprināšanu, taču lūdzam ņemt vērā arī faktoru par žurnālistu atalgojumu, lai žurnālisti, kas strādā reģionā tiek atalgoti līdzvērtīgi žurnālistiem Rīgā, kas līdz šim ne vienmēr ir bijis ar vienādiem noteikumiem, turklāt, ņemot vērā, ka darba reģionā specifika paredz visa reģiona notikumu pārklāšanu un bieži saistīta ar papildu izdevumiem un laiku loģistikas plānošanā un īstenošanā.
1.2.5. Atbalstot sabiedriski nozīmīga satura radīšanu un žurnālistiku Latgalē, turpināt ņemt vērā nepieciešamību atbalstīt arī latgaliešu rakstu valodā tapušu saturu. Latgaliešu valoda ir būtisks reģiona identitātes veidošanas faktors, daļa no reģiona un valsts drošības, tādēļ saturs latgaliski būtu īpaši atbalstāms gan Latgales medijos, gan arī medijos (Sabiedriskajā un komercmedijos) Latvijā kopumā. Gribam uzteikt 1.3.4. punktā minēto par latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstība sabiedriskā medija pakalpojumos, aicinot paredzēt saturu veidot pēc iespējas daudzveidīgāku un dažādām auditorijām orientētu, sevišķi šāda satura trūkums ir video formātā un īpaši vajadzētu veicināt satura bērniem radīšanu. Šobrīd latgaliski un lībiski radītais saturs ir ļoti ierobežots, turklāt pēdējos gados latgaliski radītais saturs Sabiedriskajā medijā radio formātā ir ievērojami samazinājies (no ētera skanēšanas LR5 noņemot raidījumu "Pīci breinumi"), bet TV formātā vispār bijis ļoti fragmentāri (bez kāda pastāvīga raidlaika).
1.3.2. Veicināt mūzikas latviešu valodā atskaņošanu radio programmās. Papildu atsevišķi izcelt arī mūzikas latgaliešu (un noteikti neaizmirst arī par papildu mūzikas iekļaušanu lībiešu valodā) atskaņošanu radio programmās, kas ir būtiski sasaistē ar valodas pastāvēšanas faktoriem (kā zināms, tieši mūzika ir viens no 20./21. gadsimta latgaliešu valodas attīstību un reģionālo identitāti visvairāk veicinājušajiem faktoriem). Jau iepriekš, sniedzot priekšlikumus Sabiedriskā medija pasūtījumam, Latgales reģiona pārstāvji ir norādījuši uz vajadzību noteikt latgaliski atskaņojamās mūzikas minimumu. Tāpat, īpaši domājot par sabiedrības integrāciju, punktu par mūzikas latviešu valodā atskaņošanu, attiecināt arī uz komerciālajām radio stacijām, kurās šobrīd vispār neskan mūzika latviešu valodā, tas jo sevišķi ir būtiski Latgales reģionā, kur ir krievvalodīgo radio staciju īpatsvars. Nav normāla situācija, ka radio stacijās ikdienā tiek atskaņota Krievijas agresiju atbalstošu mūziķu daiļrade, bet tajās vispār netiek atskaņota mūzika latviešu valodā, turpinot veidot sašķeltu un atšķirīgās informatīvajās telpās dzīvojošu sabiedrību. Papildu uzmanības pievēršanai mūzikai latgaliski nepieciešama, jo šī brīža statistika liecina, ka pat radio stacijā, kura salīdzinoši Latvijas kopējā situācijā ikdienā visvairāk spēlē mūziku latgaliski (Latvijas Radio 2), tās vidēji ir tikai 5 dziesmas diennaktī (tātad, maksimāli 20 minūtes ētera), kas ir ievērojami par maz. Tātad citās radio stacijās situācija ir vēl sliktāka. Plašāk par šo jautājumu var uzzināt mūziķu un radio pārstāvja sarunā portāla lakuga.lv 2025. gada sākumā raidierakstā te: https://youtu.be/ImJLmIbMKas?si=9eoj5d5nZ9_Um0Ab
22.02.2025. 23:31
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25